Lattelecom DSL pastāvīgā interneta lietotāju skaits Latvijā šī gada pirmajos piecos mēnešos, salīdzinot ar 2006.gada attiecīgo laika periodu, pieaudzis par 57% un sasniedza 127,7 tūkstošus, liecina Lattelecom apkopotā statistika.

Pastāvīgā interneta lietotāju skaits gada laikā palielinājies par 46,1 tūkstošiem, ko daļēji ietekmējis interneta instalācijas komplektu popularitāte – šādi radīta iespēja klientiem pašiem ierīkot interneta pieslēgumu. Tiek prognozēts, ka šogad DSL pieslēgumu skaits turpinās aktīvi pieaugt arī pateicoties Lattelecom piedāvātajai digitālajai interaktīvajai televīzijai.

2006.gada pirmajos piecos mēnešos visā Latvijā DSL pieslēgumu skaits ir pieaudzis par 12,8 tūkstošiem, taču šogad laika posmā no janvāra līdz maijam ieskaitot jau gandrīz divreiz vairāk – par 21,1 tūkstošiem. Līdz ar to, 2007.gada 31.maijā kopējais Lattelecom DSL pieslēgumu skaits visā Latvijā sasniedza 127,7 tūkstošus, kas ir par 46,1 tūkstošiem pieslēgumiem jeb 57% vairāk nekā gadu iepriekš, kad DSL bija pieslēgts 81,6 tūkstoti reižu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu no 2024.gada 1.janvāra gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 22,4% - no 22,9503 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 28,0907 eiro par MWh bez PVN.

Vienlaikus lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 35,9% - līdz 12,1219 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 8,5%% - līdz 9,2978 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 5,9% - līdz 6,1972 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 2,9% - līdz 4,0262 eiro par MWh.

Lietuvas datoru ražotājs Sonex cer izvērsties Latvijas mājas datoru tirgū, visticamāk, sadarbībā ar Lattelekom piedāvājot datoru komplektā ar pastāvīgu interneta pieslēgumu. Sonex direktors Arūns Bartusevičs (Arūnas Bartusevičius) teica, ka kompānija Latvijā veiksmīgi ieguvusi biznesa klientus un nākamais solis ir mājas datoru tirgus. Viņš atklāja, ka tiek plānots piedāvāt Sonex XStop mājas datorus komplektā ar Lattelekom Mājas DSL pastāvīgo interneta pieslēgumu. A. Bartusevīčs paskaidroja, ka, pērkot datoru, DSL pieslēgums tiks ierīkots bez maksas un komplektu, visticamāk, varēs saņemt uz nomaksu caur ikmēneša telefona rēķiniem. Šāds piedāvājums tikšot īstenots Lietuvā sadarbībā ar Lietuvos Telekomas oktobra beigās. Pēc tā sekmju izvērtēšanas tiks lemts, vai ko līdzīgu piedāvāt Latvijā. Lietuvas piedāvājumā datorā būšot iebūvēts t.s. DSL modems, kas ir lētāks par atsevišķi pērkamiem modemiem, ko piedāvā telekomunikāciju kompānija. «Tas palētina komplektu, jo telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējam ir tikai jāpārveido līnija, kurai pēc tam tieši pieslēdz datoru,» A. Bartusevičs teica. Lattelekom Mājas DSL piedāvājumā t.s. DSL modems ir pērkams par 70 Ls vai īrējams par aptuveni 2 Ls mēnesī papildu abonēšanas maksai 18.75 L

Lattelekom piedāvais produkts Mājas DSL daudzos lauku rajonos ir vāji pieejams, jo telefona sakari neatbilst DSL prasībām. Latvijas laukos ik gadu pieaug uzņēmējdarbība tieši tūrisma jomā, kurai ir nepieciešams tāds ātrs un efektīgs komunikāciju līdzeklis kā internets. Aptaujājot viesu māju īpašniekus, nākas secināt, ka liela daļa saimnieku šos pakalpojumus nevar atļauties vai arī tie nemaz nav pieejami. Arī Db-online ir pamanījis šo problēmu, ka interneta lasītāji sevišķi lauku rajonos cīnās ar ilgajām minūtēm, lai monitorā parādītos Db-online Tūrisma&Atpūtas ziņu kanāls. Lattelekom savā izziņu līnijā 8008040 interesentiem sniedz tikai informāciju par šā pakalpojuma pieejamību uz konkrētu telefona numuru, taču neinformē par iespējām DSL pakalpojuma abonēšanu nākotnē. Vasaras lauku mājas pie ezeriem atvaļinājuma sezonā ir ļoti pieprasītas. Piemēram, lauku mājas Krāslavas rajonā Sivera ezera krastā ik gadus sagaida atpūtniekus no Vācijas un Rīgas. Daudzi viesi vēlas izmantot interneta pakalpojumus, lai nosūtītu e-pastu par veiksmīgām brīvdienām Latgalē vai arī, lai nebraucot uz Rīgu, varētu nokārtot darba lietas un pagarināt savas brīvdienas. Viesu māju īpašnieki atzīst, ka “tas nav godīgi, ka abonēšanas maksa visā Latvijā ir vienāda, bet Lattelekom pakalpojumu kvalitāte ir tik atšķirīga”. Jāatzīmē, ka Vācijā privātais DSL pakalpojums ir pieejams par 12 Ls (19,99 eiro) mēnesī, kuram arī nav lietošanas ierobežojuma kā tas ir Lattelekom Mājas DSL. Latvijā šis pakalpojums maksā 18,95 Ls.

Lattelekom saviem esošiem Mājas DSL pastāvīga interneta pieslēguma klientiem sācis piedāvāt īslaicīga pieslēguma paātrināsanas pakalpojumu Turbo. Turbo, kas pagaidām ir bezmaksas, ļauj lietotājiem brīvdienās īslaicīgi paātrinat Mājas DSL lejuppārlādes ātrumu līdz 2 megabitiem sekundē (mbps) Latvijas internetā. Mājas DSL parasti vakaros un brīvdienās darbojas ar maksimālo ātrumu 256 kilobiti sekundē gan Latvijas, gan starptautiskajā internetā. Kā izriet no Lattelekom informācijas Mājas DSL sākumlapā, Turbo domāts lietotājiem, kas vēlas lejuppārlādēt vai noskatīties filmas un videoklipus, kas tiek piedāvātas Lattelekom Apollo interneta lappusēs ar saturu ātrgaitas pieslēguma lietotājiem. Nozares novērotāji uzskata, ka Turbo eksperiments varētu būt priekšvēstnesis Lattelekom stratēģijai piedāvāt daudz ātrāku MājasDSL pieslēgumu par nemainīgu vai nedaudz dārgāku cenu nekā pašreizējiem 18.95 Ls mēnesī.

Pirmdien Alcatel-Lucent paziņoja par līguma parakstīšanu ar Lattelecom uz trim gadiem par platjoslas DSL (ciparu abonentlīnija) paplašināšanu, sakaru nodrošināšanai Latvijas lauku apvidos, izmantojot Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumus.

Šīs vienošanās ietvaros Alcatel-Lucent piegādās 9500 Microwave Cross Connect (MXC) mikroviļņu tehnoloģijas risinājumu, lai nodrošinātu platjoslas DSL tīkla trafiku, kā arī veiks ierīkošanas un ekspluatācijas pakalpojumus. DSL abonentlīniju savienojums ir daudz ātrāks par patreizējo vara vadu savienojumu.

"Šis risinājums dos mums iespēju attīstīt platjoslas pakalpojumus tajos Latvijas reģionos, kur optiskā kabeļa infrastruktūra vēl nav pieejama. Alcatel-Lucent mikroviļņu tehnoloģijas risinājumam ir augstākā iespējamā kapacitāte, kas ļaus pildīt mūsu saistības ar klientiem, nodrošinot viņiem augstas kvalitātes platjoslu sakarus," saka Lattelecom tīklu direktors Valdis Vancovičs. "Alcatel-Lucent mērogojamais mikroviļņu tehnoloģijas risinājums un drošā arhitektūra ir radījušas dinamisku tehnoloģisko risinājumu atbilstoši mūsu vajadzībām - paplašināt DSL pārklājumu lauku apvidos."

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Ministru kabineta Kārtības rullis liek izdot jaunus noteikumus pat tad, ja vecajos būtiski nekas nemainās.

Uzņēmēji to uzskata par lieku valsts iestādēs strādājošo nodarbināšanu, naudas un laika veltu izšķiešanu. Neviens gan nespēja aplēst, cik tādējādi tiek nelietderīgi iztērēti resursi. Ja mainās MK noteikumu izdošanas likumiskais pamats, tad nevis tiek izdarīti attiecīgi grozījumi, bet gan tiek rakstīti "jauni" noteikumi.

Mazas izmaiņas

Proti, šā gada 20. februārī valdībā akceptēti "Noteikumi par ierakstu izdarīšanu Uzņēmumu reģistra žurnālā un komercreģistrā, kā arī iesniedzamo dokumentu reģistrēšanas valsts nodevu", kuri faktiski ne ar ko neatšķiras no iepriekšējiem, jo nodevas likmes un to piemērošanas nosacījumi nav mainījušies. Jaunie noteikumi pēc Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra Jāņa Endziņa teiktā esot bijuši nepieciešami, jo pēc 2006.gada 15.jūnija grozījumiem likumā "Par LR Uzņēmumu reģistru" bija jāmaina šo MK noteikumu izdošanas pamats.

"Hewlett-Packard" (HP) piedāvā kompaktas, viegli lietojamas un uzticamas daudzfunkcionālās iekārtas "HP Deskjet F4180" un "HP Deskjet F2180" gan mājas lietotājiem, gan maziem uzņēmumiem.

Turklāt "HP Deskjet 4180" ir jauns dizains.

""HP Deskjet F4180" ir piemērota mājas lietotājiem un maziem uzņēmumiem, kuriem ir nepieciešama uzticama un viegli lietojama daudzfunkcionāla iekārta par pieņemamu cenu. Savukārt "HP Deskjet F2180" ir paredzēta mājas lietotājiem, kuri vēlas iegūt pamata funkcijas un viegli lietojamu daudzfunkcionālu iekārtu, kas ir pieejama par zemu cenu, kas tajā pat laikā nodrošina vairākas ikdienas darbā nepieciešamās funkcijas - printēšanu, kopēšanu, skenēšanu - vienā iekārtā," saka Vita Štopa, HP Attēlveidošanas un drukas grupas vadītāja Baltijas valstīs.

Daudzfunkcionālā iekārta "HP Deskjet F4180" piedāvā ātri un ērti izdrukāt, ieskenēt un nokopēt ar drukāšanas/kopēšanas ātrumu līdz 20 lappusēm minūtē (lpp/min) melnbaltā drukā un līdz 14 lpp minūtē krāsu drukā. Lepojoties ar augstu izturīgumu un veiktspēju, nelielā viss-vienā par pieņemamu cenu labi noder ikdienā drukājot, kopējot un skenējot dokumentus, mājas lapas un fotoattēlus. Augstas ietilpības maināmā melnās tintes kasetne nodrošina ekonomisku drukāšanu, bet, izvēloties 6 tintes krāsas,1 varēs iegūt plašāku krāsu spektru labākai fotoattēlu kvalitātei.

Ar šā gada 1. jūniju tiks samazinātas cenas pieslēgumu «Mājas DSL» un «Apollo pilsētas internets» ierīkošanai un abonēšanai. Turpmāk pieslēguma «Mājas DSL» ierīkošanas cena būs 14,50 latu, bet ikmēneša abonēšanas maksa — 15,16 latu (ieskaitot PVN). Savukārt pieslēgumu «Apollo pilsētas internets» varēs ierīkot par 9,50 latiem, bet abonēt par 9,00 latiem mēnesī (ieskaitot PVN). Līdz ar ievērojamo cenu samazinājumu no 20. maija līdz 30. jūnijam ikviens «Apollo pilsētas interneta» lietotājs var bez maksas pāriet uz pieslēguma «Mājas DSL» lietošanu. Avots: www.apllo.lv

Valdība šodien, 15. aprīlī, apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība. Tie paredz, ka No 2009.gada 1. janvāra suņus un kaķus būs jāreģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistrā, informē Zemkopības ministrija.

Līdz šim nebija noteikumu, kas regulētu mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas un identifikācijas kārtību. Pašlaik vairākās pašvaldībās ir paredzēta mājas (istabas) dzīvnieku – suņu un kaķu – reģistrācija, dzīvnieku īpašniekiem izsniedzot žetonus. Tā kā šai kārtībai nav efektīva kontroles mehānisma, ar katru gadu reģistrēto dzīvnieku skaits samazinās un tas novedis pie vairākām negācijām:

-dzīvnieki nav identificējami, nav nosakāms dzīvnieka īpašnieks;

-nav mehānisma veiksmīgai pašvaldību nodevas par dzīvnieku turēšanu iekasēšanai, jo nav pilnvērtīgu reģistra datu nodevu iekasēšanai no dzīvnieku īpašniekiem;

-nav izkontrolējama dzīvnieka vakcinācija pret trakumsērgu, bez identifikācijas nav pierādāms, ka tieši konkrētais dzīvnieks ir vakcinēts;

Lattelecom mājas lapā publicētā informācija liecina, ka no 1. jūnija paaugstinātas vairāku Lattelecom pakalpojumu abonēšanas cenas.

Cenu paaugstinājums gan attiecas tikai uz jaunajiem klientiem, esošajiem klientiem cenas mainīsies tikai pēc esošā ilgtermiņa līguma beigām.

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Zemkopība ministrija (ZM) aicina jebkuru iedzīvotāju iesaistīties sabiedriskajā apspriešanā par ZM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas kārtība". Šie noteikumi jau nākamgad skars jebkuru suņa, kaķa vai kāda cita mājās vai dzīvoklī mītoša mīļdzīvnieka īpašnieku.

Noteikumu projekts ievietots ZM interneta mājas lapas www.zm.gov.lv sadaļā "Sabiedrības viedoklis". Jebkurš interesents tiek aicināts iepazīties ar šo dokumentu un izteikt savu viedokli, ierakstot to sadaļas lodziņā "Mans komentārs" vai arī līdz šā gada 8.oktobrim atsauksmi elektroniski nosūtot uz ZM oficiālo e-pasta adresi [email protected]. Tāpat iedzīvotāji savu attieksmi var paust atbildot uz ZM interneta mājas lapā ievietoto aktuālo jautājumu, atzīmējot kādu no piedāvātajām un savam viedoklim atbilstošākajām atbildēm.

Pēc iedzīvotāju iesūtīto viedokļu apkopošanas Zemkopības ministrija organizēs tikšanos - diskusiju, par kuras norises laiku un vietu tiks paziņots atsevišķi.

Uzņēmējs Gatis Lazda ir vērsies ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā, norādot, ka AS “Sadales tīkls”, piemērojot jaunos tarifus, iekasē no galalietotājiem maksu par tādas pieslēguma jaudas uzturēšanu, ko uzņēmums patiesībā nemaz nenodrošina.

Līdz ar to “Sadales tīkls”, iespējams, noziedzīgā ceļā gūst virspeļņu, un ir jāvērtē šīs rīcības atbilstība Krimināllikuma 177. panta “Krāpšana” otrajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīga nodarījuma sastāvam, teikts presei izplatītajā paziņojumā.

Uzņēmēja ieskatā nepieciešams arī izvērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) amatpersonu rīcību atbilstoši Krimināllikuma 319. panta “Valsts amatpersonas bezdarbība” pirmajā un trešajā daļā norādītajam noziedzīgā nodarījuma sastāvam. 2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie “Sadales tīkla” elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifi, kas mājsaimniecībām ievērojami sadārdzināja elektroenerģijas sistēmas pakalpojuma izmantošanu. Jūlija rēķinā ir ieviesta jauna komponente – maksa par jaudas uzturēšanu (MJU). Iepriekš “Sadales tīkla” elektroenerģijas pakalpojumu tarifos tāda nebija iekļauta. Tā ir tarifa fiksētā daļa par jaudas uzturēšanu, ko ietekmē pieslēguma fāžu (F) skaits, pieslēguma slodze ampēros (A) un patērēto kilovatstundu apjoms (kWh).

Lietuva un Igaunija ir līderes Eiropas Savienībā (ES) pēc to tīmekļa lietotāju īpatsvara, kas pēdējo trīs mēnešu laikā izmantojuši internetu ziņu portālu lasīšanai, liecina jaunākie Lursoft dati.

Lietuvā šogad internetu ziņu lasīšanai tiešsaistē izmantojuši 92% no visiem interneta lietotājiem, bet Igaunijā – 91% no visiem interneta lietotājiem. Latvija šajā jomā ierindojas ceturtajā vietā no visām ES valstīm – internetu ziņu lasīšanai izmantojuši 88% no visiem tīmekļa lietotājiem. Latviju apsteidz un trešajā vietā ierindojas Somija (89% no visiem interneta lietotājiem). Kūtrākie ziņu lasītāji internetā ir Francijas iedzīvotāji – šim nolūkam internetu izmantojuši 38% interneta lietotāju.

Visvairāk interneta lietotāju izmantoja internetbanku Somijā (91% no visiem tīmekļa lietotājiem), kamēr Latvijā, Lietuvā un Igaunijā šādu iespēju izmantoja attiecīgi 64%, 65% un 87% no visiem interneta lietotājiem. Somija ir līdere arī interneta izmantošanā tiešsaistes ceļojuma pakalpojumiem (69%), savukārt par Latviju dati nav pieejami.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.