1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Īsziņu rakstīšana, izmantojot latviešu valodas diakritiskās zīmes, var izmaksāt pat dubultā. Tas notiek tāpēc, ka šādas īsziņas kods ir garāks un tādējādi samazinās ierakstāmā teksta daudzums.

LNT raidījuma 900 sekundes aptaujātie mobilo sakaru operatori komentējot to, kāpēc latviski rakstīta īsziņa ir mazāk ietilpīga, sniedza atšķirīgas versijas.

«Ja tie ir latīņu burti – tie ir 160 simboli, bet ja jūs rakstāt ar garuma vai mīkstinājuma zīmēm vai krievu valodā, tad jūs varat sastādīt arī vienu teikumu no kādiem 10 simboliem, bet īsziņas aizies divas,» sacīja BITE Latvija uzziņu dienestā. Savukārt Tele 2 uzziņās skaidroja, ka garumzīme ir atsevišķs simbols, kas tiek sūtīts papildus. Tas gan nenozīmējot, ka nākies uzreiz dubultā maksāt – ja īsziņa ir īsa un, ja simboli kopā nepārsniedz 160 (vienā īsziņa ietilpstošu simbolu skaits), tad esot viena īsziņa.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Pavisam nesen Google ir nācis klajā ar inovatīviem atjauninājumiem (Penguin 3.0), un kopš tā brīža vairāki mājas lapu īpašnieki joprojām novēro pozīciju kritumu Google meklēšanas rezultātos. Uzņēmumiem, kas no organiskajiem meklēšanas rezultātiem gūst ievērojamu potenciālo klientu skaitu savai mājas lapai, pozīciju pazemināšanās var radīt zaudējumus, jo tādējādi samazinās lapas apmeklējums pēc saistošiem atslēgvārdiem, kā rezultātā būtiski sarūk arī klientu/pirkumu skaits. Šajā rakstā esam apkopojuši 6 būtiskus aspektus, kam jāpievērš īpaša uzmanība, veicot ārējo SEO optimizāciju. Izpildot šos punktus, mājas lapu īpašniekiem ir iespēja saglabāt un/vai paaugstināt pozīcijas Google meklēšanas rezultātos, tādējādi savai mājas lapai piesaistot arvien vairāk potenciālo klientu.

TOP 6 punkti, ko iesakām ievērot, veicot ārējo SEO optimizāciju:

1. Mājas lapas saturs ir jāveido daudzveidīgi – veidojiet saturu dažādos formātos (piemēram, teksts ar video un attēliem, kā arī bez tiem). Tādējādi tiks uzlabota satura kvalitāte, un lasītājs, kā arī Google to spēs labāk izprast. Daudzi lasītāji tīklā lasīšanai izvēlas sev tīkamāko saturu, un tieši tādēļ vieniem var patikt video, turpretī citiem – grafiskā veida informācija. Ir labi, ja saturs tiek veidots dažādos formātos, piemēram, veidojot video jaunumus vai grafiskos attēlus, kas var būtiski palīdzēt piesaistīt lietotājus ilgtermiņā.

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Būvkompānijā Skonto būve pērn slimības lapu skaits ir pieaudzis trīs reizes, un pabalstos uzņēmums izmaksāja 100 - 200 tūkst. Ls. Mēbeļu ražotāja Bolderāja Serviss līdzīpašnieks un direktors Arvis Purs norādīja, ka pērn uzņēmumā par 60% pieaudzis slimoto darba stundu skaits.

"Kā lai konkurē kaut vai ar Lietuvas ražotājiem, ja Lietuvā valsts apmaksā slimības lapas no otrās slimošanas dienas, kamēr Latvijā pirmās divas nedēļas šis slogs jānes darba devējam un tikai pēc tam šo stafeti pārņem valsts?" jautā A. Purs. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ Bolderāja Serviss savu trešo mēbeļu ražošanas līniju izvietos ārpus ES netālu no kokskaidu plātņu ražotnes.

Sezona pie durvīm

Līdz ar būvniecības sezonas sākšanos atkal varētu sekot nākamais celtnieku slimošanas epidēmijas vilnis, uzskata nozares pārstāvji. Kā pagājušajā gadā pacēlām algas, tā sākās šis vilnis, Db stāstīja būvkompānijas Skonto būve prezidents Guntis Rāvis. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn slimības lapu skaits uzņēmumā pieauga aptuveni trīs reizes.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Vairums mājas lapu nav pieejamas cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti, tajā skaitā neredzīgiem, vājredzīgiem interneta lietotājiem un citiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piemēram, personām, kam ir epilepsija vai intelektuālās attīstības traucējumi.

Tā secināts invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons un Lattelecom grupas uzņēmuma Lattelecom BPO veiktajā 50 Latvijas interneta mājas lapu pētījumā. Tajā noskaidrots, ka neviena no pētītajām mājas lapām pilnībā neatbilst starptautiskajiem W3C standartiem. Monitoringa laikā analizētas 50 Latvijas mājas lapas, to skaitā 17 ministriju un sekretariātu, septiņu Republikas nozīmes pilsētu pašvaldību mājas lapas, desmit visvairāk apmeklētākās vietnes, tajā skaitā www.inbox.lv, www.draugiem.lv, www.1188.lv, www.delfi.lv, www.ss.lv, www.tvnet.lv u.c.

Uzvārda mainīšana Latvijā ir ierasta, piemēram, pēc precībām, sievai pārejot vīra uzvārdā vai arī atgūstot meitas uzvārdu, šķirot laulību. Ar vārdu gan ir citādi, tomēr gadā sastopami arī līdz pat 200 vārda maiņas gadījumu, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

Nereti, kad bērnam tiek piešķirts ļoti neparasts vārds, vēlāk viņš šo vārdu maina, jo ikdienā tā lietošana ir apgrūtinoša vai arī apkārtējie šo vārdu kropļo, tādējādi vārda īpašniekam radot nepatīkamus brīžus, laikrakstam stāstījusi Tieslietu ministrijas (TM) Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma- Laimere. Vārds, kas apgrūtina iekļaušanos sabiedrībā, arī ir visbiežāk minētais iemesls vārda maiņas iesniegumos.

Vēl joprojām diezgan populāri esot arī starptautiski lietojamie vārdi: «Tos personas vēlas mainīt tāpēc, ka, piemēram, uzturas ārvalstīs (visbiežāk strādā vai mācās) un vēlas iegūt samērā viegli attiecīgajā valstī sadzīvē lietojamu vārdu (bez mīkstinājuma un garumzīmēm), piemēram, Elena, Vanesa, Emanuela, Linda, Belinda, Kristiana, Aleksandra, Angela,» skaidrojusi Dzimtsarakstu departamenta direktore.

Bidnet.lv nav vienīgā interneta izsoļu mājaslapa, kas pārtraukusi eksistēt. Līdzīgs liktenis skāris arī lapas webizsole.lv, vairaksolisana.lv un knock.lv, ceturtdien ziņo Dienas bizness.

Starp šīm mājas lapām vienīgi knock.lv kā domēna īpašnieks ir norādīts uzņēmums – SIA IT Investments. Kompānijas valdes loceklis Roberts Misāns laikrakstam skaidro, ka izsoļu lapa sāka darboties pērnā gada septembrī. Līdzīgi kā citos līdzīgos projektos, arī šajā lapā, lai varētu piedalīties izsolē, klientam ar bankas pārskaitījuma vai īsziņas starpniecību bija jāiegādājas kredīti, kas tika izmantoti preču iegādei. Aptuveni trīs mēnešus pēc projekta uzsākšanas lapa tika slēgta uzņēmuma finanšu problēmu dēļ, kas neļauj investēt mājas lapas reklamēšanā, tā R.Misāns. Viņš pauž pārliecību, ka pēc dažām nedēļām lapa atsāks darbu, spēkā paliks arī klientu jau iegādātie kredīti.

Efektīvākais veids, kā uzņēmējiem aizsargāt savas preču zīmes, lai citi tās nevarētu izmantot negodprātīgi, ir tās reģistrēt Latvijas Republikas Patentu valdē (PV), biznesa portālam Db.lv stāstīja PV Preču zīmju un dizainparaugu departamenta direktore, Apelācijas padomes priekšsēdētāja Dace Liberte. Viņa atzina, ka arī Latvijā piedzīvoti karsti strīdi saistībā ar preču zīmju lietošanu.

Saskaņā ar likumu Par preču zīmēm un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm preču zīme "ir apzīmējums, kuru lieto, lai kāda uzņēmuma preces atšķirtu no citu uzņēmumu precēm". D. Liberte skaidroja - piemēram, ja veikala plauktā stāvētu daudzas vienādas piena pakas, pircējs nevarētu atšķirt, kurš bija tas piens, kuru viņš iegādājās un kurš viņam ļoti garšoja, tādēļ uzņēmumi izmanto preču zīmes, lai nodrošinātu savas produkcijas atpazīstamību.

Preču zīmju tiesības ir teritoriālas tiesības - ja kādā valstī grib iegūt izņēmuma tiesības uz preču zīmi, tad tā tajā valstī arī jāreģistrē. Latvijas uzņēmējiem patlaban ir trīs iespējas, kā kādā valstī reģistrēt savas preču zīmes. Pirmkārt, iespējams reģistrēt preču zīmi tikai vienā konkrētā valstī, griežoties šīs valsts rūpnieciskā īpašuma iestādē (Latvijas Republikā tā ir Patentu valde). Otrkārt, var reģistrēt preu zīmi kādā valstī vai valstīs, izmantojot Madrides nolīguma par zīmju starptautisko reģistrāciju vai ar Madrides nolīgumu par zīmju starptautisko reģistrāciju saistītā protokola iespējas, jo Latvija ir abu šo starptautisko līgumu dalībvalsts. Treškārt, var reģistrēt preču zīmi kā Eiropas Kopienas preču zīmi - tad ar vienu reģistrāciju uzreiz tiek iegūta aizsardzība visā Eiropas Savienības (ES) teritorijā.

Augstākajai tiesai (AT) atsakoties ierosināt kasācijas tiesvedību pēc bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova kasācijas sūdzības strīdā par īpašumtiesībām uz "Dzintara" preču zīmēm, ir stājies spēkā spriedums, kas paredz "Dzintara" preču zīmes atsavināšanu no Gerčikova un maksātnespējīgā uzņēmuma īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš atzina par nepamatotu Gerčikova apelācijas sūdzību par viņam nelabvēlīgo pirmās instances tiesas spriedumu lietā, kas bija ierosināta pēc "Dzintara" maksātnespējas administratora prasības. Administrators prasīja atzīt par nelikumīgu Gerčikova izdarīto preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad "Dzintaram" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Gerčikovs apgabaltiesas spriedumu bija pārsūdzējis kasācijas kārtībā AT, bet AT pēc viņa sūdzības atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību. Šis AT lēmums vairs nav pārsūdzams.

Rīgas apgabaltiesa iepriekš gandrīz pilnībā pievienojās pirmās instances tiesas spriedumam, atzīstot, ka nebija pieļaujama preču zīmju bezatlīdzības nodošana ieinteresētajai personai tiesiskās aizsardzības procesa laikā un četru mēnešu periodā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas.

Valsts kancelejā vēl līdz piektdienai, 11.janvārim, ir iespējams iesniegt pieteikumus iepirkumu konkursā par valsts pārvaldes lapas izveidi sociālajā tīklā Draugiem.lv.

Konkurss atkārtoti tika izsludināts pagājušā gada decembra beigās, jo pirmajā konkursā netika saņemti iepirkuma nolikumā norādītajām prasībām atbilstoši piedāvājumi, aģentūrai LETA sacīja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītājas vietniece Ilze Pavlovska.

Kā norāda Valsts kanceleja, lapas galvenā mērķauditorija ir aktīvākie lietotāji visās vecuma grupās, tomēr īpaši koncentrējoties uz auditoriju vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas ir aptuveni 355 000 portāla lietotāju.

Iesniegtajā piedāvājumā ir jāiekļauj apraksts par lapas mērķi, galvenajiem uzdevumiem, sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī par stratēģiju un taktiskajiem risinājumiem lapas darbības mērķu sasniegšanai. Tāpat jābūt pievienotam darbu izpildes plānam, kas ir astoņu nedēļu garumā. Jāiesniedz arī lapas attīstības koncepcija, kurā ir jāparedz priekšlikumi par informācijas atjaunošanas biežumu, par lapas mērķauditorijai nozīmīgāko satura tematiku un satura veidošanas stilu, kā arī priekšlikumi informatīvi izklaidējošiem radošiem risinājumiem un/vai kampaņām lapas auditorijas piesaistei vienam gadam, paredzot, ka šādas kampaņas būs četras reizes gadā. Tāpat ir jāiesniedz arī apmeklējuma statistikas rādītāju un lietotāju lojalitātes mērīšanas mehānisma apraksts.

Rīgas domes un Swedbank programmā Atspēriens finansējums piešķirts 14 idejām, kopumā atvēlot 60 tūkstošus latu. Konkursā par finansiālo atbalstu kopumā tika saņemtas 152 biznesa idejas, no kurām izraudzītas interesantākās, un tām piešķirts finansējums līdz 6 tūkstošiem latu katrai.

* Iekārtas iegāde ezeru, dīķu, grāvju un upju attīrīšanai no ūdensaugiem, grunts tīrīšanu no nogulumiem, mehāniska piesārņojuma savākšanai no ūdens, ko veiks SIA Aqua Tech. Kā papildus pakalpojumu uzņēmums piedāvās nopļautās niedres izmantot kā alternatīvo kurināmo.

* Jaundibināmā SIA B-phone uzsāks Latvijā izstrādāta produkta - uz GSM tehnoloģiju balstītas bērnu uzraudzība ierīces - masveida ražošanu un virzīšanu starptautiskā tirgū. Ierīce ir mobilā tālruņa izmērā, to novieto līdz 5 metru attālumā no aizmigušā bērna un tā reaģē uz bērna pamošanos, par ko ziņo uz noteikto vecāku mobilo telefona numuru ar īsziņas (SMS) vai zvana palīdzību. Grantu izlietos iekārtu iegādei, interneta mājas lapas izveidei, grāmatvedības un jurista pakalpojumiem.

Ir kāda Facebook lapa, kas pēdējās dienās piesaistījusi manu (un, spriežot pēc dažiem ierakstiem sociālajos medijos, - ne tikai manu) uzmanību, liekot domāt par to, cik liela ir «aiz» dažādiem sociālo mediju profiliem, fanu lapām un komūnām esošu uzņēmumu atbildība pret saviem sekotājiem.

Sociālo tīklu pētnieks Andrē Burks kādā no savām prezentācijām norādījis, ka, domājot par sekotājiem virtuālajā vidē, «tas vairs nav stāsts par mūsu interesēm, tas ir stāsts par viņu interesēm». Citiem vārdiem – mums, kas radām šīs lapas, protams, ir savi biznesa vai kādi citi mērķi, bet cilvēkiem, kas tām sāk sekot, - viņu intereses un vēlme saņemt noteikta rakstura informāciju. Ja liekam viņiem vilties un to nesniedzam, viņi agrāk vai vēlāk mūsu fanu pulku pamet.

Pirms gada – 2011. gada jūlijā – Latvijas Facebook lietotāju uzmanību piesaistīja tikko izveidota virtuālā «komūna» Bring H&M to Latvia (atvediet/atvedīsim H&M uz Latviju). Tā kā diskusijas par Zviedrijā tapušā, bet nu jau visā pasaulē pieejamā zīmola Hennes & Mauritz iespējamo ienākšanu Latvijā uzvirmoja ik pa laikam un zīmols šeit bija gaidīts, minētā fanu lapa diezgan ātrā laikā savāca ievērojamu skaitu sekotāju. Jāatzīst, ka Latvijas mērogā 3 265 fani kādai Facebook lapai gada laikā ir ievērojams skaits (ņemot vērā, ka esam viena no aptuveni 10 valstīm pasaulē, kur Facebook joprojām nav absolūts sociālo mediju līderis).

Ņemot vērā sociālo mediju ekspertu ieteikumus, plānots sašaurināt iecerētās Latvijas lapas sociālajā tīklā Facebook mērķauditoriju, kā arī definēt kritērijus lapas redaktoriem un satura veidošanai, informē Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre.

Latvijas lapa Facebook kalpotu starptautiskai komunikācijai par sabiedriski politiskiem notikumiem, inovatīviem uzņēmumiem un kultūras notikumiem Latvijā. Lapas saturu iecerēts veidot angļu valodā, tādējādi attīstot valsts starptautisko komunikāciju.

Lai spriestu par lapas saturu, šodien notikušās diskusijas dalībnieki vienojušies organizēt darbnīcu. Tā plānota 9.septembrī Latvijas institūta telpās.

Kā informēja Šadre, šodien sarunā par Latvijas lapu Facebook piedalījās vairāk nekā 15 sociālo mediju pārzinātāji. Ekspertu vērtējumā Latvijas lapai jābūt veidotai cilvēcīga valodā, jāsniedz saistoša informācija un jārada piedzīvojums. Viņi arī pauduši viedokli, ka lapas administrēšana būtu jānodod divu trīs redaktoru komandai, ko veidotu kompetentākie konkrētas jomas pārzinātāji, iepriekš definējot noteiktus satura veidošanas kritērijus.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard01(399).jpg

Lai izveidotu valsts oficiālo Facebook lapu, Valsts kanceleja un valsts aģentūra Latvijas institūts ir izsludinājusi bezbudžeta radošu konkursu, informē Ministru kabineta preses sekretāre Zanda Šadre.

Konkursā var piedalīties dažādas komandas (no 1–3 cilvēkiem), kuras ir jāpiesaka līdz 9.septembrim. Komandu uzdevums ir radīt saistošu Facebook lapu angļu valodā, ar kuras starpniecību starptautiskā arēnā komunicēt par Latviju. Lapas mērķauditorija ir Facebook lietotāji, kas interesējas vai varētu interesēties par Latviju.

Komandām būs jāpiedāvā lapas koncepcija, radošais risinājums, sākumlapas izkārtojums, kā arī jāizstrādā lapas uzturēšanas plāns ilgtermiņā un jāizveido lapas uzturēšanas komanda.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas sēdē 10.jūnijā tika skatīta bijušās maksātnespējīgās AS "Dzintars" īpašnieka un valdes priekšsēdētāja Iļjas Gerčikova apelācijas sūdzība par pirmās instances tiesas spriedumu, kas paredz preču zīmes “Dzintars” atsavināšanu un maksātnespējīgā "Dzintars" īpašumtiesību atjaunošanu uz šo preču zīmi.

Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, pārbaudot lietas materiālus, kā arī izvērtējot pušu argumentus un iesniegtos rakstveida pierādījumus, Civillietu tiesas kolēģija atzinusi apelācijas sūdzību par nepamatotu, norādot, ka civillietas prasība atzīt I.Gerčikova darījumus ar “Dzintars” preču zīmēm par spēkā neesošiem ir pamatota un apmierināma pilnā apmērā.

Pērn 23. decembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolasīja spriedumu strīdā par vārdisku un figurālu nacionālo un starptautisko preču zīmju "Dzintars" un "Future Formula" piederību.

"Dzintars" maksātnespējas administrators Jānis Ozoliņš prasīja tiesu atzīt par nelikumīgu "Dzintars" bijušā valdes priekšsēdētāja I.Gerčikova preču zīmju pārreģistrēšanu bez atlīdzības uz sev piederošu citu juridisku personu laikā, kad uzņēmumam "Dzintars" bija noteikts tiesiskās aizsardzības process.

Latviešu programmētāji radījuši rīku, kas ierindas interneta lietotājiem paver iespējas pašu spēkiem radīt mājas lapas un interneta veikalus.

Mozello (mozello.lv) – vienkāršam lietotājam draudzīgais un ar mobilajām ierīcēm saderīgais mājas lapu izveides rīks – dod iespēju mazajiem uzņēmējiem un privātpersonām attīstīt savu biznesu internetā pašu spēkiem.

«Ienākšana pārpildītajā mājas lapu izstrādes tirgū bija nedaudz biedējoša,» atzīst idejas autors Kārlis Blūmentāls. «Tomēr jau no paša sākuma mēs zinājām, kā atšķirsimies no konkurentiem. Mēs izvirzījām mērķi radīt automatizētu mājas lapu izveides rīku, kas būtu tik vienkāršs, ka jebkurš interneta lietotājs ar to pats varētu sākt veidot mājas lapas dažu minūšu laikā, bez jebkādas apmācības.»

"Asus" plānā klēpjdatora "ZenBook 14" skārienpaliktnis "ScreenPad 2.0" ir ekrāns, kurā nemanīti var skatīties kaut filmu, vienlaikus strādājot galvenajā displejā.

Kopš klēpjdatoru pirmsākumiem lietotāji ir ilgojušies pēc plānākām un vieglākām iekārtām, un daudziem joprojām atmiņā ir episkais mirklis, kad Stīvs Džobss izņēma jauno "MacBook Air" no aploksnes. Vēlme lietot kompaktu datoru ir loģiska, jo kurš gan vēlas ikdienā nēsāt līdzi lielas, smagas somas. Taču šodien ar parocīgu izmēru vairs nepietiek pircēju piesaistīšanai, jo viņi vēlas arī pienācīgu jaudu un papildu lietošanas ērtības. Tas piespiež ražotājus atraisīt radošo garu.

Ja pirms pāris gadiem pietika reklāmas materiālos pateikt, ka izdevies 14 collu ekrānu ievietot 13 collu displejam paredzētā korpusā, tad tagad ar to ir par maz. Tādēļ "Asus" jaunāko "ZenBook 14" piesaka kā kompaktāko 14 collu klēpjdatoru ar "ScreenPad 2.0" skārienpaliktni.

Rīgas domes un Swedbank kopīgi rīkotās grantu programmas Atspēriens finansējumu kopumā 71 552 eiro apmērā saņems sešas biznesa idejas, teikts paziņojumā presei .

Šī gada laureātu vidū pārstāvētas zināšanu ietilpīgas uzņēmējdarbības idejas informācijas tehnoloģiju, tajā skaitā elektrotehnikas ražošanas, un pārtikas ražošanas nozares.

Jaunākās grantu programmas Atspēriens atbalstītās uzņēmēju idejas un tām piešķirtā granta izlietojuma mērķi: DIMD – audio skaņas lampu pastiprinātājs (prototipu izveide, preču zīmes reģistrācija, grāmatvedības izmaksas, telpu īre, mājas lapas izveide, mārketinga materiālu izveide, tirgus pētījums, darbarīki); FCI DOGS – tīršķirnes suņu informācijas sistēma (grāmatvedības un juriskonsulta pakalpojumi, tulka pakalpojumi, mājas lapas un sistēmas izstrāde, telpu īres un labiekārtošanas izdevumi); SIARīgas Darbnīca – akustisko paneļu ražošana (ražošanas iekārtas, grāmatvedības pakalpojumi, mājas lapas izveide, darbinieku apmācība, preču zīmes reģistrācija, telpu īre); SIA 4 B.E.E. – ventilācijas ieregulēšanas sistēmas W:air izveide (preču zīmes reģistrācija Latvijā un ārvalstīs, zīmola identitātes izstrāde, prototipa izveide, juridiskās konsultācijas, mājas lapas izveide, telpu īre); SIA Latwing – Musli uzkodu InGo ražošanas efektivitātes paaugstināšana un atpazīstamības veicināšana – (specifiskas ražošanas iekārtas, grāmatvedības pakalpojumi, dizaina izstrāde, mājas lapas izveide, preču zīmes reģistrācija, mārketinga materiālu izveide); SIA OSC Technologies – saules enerģijas mobilo ierīču lādētājs (specifiskas iekārtas iegāde, mājas lapas izstrāde, preču zīmes reģistrācija, produkta testēšanas un sertifikācijas izdevumi, grāmatvedības pakalpojumi, mārketinga materiālu izveide).

Neatkarīgi no tā, ko vēlies drukāt, ir pieejami visdažādākie printeri, kas spēs paveikt visu nepieciešamo. Taču zināt, kā izvēlēties printeri, ne vienmēr ir viegli, ņemot vērā milzīgo tirgū pieejamo iespēju skaitu. Lai palīdzētu, mēs esam izveidojuši nelielu rokasgrāmatu printera izvēlei ar vienkāršu skaidrojumu dažiem visbiežāk lietotajiem terminiem, kā arī ieteikumus, kas noderēs, izvēloties printeri. Lasi un uzzini vairāk turpinājumā!

#1 Tintes vai lāzera printeris?

Pirmais jautājums, uz kuru visiem printeru pircējiem ir jāatbild, ir vienkāršs – ko un cik daudz Tu plāno drukāt. Tintes printeros tiek izmantotas tintes kasetnes, kuras uz papīra tiek uzklātas mitras un ātri izžūst, savukārt lāzerprinteros tiek izmantots toneris – tintes putekļu veids, kas saķeras ar papīru, lai nodrošinātu ātru rezultātu un efektīvu resursu izmantošanu.

• Krāsu tintes printeris veido lielāko daļu tirgus vienkārši tāpēc, ka var drukāt gandrīz jebko: rakstītu tekstu, sektoru diagrammas, glancētas fotogrāfijas. Un mūsdienu tintes printeri un daudzfunkciju printeri ir ātri, bieži ar drukas ātrumu, kas konkurē vai pārspēj lāzera printerus.

Darbinieku darbnespēja gada laikā uzņēmumiem rada zaudējumus 170 miljonu eiro apmērā.Tā lēš Latvijas Darba devēju konfederācija. Protams, neviens neuzskata, ka slimam cilvēkam būtu jāiet uz darbu. Par to nav runa.

Taču āķis slēpjas citur. Proti, uzņēmēji, tostarp arī ārvalstu investori, apgalvo, ka nereti darbnespējas lapas tiek izrakstītas nepamatoti. Ir bijuši gadījumi, kad uzņēmēji sava darbinieka Facebook profilā ierauga, ka tas it kā slimības laikā gozējas kūrortā vai strādā ārvalstīs. Tāpat ne viens vien uzņēmējs savu darbinieku, kurš ir uz slimības lapas, ierauga, strādājot pie konkurenta. Par ne vienmēr pamatotu slimības lapu izrakstīšanu liecina arī to straujš pieaugums vasarās un skolēnu brīvdienās. Šī problēma nav sveša arī publiskajam sektoram. Diezin vai tā ir sakritība, kad amatpersona, pret kuru ierosināta disciplinārlieta, pēkšņi ilgstoši saslimst.