Pagājušajā nedēļā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēmusi lēmumu par AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa izbeigšanu, liecina Lursoft dati.

Process tika pasludināts pagājušā gada decembrī.

Šis nav pirmais maksātnespējas process, kas ierosināts uzņēmumam. Pirmo reizi AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa lieta ierosināta pirms pieciem gadiem, 2008.gada jūnijā, bet izbeigta jau tā paša gada jūlijā. 2008.gadā pieteikumu par AS Ruks

Cēsu gaļas kombināta maksātnespēju iesniedzis SIA Baltic Pork.

AS Ruks Cēsu gaļas kombināts reģistrēts 1993.gada 29.jūlijā. 2011.gadā uzņēmuma apgrozījumu veidojuši 1,354 miljoni latu, savukārt zaudējumi pēc nodokļiem sasniedza 705,31 tūkstošus latu. Pārskatu par 2012.gadu AS Ruks Cēsu gaļas kombināts vēl nav iesniedzis.

Biļešu cenas uz XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku maksas pasākumiem šogad vidēji ir par aptuveni 40% augstākas, nekā tās bija iepriekšējos svētkos 2018.gadā, liecina aģentūras LETA veiktie aprēķini atbilstoši iepriekšējo svētku cenrāžiem un šiem svētkiem sagatavoto cenrādi, kas vēl būs jāizskata Ministru kabinetā.

Cenu kāpums uz visiem pasākumiem nav vienāds. Tāpat ir pasākumi, uz kuriem cenas ir samazinājušās.

Atšķirībā no 2013. un 2018.gada svētkiem ir samazinājies biļešu cenu klāsts, sarūkot tieši lētāko biļešu piedāvājumam.

Piemēram, šogad uz svētku noslēguma koncertu "Kopā augšup" Mežaparka Lielajā estrādē iecerēts piedāvāt biļetes piecās cenu grupās - par 20, 40, 60, 80 un 100 eiro. Savukārt 2018.gadā uz noslēguma koncertu bija pieejamas biļetes sešās cenu grupās - par 15, 25, 35, 45, 55 un 65 eiro. Savukārt 2013.gadā bija septiņas biļešu cenu grupas, lētākajām maksājot 3 latus jeb 4,3 eiro.

Līdz ar to uz svētku noslēguma koncertu dārgākā biļete šogad maksās par 54% vairāk nekā 2018.gadā, kas turklāt ir vairāk nekā divas reizes vairāk par 2013.gada dārgāko biļeti uz noslēguma koncertu. Savukārt lētākā biļete ir par 33% dārgāka nekā 2018.gadā, kā arī atbilst trešās dārgākās biļešu grupas cenai 2013.gada svētku noslēguma koncertā.

Maksātnespējas procesa lieta ierosināta pret vienu no lielākajiem Vidzemes gaļas pārstrādes uzņēmumiem a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts.

Lietas ierosinātājs ir cūkgaļas ražotājs SIA Baltic Pork, kam pārstrādes uzņēmums palicis parādā par piegādāto izejvielu. Maksātnespējas reģistrā lietas ierosināšana fiksēta 25. jūnijā.

Parāds ir salīdzinoši liela summa, taču tās apjomu Baltic Pork valdes locekle Daiga Ļubka Db neatklāja. Viņa arī norādīja, ka uzņēmums mēģinās vienoties ar a/s Ruks Cēsu gaļa kombināts (Ruks) par parāda atgūšanu. Uz jautājumu, kāpēc tomēr bija jāierosina lieta, D.Ļubka norādīja – lai paātrinātu parāda atgūšanu. Viņa arī piebilda, ka Ruks nav vienīgais uzņēmums, kuram ir problēmas ar parādu dzēšanu, līdzīga situācija ir arī citos gaļas pārstrādes uzņēmumos un citās nozarēs. Pagaidām vēl maksātnespējas administrators kompānijai nav iecelts, par to lems tiesa nākamnedēļ. Ruka maksātnespējas administratora kandidāts Uldis Bērziņš sacīja, ka viņam pagaidām nav viedokļa, vai maksātnespējas lietas ierosināšana ir pamatota vai nepamatota, jo viņa rīcībā nav nepieciešamie dokumenti par šo lietu.

A/s Ruks Cēsu galas kombināts jaunā Eiropas Savienības prasībām atbilstošajā lopkautuvē vakar tika nokauti pirmie lopi, savukārt ar pilnu jaudu kautuve sāks darboties tuvāko divu nedēļu laikā. Kautuves kompleksa kopējā platība ir ap divi tūkstoši kvadrātmetru, kur izvietotas divas kaušanas līnijas – atsevišķi cūkām un liellopiem, dzesētava, moderna sadalīšanas telpa un citas. Kautuves jaudas ir 60 cūkas vai 12 liellopi stundā, ko uzņēmums iepērk galvenokārt no vietējiem ražotājiem. Salīdzinājumā Ruka vecajā kautuvē atkarībā no pieprasījuma vidēji dienā tika nokautas 100 – 200 cūkas. Kautuvē viss process ir mehanizēts un automatizēts un to regulē datortehnika. Ruka padomes priekšsēdētājs Juris Lūsis atzīst – svarīgi ir tas, ka turpmāk ar datora palīdzību varēs noteikt liesās gaļas iznākumu, kas ir būtisks nosacījums gaļas eksportam. Jaunās kautuves projekta izstrāde tika uzsākta pirms diviem gadiem, bet būvniecības darbus SIA Kadaga veica deviņu mēnešu laikā. Kautuvē uzstādītas Vācijas kompānijas E.M.F. iekārtas. Lai realizētu projektu, Ruks pretendēja uz SAPARD līdzekļiem, iesniedzot trīs projektus vairākās apakšprogrammās. Tāpat piesaistīti kredītlīdzekļi no Latvijas Krājbankas. Ieguldītās investīcijas plānots atpelnīt 6 – 7 gadu laikā, lēš kombināta vadība. Pērn Ruks Cēsu gaļas kombināts apgrozījums bija 3,8 miljoni latu, kas ir vairāk nekā gadu iepriekš. Pēc projekta realizēšanas Ruks plāno iegūt ES sertifikātu, kas ļaus produkciju eksportēt uz ES valstīm. Ruks Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš informēja, ka interesi par bioloģiskas gaļas eksportu jau ir izrādījusi Lielbritānija un sarunas notiekot arī ar citām valstīm. Jau vairākkārt vēstīts, ka prasībām atbilstošu lopkautuvju trūkums līdz šim bija galvenais šķērslis, kas Latvijas ražotājiem liedza gaļas eksportu uz ES.

Langstiņu ciemā, kur notikušas vairākas zādzības un advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība, nepieciešams uzlabot videonovērošanas sistēmu kapacitāti, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē izteicās Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes priekšnieks Armands Ruks.

Ruks skaidroja, ka pēdējā laikā nav novērojams mājokļu apzagšanas gadījumu skaita pieaugums, taču tās joprojām ir aktuālas. Zagļi uzdarbojas, piemēram, Rīgas apkārtnē, tostarp, Langstiņos.

Vietas Rīgas apkārtnē, kur visvairāk uzdarbojas privātmāju apzadzēji 

Šā gada novembrī, salīdzinot ar šā gada iepriekšējiem mēnešiem, ir vērojams zādzību...

Langstiņos, kur nesen notika advokāta Rebenoka aplaupīšana un slepkavība, ir vairāki piebraucamie ceļi. Ruks nekomentēja, kurās vietās izvietotas videonovērošanas kameras, bet vērtēja, ka videonovērošanu šajā ciematā varētu uzlabot. Viņš atgādināja, ka videonovērošana nebija ierīkota arī paša upura mājā.

Ruks uzskata, ka policijai jābūt ātrākai piekļuvei videonovērošanas sistēmām, lai efektīvāk varētu apstrādāt videonovērošanas ierakstus. Policija plāno iegādāties speciālu programmatūru, lai efektīvāk analizētu videonovērošanas materiālus.

"Videonovērošanas trūkums krīt ļaundariem acīs. Ir jāsaprot, ka par īpašumu ir jārūpējas. Privātajam sektoram kopā ar valsts iestādēm jārūpējas, lai noziegumu padarītu sarežģītāk izdarāmu, jo visas videonovērošanas kameras un sistēmas iedarbojas preventīvi," izteicās Ruks.

Jau ziņots, ka naktī uz 20.septembri Langstiņos tika nogalināts zvērināts advokāts Rebenoks, bet viņa partneris Ingus Balandins ievainots.

Policija informēja, ka trīs maskās tērpti noziedznieki advokāta Rebenoka mājā iebrukuši, uzlaužot durvis, un savus upurus tie situši ar rokām, kājām un turpat atrastiem dēļiem, bet no notikuma vietas aiznesuši līdzi dārgus rokaspulksteņus un juvelierizstrādājumus.

Laupītāji upurus pārsteiguši, nezvanot pie durvīm, bet ielaužoties no pagalma puses. Policija vēl skaidros, vai ielaušanās pa durvīm notikusi pirms saimnieku atgriešanās vai jau pēc tam. Policija notikuma vietā ieradusies pēc tam, kad noziegumā cietušais Balandins vērsies pēc palīdzības pie kaimiņiem, jo viņam pašam telefons ticis atņemts.

Lai arī policija izvirzījusi un strādā pie divām galvenajām versijām, proti, noziegums paveikts laupīšanas nolūkā vai arī saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību, policija norādījusi, ka patlaban noziegums neizskatās pēc pasūtījuma slepkavības.

Cēsu rajona tiesā vakar tika izskatīts SIA Baltic Pork pieteikums par AS Ruks Cēsu gaļas kombināts maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ar Cēsu rajona tiesas lēmumu Baltic Pork maksātnespējas procesa pieteikums tika noraidīts un atzīts par nepamatotu, jo netika konstatētas maksātnespējas procesa pazīmes, Db informēja a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts īpašniece Līvija Lūse.

"AS Ruks turpina savu darbību. Uzņēmums maksā zemniekiem un pārējiem piegadātājiem stingri pēc grafika un regulāri. Arī eksports uz Skandināvijas valstīm turpinās, ka arī tiek meklētas jaunas eksporta iespējas, optimizēta ražošana šajos ekonomiskajos apstākļos, kuros atrodas valsts kopumā," tā L. Lūse.

Db jau ziņoja, ka pēc Baltic Pork iesnieguma ierosināta maksātnespējas procesa lieta pret AS Ruks Cēsu gaļas kombināts.

A/s Ruks Cēsu gaļas kombināts kontrolpaketes mantiniece Līvija Lūse pārdevusi savas daļas uzņēmumā.

Uzņēmuma valdes loceklis Jānis Bāliņš DB sacīja, ka uzņēmuma akciju kontrolpaketes mantiniece Līvija Lūse savas daļas pārdevusi un jaunais īpašnieks ir SIA Zemeka no Lielvārdes. SIA Zemeka iegādājusies gaļas kombināta akciju kontrolpaketi, kļūstot par lielāko īpašnieku. Oficiāli īpašnieku maiņa Komercreģistrā nav reģistrēta - saskaņā ar kompānijas dalībnieku sarakstu joprojām a/s kontrolpaketes īpašnieks ir 2006. gadā mirušais Juris Lūsis. Jāpiebilst gan, ka datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka.

Pēdējās izmaiņas Komercreģistrā liecina, ka no a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts valdes atbrīvota valdes priekšsēdētāja Līvija Lūse, savukārt no padomes atbrīvoti Ģirts Krūmiņš un Tatjana Semjonova. Valdē turpmāk darbosies valdes locekļi Jānis Bāliņš, Anda Bundža un Oskars Dzilna, bet valdi vadīs tās priekšsēdētājs Ingus Kasparāns. Savukārt par padomes priekšsēdētāju apstiprināts Oskars Liepiņš, bet par viņa vietnieku Uldis Papāns.

Gaļas pārstrādes uzņēmumu parādi zemniekiem pēdējā gada laikā auguši 3,5 reizes un ir vislielākie pēdējo septiņu gadu laikā.

Gatavi tiesāties

Nemierā ar parādiem, zemnieki ir gatavi tiesāties ar gaļas pārstrādes uzņēmumu a/s Ruks Cēsu gaļas kombināts (Ruks) par parādu piedziņu, jo uzņēmums nav norēķinājies par piegādāto produkciju. LAD Ziemeļvidzemes reģionālās lauksaimniecības pārvaldes administratīvās daļas vadītāja Baiba Kiršblate Db informēja, ka pārvaldē vērsās septiņi Ruka piegādātāji, kam uzņēmums bija palicis parādā dažādas summas, sākot no 200 līdz 9000 Ls. Patlaban parādi samazinās, uzņēmums izrāda vēmi maksāt un maksā, tāpēc prasības pieteikums tiesai pagaidām netiek gatavots. Ja šis process apstāsies, tad vēršanās tiesā būs nekavējoša, piebilda LAD pārstāve. Ruka valdes priekšsēdētāja Heinriha Norberta komentāru par notiekošo Db vakar neizdevās saņemt. Db kļuvis zināms, ka parādnieku sarakstā ir arī z/s Lankalni un citi uzņēmumi, bet vēl daļa ignorē prasību par parādu datu sniegšanu. Lankalnu valdes priekšsēdētājs Juris Jaunzems Db atzina, ka parādi lauksaimniekiem ir, bet konkrētus apjomus viņš nenosauca. Uzņēmējs norādīja, ka galvenais iemesls, kāpēc kavējas maksājumi zemniekiem, ir tas, ka tirgotāji savlaicīgi nenorēķinās par piegādēm - uzņēmums preci dod uz pēcmaksu, kas sasniedz 30 - 45 un pat 60 dienas. "Nauda nenāk. Ražošanas apjomus esam samazinājuši par 20 %. Ja tā turpināsies, tad nevienas rūpnīcas vairs nebūs," sarūgtinājumu pauž Lankalnu valdes priekšsēdētājs. Lankalni un Ruks bija vieni no pirmajiem, kas pirms Latvijas iestājas ES ieguva eksporta sertifikātus svaigās gaļas eksportam uz ES valstīm. Ruks var lepoties ar vienu no modernākajām kautuvēm Latvijā, kur ieguldīti arī SAPARD līdzekļi. Šā gada sākumā Ruka vārds plaši izskanēja saistībā ar nogalināto uzņēmuma īpašnieku Aigaru Lūsi.

Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Lattelekom interneta pakalpojumu sniedzējs Apollo pēc «mammu» lūgumiem apžēlojis vairākus nepilngadīgos, kas izmantojuši savas ģimenes MājasDSL pieslēgumus, lai no Apollo izkrāptu maksas papildu pakalpojumus. Kā izriet no Lattelekom paziņojuma, nepilngadīgie lietotāji ar e-pasta palīdzību izmānījuši citu lietotāju lietotājvārdus un paroles un tos izmantojuši, lai pasūtītu DSL pieslēguma īslaicigās paātrināšanas pakalpojumu «Turbo». Ar Turbo palīdzību iespējams paatrināt parasta MājasDSL pieslēguma lejuppārlādes ātrumu no 256 kilobitiem sekundē (kbps) līdz 2 megabitiem sekundē (Mbps). Krāpšana veikta tīņiem uzdodoties par Apollo pakalpojuma uzturētājiem. Savukārt tie, kas «iekrituši» pārkāpuši bieži atkārtoto brīdinājumu nekad un nevienam neatdot savus interneta piekļuves vai cita elektroniska pakalpojuma (piem. interneta bankas) pamattdatus. Kā raksta Lattelekom, nepilngadīgo krāpnieku ģimenēm atjaunoti interneta sakari saņemot solījumus, ka t.s. sociālā inženērijā apdāvinātie jaunieši vairs neatkārtos savus pārkāpumus.

Kabeļtelevīzijas, interneta un telekomunikāciju koncerns Baltkom paziņojis par sava pastāvīgā interneta platjoslas pieslēguma cenu samazināšanu, turklāt piedāvājot subsidētā mazlietota datora iegādi par cenu sākot no 1 Ls. Šāds piedāvājums ir spēkā lietotājiem, kas paraksta kādu no Baltkom interneta un citu pakalpojumu komplektiem vismaz uz diviem gadiem. Modelis ir līdzīgs subsidēto mobilo telefonu piedāvājumiem. Kā ziņo Baltkom, turpmāk 256 kilobitu sekundē (kbps) pieslēgums maksās 8.11 Ls mēnesī, kas ir lētāk, nekā Lattelekom MājasDSL (ap 15 Ls), bet dārgāks par Telia MultiCom piedāvātiem 6.95 Ls mēnesī. Paziņojumā teikts, ka starptautiskajam internetam tiks izmantots Baltkom piederošais zemjūras optiskais kabelis uz Zviedriju. Savukārt Lattelekom pirms neilga laika paziņoja, ka divkāršo savu biznesam domātā UltraDSL pieslēguma ātrumus, kas faktiski līdzinās cenu samazināšanai uz pusi (par iegūto datu pārraides jaudu). Pēc neoficiālas informācijas, drīzumā arī tiks divkāršots MājasDSL ātrums no 256 kbps līdz 512 kbps.

Lattelekom oficiāli paziņojis, ka no aprīļa sākuma palielinājis abu mājsaimniecībām domāto pastāvīgā DSL tipa interneta pieslēgumu ātrumus. MājasDSL ārtrums divkāršots no lejupārlādes (download) 256 kilobitiem sekundē (kbps) uz 512 kbps, bet Pilsētas interneta ātrums, no 128 kbps līdz 160 kbps. MājasDSL augšupārlādes ātrums arī divkāršots no 64 kbps līdz 128 kbps. Vairums lietotāju pieslēgumu vērtē pēc lejupārlādes ātruma, kam ir zināma nozīme (blakus izsauktā servera, starptautisko līniju u.c. faktoriem) interneta lapu ātrdarbība, failu «nokačāšanai» u.tml. Augšuppārlādes (upload) ātrumu visvairāk mana, pārsūtot lielākus failus (piem., fotogrāfijas, Mp3 mūziku) citam interneta lietotājam.

Kopš ārkārtas situācijas izsludināšanas daudzos mājokļos televizors atkal darbojas gandrīz cauru dienu.

Negaidītiem notikumiem satricinot ierasto dzīves gaitu, būtiski mainās dzīves paradumi. Par to ikviens no mums var pārliecināties šajās dienās, kad reti kura mūsu valsts iedzīvotāja ikdienu nav skāruši līdz ar ārkārtas stāvokli izsludinātie ierobežojumi. Daudz laika pavadot "četrās sienās", cilvēki pastiprināti sākuši pievērsties pierastajam laika kavēklim un informācijas avotam – televīzijai. Vienīgi atšķirībā no iepriekšējām desmitgadēm, visu mājinieku skatieni vairs netiek vērsti vienā lielā ekrānā, bet gan vairākos mazos.

Lai kurā virzienā raudzītos, vērojama līdzīga aina. Televizors atguvis lomu ģimenes izklaides vērtību piramīdā. Pieaugušie to rītos un vakaros skatās vairāk, mūždien rosīgajiem pirmsskolas vecuma bērniem TV pilda aukles lomu, kamēr vecāki blakus istabā strādā, un skolēni dienas pirmajā pusē televizoru izmanto kā virtuālo skolotāju, skatoties attālināto mācību raidījumus. Lineārās TV skatīšanās apjoma pieaugums vērojams pat jauniešu vidū, kas parasti dod priekšroku straumēšanas servisiem un "YouTube".

Valsts policijai (VP) pagājušais gads nebija viegls, un pērn reģistrēto noziegumu skaits ir pieaudzis, kas gan pamatā saistīts ar atbildības pastiprināšanu dzērājšoferiem, piektdien žurnālistiem atzina VP priekšnieks Armands Ruks.

Aizvadītais gads nebija viegls, jo norisinājās daudzi sarežģīti notikumi, ņemot vērā vispārējo stāvokli Baltijā, ģeopolitisko situāciju, karu Ukrainā, hibrīdkara izpausmes, policijas reformu, darbinieku motivāciju un vēlmi sniegt kvalitatīvāku darbu sabiedrībai. Tāpat bijušas pietiekami skaļas krimināllietas, kas saistītas ar jauniešiem, Gunāra Rusiņa gadījums, kara Ukrainā attaisnošana un Putina vadītās Krievijas slavināšana.

Pērn valstī reģistrēti 35 719 noziegumi, no kuriem 32 950 reģistrēti VP. 2022.gadā valstī reģistrēti 33 821 noziegums, bet VP reģistrēti 31 741. 2021.gadā reģistrēti 32 820 noziegumi, bet VP - 30 790 noziegumi. Vēl iepriekšējos gados noziegumu skaits bija daudz lielāks.

Viena no Latvijā lielākajām gaļas pārstrādes uzņēmējsabiedrībām a/s Ruks šogad plāno sasniegt vairāk nekā 6 miljonu latu lielu apgrozījumu — prognozē a/s valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš. Salīdzinot ar aizvadīto gadu, kad Ruks apgrozīja 4,9 miljonus latu, tas būs vismaz par 22,4 % vairāk. J. Bāliņš norāda, ka apgrozījuma kāpums būs iespējams, pateicoties sortimenta paplašināšanai vietējā tirgū un paredzamo svaigās gaļas eksporta uzsākšanu uz Eiropas Savienības valstīm. Db jau vairākkārt it vēstīts, ka a/s Ruks un z/s Lankalni ir pirmie gaļas pārstrādes uzņēmumi Latvijā, kas saņēmuši atļauju eksportēt svaigu gaļu.

Cēsu gaļas kombināts Ruks plāno būvēt jaunu ražotni, un, lai piesaistītu resursus būvniecībai, tas iecerējis emitēt papildu akcijas, Db pastāstīja a/s Ruks padomes priekšsēdētājs Juris Lūsis. Kopējās ražotnes izmaksas varētu sasniegt 2 milj. Ls, un to iecerēts pabeigt līdz nākamā gada beigām. «Iespējams, ka celtniecību veiksim pa daļām, un tad pirmās kārtas izmaksas varētu būt līdz 2 milj. eiro (apm. 1.32 milj. Ls),» norādīja J. Lūsis. Tā kā daļu jaunās ražotnes būvniecībai nepieciešamo līdzekļu uzņēmums cer iegūt no ES fondiem, tam nepieciešams palielināt pamatkapitālu, ko Ruks cer veikt ar papildu akciju emisiju. Tādējādi pamatkapitāls varētu palielināties aptuveni septiņas reizes — līdz 377 tūkst. Ls. Šobrīd Ruka samaksātais pamatkapitāls ir 52.9 tūkst. Ls.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Tiešo ārvalstu investīciju apjoms pasaulē 2008.gadā saruka par piektdaļu un šogad šī tendencde turpināsies, vēršoties plašumā recesijai. Pirmās ārvalstu kapitāla pieplūduma mazināšanos izjuta attīstītās valstis, taču turpmāk tā skars visas valstis bez izņēmuma, norādīts ANO Tirdzniecības un attīstības konferences (UNCTAD) pārskatā par investīcijām.

Šogad starptautiskā kapitāla plūsmas samazināšanos izjutīs visas pasaules valstis bez izņēmuma, norāda pārskata autori. «Saskaroties ar globālo ekonomikas recesiju, grūtāku pieejamību kredītiem un uzņēmumu ieņēmumu sarukšanu, daudzas kompānija jau tagad ziņo par ražošanas samazināšanas plāniem, strādājošo atlaišānu, kā arī investīciju programmu apcirpšanu — tas viss veicina tiešo ārvalstu investīciju samazināšanos,» teikts UNCAD pārskatā.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas vakar publiskotajām prognozēm, 2009.gadā pasaules ekonomika kopumā augs tikai par 0,5%, bet Eiropas Savienībā tā saruks par 1,9%. Recesija turpināsies Ziemeļvalstīs valstīs, Vācijā, Lielbritānijā, Igaunijā, kas ir lielākās investores Latvijā.

Visbiežāk epidemioloģiskās drošības pasākumus pārkāpj "čupojoties automašīnās", otrdien valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē informēja Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks.

Viņš informēja, ka pagājušajā nedēļā kopumā VP konstatēja 1225 pārkāpumus, no kuriem 752 saistīti ar pulcēšanās ierobežojumu pārkāpumiem.

VP sodījusi iedzīvotājus par pulcēšanās pārkāpumiem - kopumā 752 pārkāpumi. Pēc Ruka skaidrotā, galvenokārt pulcēšanās pārkāpumi konstatēti, kad iedzīvotāji no vairākām mājsaimniecībām pārvietojas vienā transporta līdzeklī.

Savukārt 215 gadījumos personas sodītas par neaizpildītu anketu "Covidpass" sistēmā.

Komentējot raksturīgākos pārkāpumus, Ruks norādīja, ka galvenokārt pārkāpumi saistīti ar "draudzīgu čupošanos automašīnās", jauniešu pulcēšanos pie degvielas uzpildes stacijām un citās vietās.

Ruks secināja, ka lielākā daļa epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpēju ir jaunieši, bet VP pārkāpumus konstatē arī citu vecuma grupu rīcībā.

Rīt notiks Latvijas SAPARD programmas uzraudzības komitejas sēde, kurā paredzēts lemt par izmaiņām SAPARD sanemšanas nosacījumos. Zemkopības ministrijas (ZM) Lauku attīstības departamenta direktores vietnieks Indulis Āboliņš informēja, ka pēc izmaiņu veikšanas un to apstiprināšanas Briselē, uzņēmējiem būs lielākas iespējas saņemt ES pirmsstrukturālos maksājumus. Saskaņā ar ZM sagatavotajiem priekšlikumiem, turpmāk netiks ierobežots projektu skaits vienam atbalsta saņēmējam. Šo nosacījumu par ļoti nozīmīgu uzskata vairāki uzņēmēji, jo līdz šim viens pretendents varēja iesniegt ne vairāk par trim pieteikumiem. A/s Ruks Cēsu gaļas kombināts valdes priekšsēdētājs Jānis Bāliņš gaidāmās izmaiņas novērtēja ļoti pozitīvi. Līdz šim Ruks jau iesniedzis trīs projektus un tadējādi vairs nevarēja pretendēt uz SAPARD, taču plānotie grozījumi to atļaus. J. Bāliņš pieļāva, ka Ruks būs to kompāniju vidū, kas atkārtoti iesniegs projektu pieteikumus, lai varētu saņemt ES līdzekļus un veikt modernizāciju uzņēmumā. Līdz šim minimālā projekta attaisnoto izdevumu kopsumma bija 5000 eiro, bet maksimālā 180 000 eiro un vienam atbalsta saņēmējam trīs projektu kopējā attaisnojamo izdevumu summa sešu gadu laika posmā nedrīkst pārsniegt 540 000 eiro. Pēc ZM ierosinājuma vienam atbalsta saņēmējam visu projektu kopējā attaisnojamo izdevumu summa 6 gadu laika posmā nedrīkstēs pārsniegt 1 500 000 eiro. Šis labojums dos iespēju lielākiem lauksaimniecības uzņēmumiem realizēt modernizācijas projektus, jo eošie ierobežojumi neļauj veikt būtiskākas investīcijas šādos uzņēmumos.

Šodien, 15.oktobrī, aprit 100 dienas kopš Valdis Zatlers Saeimā deva Valsts prezidenta zvērestu.

Līdz ar pirmo amatā stāšanās dienu, Valsts prezidents ir pildījis visus ar Satversmi uzliktos pienākumus, akcentē Prezidenta Preses dienests:

-reprezentējis valsti, pārstāvot Latviju starptautiskajās organizācijās, darba vizītēs apmeklējot tuvākās kaimiņvalstis, tiekoties ar ārvalstu amatpersonām, akreditējot ārvalstu vēstniekus, izsniedzot akreditācijas vēstules Latvijas vēstniekiem ārvalstīs;

-pildot Latvijas valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumus, apmeklējis Latvijas armijas kareivjus viņu dienesta vietās Latvijā un Latvijas lielākajā starptautiskajā misijā Afganistānā;

Premjera Valda Dombrovska (Jaunais laiks) neizpratni izraisījis fakts, ka Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji, kas nodarbojas ar sabiedrības informēšanu par ES vienotās valūtas eiro ieviešanu, to darījuši dārza svētkos.

Neizpratni valdības vadītājs pauda šodienas valdības sēdē, uzklausot ziņojumu par paveikto saistībā ar eiro ieviešanu.

Ziņojumā norādīts, ka šī gada 1.maijā Sabiedrības informēšanas un komunikācijas darba grupas locekļi no Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas piedalījās Latvijas piecgades ES dārza svētkos, kurus Vērmanes dārzā apmeklēja aptuveni 10 000 interesentu. Šajos svētkos bijuši izstādīti informatīvie stendi, kuros interesenti varējuši iepazīties ar informāciju par eiro un ES fondiem.

Ar eiro ieviešanu saistītās amatpersonas taisnojas, ka eiro popularizēšana veikta nevis privātos dārza svētkos, bet gan lielā publiskā pasākumā.

Šā gada 24. un 25.decembrī Latvijā nav gaidāms sniegs, un šie būs vienpadsmitie Ziemassvētki bez sniega visā valsts teritorijā kopš meteoroloģisko novērojumu sākuma 1923.gadā, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Iepriekš "zaļi" Ziemassvētki visā Latvijā bija 1924., 1932., 1936., 1951., 1960., 1974., 2006., 2013., 2015. un 2016.gadā.

Lielākajā daļā Ziemassvētku zemi sedz no viena līdz desmit centimetriem bieza sniega sega. Vidējais sniega segas biezums gadu gaitā samazinās.

Visbaltākie Ziemassvētki bija 1981. un 2010.gadā, kad vidējais sniega kārtas biezums valstī sasniedza attiecīgi 30 un 31 centimetru. 1981.gada svētkos reģistrēta arī dziļākā sniega sega - 51 centimetrs Ventspils novada Vendzavā.

Varbūtība sagaidīt baltus Ziemassvētkus līdz šim bijusi no 53% Pāvilostā līdz 97% Alūksnes un Vidzemes augstienē. Pēdējās desmitgadēs Rīgā sniega sega bijusi 87% Ziemassvētku.

Latvijā kopumā šobrīd ir 49272 Jāņi, bet Līgas – 10443, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes informācija. Jāņiem pieder 9301 uzņēmums, bet Līgām – 836, rāda "Lursoft" pērn apkopotā informācija.

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns Līgo svētkos visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns 

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness"...

Nekustamo īpašumu uzņēmuma "Vestabalt" valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties. Viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Ielīgojam svētkus: Līga Uzkalne 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Ielīgojam svētkus: Jānis Zaržeckis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Ielīgojam svētkus: Jānis Jenzis 

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas...