Jaunākais izdevums

Radikāli nekas nav mainījies: Rīgas šprotes, Melnais balzams, Allažu ķimelis, Lāču maize, sieriņš Kārums un kārtīgs krējums, nevis krējuma izstrādājums – lūk, Latvijas eksportpreces, ko nosauca Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kuram gandrīz vienmēr pa rokai ir fotoaparāts.

picturegallery.14b1a460-560f-4c6f-bc30-13553e58a341

Sievietes esot viņam pozējušas aktiem turpat, Zemkopības ministrijas ēkā, fotostudijā, par kuras esamību Mārtiņš Roze runā nelabprāt. Viņš strikti nodala sevi ministra lomā un ārpus tās. Šīs lietas nedrīkst maisīt kopā, citādi būsiet auzās – Numuru draudīgi pamāca ministrs.

Latvija vēsturiski vienmēr bijusi agrāra valsts, tādēļ, šķiet, jums būtu jājūtas kā galvenajam valsts ministram?

Nedomāju, ka jūtos kā galvenais ministrs, bet noteikti tā ir milzīga atbildības sajūta, īpaši ņemot vērā Latvijas vēsturi. Mēs vienmēr esam lepojušies ar saviem kvalitatīvajiem lauksaimniecības produktiem. Tie garšo gan mums pašiem, gan ārzemju viesiem. Bet paralēli lauksaimniecībai Latvijā vienmēr pastāvējusi mežsaimniecība – ar šo nozari mēs patiešām šodien varam būt lepni. Tā bijusi nepārvērtējama jau pirmos atgūtās neatkarības gadus, jo deva cilvēkiem vajadzīgo finanšu nodrošinājumu.

Cik saprotu, runa ir par histērisko Latvijas mežu izciršanu...

Jā, tomēr šī izciršana nav radījusi neatgriezeniskas sekas. Un pašreiz var teikt – esam tādā attīstības posmā, kurā katra koksnes kubikmetra vērtība tiek pieaudzēta un Latvijā paplašinās gan meži, gan kokrūpniecība.

Kāda ir jūsu nostāja jaunas celulozes rūpnīcas jautājumā?

Šī ideja ik pa brīdim uzplaiksnī, bet sadarbība ar iepriekšējiem partneriem ir norakstāma. Nesaku, ka pašlaik celulozes ražotnei Latvijā nav vietas, bet no ekonomiskā viedokļa tas vairs nav tik nepieciešami kā pirms desmit gadiem, kad liela daļa koksnes tika izvesta un pārstrādāta celulozē. Tehnoloģijas ir attīstījušās, un tagad baļķi ar desmit centimetriem tievgalā vairs nav papīrmalka, bet gan lietaskoki. Celulozes rūpnīcas celtniecība Latvijā vairs nav tik aktuāla.

Attīstīta lauksaimniecība un tās produktu noieta tirgus – tas ir sapnis vai realitāte?

Latvijā ir vietas, kur tā kļuvusi par realitāti, bet ir vietas, kur gribētos, lai attīstība notiktu straujāk. Pirms gadiem trīs lauku dienās Baltinavā, pie pašas Krievijas robežas vietējā saimniecībā redzēju visprogresīvāko tehnoloģiju, kombinēto agregātu augsnes apstrādei un sēšanai, kādu pirms brīža bija demonstrējusi Upsalas Lauksaimniecības universitāte. Un simts metrus tālāk, aiz robežas, varēja vērot pavisam citu realitāti, kas atgādināja padomju laikus. Vēl ir daudz darāmā, lai mūsu laukos viss veiktos tā, kā gribētos.

Kas ir tas jūsu sāpju bērns?

Tā ir lauksaimniecības ražošanas vidējā efektivitāte. Sarēķinot, cik daudz cilvēku nodarbojas ar lauksaimniecību un kāds ir šīs nozares ieguldījums valsts kopproduktā, nākas secināt, ka šeit nodarbināto ir divas trīs reizes vairāk nekā vidēji tautsaimniecībā vispār. Tas nozīmē, ka blakus progresīvām saimniecībām ir ļoti daudz tādu, kas strādā naturālās līmenī – ar zemu ienākumu. Lielākā problēma ir mūsu lauksaimniecības divējādais raksturs: no vienas puses, tā ir ekonomikas nozare, no otras – sociāls slogs. Ar lauksaimniecību vien šo dilemmu grūti atrisināt, ir jānāk klāt papildu nodarbinātības iespējām lauku apvidos. Daļēji mēs to mēģinām risināt ar lauku attīstības plānu, diskutējam ar kolēģiem, it īpaši Reģionālo un pašvaldību lietu ministrijā, kas atbildīga par valsts nacionālās attīstības plānu. Jauni ienākumu avoti ir saistīti ar cilvēku resursiem, sociālo un ekonomisko infrastruktūru, bet tas ir kopīgi risināms komplekss, kas iziet ārpus Zemkopības ministrijas atbildības sfēras.

Ko tad zemniekam jūs ieteiktu audzēt? Cik saprotu, cukurbietes ir noiets etaps.

Kāpēc?! Audzēt var, un to arī dara, varbūt ne tādos apjomos kā agrāk. Bet es skaidri zinu, ka ir lopkopības saimniecības, kas speciāli pasūta šo kultūru lopbarībai. Ir arī medību kolektīvi, kas ar cukurbietēm piebaro meža zvērus. Protams, tie ir niecīgi apjomi. Bet esam panākuši samērā lielu piesātinājumu ar graudaugiem un rapsi, tagad bez papildu platības šīs kultūras palielināties nevarēs. Nenoliedzami, mums jāatgriežas pie tradicionālajām kultūrām: pašlaik veicam pilotprojektu par linu audzēšanas atjaunošanu Latvijā. Linus jau neaudzēja vienīgi Latgalē, paskatoties vietvārdus un palasot mūsu literatūras klasiķu darbus, redzam, ka linu mārki bija visai izplatīti arī Zemgalē un Kurzemē. Lini pasaules tirgū varētu būt viens no pieprasītākajiem produktiem gan vieglajā rūpniecībā, gan mašīnbūvē, piemēram, Mercedes un BMW iekšējās apdarēs arvien vairāk lieto dabīgo šķiedru.

Tātad valsts nolēmusi lobēt linu audzētājus?

Mēs to daļēji pašlaik mēģinām darīt. Daži aktīvi sadarbības partneri ar nelielu valsts palīdzību, bet lielu uzņemšanos un risku cenšas atjaunot šīs kultūras veiksmes stāstu.

Blakus tam – mums jāņem vērā, ka esam lopkopības valsts, tāpēc viena no galvenajām prioritātēm ir piena nozare. Pieaugot lopbarības un minerālmēslu cenām, mums jāskatās, kā nodrošināt šo nozari ar specializētām proteīna kultūrām. Piemēram, lopbarības miežu un kviešu šķirnēm, kam ir no iesala miežiem un maizes kviešiem atšķirīga audzēšanas tehnoloģija. Mūsu lopkopībai nepieciešama arī lucerna un lauku pupas. Tas ir iztrūkstošais posms, ko pagaidām nākas importēt.

Bet, neskatoties uz jūsu pūlēm, piena ražošana joprojām atrodas krīzes stāvoklī...

Mēs daļēji šo cenu kritumu paredzējām apmēram pirms pusotra gada. Piena cena nevarēja augt bezgalīgi. Un bija diezgan sāpīgs moments brīdī, kad piena cenas cēlās, pateikt – ziniet, tomēr jārēķinās ar to, ka piena cena būs zemāka. Pašlaik šīs cenas ir nostabilizējušās, mēs vairs nejūtam būtiskas izmaiņas. Tas nozīmē, ka arī diskusijas piena ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju starpā jau vairāk balstās uz ekonomiskām, nevis patikšanas un nepatikšanas kategorijām. Šobrīd piena nozares iekšienē veidojas ja ne draudzības, tad vismaz – uzklausīšanas iespējas.

Cik rezultatīvs bijis valsts protekcionisms lauksaimniecības izaugsmes veicināšanā, piemēram, ražotāju un pārstrādātāju atkarības ierobežošanā no lieltirgotāju patvaļas?

Mums tomēr viss ir jāskatās kopsakarībā. Protams, mēs nevaram pieļaut kāda ķēdes posma dominanti, bet nevaram arī kādu padarīt par vienīgo vainīgo un tad kopīgiem spēkiem iet un viņu sist.

Atvainojos, bet kaut kādiem uzsvariem, valsts lobijam svarīgās lietās taču jābūt...

Protams, jābūt. Ekonomiski pamatoti jāattīstās arī tirgotājiem, nenoliedzami! Situācijā, kad pilnīgi visi – zemnieki un pārstrādātāji – strādā ar zaudējumiem, bet gala posms pēkšņi darbojas ar ļoti lielu peļņu, īstas loģikas nav. Protams, es negribu teikt, ka tagad tirgotājiem obligāti jāiet uz zaudējumiem, tomēr zināmai solidaritātei jābūt.

Jums ir instrumenti, ar ko to panākt?

Ir. Tiesa, ne gluži Zemkopības ministrijas, bet Konkurences padomes rokās. 1. oktobrī stāsies spēkā grozījumi konkurences likumā. Pašlaik Konkurences padome apkopo informāciju par izmaksu struktūrām un cenu veidošanas mehānismu piena nozarē, veicot detalizētu piena ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju anketēšanu. Viņiem visiem ir pienākums šādu informāciju dot. Tādējādi oktobra sākumā jau varēs sniegt priekšvērtējumu par nozares attīstību un pastāvošo cenu līdzsvaru.

Kur jūs pērkat produktus?

Turpat, kur visi cilvēki. Gan no privātpersonām, Latvijas uzņēmumu veikalos, gan lielveikalos, gan tirgū. Ir arī mazie uzņēmēji, kuri piedāvā konkurēt spējīgus, izcilas kvalitātes kūpinājumus. Tiesa, tie ir mazliet dārgāki, bet, atrēķinot to ūdens saturu, kas bieži vien atrodams industriālos ražojumos, iespējams, esmu pat vinnējis.

Un kur tos izcilos kūpinājumus var dabūt?

Ir man viens ļoti labs draugs, kurš uzsācis šo biznesu, bet pašlaik tas atrodas izpētes stadijā.

Vai nojaušat, cik ekonomiski izdevīga Latvijas lauksaimniekiem izrādījusies dalība Eiropas Savienībā?

Pašlaik aktuālākais ir salīdzinājums ar vecajām dalībvalstīm. Tur mums ir it kā nelabvēlīgāka situācija. Bet, ja paskatās, kāda varēja būt alternatīva, neiestājoties Eiropas Savienībā, tad viennozīmīgi mēs esam vinnētāji. Ir būtiska starpība, kā attīstība gājusi uz priekšu šeit un kaimiņzemē Krievijā. Jā, pašlaik vērojams ekonomiskās izaugsmes bremzējums vai, iespējams, pat kritums, bet pārtikas ražošanā apjoms nav samazinājies. Salīdzinot valsts tiešo un Eiropas atbalstu lauksaimniecībai, jāsaka, ka no sava budžeta mēs zemniekiem dodam vienu septīto daļu no tā, ko viņi saņem kopumā – tie ir apmēram 30 pret 200 miljoniem.

Taču lauksaimniecības politikas atbalsta nosacījumi Eiropā joprojām ir mums diskriminējoši – kāpēc šie spēles noteikumi nav vienlīdzīgi un kropļo tirgu?

Protams, bet tā ir medaļas otra puse. Tāpēc es saku, ja mēs nebūtu Eiropas Savienībā, tad nāktos iztikt ar to valsts 30 miljonu atbalstu vien. Un vieniem tanī pasaules tirgū izdzīvot būtu pagrūti.

Bet mēs esam Eiropas Savienībā! Cik ilgi pastāvēs atšķirīgi subsīdiju nosacījumi vienas sistēmas ietvaros?

Pašlaik Francijas prezidentūras laikā notiek dokumentu izstrāde par to, kāda varētu būt nākotnes lauksaimniecības politika, kāds – atbalsta sadalījums dalībvalstīm nākošajā finanšu periodā. Tur franči ir pateikuši divas tēzes: Eiropas kopējā lauksaimniecības politika nenodrošina tās konkurētspēju pasaules tirgū; šī politika nav skaidri saprotama ne pašiem lauksaimniekiem, ne plašākai publikai. Zem abām tēzēm mēs varam pilnībā parakstīties un pielikt klāt vēl vienu lietu – starp dalībvalstīm ir jābūt salīdzināmam atbalstam. Šo pozīciju mēs spēcīgi aizstāvam Eiropas līmenī ne tikai lauksaimniecības padomē vien, to darīja arī mūsu finanšu un ārlietu ministri, iekļaujot attiecīgos dokumentos.

Un rezultāts?

Runājot par laika grafikiem – nu, mēs, protams, gribam pēc iespējas ātrāk. Bet visas prognozes un realitāte saka, ka vislabāk mums tagad būtu diskutēt un likt iekšā minētos pamatprincipus 2013. gada finansēšanas periodā. Jo šis gads pienāks pietiekami ātri, un mums jau tagad visos līmeņos ir jāaizstāv mūsu intereses par maksājumu izlīdzināšanu. Mēs arī nedomājam, ka šiem maksājumiem vajadzētu būt absolūti identiskiem, jo situācijas, protams, ir dažādas. Bet nedrīkstētu būt arī tā, ka valstīm atbalsta līmenis atšķiras vairākas reizes. Piemēram, Grieķija uz vienu hektāru saņem piecas reizes augstāku atbalstu nekā Latvija. Maltai tas atbalsts ir vēl lielāks, taču savu izmēru dēļ šī valsts varbūt nav tā, kas būtiski ietekmē konkurenci – tur apstākļi ir pilnīgi citādi nekā mums.

Latviju arvien vairāk noklāj rapšu lauki – vai tie gadījumā nav ģenētiski modificēti?

Teorētiski ir iespējams audzēt modificētas kultūras, bet tie nosacījumi ir tādi, ka stipri vien sarežģī šo procesu. Tas nav neiespējami, taču, domāju, ir neizdevīgi audzēt kaut ko modificētu. Mēs šinī diskusijā tomēr esam pietiekoši piesardzīgi, jo izlaist brīvā audzēšanā šādas kultūras nozīmē iespēju tālāk nodot šo ģenētisko materiālu savvaļas augiem. Piemēram, rapsis var krustoties ar pērkoni, jo šīs dzimtas augiem šāda šķērsappute un krustošanās ir iespējama. Tātad gēns, kas nosaka izturību pret herbicīdu, var pāriet uz nezālēm. Rezultātā mēs iegūsim herbicīdu izturīgas nezāles, un to nu mēs dabā galīgi nevēlamies panākt. Ar modificēto kultūru audzēšanu jābūt izcili piesardzīgiem.

Vai varat likt roku uz sirds un teikt, ka nekas tamlīdzīgs Latvijā jau nenotiek?

Maz ticams. Tirdzniecība ar šīm sēklām ir stipri kontrolēta, un Latvijā tās nevar iegādāties. Tās var iegūt tikai no kompānijām, kurām šīs šķirnes ir, un šīs kompānijas katrai sēklu partijai ļoti greizsirdīgi skatās līdzi. Tiesa, var būt mēģinājumi ievest šeit modificētu materiālu gatavu produktu veidā – eļļā vai lopbarībā. Latvijā ir atļauts tirgot ģenētiski modificētu pārtiku, tie ir Eiropas nosacījumi, tikai visam jābūt precīzi marķētam. Esam veikuši kontroles un konstatējuši pārkāpumus. Saeimas Eiropas lietu komisijā ierosinājām paplašināt debates, lai vienreiz par visiem laikiem šo jautājumu izlemtu un vairs nesvārstītos. Pie tam šajās debatēs būtu jāiesaista Eiropas institūcijas, lai nebūtu tā, ka izlemjam par labu saviem audzētājiem un patērētājiem, bet mums pēc tam pasaka – nē, jūs tā nedrīkstējāt darīt.

Pastāv arī pretējs ceļš – bioloģiskā lauksaimniecība. Cik tā ir izdevīga Latvijas zemniekiem?

Kļūst arvien izdevīgāka. Nupat man bija tikšanās ar bioloģiskās lauksaimniecības un Slow food biedrības pārstāvjiem – šīs tendences mūsu patēriņā vēršas plašumā, kaut vai paskatoties uz zaļo tirdziņu Berga bazārā. Veidojas spēcīgas ražotāju apvienības, kas spēj piedāvāt nevis pa kilogramam vai litram, bet jau nopietnus apjomus, kas aiziet pārstrādē. Zinu vairākus gaļas un piena uzņēmumus, kas jau domā par atsevišķu līniju ieviešanu bioloģisko produktu pārstrādei. Manuprāt, sastinguma punkts ir pārkāpts, un attīstība notiek. Tieši tāpēc mums ir jābūt tik piesardzīgiem ar ģenētiski modificētiem organismiem – to klātbūtne bioloģiskajā lauksaimniecībā nav pieļaujama. Lai arī mēs paši dažreiz neesam apmierināti ar vides stāvokli Latvijā, tas ir nesalīdzināmi labāks par vecajām Eiropas dalībvalstīm.

Gandrīz katram latvietim senčos ir zemnieki, kas bija jūsējie?

Mans vecaistēvs pa tēva līniju savulaik beidza Lauksaimniecības akadēmiju, tiesa, par agronomu viņam nebija iespējas strādāt, jo sekoja iesaukums vācu armijā, toties mana omīte – mammas mamma, kura ieguva piensaimnieka un pienotavas vadītāja diplomu Tukuma piensaimniecības skolā, lielu mūža daļu nostrādāja savā profesijā. Vēl tagad šo to no savas bērnības atceros, omītei bija pirmskara Latvijā izdota grāmatiņa Modrais piensaimnieks, kurā viegliem pantiņiem bija sarakstītas galvenās higiēnas lietas, kas jāievēro govju slaukšanā – domāju, daudziem mūsu zemniekiem derētu par to aizdomāties. Savukārt otrs mans vectēvs mantoja smēdi un bija ciema kalējs. Man pašam it kā bija jāiet pa medicīnas līniju, jo vecāki ir ārsti, taču tēvs mani ieinteresēja dabas lietās. Ar staigāšanu pa mežiem un pļavām. Man mājās daudzus gadus dzīvoja ūdensvabole, un es jau otrajā klasē zināju, ka studēšu bioloģiju. Šī interese izrādījās noturīga.

Noturīgs jums izrādījies arī ministra krēsls, taču, neskatoties uz to, pie lielas bagātības neesat ticis – kā tas nākas, ka citiem ministriem ticis daudz vairāk, bet jums ne?

Jebkurā gadījumā es sevi negribētu uzskatīt par nabadzīgu. Tiesa, nevaru sevi saukt arī par stāvus bagātu. Nu, nav man pieņemams iegūt labumus ar nelegālām vai morāli nepieņemamām metodēm.

Jūs taču stāvējāt blakus privatizācijas procesiem valstī...

Es biju tieši tajos iesaistīts – būdams Zemkopības ministrijas pārstāvis, atrados komisijā, kas izstrādāja privatizācijas noteikumus graudu pārstrādes uzņēmumiem. Es šo procedūru redzēju no otras puses.

Kam tagad šie uzņēmumi pieder?

Īpašnieki ir mainījušies, bet graudu pārstrādes jomā mēs aizvien esam labā attīstības līmenī. Nedomāju, ka privatizācijas gaita Latvijā varēja noritēt citādi, diez vai. Īpašumu lietas bija jāsakārto, un, lai arī cik savulaik gāja smagi, bija jāveic zemes reforma. Tagad ar lielām bažām mēs skatāmies, kas notiek Lietuvā, jo tur šī zemes reforma nav pabeigta. Lai arī lietuvieši slavē savu potenciālu, zemes īpašumu jautājumu līdz galam viņi nav atrisinājuši. Latvijā vismaz ir skaidri zināms, kurš ir īpašnieks. Tā ir pamatīga bāze, uz kuras var plānot attīstību, nekas pēkšņi nevar sašķobīties.

Kādas Latvijai ir iespējas aizsargāt savu tirgu?

Mūsu tirgus ir aizsargāts no trešajām valstīm, bet Eiropā, kā zināms, pastāv preču un darbaspēka brīva plūsma. Tiesa, tai jābūt uz nediskriminējošiem pamatiem, vispirms jau likvidējot minēto nevienlīdzību atbalsta maksājumos.

Kādi ir jūsu tuvākie mērķi ministrijas darbā?

Piensaimniecībā gribētos atrisināt jautājumu par zemnieku līdzdalību pārstrādē. Jebkurā no formām, citādi viens gads izdevīgāks zemniekiem, otrs – pārstrādātājiem, bet nozarei kopumā nav izdevīgs neviens gads. Tā nedrīkstētu būt.

Vēl man ir mērķis Zemkopības ministrijas sistēmā izveidot vienas pieturas aģentūru. Respektīvi, lai cilvēks, ieraugot uzrakstu – Zemkopības ministrija, neskatoties, kāds tur ir dienests, ietu pieņemamā telpā, izstāstītu savu sāpi un atstātu iesniegumu vai pieteikumu. Viss pārējais būtu jāizdara mūsu iekšējai sistēmai.

Cik darbinieku esat atlaidis, sekojot valsts izsludinātajai jostu savilkšanai?

Zemkopības ministrija ir viena no retajām, kur esam veikuši daudz funkcionālos auditus. Meža dienestā vien ir atlaisti vairāk nekā 300 cilvēki. Un tas ir noticis pirms šī pieprasījuma. Tas gan nenozīmē, ka tagad laimīgi sēdēsim un teiksim, ka esam visu izdarījuši. Jā, es negribētu, lai par galvas sāpēm un aktivitāti meža dienests tiktu sodīts vēlreiz un tam vēl kaut kas būtu jāsamazina, bet to es nevaru solīt pārējiem dienestiem. Notiks funkciju pārvērtēšana, īpaši – ņemot vērā jaunās tehnoloģijas: elektronizācija dod zināmu ekonomiju cilvēku resursos. Iespējams, mēs varam atļauties mazāk, bet kvalificētākus un augstāk apmaksātus speciālistus.

Vai jums pašam ir zeme, ko apstrādāt?

Jā, puķupodos (smejas). Bet esmu iegādājis zemes gabalu un vēlos kaut ko būvēt, tikai neiet tik raiti, cik plānots. Bet Talsos mums ir sievas vecāku būvēta māja, kur dzīvo mana ģimene.

Kurš, jūsuprāt, ir Latvijas labākais rajons, vai Rīgas?

Nē! Tā, kā to dara Rīga – nerēķinoties, kas notiek apkārt, attīstīties nevar.

Jūs jau arī nerēķināties – sēžat te vidi degradējošā objektā un priecājaties par skaistajiem skatiem...

Jā, bet mēs arī nepretosimies, kad piedāvās citu vietu, kur ministrijai normāli strādāt. Ticiet man, šajā mājā nav tie labākie darba apstākļi! Ir problēmas ar ventilāciju, ar lietus ūdeņu novadīšanu, ar apsildīšanu. Jāņem gan vērā, ka šo namu pēc divdesmit gadu ilgas celtniecības 80. gadu sākumā pabeidza par tā laika kolhozu un sovhozu naudu, šeit ir ieguldīts mūsu lauksaimnieku nopelnītais. Šī daļa privatizācijas gaitā nav atdota, varbūt izklausās demagoģiski, taču zināma emocionāla pieskaņa tur ir. Un vēl – arī tehniski nojaukt namu būtu ļoti grūti, jo tas celts ļoti pamatīgi: dzelzsbetona mugurkaulam bija jāiztur vilnis, kas veltos pāri pēc iedomātās Rīgas HES uzspridzināšanas. Te ir droši pat pēc mūsdienu mērauklām.

Starp citu, kur palikusi Latvijas zvejas flote – viena no lielākajām pasaulē?

Padomju laikā zivis pasaules ūdeņos bija daudz vairāk, bet šodien Baltijas jūrā resursi ir dramatiski samazinājušies. Esam tikko apstiprinājuši Zivrūpnieku asociācijas pieteikumu par stratēģijas izstrādi, pamatojoties uz ekonomiku, noieta tirgiem un resursiem. Dialogs veidojas. Mēs gribam attīstīt iekšzemju ūdens saimniecību, tie ir neizmantotie resursi.

Varbūt parunāt par Latvijas zilajām govīm?

Latvijā zilās govis parādās arvien vairāk. Pasaules tendence ir saglabāt retos ģenētiskos resursus, mājlopu vecās šķirnes, kurām nav lielas ekonomiskas nozīmes. Varbūt zilo govju gēni nākotnē līdz ar klimata izmaiņām mums noderēs. Viņas var ēst kāpu grīsli un dzert jūras ūdeni, esmu pats redzējis, kā zilā govs iebrien jūrā padzerties.

Kurp tad jūs īsti virzāt – uz labklājības vai izdzīvošanas modeli?

Mans viedoklis ir tāds: jāvirzās uz mērķi – pārticis cilvēks laukos. Esmu svēti pārliecināts, ka Latvija nevar pastāvēt bez laukiem.

Ko jūs tajā pārticības paketē liekat?

Iespēju savā dzīves vietā apmierināt savas vajadzības un gūt gandarījumu. Pie tam tās vajadzības ir gan finansiālas, gan sociālas: lai būtu izglītība, brīvais laiks, veikals un iespēja strādāt.

Vai stāsts par pašrocīgi notverto sikspārni savā kabinetā ir leģenda?

Nē, es to savās rokās turēju. Bija rudens, apkārtējos namos sākās lieli rekonstrukcijas darbi, un acīmredzot pagrabos tika iztraucēti sikspārņi, kuri tur ziemo. Citādi jau dienās viņi nelido. Sikspārnis nebija pārāk mundrs, gribēja gulēt, tāpēc arī ļāva sevi sagūstīt. Protams, viņš koda un sevi aizstāvēja, bet es tiku galā, kā nekā esmu biologs.

Jūs to nofotografējāt?

Nofotografēju.

Jums fotoaparāts vienmēr pie rokas?

Retas ir tās reizes, kad man nav fotoaparāta.

Kā fotografēšana kļuva par jūsu sirdslietu?

Esmu fotografējis gandrīz vienmēr. Manam tēvam un viņa brāļiem fotografēšana bija liels hobijs, pie tam brāļi bija ķīmiķi un jau 50. gados mājas laboratorijas apstākļos darbojās ar krāsu fotogrāfijām. Skolas gados izgāju cauri melnbaltai fotogrāfijai ar visu laboratorijas pusi, vēlāk radās iespējas dažādiem ārzemju braucieniem, tas bija tāds fiksēšanas periods. Digitālās ēras sākumā fotografēt varēji neierobežotos apjomos, tas vairs nebija tik dārgs prieks.

Kā jūs nonācāt līdz aktu bildēšanai?

Pirmo aktu nofotografēju diezgan sen, bet tas bija stipri amatierisks mēģinājums.

Vai arī dzīvesbiedre bijusi jūsu daudzo modeļu vidū?

Ziniet, visādi bijis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pētnieki: Mazo saimniecību skaits saruks, lielsaimniecības augs

Sandra Dieziņa, 02.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Desmit gadu laikā visvairāk slaucamo govju skaits sarucis mazajās piena lopkopības saimniecībās.

Kā secina Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātniskā pētījuma Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam pētnieki, slaucamo govju skaits Latvijā 2015. gadā bija 162,4 tūkstoši, kas ir par 12% mazāk nekā 2005. gadā. Īpaši straujš slaucamo govju skaita samazinājums vērojams laika posmos no 2008. līdz 2009. gadam un 2014. gadā. Abos gadījumos galvenais samazinājuma iemesls bija tirgus situācijas izmaiņas un piena cenas samazināšanās.

Visstraujāk – par 75 % - slaucamo govju skaits samazinājies saimniecību lieluma grupā ar 1-2 slaucamajām govīm - no 60,3 tūkst. 2005. gadā uz 15,2 tūkst. 2015. gadā. Līdzīga situācija ir vērojama arī nākamajās saimniecību lieluma grupās (3-5 un 6-19 govis) - arī šajās grupās slaucamo govju skaits samazinās, tikai samazinājums ir mazāk izteikts. Abās pēc dzīvnieku skaita mazākajās saimniecību grupās nav novērojama sasaiste ar piena cenas izmaiņām, tāpēc var secināt, ka govju skaita samazināšanos vairāk ietekmējuši citi ekonomiskie un sociālie faktori. Savukārt visās saimniecībās ar govju skaitu 20 un vairāk dzīvnieki, govju skaits ir palielinājies. Visstraujāk slaucamo govju skaits ir pieaudzis saimniecībās ar 100-199 govīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ar fermu robotizāciju risina darbaspēka trūkumu laukos

Sandra Dieziņa, 19.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos piecos gados govju fermu modernizācija Latvijā sit augstu vilni.

Laikā no 2007. līdz 2013.gadam lauksaimnieki ir bijuši aktīvi un īstenojuši projektus pasākumos «Lauku saimniecību modernizācija» un «Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem», informē Lauku atbalsta dienests (LAD).

Šie arī ir divi vispopulārākie Lauku attīstības programmas pasākumi – lauksaimnieki vēlas strādāt efektīvi mūsdienīgā vidē ar atbilstošu tehniku.

Piena fermu modernizācijai šajā periodā kopumā izmaksāti 76,5 miljoni eiro. Lauksaimnieki ir gan modernizējuši esošās fermas, gan arī cēluši jaunas un jebkurš ieguldītais eiro fermu modernizācijā ir nozīmīgs, uzsver LAD pārstāve Kristīne Ilgaža.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3.novembrī notiks Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena ir 540 lati.

Atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai izsolē savāktā naudas summa tiks ziedota labdarībai, informē Ventspils dome. Par 2012. gada Ventspils Govju parādes noslēguma izsolē iegūto naudas summu plānots ierīkot rotaļu laukumu bērnunama Selga audzēkņiem.

Izsolei, kas notiks š.g. 3. novembrī Ventspils Jaunrades nama 2.stāva zālē, tiks nodotas 19 gotiņas: Sencis (autors - Ivars Drulle); Tirkīzs (autors - Aleksejs Naumovs un Ventspils Augstskola); Ķēniņgovs (autors - Andris Vītoliņš); Saimnieka levitācija virs Kurzemes Zilās govs saulgriežu naktī (autors - Aigars Bikše); Āriešu viedgovs (autors - Miķelis Fišers); Kārtībai ir jābūt! (autors - Ginters Krumholcs); Latvijas Zelta govs (autors -Leonards Laganovskis); Barības ķēde (autors – Andris Prigičevs); Ventspils Zāļu govs (autors - mākslinieku kopa SERDE); Zelta Saules un Sudraba Mēness govs (autore - Helēna Heinrihsones); Vienos vārtos ( autori - Aivars Žukovskis un Futbola klubs Ventspils); Piena ceļš (autori - Mārīte Guščika un M.Čehova Rīgas Krievu teātris); Glāze piena (autors - Kaspars Zariņš); Atmosfēriskā strūklakas govs (autore - Merike Estna (Igaunija)); Ventspils stencils (autori - Mārīte Kluša un Ventspils Jaunrades nama tēlotāja mākslas studijas audzēkņi); Mūžzaļā govs (autors - Robertas Antinis (Lietuva)); Sievišķīgā govs (autore - Elita Patmalniece); Akmeņu govs (autore – Vija Zariņa); Pie spoguļa (autors - Jānis Mitrēvics).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai stereotipos un jokos par dažādu Latvijas novadu pārstāvju īpatnībām un atšķirībām ir kāds patiesības grauds? Un kā vēl! Pirmo reizi reklāmas aģentūras DDB Latvija un pētniecības aģentūras GfK Custom Research Baltic veiktais pētījums liecina, ka katra reģiona iedzīvotāji ne tikai domā un redz pasauli citādāk, bet arī uzvedas un rīkojas atšķirīgi.

Iedzīvotāju uzskati un paradumi katrā novadā mazliet vai pat ļoti krasi atšķiras teju visos jautājumos – sākot ar viendzimuma laulībām un beidzot ar lojalitātes kartēm. Cilvēku pašvērtējums svārstās no pašpārliecinātības vienā reģionā līdz pieticībai otrā.

Jāpiebilst, ka Dienas Bizness un DDB Latvija neapšauba to, ka katrs cilvēks ir personība ar pavisam atšķirīgiem uzskatiem, ieradumiem un pieredzi, kas mūs katru veido par unikālām individualitātēm. Tomēr pētījuma dati liecina – ir rakstura iezīmes vai uzskati, kas vienos Latvijas novados ir vairāk izplatīti nekā citos, neatkarīgi no tā, vai tas ierakstīts mūsu gēnos vai veidojies vides un apkārtējo cilvēku iespaidā. To, kuram Latvijas etnogrāfiskajam novadam visprecīzāk atbilst jūsu dzīves redzējums un paražas, var noskaidrot DDB Latvija un Dienas Bizness saskaņā ar pētījuma rezultātiem veidotajā testā Latvijas gēni. Kā izrādās – arī iepirkšanās paradumi un cilvēku iecienītākie zīmoli katrā reģionā ir savi. Ko par tevi liecina tavi iecienītākie produkti, uzzini testā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņi 47 gadu vecumā mūžībā aizgājis bijušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, aģentūrai LETA apstiprināja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.

Bijušā ministra nāvi varētu būt izraisījis trombs, aģentūrai LETA pieļāva ZZS pārstāvji.

Iespējams, ka izvadīšana varētu notikt ceturtdien, 13.septembrī, pieļāva Brigmanis.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Roze dzimis 1964.gada 28.septembrī Rīgā. Bijušais ministrs bija precējies un divu dēlu tēvs.

1982.gadā Roze beidzis Liepājas 1.vidusskolu, 1987.gadā - Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot specialitāti biologs, bioloģijas un ķīmijas pasniedzējs.

No 1988. līdz 1992.gadam studējis aspirantūrā Latvijas Zemkopības zinātniski pētnieciskajā institūtā un bijušajā Vissavienības augu selekcijas un ģenētikas institūtā Odesā, Ukrainā. Darba pētījuma tēma bija "Latvijā izaudzēto kviešu, miežu un auzu kvalitāte atkarībā no rezerves olbaltumvielu sastāva".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien par demisiju paziņojušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ( Zaļo un zemnieku savienība) šodien uz Saeimas ārkārtas sēdi apsējis kaklasaiti par govju attēliem, liecina Db novērojumi.

Demisionējušais Roze šodien izvēlējies kaklasaiti ar govīmJāatgādina, ka tieši piensaimniecības nozares krīze kļuva par iemeslu, kādēļ M. Roze, kurš zemkopības ministra amatu ieņēma jau kopš 2002. gada, vakar paziņoja par demisiju.

Valdība gan vakar atbalstīja Zemkopības ministrijas piedāvājumu piensaimniecības nozarei atvēlēt papildu finansējumu 27 milj. Ls apmērā, taču Zemnieku saeima šonedēļ paziņoja, ka no prasības par M. Rozes demisiju neatkāpjas. Tādēļ M. Roze vakar vakarā paziņoja par atkāpšanos no amata. M. Roze turpmāk būs Saeimas deputāts un pievienosies Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Tārgalīte atklāj teju 2 miljonus eiro vērto jauno robotizēto fermu

Db.lv, 24.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Kurzemes lielākajām piena ražotnēm Tārgalīte atklāj jauno govju kompleksu - modernizācijā un slaukšanas tehnoloģiju robotizācijā investēti 1,8 miljoni eiro, no kuriem 1,3 miljoni eiro ir bankas Citadele finansējums.

Jaunas slaucamo govju novietnes būvniecība tika uzsākta pagājušā gada septembrī. Šoruden govju komplekss ir nodots ekspluatācijā, un tas ir aprīkots ar slaukšanas robotiem, piena dzesēšanas sistēmu, spēkbarības torņiem un citu aprīkojumu.

“Agrā pirmdienas rītā jūnija beigās ar satraukumu, taču lielu prieku un gandarījumu jaunajās mājās ielaidām visas slaucamās govis. Tās ļoti ātri novērtēja augstās kvalitātes mājvietu - Lely Luna rotējošās birstes, Kraiburg mīkstos matračus, kā arī pārējo. Būtiskākais, ko vēlējāmies sasniegt, realizējot šo projektu - lai govis jaunajā fermā jūtas mierīgas, netraucētas un laimīgas. Šobrīd jau pilnīgi droši varu teikt, ka govis šeit dzīvo mierīgu, netraucētu ikdienu, un par to liecina arī izslaukuma rezultāti. Divu ar pusi mēnešu laikā esam ne vien sasnieguši vecās kūts piena izslaukumu rādītājus, bet pat tos apsteiguši. Esam priecīgi, ka mūsu darbiniekiem tagad jādarbojas kā robotu asistentiem, un vairs nav tik fiziski noslogots darbs,” stāsta saimniecības Tārgalīte valdes locekle Ieva Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roze: Jāizvērtē, kāpēc netiek samazinātas piena cenas veikalos

, 26.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Nepieciešams izvērtēt, kādēļ pašlaik netiek samazinātas piena produktu cenas veikalos", intervijā Latvijas Radio norādīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

"Ir skaidrs, ka bez vienota rīcības plāna, kas ir saskaņots gan Zemkopības, gan Ekonomikas un Finanšu ministrijas starpā, daudzus jautājumus atrisināt nebūs iespējams. Tāpēc es ļoti ceru, ka ministri atsauksies manam aicinājumam un piedalīsies sarunā, uz kuru esmu viņus aicinājis, jo mums ir jāpieņem lēmumi. Mums šajā situācijā ir vajadzīga vienota un saskaņota rīcība," sacīja M. Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zemnieki, prasot Rozes demisiju, ieņems Rīgu

Sandra Dieziņa, Db, 03.02.2009

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš (vidū) un valdes locekle Maira Dzelzkalēja (otrā no kreisās) uzskata, ka par notiekošo piensaimniecībā atbildīgs zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, kuram būtu jāatkāpjas

Foto: Ritvars Skuja, Db

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki uzskata, ka lielā mērā pie esošās krīzes piensaimniecībā vainojams zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, tāpēc tiek prasīta viņa demisija.

Par to vienojušās vairākas lauksaimnieku organizācijas. Pēc teju trīs stundu sarunām ar lauksaimniekiem piena ražotāji valdības namu vakar pameta ļoti neapmierināti. Kā tūlīt pēc tikšanās atzina Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš, iepazīstoties ar Zemkopības ministrijas (ZM) informatīvo ziņojumu par notiekošo piena nozarē, nācies secināt, ka tas nav sagatavots stadijā, lai par to kāds valdībā balsotu, līdz ar to lauksaimnieks ir nikns­ par velti izlietoto laiku. J. Lazdiņš uzskata, ka esošais zemkopības ministrs, pavadot savā amatā sešus gadus un trīs mēnešus, ir novedis nozari līdz situācijai, kāda tā ir šobrīd, tāpēc ministrs ir jāmaina. Līdzīgu viedokli pauda arī citi lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji. Silvija Dreijere no Latgales novada uzskata, ka ministram ir jāatkāpjas, ja reiz viņš nespēj nodrošināt adekvātu lēmumu pieņemšanu, kas ļautu laukos nodarboties ar lauksaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ir ierosinājis grozījumus Prokuratūras likumā, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Tādējādi vienā no svarīgākajiem tiesu varas amatiem varētu nonākt jebkurš Latvijas pilsonis ar jurista diplomu un 10 gadu darba vai pasniedzēja pieredzi juridiskajā specialitātē, raksta Diena. Šobrīd ģenerālprokurora amata kandidātiem izvirzīta obligāta prasība pēc trīs gadu pieredzes tiesneša vai piecu - prokura amatā. M.Roze to piedāvā svītrot.

Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs nepaskaidro, kā viņam radusies doma iesniegt priekšlikumus, kas būtiski paplašinātu ģenerālprokurora amata kandidātu loku.

Ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kura pilnvaru termiņš beidzas pēc gada, kategoriski iebilst pret šādu ierosinājumu un pauž izbrīnu, kāpēc bijušais zemkopības ministrs pēkšņi sācis interesēties par ģenerālprokurora atlasi. «Šādā redakcijā tie būtu tūkstošiem juristu, kas varēs ieņemt šo amatu. Lai kvalificētos, nebūs nepieciešamas specifiskās zināšanas, kas vajadzīgas prokuroram. Tiek izjaukta amatu hierarhija,» uzsver J. Maizītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Televīzijas raidījumā 100. pants paziņoja, ka pamet ministra posteni un rītdien gatavojas iesniegt demisijas rakstu premjeram Ivaram Godmanim.

Skaidrojot atkāpšanās iemeslus, Roze norādīja, ka, pirmkārt, viņš ir izpildījis solīto un valdībā apstiprināts nozares glābšanas plāns. Otrkārt, ministrs uzskata, ka ekonomiskās prasības pāraugušas politiskajās un strikti mainījusies sadarbības partneru nostāja. Un treškārt, ministrs norādīja, ka Rīgai jau ir 13. janvāra pieredze, kad tumsai iestājoties, neapzinīgu elementu darbības rezultātā notika grautiņi, kā rezultātā nav prognozējama situācija, ja lauksaimnieki turpinātu protestēt.

Ministrs sacīja, ka šādā situācijā, kad Zemkopības ministrijas darbs ir paralizēts un funkcijas nav normālas, viņam ir jāatkāpjas. Tāpat tiek domāts par tuviniekiem un viņu drošību, jo ministrs saņēmis draudus, kas, redzot 13. janvārī notikušo, varot realizēties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsolītas Ventspils govis

Vēsma Lēvalde, 05.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils Govju parādes izsolē izdevies pārdot 18 no 19 izsolei nodotajām govīm.

Izsolē savāktā naudas summa atbilstoši Govju parādes starptautiskajai koncepcijai tiks ziedota labdarībai - bērnu nama Selga audzēkņiem tiks ierīkots rotaļu laukums, norāda Ventspils dome.

Uz Govju parādes Ventspils 2012 eksponātu izsoli bija ieradies arī CowParade Ltd viceprezidents Rons Fokss, kurš informēja, ka Govju parādes mērķis ir vienot cilvēkus visā pasaulē, kā arī uzteica Ventspili, kas ir starp tādām pilsētām kā Riodežaneiro, kurā Govju parāde ir notikusi jau otro reizi.

Informācija par pircējiem un izsoles gala cenām netiek sniegta.

Db.lv rakstīja, ka šā gada 3.novembrī notika Ventspils govju parādes eksponātu izsole. Sākotnējā vienas gotiņas izsoles cena bija 540 lati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kura ir pret valdības plāniem iesaldēt valsts sektorā strādājošo algas, neizmantos Ministru kabineta budžeta projektu, lai gāztu valdību, intervijā Latvijas Radio uzsvēra zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

Interviju ar Mārtiņu Rozi varat noklausīties, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ministrija blefo, Roze dodas atvaļinājumā

Jānis Lasmanis, Sandra Dieziņa, Db, 20.11.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji Zemkopības ministrijas paustajam, ka Latvija balsojusi pret Eiropas Komisijas Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudes kompromisa lēmumam, EK norāda, ka nekāda balsojuma nav bijis un lēmums pieņemts dalībvalstīm vienojoties.

iesa, no viņa teiktā izriet, ka Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze ES lauksaimniecības ministru sanāksmē savu viedokli paudis, jo runājuši esot visu 27 dalībvalstu pārstāvji.

Savukārt M. Roze, iespējams, jūtoties kā pēc labi padarīta darba, uzreiz pēc sanāksmes Briselē devies atvaļinājumā. Zemkopības ministrijā Db uzzināja, ka ministrs patiešām uzreiz pēc sarunām Briselē devies atvaļinājumā, kas ilgs līdz 5. decembrim.

Lauksaimnieki par ministra rīcību ir šokēti, jo uzskata, ka Latvijas puse sarunās nav panākusi praktiski neko. Kopējās lauksaimniecības politikas veselības pārbaudē nepanākot maksājumu izlīdzināšanas sarunu uzsākšanu jau 2010. gadā, uz spēles likta lauksaimnieciskās ražošanas turpmākā pastāvēšana, uzskata zemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Roze: Lietuvai būtu jākompensē SIA Kolumbija LTD radītie zaudējumi

Sanita Igaune, Db, 09.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka Lietuvai būtu jākompensē Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam SIA Kolumbija LTD radītie zaudējumi, kas radušies saistībā ar Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojumu no Lietuvas Pārtikas un veterinārā dienesta par zivju konservos „Zivju tefteļi tomātu mērcē” it kā atrastajiem kāpuriem.

Tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) ir nosūtījusi vēstuli Lietuvas Republikas Lauksaimniecības ministrijai ar aicinājumu sniegt skaidrojumu par to, kā Lietuvas puse plāno kompensēt zaudējumus Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumam, Db pavēstīja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.

«Uzskatām, ka Ātrās brīdināšanas sistēmas ziņojums par Latvijas zvejas produktu apstrādes uzņēmumā SIA Kolumbija LTD ražotajos konservos Zivju tefteļi tomātu mērcē konstatētajiem kāpuriem ir bijis nepamatots, un Lietuvai būtu jākompensē mūsu valsts uzņēmumam radītie zaudējumi, kā arī jāatvainojas produkcijas ražotājam,» paziņojumā presei uzsver M.Roze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Andrejs Ērglis: Esmu lasījis, ka latviešiem ir labākā sperma Eiropā

Ilze Veģe, Db, 22.02.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn septembrī pēc veiktās autologo cilmes šūnu transplantācijas sirds muskulī kardiologs Andrejs Ērglis vienā rītā pamodās slavens. Lai gan pašam Andrejam publikas interese šķiet apgrūtinoša, šī ir viena no retajām reizēm, kad sabiedrība uzmanību pievērsusi cilvēkam, kurā patiešām ir interesanti klausīties.

picturegallery.cc028d29-2055-4677-b858-db574088a33b

Andrejs Ērglis ir viens no Latvijas vadošajiem kardiologiem, zinātnieks, kurš mūsu valsti pārstāvējis starptautiskās konferencēs, asociācijās un biedrībās. Slavenā ārsta Paula Stradiņa mazdēls, Latvijas Universitātes Kardioloģijas institūta vadošais pētnieks, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, Baltijas Intervencionālās kardioloģijas biedrības prezidents, Amerikas kardiologu koledžas un Eiropas kardiologu biedrības īstenais loceklis. Viņu kaitina mazizglītoti cilvēki, kuri tikuši pie varas, mājsaimnieces, kuras gatavas vadīt valsti, un laika trūkums. Būdams vienmēr skrienošs, arī šoreiz Andrejs atvainojas, ka nevarēs mūsu sarunai atvēlēt tik daudz laika, cik gribētos. Viņu gaidot pacients... operāciju zālē uz galda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/images/article/2009/01/05/d1c79e9e-c961-4290-8195-4ac6837eda0d.jpg

«Lielais vairums saimniecību, kuras reāli aprēķināja savas iespējas un pamatojoties uz reālajām iespējām arī veidoja savus biznesa plānus, ar optimismu var raudzīties nākotnē,» teica M. Roze, piebilstot, ka Zemkopības ministrija jau iepriekš norādīja, ka piena iepirkuma cenai vajadzētu būt ap 16 santīmiem litrā, taču daļa lauksaimnieku ar to nav rēķinājušies. Ministrs arī uzskata, ka lauksaimniecība un pārtikas ražošana ir viena no tām nozarēm, kur kritums ir vismazākais. Roze: Lauksaimniecība ir viena no stabilākajām tautsaimniecības nozarēm

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze norāda, ka šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja zemnieku iesniegtos projektus, piektdien raksta Neatkarīgā Rīta Avīze.

«Atšķirībā no krīzes ietekmes vecajās dalībvalstīs, kur ekonomiski veiksmīgas un efektīvas saimniecības bija izveidotas jau pirms daudziem gadiem, jaunajās dalībvalstīs pēdējos gadus bija jāveic lielas investīcijas. Latvijas saimniecības adekvāti reaģēja uz tirgu, veidoja biznesa plānus. Tāpēc šobrīd līdzatbildība par izveidojušos situāciju ir jāuzņemas arī bankām, jo tās vērtēja iesniegtos projektus,» klāstīja M.Roze.

Viņš arī atzīmēja, ka faktiski šobrīd tiešām ir tā, ka tās saimniecības, kurām nav kredīta, nav arī nonākušas kredīta parādos. Taču tas ir mānīgs labums. Tās saimniecības, kuras nav ieguldījušas attīstībā, faktiski izdzīvo savus līdzekļus. Respektīvi, cik ilgi tās varēs izvilkt ar esošajiem ražošanas līdzekļiem, tik arī būs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiktu govju fermas rekonstrukciju un iegādātos nepieciešamās iekārtas, Luminor banka zemnieku saimniecībai Nogales piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,5 miljonu eiro apmērā.

Kuldīgas novada Kabiles pagasta zemnieku saimniecība nodarbojas ar piena lopkopību un graudkopību.

Par bankas piešķirto finansējumu plānots rekonstruēt veco liellopu novietni, uzbūvēt mēslu krātuves, iegādāties govju slaukšanas robotus, automātisko barošanas sistēmu, u.c. nepieciešamo aprīkojumu fermas uzturēšanai.

“Saimniecības attīstība notikusi vairākos posmos, piemēram, bija laiks, kad vairāk līdzekļu ieguldījām zemes iegādē. Kad zemes platības bija palielinātas, sākām pievērsties piena lopkopības jaudu palielināšanai. Mūsu konsultants Leveria sniedza atbalstu finanšu plānu sagatavošanā, savukārt bankas aizdevums mums palīdzēs iegādāties daudz mūsdienīgāku aprīkojumu govju novietnēm, padarot saimniecības darbību efektīvāku un konkurētspējīgāku, kā arī atvieglos saimniecības darbinieku ikdienu,” stāsta Ainars Guštilo, zemnieku saimniecības Nogales īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada zemnieku saimniecība “Bukas”, piesaistot bankas “BlueOrange” finansējumu 674,6 tūkstošu eiro apmērā, realizējusi vērienīgu piensaimniecības attīstības projektu.

Tā ietvaros veikta lopu kūts ēkas rekonstrukcija, kā arī uzstādītas modernas piensaimniecības iekārtas, kas ļāvušas automatizēt govju ganāmpulka vadību, slaukšanu un barošanu.

Kūts ēkas rekonstrukcijas projekta ietvaros divu gadu laikā pilnībā pārbūvēta saimniecības galvenā kūts ēka, to pielāgojot jaunākajām dzīvnieku labturības prasībām. Kūts būvēta pēc tā sauktās “siltās kūts” principiem un ar modernu ēkas ventilēšanas iekārtu palīdzību bez tajā ierīkotas apkures sistēmas ļauj tajā uzturēt govju labturības standartiem komfortablo +10 grādu temperatūru pat ziemas apstākļos.

Būtiska daļa kopējo investīciju izlietota jaunākās paaudzes “DeLaval” robotizētās lopu vadības sistēmas iegādei un uzstādīšanai. Tā ļāvusi pilnībā automatizēt ne vien govju barošanu, bet arī slaukšanu, piena kvalitātes uzraudzību, tīrīšanu un citus kūtī veicamos darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji” atklājusi jaunu un modernu govju fermu. Piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīti teju 3 miljoni eiro jaunā un ilgtspējīgā slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 340 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, piena liellopu skaitu plānots palielināt līdz 650. Turklāt, jaunā ferma aprīkota arī ar 8 moderniem “Lely” robotiem, kas nodrošina automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labturības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi ir izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošina lielāku svaigā gaisa cirkulāciju.

“Lauksaimniekiem nemainīgi jāspēj rast risinājumu dažādiem izaicinājumiem un šajā ziņa nekas nav mainījies – vēl joprojām viena no akūtākajām problēmām ir darba spēks, kā arī investīcijas, kas ļauj samazināt fiziskā darba slodzi. Darbs govju fermā nav viegls, turklāt katra neizdarība vai kļūda uzreiz atsaucas kā finanšu rādītājos, tā arī dzīvnieku veselībā. Tāpēc, lai rastu saimniekošanai laukos jaunas perspektīvas, modernizācija, tostarp robotizācija, ir praktiska nepieciešamība kā saglabāt gan saimniekošanas kvalitāti, gan nodrošināt to, ka lauksaimniecībā strādāt gribētu arī jaunā paaudze,” saka “Vec-Kurmju” saimnieks Jānis Freimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Māris Ķirsons, 25.01.2023

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slaucamo govju skaita samazināšanās, jo īpaši situācijā, kad svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā sarūk, kamēr ES pieaug, kaut arī govju uzturēšanas izmaksas nebūt nesarūk, savukārt lielveikalu plauktos arvien vairāk kļūst importēto piena produktu, ir skaudrs SOS signāls valdībai izstrādāt efektīvu rīcības plānu šīs stratēģiskās nozares izdzīvošanai.

Tāda atziņa skanēja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas piena grupas sēdē. Lai valstsvīri labāk izprastu situāciju, tika nolemts — savākt visu informāciju par to, kā kurā valsti tiek atbalstīti (aizsargāti) piena ražotāji, jo īpaši mazie, un šo valstu atbalsts nerada tiem būtiskas konkurences priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijā strādājošajiem.

Govju mazāk

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas ģenerāldirektors Rolands Feldmanis norādīja, ka samazinās (par aptuveni 10%) ganāmpulku skaits, savukārt slaucamo govju (kuru pienu nodod pārstrādei) skaits 2022. gada novembrī bija 115 277, kas ir par vairāk nekā 6000 mazāk nekā 2020. gada janvārī. “Diemžēl pazūd mazās saimniecības, kuras ir izkaisītas pa visu Latviju, kuru pamatā ir viensētas, kas nodrošina vienmērīgu Latvijas attīstību,” secina R. Feldmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Paredz izmaiņas govju pārraudzībā

, 18.06.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slaucamo govju pārraudzības kārtībā ir mainītas normas par piena daudzuma mērīšanas līdzekļiem un to atbilstību pārraudzības veikšanai.

Grozījumos noteikumos par govju pārraudzības kārtību, kas izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, paredzēts, ka piena daudzuma noteikšanai būs jāizmanto nebojātus mērīšanas līdzekļus, kas atbilst Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas ICAR vadlīnijām.

Noteikumos ir precizēts, ka institūcija, kas apsekos piena daudzuma mērīšanas līdzekļus, slēgs ar valsts aģentūru Lauksaimniecības datu centrs līgumu un savā darbībā ievēros ICAR vadlīnijas, kā arī katru mēnesi nosūtīs datu centram apsekošanas rezultātus. Izmaiņas noteikumos veiktas, lai precizētu darbību kopumu, ko veic virspārraudzības laikā, kā arī darbības, kuras Lauksaimniecības datu centrs veic, ja virspārraudzības laikā tiek konstatētas kļūdas pārraudzības darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru