Dīvaini, bet arī pasaules baisāko un asiņaināko notikumu norises vietas spēj piesaistīt tūristu uzmanību. Pēdējā laikā aizvien vairāk cilvēku izvēlas apmeklēt muzejus un piemiņas vietas, kas veltītas masu slepkavībām un genocīdiem, vēsta laikraksts Diena.
Piemēram, pērn pasaulē zināmāko masu slepkavošanas vietu Aušvicas-Birkenavas nāves nometni Polijā apmeklējis rekordliels interesentu skaits, norāda laikraksts.
Atsevišķi ceļotāji pat veicot piemiņas vietu tūri. Amerikāņu pāris Bens un Nikola Lašeri pagājušajā gadā devušies piecus mēnešus ilgā ceļojumā, piestājot tajās valstīs, kur ir izveidoti memoriāli masu slepkavībās bojāgājušajiem. Eiropā viņi apmeklējuši Aušvicas-Birkenavas nāves nometni un Srebrenicas memoriālu, kas veltīts gandrīz septiņiem tūkstošiem musulmaņu vīriešu un zēnu, kurus nelielajā Bosnijas ciematā 1995. gada vasarā noslaktēja serbu karavīri.
Pēc tam viņi devušies uz Austrumāfrikas valsti Ruandu, kur 1994. gadā lielākās cilts hutu militārais grupējums nogalināja aptuveni 800 tūkstošus tutsi cilts pārstāvju. «Tā mums bija jauna pieredze pabūt vietā, kur genocīds ir svaigā atmiņā un gandrīz ikviens satiktais bija no tā cietis,» sacījis B. Lašers, kuram Ruandā notikušo zvērību laikā bija tikai desmit gadu.
Viņš bijis viens no 40 tūkstošiem ārvalstnieku, kuri 2011. gadā apmeklēja Kigali memoriālu, kas veltīts Ruandā notikušo zvērību upuriem.
Par iecienītu pasaules apbraukātāju galamērķi kļuvuši arī bēdīgi slavenie Kambodžas nāves lauki, kur septiņdesmito gadu beigās komunisti jeb Sarkanie khmeri apraka vismaz 200 tūkstošus no vairāk nekā diviem miljoniem despotiskā līdera Pola Pota režīma upuriem.
Kā raksta Diena, psiholoģe Šīla Kīgana uzskata, ka tūristi aizvien vairāk apmeklē memoriālus, jo vēlas paplašināt savu redzesloku. «Cilvēki vēlas izaicinājumu. Tas var izklausīties slimīgi un šaušalīgi, bet viņi vēlas sajust tās lielās emocijas, kuras viņus parasti nepiemeklē,» apgalvo speciāliste.