Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Mazajam biznesam, kas nodokli maksā no apgrozījuma, no nākamā gada pašiem varētu vairs nevajadzēt pārskaitīt attiecīgo summu valstij, to visu viņu vietā varētu veikt bankā izveidotais darījumu konts, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no Finanšu ministrijā izstrādātas idejas par speciāla darījuma konta izveidi visiem, kuri maksā nodokli no ienākošās summas. Mazā biznesa pārstāvji apsveic šo ideju un cer, ka tā tiks īstenota pēc iespējas ātrāk. Tas nozīmētu arī mazāk darba Valsts ieņēmumu dienestam un lielākas iespējas tam uzmanību veltīt miljonu darījumiem un nodokļu shēmotājiem. Faktiski bankas tādējādi «strādātu» gan mazā biznesa, gan arī nodokļu administrētāju vietā.

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra skaidro, ka nodokļu pamatnostādēs ir izvirzīts ambiciozs mērķis par darījuma konta izveidi visiem mazajiem uzņēmumiem jau no nākamā gada. «Ideja ir vienkārša. Mazajam uzņēmējam ienāk bankas kontā nauda, kas tiek identificēta kā apgrozījums, un no tā tiek atskaitīts konkrēts nodokļa apmērs, un tas nonāk automātiski valsts budžetā. Rezultātā mazajam uzņēmējam paliek vairāk laika nodarboties ar savu biznesu, nav jānodarbojas ar grāmatvedības kārtošanu un nodokļa summas pārskaitīšanu valstij,» skaidro E. Putra. Viņš norāda, ka šāda ideja labi strādātu, piemēram, visus ienākumus apliekot, piemēram, ar 15% (kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem) vai ar 20% (kā iecerēto iedzīvotāju ienākuma nodokli saimnieciskās darbības veicējiem). Tāda pati sistēma varētu darboties arī attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. «Tā ir apsveicama ideja, ka samazina birokrātisko slogu mazajam biznesam,» ideju atbalsta Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņam piekrīt arī vairāk aptaujātie mazā biznesa pārstāvji, norādot, ka tādējādi samazināsies viņu patērētais laiks, kas tiek tērēts šo nodokļu administrēšanai.

Mūziķiem iespēja pelnīt līdz pat 90% no ienākumiem, bet mūzikas cienītājiem iespēja to lejuplādēt bez maksas - tāda ir Kima Dotkoma jaunā Megabox projekta koncepcija.

Par spīti tam, ka Megaupload īpašnieks Kims Dotkoms (Kim Dotcom) vēl joprojām atrodas arestā, viņš paziņojis par jaunu projektu, kas sauksies Megabox.

Šī iecerētā interneta vietne pēc Dotkoma vārdiem ļaus mūziķiem pārdot savus albūmus pircējiem bez ierakstu kompāniju starpniecības. Tiek plānota arī bezmaksas mūzikas lejuplādes iespēja, bet interesants ir Dotkoma plāns maksāt mūziķiem arī par bezmaksas dziesmu lejuplādi.

Runājot par savu jauno interneta vietni, Dotkoms norādīja: «Lielās ierakstu kompānijas domāja, ka Megabox ir miris. Mūziķi līksmojiet! Tas tuvojas un noņems jums važas.»

Pagājušā gada decembrī Dotkoms, pirmo reizi runādams par Megabox, skaidroja, ka šis servisa pakalpojums izmantos mākoņdatošanu, tādejādi ļaujot mūziķiem paturēt 90% ieņēmumus no to radītās mūzikas pārdošanas.

Patiesā labuma guvēju reģistrā iekļautā informācija būs pieejama visiem, nevis kā pašlaik – tikai tiesībaizsardzības iestādēm

Tas kļūs par realitāti, ja Ministru kabinets atbalstīs rīt darba kārtībā iekļauto Finanšu ministrijas sagatavoto grozījumu redakciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā.

Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju juridiskās personas izmantot prettiesiskām darbībām (it īpaši koruptīvos darījumos un nodokļu nemaksāšanai) un aizsargātu citu personu tiesības, turpmāk būs pieejama informācija par darījumu partneru – juridisko personu – patiesajiem labuma guvējiem. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem varēs iegūt tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā. DB jau arī vēstīja par Eiropas parlamenta (EP) deputāta Krišjāņa Kariņa pausto EP viedokli, ka šāds patiesā labuma guvēju reģistrs ir pieejams arī citām personām, kurām ir leģitīma interese un mērķis.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Valsts organizēts garantiju fonds būtu labs tramplīns mazajam biznesam, no kā iegūtu valsts. Tā rāda BDO Zelmenis & Liberte veiktais pētījums par mazā biznesa atbalstu Eiropā, šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kapitāla trūkums ir galvenais šķērslis mazā biznesa attīstībai, savukārt bankas īsti netic daudzu mazo uzņēmēju biznesa idejām (augsts risks), un arī pašiem uzņēmējiem nav īsti vērtīgas mantas, ko ieķīlāt bankā. Savukārt baņķieri norāda, ka nauda kredītiem ir, tikai trūkst kvalitatīvu un pārliecinošu biznesa plānu, kā arī kredīta nodrošinājuma - augstā riska mazināšanai. Ir arī bankas, kurām ir īpašas mazā biznesa kreditēšanas programmas. Latvijā šobrīd tiek realizētas vairākas mazā biznesa valsts atbalsta pro-grammas, kuras pieejamas Latvijas Hipotēku un zemes bankā (LHZB). Pagājušajā valdības sēdē tika nolemts izveidot vēl vienu jaunu 18 milj. Ls lielu atbalsta programmu, kas būtu pieejama arī mazajiem uzņēmumiem. Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departamenta directors Edmunds Valantis atzīst, ka Latvijā ir vairākas valsts atbalsta programmas, kurās šādu atbalstu var saņemt gan lielie, gan vidējie, gan arī mazie uzņēmumi. LHZB ir īpaša valsts programma, kas paredzēta tieši uzņēmējdarbības uzsākšanai projektiem līdz 60 000 Ls ar kredītņēmēja līdzdalību vismaz 10% apmērā. Turklāt kredītņēmēja līdzdalība nav nepieciešama, ja aizdevuma summa nepārsniedz 5000 Ls. E. Valantis nenoliedz, ka Latvijā ir programma, kuras ievaros var piesaistīt arī garantijas no Eiropas Investīciju fonda (EIF), tomēr tieši tāda mehānisma, kāds ir Vācijā, Latvijā tomēr neesot. Latvijā un Vācijā ir atšķīrīga izpratne par to, ko kurā valstī saprot ar mazo biznesu, un līdz ar to var atšķirties arī atbalsta apjoms, nosacījumi utt.

Pieejama mazo uzņēmumu kreditēšana arvien vairāk kļūst par visu Eiropas valstu izaicinājumu. Pašlaik bankās ir daudz brīvas naudas, tā nav dārga, iespējams kreditēt bez problēmām. Taču reālajā dzīvē mazo uzņēmumu kreditēšana buksē.

Bankas ir lielas finanšu institūcijas, un tām ir ērtāk un vienkāršāk izsniegt, piemēram, vienu miljonu eiro lielu kredītu, nevis nokomplektēt tāda paša lieluma kredītu portfeli, izsniedzot vairākiem desmitiem uzņēmumu 10 – 20 tūkstošus eiro lielus kredītus.

Turklāt banka mazam uzņēmumam parasti prasa tieši to pašu, ko lielam – nepieciešams sagatavot daudz dokumentu, tos ilgi pārbauda, vajadzīga arī ķīla, ko mazie uzņēmumi bieži vien savas darbības specifikas dēļ nespēj dot, jo tiem, piemēram, nelielām frizētavām, nemaz nav vērtīgu īpašumu.

Bankas arī nemīl riskēt, un 3-5 procentu risks bieži tiek uzskatīts par pārāk lielu ne tikai Lietuvā un Latvijā, bet arī visā pasaulē. Rezultātā izveidojas situācija, kad aptuveni 80 procentiem ekonomikā strādājošu uzņēmumu (ar darbinieku skaitu līdz 10 cilvēkiem) ir apgrūtināta pieeja kredītiem un līdz ar to ierobežotas attīstības iespējas.

Mazajam biznesam savulaik solītā tā dēvētā bankas konta nodokļa risinājums ir «iestrēdzis», pagaidām nav zināms, kad tāds Latvijā varētu būt

Tādu ainu rādīja gan Finanšu ministrijas sagatavotais valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.- 2021. gadam starpposma novērtējuma ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, gan arī diskusijas 9.ikgadējā konferencē Ēnu ekonomika Latvijā. Interesanti, ka ēnu ekonomikas pētnieki secinājuši - nereģistrētie uzņēmumi Latvijā veido 8,6% no visiem uzņēmumiem, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi 10,0% un 6,4% no visiem uzņēmumiem. Savukārt šokējoši skanēja secinājums, ka Latvijā un Lietuvā nereģistrēto uzņēmumu skaits pieaudzis, savukārt Igaunijā sarucis. Kā viens no iemesliem tika minēta mazajam biznesam (uzņēmējdarbības uzsācējiem) nedraudzīga vide. «Ekonomikas ministrijai bija uzdevums trīs gadu laikā izstrādāt mazajam biznesam draudzīgu regulējumu – nodokļu režīmu, bet līdz šim vēl neesmu dzirdējusi nevienu labu ideju, ko un kā darīt,» uz izaicinājumu atbildēja Saeimas deputāte un bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Viņa atgādināja, ka tieši tāpēc, ka vietā nav bijis, ko likt, iestājusies pret mikrouzņēmumu (MUN) nodokļa maksātāju nožņaugšanu, kaut arī tādas vēlmes ir bijušas.

Pēc Saeimas juristu un EM diskusijām jaunais subsidētās enerģijas nodoklis tomēr turpina ceļu uz apstiprināšanu.

Neskatoties uz to, ka Saeimas Juridiskais birojs pauda nopietnu kritiku par Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) likumu, ministrijai tomēr ir izdevies vienoties ar biroju un likums tiks virzīts nākamajam lasījumam Saeimā.

Toties, ņemot vērā EM iebildumus, atkārtotai izskatīšanai valdībā nosūtītas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ierosinātās jaunās dabas resursu nodokļa likmes mazajām hidroelektrostacijām (HES), kuru apstiprināšanas gadījumā mazie HES nākamgad tiktu aplikti pat ar 20% jaunu nodokļu nastu.

Iepriekš Saeimas juridiskais birojs attiecās sniegt vērtējumu par SEN likuma atbilstību Satversmei, jo, pēc biroja viedokļa, likumprojekta autoru sagatavotā anotācija un sniegtie paskaidrojumi viesa bažas, ka likums virzīts, nepārliecinoties par tiesiskajām un juridiskajām sekām. Biroja bažas viesa fakts, ka vairāki enerģijas ražotāji, uz kuriem attieksies jaunais nodoklis, ir saņēmuši Eiropas Savienības budžeta atbalstu, bet SEN likumprojekta autori nav novērtējuši , vai projektu īstenotāji spēs pildīt šo projektu ietvaros uzņemtās saistības.

Eiropas ekonomisti prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu laikā varētu kāpt Eiropas centrālās bankas bāzes procentu likmes.

Financial Times Deutschland veiktā aptauja liecina, ka pirmo reizi pēc ilgāka laika vairums ekonomistu prognozē Eiropas centrālās bankas bāzes likmju kāpumu, pamatojot to ar augošo ekonomisko aktivitāti.

Cīnoties ar pasaules ekonomisko krīzi Eiropas centrālā banka noteica rekordzemas bāzes procentu likmes, lai tādējādi veicinātu un iekustinātu ekonomisko attīstību. Līdz gada beigām gan nekādas izmaiņas prognozētas netiek, un eksperti ir pārliecināti, ka likmes varētu palielināties vien nākamgad. Tomēr ekonomiskā situācija eirozonā ir strauji uzlabojusies, un Eiropas Centrālās bankas eksperti paaugstinājuši eiro zonas vidējo ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz + 1.2%, lai arī gada sākumā tā vēl bija vien +0.5%. Tas nozīmē, ka naudas tirgum varētu uzlikt stingrākas «važas», tā speciālisti.

Bijušais Lielbritānijas premjers Tonijs Blērs atzinis, ka ir «dziļi satraukts» par iespēju, ka Apvienotā karaliste referendumā varētu izvēlēties pamest Eiropas Savienību, īpaši situācijā, kad Briseles rīcībā tiek nodots pārāk daudz pilnvaru.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Die Zeit T. Blērs norādīja - ir skaidrs, ka eirozonas krīze novedīs pie plašām ES poliskajām izmaiņām. «Šobrīd es esmu dziļi satraukts par iespēju, ka Lielbritānija referenduma ceļā izvēlēsies pamest šo procesu,» sacīja T. Blērs.

Viņš norādīja, ka, piešķirot plašākas pilnvaras ES, no jauna ir jāveido arī tās demokrātiskā leģitimitāte un Lielbritānijai šajā procesā jāspēlē nozīmīga loma, jo nepieciešams atrast līdzsvaru starp Eiropas institūcijām un nacionālām valstīm.

«Ja šis process tiks organizēts kļūdaini – mēs radīsim politisku krīzi, kas var kļūt tik pat apjomīga, kā esošā ekonomiskā krīze. Cilvēkiem nepatiks atteikšanās no nacionālām valstīm,» sacīja Lielbritānijas bijušais premjers.

Eirozonas krīzei attīstoties tālāk, Lielbritānija varētu pamest Eiropas Savienību (ES) jau šā gada rudenī, norādīts Japānas bankas Nomura veiktajā pētījumā, ziņo investmentweek.co.uk.

Bijušais Lielbritānijas ekspremjera padomnieks Alasteirs Ņūtons (Alastair Newton), kas tagad ieņem vadošu amatu bankā Nomura, izstrādājis vienpadsmit lappušu garu pētījumu, kurā teikts, ka Eiropas Savienība (ES) varētu būt spiesta veikt kardinālus soļus fiskālās vienotības virzienā, lai glābtu eiro. Tādā veidā neatkarīgajai valstij Lielbritānijai būs visnotaļ sarežģīti palikt savienībā, un tajā rīkots referendums varētu nodrošināt to, ka Lielbritānija ES pamestu jau rudenī.

«Mūsuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad tiks veikti krīzes risināšanai nepieciešamie soļi, kas novedīs pie ES nolīguma izmaiņām,» norādīts pētījumā.

Jautājumā par lielāku pilnvaru piešķiršanu Briselei un Eiropas Savienības (ES) pārvēršanu ciešākā politiskā savienībā Vācijā būtu jāsarīko referendums, pavēstījis valsts ārlietu ministrs Gvido Vestervelle.

Tādējādi ministrs pievienojies vairākiem citiem Vācijas politiķiem, kas aicinājuši valstī sarīkot referendumu par attiecībām ar ES, vēsta AFP. Par labu ciešākas politiskas savienības veidošanai starp ES valstīm, kas reģionam palīdzēs izkļūt no krīzes, iepriekš izteikusies Vācijas kanclere Angela Merkele.

Savukārt referenduma sarīkošanas nepieciešamību iepriekš atzinis arī Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers. Bavārijas premjers iepriekš sarunā ar laikrakstu Spiegel sacīja, ka viņš saskata trīs jomas, kurās jāuzklausa vāciešu domas – plašāku pilnvaru piešķiršanu Briselei, jaunu valstu pievienošanās blokam un Vācijas finanšu palīdzība citām valstīm.

Vai nu jāpārtrauc maksāt elektroenerģijas obligātātā iepirkuma komponente (OIK), vai arī jāslēdz rūpnīca. Ar šādu satraucošu ziņu klajā nākusi kompānija Liepājas metalurgs (LM), radīdama pamatu reālam satraukumam, ņemot vērā, ka šā uzņēmuma bankrota gadījumā bez darbavietām paliktu liela daļa liepājnieku un nelabvēlīgu iespaidu tas atstātu arī uz valsts tautsaimniecību kopumā. Šis jautājums ir dalāms divās daļās.

Pirmkārt, jāatzīst, ka jautājums saistībā ar OIK maksu Latvijā ir samudžināts tādā mērā, ka grūti iedomāties tā potenciālo risinājumu. Kā zināms, savulaik tika noteikts, ka koģenerācijas stacijas saņem zināmu atbalstu astoņu gadu garumā par katru saražoto elektroenerģijas kilovatstundu, ko apmaksā elektrības patērētāji OIK veidā. Tādējādi tika radīta iespēja uzņēmējiem, kuri ir ar mieru mesties iekšā koģenerācijas biznesā, noteiktā laika periodā atpelnīt savas investīcijas. Taču kāda no Latvijas valdībām pamanījās šo to pamainīt likumdošanā, faktiski radot važas elektroenerģijas patērētājiem mūža garumā. Proti, tika noteikts, ka šis atbalsts koģenerācijas stacijām ir beztermiņa, un tāds tas arī vairākus gadus palika. Tādējādi ir skaidrs, ka arī izmaksas OIK veidā pieaug. Protams, var teikt, ka OIK attiecas uz pilnīgi visiem ražotājiem, kas ražošanas procesā izmanto elektroenerģiju, un LM gadījums nav nekas unikāls. Jāatzīst, ka tieši šajā aspektā arī slēpjas bīstamības faktors. Redz, jo vairāk uzņēmums ražo, jo vairāk tas patērē elektroenerģiju, jo lielākas naudas summas tam ir jāmaksā OIK veidā. Viss ir kārtībā, kamēr attiecīgajam uzņēmumam ir augsts pieprasījums pēc saražotās produkcijas, un – galvenokārt – starptautiskajā tirgū to ir iespējams realizēt par gana lielu cenu. Tad ir pietiekami daudz līdzekļu, no kuriem segt OIK izmaksas. Taču jāņem vērā, ka metāla cenas pasaules tirgū ir visai svārstīgas, un brīdī, kad tās krītas, uzņēmums nonāk neapskaužamā situācijā – pārdošanas cenas samazinās, bet ražošanas izmaksas paliek iepriekšējā līmenī. Jāņem vērā, ka LM nebūt nav vienīgais ražojošais uzņēmums Latvijā, kura produkcijas noiets galvenokārt ir ārzemēs. Nav izslēgts, ka perspektīvā līdzīgs paziņojums tam, ko jau ir paudis LM, varētu būt dzirdams no viena otra būvmateriālu ražošanas uzņēmuma.

Lielbritānija varētu uzlikt veto Eiropas Savienības (ES) budžetam, ja tas būs pretrunā ar britu interesēm, pavēstījis Apvienotās Karalistes premjerministrs Deivids Kamerons.

«Viņi labi zina, ka es esmu spējīgs pateikt «nē» un, ka, nesaņemot pietiekoši labu darījumu es teikšu, «nē»,» D. Kamerons sacīja sarunā ar BBC. Viņš arī atgādināja, ka Lielbritānija jau uzlikusi veto ES fiskālās disciplīnas līgumam.

«Es sēdēju pie viena galda ar 26 valstu līderiem un es pateicu, ka tas nav Lielbritānijas interesēs. Mani neuztrauc, cik liels spiediens tiek vērsts. Mēs to vienkārši neparakstām,» klāstīja britu premjers.

ES budžets 2014. – 2020. gadam jāatbalsta visām 27 savienības valstīm. D. Kamerons norāda, ka valstīm vispirms jāvienojas par ES budžeta tēriņu «pienācīgu kontroli» un viņš uzliks veto jebkuram kontroles «masveida pieaugumam».

Tikai 12 882 no kopumā vairāk nekā 100 000 nodokļu parādniekiem ir pieteikušies divu gadu laikā samaksāt pamatparādu, tādējādi atbrīvojoties no soda un nokavējuma naudas maksāšanas

To liecina Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2018. gada 2. janvārī bija pieņemti 8283 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 91,03 milj. eiro.

Pēc VID sniegtās informācijas, juridiskās personas visvairāk vēlas atbrīvoties no pievienotās vērtības nodokļa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda un nokavējuma naudas maksāšanas. Savukārt fiziskās personas galvenokārt vēlas atbrīvoties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa soda un nokavējuma naudas maksāšanas, bet pavisam nedaudz arī no mikrouzņēmumu, pievienotās vērtības nodokļa, valsts obligātās sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Ideja par to, ka aizrautīgs, iedvesmots, saliedēts un motivēts personāls labprātīgi dos vajadzīgo pievienoto vērtību, ir bīstams vadības mīts, uzskata stratēģiskās vadības biznesa konsultants, Amadeus Group pārvaldošais partneris Aleksandrs Fridmans.

«Motivācija ir vajadzīga, taču nekādi nevar iztikt arī bez pareizi noformētas piespiešanas. Tāpat kā sportā - rezultātus nevar sasniegt bez piepūles.» DB Biznesa panākumu akadēmijā A. Fridmans uzsver, ka galvenais vadītāja uzdevums ir profesionāli ekspluatēt visus uzņēmuma aktīvus - gan nedzīvos, gan dzīvos. «Ja mēs ekspluatējam tikai nedzīvos aktīvus, bet cilvēkus pārvaldīt nemākam, tad par augstu efektivitāti un rentabilitāti nav ko domāt, pat ja esam investējuši visjaunākajās tehnoloģijās.»

Uzņēmuma darbības efektivitāte sastāv no cilvēkresursiem, tehnoloģijām un procesiem, un tām jābūt savstarpēji sabalansētām, piekrīt SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala valdes priekšsēdētājs Visvaldis Trokša, kurš Biznesa panākumu akadēmijas pasākumā dalījās savā vadības pieredzē. «Mēs varam iepirkt modernākās tehnoloģijas un sazīmēt skaistus procesus, bet, ja cilvēciskais resurss būs vājš, tad šis trijstūris nebūs līdzsvarā. Vienādmalu trijstūris tas nebūs nekad, taču uz to būtu jātiecas.»

Alkoholisko dzērienu mazo darītavu skaits Latvijā aug kopš 2010. gada marta, kad tika atvieglota licenču saņemšana; līdz šodienai to skaits palielinājies vairāk nekā astoņas reizes, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mazie ražotāji sasparojušies visā alkohola ražošanas spektrā. Teju piecas reizes kopš 2006. gada pieaudzis mazo alus ražotāju skaits. Pirms diviem gadiem stiprā alkohola ierobežojums mazajās ražotnēs tika palielināts no 100 līdz 1000 litriem absolūtā alkohola gadā, un daudzi līdztekus vīnam ražo arī nedaudz degvīna. Alus darīšana mazajās ražotnēs faktiski nepieaug, toties palielinās mazajos brūžos darītā alus īpatsvars kopējā saražotā šī dzēriena masā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.

Pērc un lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Finansējums ir viens no nozīmīgiem biznesa instrumentiem, lai sasniegtu izvirzītos mērķus un veiksmīgi attīstītu uzņēmumu. Lieliski, ja uzņēmums nepieciešamo kapitālu var nodrošināt uz vēsturiskās peļņas vai apgrozāmo līdzekļu pamata, tomēr ātrākai izaugsmei bieži kompānijai var būt nepieciešams piesaistīt ārēju kapitālu.

Pastāv divi pamata veidi, kā biznesam saņemt naudu – aizņemties vai palielināt pašu kapitālu un pārdot uzņēmuma daļas investoram. Kā viens finansējuma veids atšķiras no otra un kādos gadījumos labāk izmantojams?

Aizdevums uzņēmumam – viss risks uz pašu pleciem

Aizdevums uzņēmumam ir pats vienkāršākais un arī biežākais veids, kā biznesam piesaistīt papildus līdzekļus. Saņemot kredītu, rodas skaidrs pienākums šo naudu atmaksāt ar noteiktu procentu likmi konkrētā laika periodā. Galvenā priekšrocība ir tā, ka attiecības ar finansējuma saņēmēju ir ļoti skaidras un vienkāršas - uzņēmējam ir jāatdod aizdevums un attiecības beidzas. Tāpat aizdevuma sniedzējs nekādi neiesaistās uzņēmuma pārvaldē, vienīgi caur aizdevuma līguma noteikumiem var noteikt atsevišķus rīcības ierobežojumus.

Covid-19, energokrīze, karš Ukrainā un šo globālo notikumu sekas ir nokausējušas ikvienu ģimeni Latvijā. Nemitīgs cenu pieaugums maizei, pienam, elektrībai, hipotekārajam kredītam, siltumam. Bažas par savu un savu tuvinieku drošību, veselību, darba iespējām. Cik var un kad beidzot valdība kaut ko darīs, ir jautājums, kas nācis prātā ne vienam vien.

Tā vien šķiet, ka nu ir atrasts "ideālais vainīgais" - elektroenerģijas pārvades un sadales tarifi, un politiķi attiecīgi spiesti meklēt risinājumus. Mediji un sociālo tīklu telpa ir visai monolīta savā viedoklī – sadales operatora peļņa ir par lielu, izmaksas un tarifu pieaugums ir nepamatots, tātad jāsamazina. Diemžēl pamatojums ir tīri emocijās balstīts – nepatīk, neticam, negribam maksāt. Pašķetināsim konkrētāk.

Kāpēc tarifs vispār pieaug?

Sadales tarifs ir maksa, ar kuru visi sistēmas lietotāji nosedz izmaksas, kas nepieciešamas, lai uzturētu 92 000 km garu elektrotīklu (Zemes ekvatora garums ir vien 40 000 km!), ap 28 000 transformatoru apakšstaciju punktu, vienu miljonu pieslēguma vietu u.tml. Bez šīs valsts kritiskās infrastruktūras elektrības vienkārši nebūtu, jo to nebūtu iespējams piegādāt.

Mazajiem investoriem vienmēr būs lielāka rīcības brīvība, kas var būt gan labi, gan slikti.

Mazajiem investoriem dažkārt var rasties sajūta, ka tiem ir grūti konkurēt ar Volstrītas investīciju banku armijām, kurām ir pieeja milzīgam kapitālam, pašai labākajai informācijai un kuru galvenais uzdevums ir domāt par arvien pilnvērtīgākas investīciju stratēģijas pielietošanu. Ne viss gan šajā ziņā ir tik drūmi, un var izcelt arī dažas mazo investoru priekšrocības.

Viena no galvenajām šādām priekšrocībām ir tā, ka mūsdienu pasaulē ir iespēja lēti vai pat pilnībā par velti mācīties no citu pieredzes. Tāpat mazajiem investoriem pretī nākuši paši lielie līdzekļu pārvaldnieki, kuri radījuši daudzus ļoti zemu izmaksu biržā tirgotos fondus. Tas nozīmē, ka investēšana kļūst lētāka un nosacīti vieglāka. Pietiek vien iegādāties kādam biržas indeksam piesaistītu vērtspapīru, lai veiktu uzreiz sabalansētu ieguldījumu un varētu tikt pie peļņas (protams, ja cena dodas pareizajā virzienā).

Spēcinošu eliksīru pelēkās ekonomikas dzīvotspējai dod valsts pārvaldēs gatavotie normatīvie akti, kuru valoda un arī prasības mazajam biznesam ir ne tikai nesaprotamas, bet arī neizpildāmas

Tik skaudru atzinumu publiski pauž retais, taču kuluāru sarunās mazie uzņēmēji atzīst, ka nespēj saprast, ko un kā darīt, lai atbilstu prasībām, bet, mēģinot to īstenot, saskaras ar filmu cienīgiem sižetiem.

«Pelēkā ekonomika Latvijā noteikti būtu daudz zemāka, ja mazajam biznesam būtu iespēja visu izdarīt vienkārši un legāli, kā tas pašlaik ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, par šī nodokļa režīma likteni skaidrības gan nav,» secina bijušais LTRK prezidents un bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Par šo problemātiku runāts jau kopš pagājušā gadsimta pēdējiem gadiem, bet situācija īsti nemainās un pat pasliktinās. «Nesaprotu, kā var izvirzīt mazajiem uzņēmumiem tādas pašas prasības kā lielajiem, kuriem finansiāli nav problēmu algot kvalificētus nodokļu vai juridiskos speciālistus, kuri spēs palīdzēt jebkurā brīdī,» brīnās A. Lasmanis. Viņaprāt, valsts pārvalde ar visdažādākajiem ieganstiem pārliecina politiķus «apkarināt» uzņēmējus ar dažādām, bieži vien nejēdzīgām prasībām, kuras vai nu sadārdzina izmaksas (mazajiem noteikti), tā pazeminot konkurētspēju (īpaši situācijā, ja importēto produktu ražotājiem vai tirgotājiem tādu nav), vai arī padara uzņēmējus par potenciālajiem pārkāpējiem.

ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Ben Bernanke aicina bankas pastiprināt mazā biznesa kreditēšanu, ziņo The Associated Press.

Mazā biznesa kreditēšana ir svarīga ekonomikas atdzimšanai un bezdarba samazināšanai, uzskata B. Bernanke. «Šajā jomā ir jādara vairāk,» teicis B. Bernanke Federālo rezervju sistēmas konferencē. Šādi banku virzienā vērsti aicinājumi no regulatoru puses ASV dzirdami jau kopš februāra. Arī likumdevēji ir izteikuši neapmierinātību ar to, ka mazajiem uzņēmumiem ir grūti saņemt kredītu. Savukārt bankas paudušas, ka pēc kredītiem neesot liela pieprasījuma.

Šobrīd ASV lielie uzņēmumi ir atgriezušies pie peļņas, savukārt mazie nespēj iegūt finansējumu attīstībai. Starp lielo un mazo biznesu valdošā nevienlīdzība ir viens no iemesliem, kas kavē ekonomikas atkopšanos, jo mazajam biznesam parasti ir svarīga loma jaunu darba vietu radīšanā. Mazie uzņēmumi nodarbina aptuveni pusi no visiem ASV iedzīvotājiem un rada ap 60% no visām jaunajām darba vietām.

Mazo uzņēmumu izaugšanai par vidējiem un lielajiem tiks meklēti stimulatori – labākas uzņēmējdarbības vides veidolā. Pašlaik notiek darbs pie nodokļu nomaksas vienkāršošanas tā dēvētā bankas konta nodokļa.

Tāds ir Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Amatniecības un mazās uzņēmējdarbības apakškomisijas sēdes darba rezultāts. Tieši mazie uzņēmumi ir tie, kuri sākotnēji nodarbina un pabaro tikai savu dibinātāju, bet laika gaitā augot jau sāk piesaistīt darbiniekus un pēc daudziem gadiem rezultējas jau vidēja mēroga kompānijā. Protams, daudzi biznesa uzsācēji nekad par lielajiem nekļūs, taču, vērtējot pēc darbinieku skaita, vislielākā grupa ir tie, kuri nodarbina līdz deviņiem strādājošajiem. Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, tādu 2017. gadā bija 163 909, un tikai 235 uzņēmumi nodarbināja vairāk par 250 strādājošajiem. Faktiski 99,8% no uzņēmumiem ir mazie un vidējie, tāpēc jautājumi par to, kā jūtas šie uzņēmēji, kas tiem palīdz vai, tieši pretēji, bremzē izaugsmi, arī interesē deputātus. Apakškomisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš rosināja šī sasaukuma parlamenta laikā nevirzīt izskatīšanai priekšlikumus, kas palielinātu birokrātisko slogu, kā arī paaugstinātu prasības vai maksājamo nodokļu slogu mazajam biznesam. Šo ideju atbalstīja arī Saeimas deputāti ar uzņēmējdarbības pieredzi Mārtiņš Staķis un Sandis Riekstiņš, vienlaikus aicinot meklēt iespējas, kas cilvēkus nevis atbaidītu iesaistīties uzņēmējdarbībā, bet tieši pretēji. Vienlaikus apakškomisijas deputātiem bija vairāki jautājumi – idejas attiecībā par citu valstu pieredzes pārņemšanu.