Privātums ir indivīda spēja nodalīt sevi vai informāciju par sevi no pārējiem un izplatīt šo informāciju pēc izvēles. Kameru savā dušas telpā neuzstādam, tomēr reizēm aizmirstam apskatīt, kāds privātums mums ir digitalajā laikmetā, tā LATA konferencē Drošība un atvērtība norādīja LAKA biedrs Rūdolfs Mazurs.
Privātums ir spēku līdzsvars, piemēram, PTAC izmanto savus resursus, lai aistāvētu patērētājus. Līdzīgi ir digitālajā vidē, ko nodrošina likumdošana un cilvēka spēja pasargāt pašam sevi.
Mūsdienās ir gadījumi, kad cilvēks neaizdomājas par sekām, ko var radīt viņa ieraksti sociālajos tīklos. Piemēram, Facebook publicējot bildes no slēpošanas pasākuma, lai gan darba devējam cilvēks ir pateicis, ka tajā laikā slimo. Tāpat darba devējs, pieņemot cilvēku darbā, var atrast, vai konkrētā persona nav kaut ko sliktu par uzņēmumu paudusi internetā. Cilvēkiem būtu jādomā, vai šobrīd internetā paustā informācija nevar pēc laika - gadiem viņam atspēlēties, aizdomāties aicināja R. Mazurs.
Tāpat jāatceras, ka, analizējot cilvēka aktivitates sociālajos tīklos, piemēram, pieslēgšanās paradumus, komentēšanu un citus, var izdarīt pat secinājumus par konkrētās personas dienas plānu un gaitām.
Par privātiem datiem var uzskatīt cilvēka sniegtos datus un aktivitātes sociālajos tīklos, globalā tīmekļa lietošanas paradumus, finanšu transakciju datu bāzes, slimības vēstures datu bāzes (e-medicīna), dažādas valsts iestāžu datu bāzes u.c.
Tāpat jāņem vērā, ka sociālie tīkli un pakalpojuma sniedzēji var mainīt privātuma nosacījumus. Tādējādi, ja lietotājs ir ievietojis bildi un norādījis, ka to var apskatīt tikai draugi, tad pēc privātuma nosacījumu maiņas, ja šāda opcija tiek izņemta, bilde var būt pieejama arī plašākam lokam – ne tikai draugiem.
Eiropas Savienības līmenī šobrīd tiek runāts par cilvēka tiesībām “tapt aizmirstam” internetā, proti, lai persona var pieprasīt, ka informācija par viņu tiek izdzēsta. Likumprojekts vēl nav stājies spēkā, bet tas tiek apspriests, rezumēja R. Mazurs.