Pirmsskolas vecuma bērniem jebkas, ko gatavo ātrās ēdināšanas kompānija McDonalds, garšo labāk, liecina pētījums, kura autors ir Stanfordas universitātes pētnieks Toms Robinsons, raksta CNN.

Pētījuma gaitā bērniem bija jānogaršo dažādi McDonalds ēdienu paraugi, kas bija iepakoti oriģinālajā McDonalds iepakojumā un iepakojumā bez marķējuma (to saturs bija identisks). Nemarķētā iepakojuma saturs garšas testā vienmēr zaudēja.

Pētījumā piedalījās 63 bērni vecumā no 3 līdz 5 gadiem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem. T. Robinsons ir pārliecināts, ka pētījuma rezultāti neatšķirtos arī, ja pētījums būtu veikts ar bērniem no ģimenēm ar augstāku ienākumu līmeni.

No 63 bērniem, kas piedalījās pētījumā, tikai divi apgalvoja, ka nekad nav ēduši McDonalds restorānos, savukārt apmēram viena trešdaļa no viņiem McDonalds restorānos ēd vismaz reizi nedēļā.

Uzņēmums Premier Capital, kam Baltijas valstīs pieder ātrās ēdināšanas restrānu tīkls McDonalds Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam (ieskaitot) plāno investēt 38 miljonus eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta BBN.

McDonalds uzsāka paplašināšanās plānus Baltijas valstīs 2010. gadā, atverot trīs jaunus ātrās ēdināšanas restorānus Igaunijā un vienu Latvijā, kā arī Rīgā atverot McCafe. Tāpat tika rekonstrutēts viens restorāns Lietuvā un divi Igaunijā. 2011.gadā jauns restorāns tika atvērts Lietuvā, savukārt divi jauni restorāni savas durvis vēra Latvijā – viens Rīgā, Imantā, un otrs Daugavpilī, kas ir uzņēmuma pirmais restorāns ārpus galvaspilsētas Rīgas.

Nākamgad Igaunijā, kur atrodas desmit McDonalds ātrās ēdināšanas restorāni, tiek plānots pabeigt viena McDonalds restorāna renovācijas darbus, kā arī atvērt vienu McCafe. Lietuvā, kur patlaban ir deviņi McDonalds restorāni, plānots rekonstruēt divus restorānus un atvērt vēl vienu ātrās ēdināšanas restorānu Viļņā. 2012. gadā Latvijā plānots atvērt trīs jaunus McDrive restorānus, bet vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes atjaunot.

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds plāno ieguldīt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 23 miljonus Ls, ziņo Lietuvas laikraksts Verslo Žinios.

Vērienīgās McDonalds investīcijas plānotas līdz 2015. gadam, atverot jaunus restorānus, citējot McDonalds frančīzes uzņēmuma Premier Capital Ltd. Baltijas rīkotājdirektora Tomasa Navrocka (Tomasz Nawrocki) pausto, informē Viļņā bāzētais medijs.

Db.lv jau ziņoja, ka McDonalds laikā no 2010. līdz 2014. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ieguldīs 38 miljonu eiro investīcijas, paplašinot restorānu tīklu līdz 35 ēdināšanas iestādēm.

Premier Capital pārvalda vairāk nekā 30 McDonalds ātrās ēdināšanas restorānus Baltijas valstīs un Maltā.

ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds 2011. gadā varētu palielināt savu piedāvāto ēdienu cenas, tādējādi cenšoties izlīdzināt izejvielu cenu pieaugumu 10 produktiem, kuri veido 75% no kopējām izmaksām ražošanas procesā, raksta Business World.

McDonalds prognozē, ka kompānijas izmaksas šogad palielināsies par 2 līdz 2,5 % ASV tirgū un 3,5 līdz 4,5 % Eiropā.

Liellopa, cūkas un vistas gaļa, maize, piena produkti, papīrs, kola, kečups un citas mērces, kā arī augļi un dārzeņi ir produkti, kurus visbiežāk iepērk McDonalds.

McDonalds finanšu direktors Pīts Bensens (Pete Bensen) norāda, ka kompānija cels cenas tajās pozīcijās, kur tas šķitīs nepieciešams, ar mērķi izlīdzinātu daļu izejvielu cenu pieauguma.

Viņš arī skaidro, ka McDonalds apzinās, ka cenas nevar celt pārāk strauji, jo šādā gadījumā cilvēki labāk izvēlēsies ēst mājās.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds gatavojas visos tā 1 200 restorānos Lielbritānijā ieviest bezmaksas bezvadu internetu (Wi-Fi), tādējādi McDonalds kļūs par lielāko bezmaksas Wi-Fi piedāvātāju Lielbritānijā, raksta CNet.

McDonalds mērķis ir kļūt par augstas kvalitātes apkalpošanas zīmolu, līdzīgi kā Starbucks. Kompānija jau mainījusi savas tradicionālās sarkanās un dzeltenās krāsas, un vairāk cenšas izmantot zaļu un dzeltenu.

McDonalds cer, ka bezmaksas Wi-Fi pievilinās vairāk uzņēmējus, kuri McDonalds restorānos varēs ēst un reizē sērfot internetā.

McDonalds bezvadu internetu piedāvā jau vairāk nekā 15 000 restorānu, no kuriem 8 000 atrodas ASV. Taču atšķirībā no Lielbritānijas, citur pakalpojums ir maksas.

Lai paplašinātu un attīstītu darbību Baltijā, ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds līdz 2013.gadam investēs 20 miljonus eiro, informē McDonalds pārstāvniecības Latvijā Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Tādējādi McDonalds restorānu tīkls Baltijas valstīs līdz 2013.gadam tiks paplašināts līdz 35 restorāniem.

Šogad kopumā Baltijā tiks atvērti pieci jauni un rekonstruēti trīs McDonalds restorāni. Daļa no plāniem jau realizēti.

Piektdien, Rīgā tirdzniecības centrā Alfa tiek atklāts jauns McDonalds restorāns, kura izveidē uzņēmums investējis nepilnus 700 tūkst. eiro (490 tūkst. Ls).

Plašāk par McDonalds plāniem Baltijā lasiet pirmdienas Dienas biznesā.

Interneta platforma E-takeaway apvieno dažādu restorānu un kafejnīcu piedāvājumu, ļauj pasūtīt ēdienu tiešsaistē no dažādām vietām .

Pakalpojums pieejams trīs mēnešus, bet darbs pie projekta sākts pirms gada. «Mums šobrīd ir vidēji desmit pasūtījumi dienā, to skaits palielinās ar katru mēnesi,» stāsta Juris Krūmiņš, SIA E-takeaway līdzīpašnieks. Uzņēmums sadarbojas gan ar restorāniem, kam ir savs piegādes dienests, gan ar tiem, kam tāda nav. Uzņēmums vēlētos dienas pasūtījumu skaitu palielināt līdz simts.

Grib plašāku izvēli

Ideja par ēdienu piegādes pakalpojumu Jurim radās, pašam saskaroties ar vairākām problēmām: pirmkārt, joprojām daudzi restorāni nenodrošina ēdienu piegādi, tāpēc ir diezgan ierobežotas iespējas pasūtīt ēdienu uz mājām un visdrīzāk izvēle būs starp picu, suši vai kebabu. Otrkārt, daudziem restorāniem nav savas iepirkumu sistēmas mājaslapā, caur kuru pasūtīt ēdienu tiešsaistē. Ja ir, tās bieži vien netiek uzturētas un, kad ēdiens ir pasūtīts, izrādās, tas vairs nav ēdienkartē. «Man likās interesanti šīs problēmas atrisināt vienā mājaslapā,» saka Juris.

Ēdienu piegādes bizness Latvijā tiek lēsts 6–8 miljonu eiro vērtībā; parasti cilvēki izvēlas pasūtīt picu un suši, ko piedāvā lielās ķēdes, bet pamazām attīstās arī nišas spēlētāji, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Mūsdienās daudzi vairs paši nevēlas stāvēt pie plīts un pasūta ēdienu uz mājām, tomēr šī pakalpojuma piedāvātājiem ir ne mazums izaicinājumu – piegādāt ēdienu vēl siltu un darīt to ātri. Pagājušā gada novembrī Lido atjaunoja ēdienu piegādi un šobrīd pakalpojums pieejams Rīgā, Jūrmalā un Salaspilī. «Par biznesa rezultātiem un apjomu kopējā Lido portfelī vēl ir pāragri runāt, bet attīstību un pieprasījumu šajā jomā redzam. Pasūtījumu skaits aug, tos veic gan privātpersonas, gan biroji,» stāsta Nora Masteiko, a/s Lido komercdirektore. Nesen ēdienu piegādi sāka piedāvāt arī SIA Terra restorāni. «Esam sākuši ar diezgan šauru piegādes zonu, bet jau strādājam pie tās paplašināšanas. Iesākums ir veiksmīgs un darbīgs. Pirmajā mēnesī piegādes bizness sasniedz aptuveni 5% no apgrozījuma, kas, mūsuprāt, ir ļoti labi,» saka Ilze Megne, SIA Terra restorāni vadītāja.

Cilvēku plūsma ātrās ēdināšanas vietās arī krīzes laikā ir samērā liela, McDonalds ēstuvēs Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos paēduši 2,5 milj. cilvēku.

Arī Hesburger par klientu trūkumu nesūdzoties, raksta Diena. «Mūsu plāns ir būt, teiksim, gandrīz visās pilsētās Latvijā,» norāda Kari Salmela, viens no Somijas ātrās ēdināšanas tīkla īpašniekiem. Uzņēmums plānojot ik gadu ap 10 līdz 15 restorānu Baltijas valstīs. Jau tagad ārpus Rīgas ir 16 ēstuves.

Līdz ar to ātrās ēdināšanas restorāni izplešas arī reģionos. «Tas ir pavisam vienkārši. Cilvēki ēd burgerus visur, arī reģionos. Ja redzam, ka ir pietiekoši daudz pircēju, mēs dodamies uz visām iespējamām vietām,» saka K.Salmela. Šī stratēģija esot atmaksājusies un, lai gan pagājušais gads esot bijis finansiāli grūt, šis rādoties gluži saulains.

Latvijā iedzīvotāji arvien vairāk aizdomājas par ēšanas ieradumiem un uzturā lietotās pārtikas daudzveidību, tāpēc strauji aug pieprasījums pēc tradicionālajiem eiropiešu ēdieniem un dažādu Āzijas valstu virtuvēm, intervijā stāsta Foodout.lv valdes priekšsēdētājs Lauris Kokins.

Kā tika izveidots uzņēmums Foodout?

Foodout sāka kā start-up uzņēmums, aptverot trīs Baltijas valstis. Apvienojoties ar Ukrainas lielāko ēdienu piegādes kompāniju EDA.UA, šobrīd Foodout Group ietvaros uzņēmums darbojas sešās valstīs - Ukrainā, Baltkrievijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Irānā, kurās kopējais iedzīvotāju skaits pārsniedz 140 miljonus.

Kādas tendences iezīmējas pieprasījumā, kādus ēdienus ar piegādi visvairāk klienti sūta?

Latvijā ēdienu un gatavo maltīšu piegādei nav tik sena vēsture kā citur pasaulē, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs vai Centrāleiropā. Tomēr, nu jau otro desmitgadi arī Latvijā var veikt ēdienu piegādes pasūtījumus. Vēsturiski ēdienu piegāde pie mums aizsākās ar picu piegādi un pēc tam strauju popularitāti guvušo suši ēdienu piegādi. Tāpēc vairumā sabiedrības joprojām pastāv stereotips, ka ēdienu piegāde ir sinonīms picām un suši. Lai gan abas šīs kategorijas vēl joprojām aizņem vairāk nekā 65% no kopējā ēdienu pasūtījuma, arvien lielāks pieprasījums veidojas arī pēc tradicionālās virtuves un citu valstu un kultūru kulinārijas.

Latvijas Alkohola nozares asociācija (LANA) parakstījusi Eiropas alkohola nozares asociācijas "spiritsEurope" memorandu par dzēriena enerģētiskās uzturvērtības un sastāvdaļu norādīšanu uz alkoholisko dzērienu etiķetēm.

Eiropas alkohola nozares asociācijas "spiritsEurope" iniciatīva paredz, ka līdz šā gada beigām uz katras ceturtās ES tirgū patēriņam nodotās grādīgā alkoholiskā dzēriena pudeles tiks izvietota informācija par dzēriena enerģētisko uzturvērtību un ar QR koda starpniecību tiks parādītas dzērienā izmantotās sastāvdaļas.

Savukārt līdz 2022. gadam šādu pudeļu īpatsvars varētu sasniegt pat 66% no visām ES tirgū patēriņam nodoto grādīgo alkoholisko dzērienu pudelēm.

"Nozare iegulda laiku un naudu, lai labāk informētu patērētājus par dzērienu sastāvu un uzturvērtību. Gatavojot šo iniciatīvu, nozare jau ieguldīja papildu līdzekļus un resursus, nodrošinot ne vien tehniskos risinājumus, bet arī laicīgi sagatavojot informatīvos materiālus par grādīgo dzērienu enerģētisko uzturvērtību un izmantotajām sastāvdaļām. Arī LANA jau pirms memoranda parakstīšanas savā sabiedrības izglītošanas interneta vietnē atbildigi.lv sagatavoja un izvietoja informāciju par grādīgo dzērienu enerģētisko uzturvērtību. Pievienošanās "spiritsEurope" iniciatīvai un memoranda parakstīšana ir vēl viens solis garajā patērētāju izglītošanas ceļā," norāda LANA izpilddirektors Dāvis Vītols.

Ātrās ēdināšanas tīkla McDonalds finanšu dati, liecina, ka trešā ceturkšņa peļņa pārsniegusi Wall Street analītiķu prognozes. Kompānijas apgrozījums septembrī palielinājies par 5,9%, ko galvenokārt ietekmējis Āzijas tirgus, raksta Reuters.

Pasaules lielākais restorāna tīkls paredz peļņu 0,83 USD uz akciju, kas ir par 0,06 USD uz akciju vairāk nekā iepriekš paredzējuši Wall Street analītiķi.

McDonalds ar saviem jaunajiem, samērā veiksmīgajiem piedāvājumiem izkonkurē citus restorānu tīklus.

McDonalds restorānu, kuri darbojas ilgāk par 13 mēnešiem, apgrozījums ASV palielinājies par 3,5%, Eiropā - par 5,7%, Āzijā - 12%.

Piektdien, 12. oktobrī, McDonalds akciju cena palielinājās par 0,60 USD.

Kompānijas McDonalds izpilddirektors Džims Skiners (Jim Skinner) 2006. gada laikā nopelnījis 13,4 miljonus USD, ziņo Associated Press.

62 gadus vecais Skiners kā McDonalds izpilddirektors saņēmis 1 177 692 USD, kam klāt kompānija vēl piešķīrusi Skineram 8,8 miljonus lielu bonusu. 3,5 miljonus no bonusa Skiners saņēmis par kompānijas 2006. gada sasniegumiem, kuri kompānijas vēsturē bijuši līdz šim veiklielākie. Savukārt, 5,3 miljonus USD izpilddirektors saņēmis par 2004. gadā uzstādīto McDonalds mērķu sasniegšanu.

Skineram vēl piešķirtas kādas Oak brook kompānijas akcijas 1,6 miljonu USD vērtībā, kā arī 1,4 miljoni USD par veiksmīgu darījumu veikšanu. Tam klāt vēl nāk apmēram 400 000 USD liela ceļojumu izdevumu kompensācija.

Ātrās ēdināšanas kompānijas Mcdonalds pārdošanas apjomi jūlijā pasaulē pieauguši par 4.3 %, liecina kompānijas dati.

Straujākais pārdošanas apjomu pieaugums šā gada jūlijā salīdzinot ar gadu iepriekš bijis Eiropā – par 7.2 % (visstraujāk apjomi pieauguši Francijā un Apvienotajā karalistē). Tikmēr Amerikā Mcdonalds pārdošanas apjomi palielinājušies par 2.6 %.

Mcdonalds un citi ātrās ēdināšanas restorāni ir veiksmīgi izmantojuši pasaules ekonomikas lejupslīdi, jo patērētāji tiecās meklēt zemākas cenas, tā Reuters.

Mcdonalds akcijas cena Ņujorkā šodien palielinājās līdz 56.2 ASV dolāriem.

Šā gada janvārī vidējais Somijas ēdienu piegādes uzņēmuma Wolt lietotājs Rīgā veica 2,32 pasūtījumus mēnesī, bet pirms gada – 1,97 pirkumus mēnesī

Šobrīd kompānijas mobilajā lietotnē pieejami 182 restorāni Rīgā, bet līdz gada beigām šo skaitli plānots dubultot. «Redzēt, ka cilvēki izmēģina Wolt, paliek ar mums un izmanto šo pakalpojumu arvien vairāk, ir pati labākā sajūta,» saka Līsa Ristala (Liis Ristal), ēdienu piegādes kompānijas Wolt vadītāja Baltijā. Šis uzņēmums darbu Rīgā sāka 2017. gada oktobrī. Pērn Wolt lietotāji Rīgā pasūtījuši 200 tūkstošus burgeru, 192 tūkstošus suši komplektu, 126 tūkstošus porciju Āzijas ēdienu, 95 tūkstošus salātu porciju un 63 tūkstošus picu. Vairāk par to, kā Somijas jaunuzņēmumam veicas Rīgā, kā atšķiras klientu paradumi Baltijā un kā arī līdzņemšanai domāta ēdiena jomā ieviest videi draudzīgāku iepakojumu, viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kopš uzņēmums piedāvā savu ēdienu piegādes biznesa programmatūru citiem uzņēmumiem, tas ir pārstāvēts jau 16 valstīs.

Pērn novembrī SIA "Zeew" mainīja biznesa virzienu un tā vietā, lai piedāvātu ēdienu piegādi un konkurētu ar "Wolt" un "Bolt Food", piedāvā risinājumu, lai citi uzņēmumi varētu atvērt savu ēdienu piegādes uzņēmumu. "Praktiski tas nozīmē, ka jebkurš, kurš vēlas piedāvāt ēdienu piegādi, var uz "Zeew" programmatūras bāzes izveidot aplikāciju, dot tam savu nosaukumu un pavisam drīz būt tirgū," stāsta Muhameds Gaits (Mohamed Ghaith), SIA "Zeew" dibinātājs.

Liela daļa klientu ir jau eksistējoši ēdienu piegādes uzņēmumi, kam ir savas platformas un tirgus daļa, bet tie izmanto "Zeew", lai uzlabotu savu piedāvājumu, tāpat klientu vidū ir restorāni, kas veido savas mobilās lietotnes.

Ar zīmolu "bistro Balts" saistītie uzņēmumi aizvadīto gadu plāno pabeigt ar 500 tūkstošu eiro apgrozījumu, liecina provizoriskie rezultāti.

"2019. gads mums ir bijis ļoti pozitīvi saspringts. Bistro "Balts" atpazīstamība aug, pateicoties gan sociālajiem tīkliem, gan ēdienu piegādes aplikāciju attīstībai. Arvien vairāk maltītes ar piegādi pasūta korporatīvie klienti saviem darbiniekiem - regulāri vedam pusdienas un arī vakariņas uz dažādiem birojiem.

Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ēdināšana ir kļuvusi par vienu no darbinieku motivēšanas sistēmas elementiem - darba devēji "uzsauc" pusdienas saviem darbiniekiem kā pateicību par ieguldīto darbu, pasūtot maltītes līdz pat simt cilvēku lieliem kolektīvam.

Lai birojiem būtu vieglāk organizēt savus pasūtījumus, līdz janvāra beigām aktivizēsim arī ēdienu piegādes pasūtīšanas iespēju mūsu mājas lapā balts.lv. Piegāde ir loģisks un parocīgs turpinājums iesāktajam, jo bistro jau sākotnēji tika veidots kā vieta ēdienu līdzņemšanai," teic Liene Kuplā, bistro "Balts" līdzīpašniece.

Lielākie Latvijas mazumtirgotāji tuvāko gadu laikā iecerējuši būvēt vērienīgas ražotnes gatavo ēdienu pagatavošanai.

Tirgotāji uzskata, ka pašreizējās jaudas nespēj nodrošināt strauji augošo pieprasījumu pēc gatavās pārtikas, tāpēc nolemts paplašināties. Savukārt gatavo pārtikas produktu ražotāji šo soli nosauc par iešanu pret straumi, jo tirgotājam ir jātirgo, bet ražotājam - jāražo.

Audzēs apjomus

Maxima Latvija loģistikas kompleksa - Abru - trešajā kārtā, kas varētu būt gatava nākamā gada beigās vai 2009. gada sākumā, būs gan svaigo produktu noliktavas un, visticamāk, arī ēdienu fabrika jeb liela kulinārijas un konditorejas ražotne, klāsta Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Jānis Stakens. Viņš uzsver, ka jaudas nespēj nodrošināt pieaugošo pieprasījumu pēc gatavajiem ēdieniem, tāpēc tiek domāts par atsevišķas ražotnes būvniecību. Maxima Latvija neslēpj, ka tās mērķis ir audzēt apjomus un palielināt apgrozījumu, tomēr konkrēti cerētā pieauguma apjomi netiek atklāti. Patlaban konsultanti no Austrijas Econsult BgmbH. projektē loģistikas risinājumus Abru 3. kārtai, taču precīza investīciju summa tās realizācijai un tostarp arī ēdienu fabrikas būvniecībai vēl nav aprēķināta. Abru otrajā kārtā, kas nodota šogad, jau investēti 9 miljoni latu, stāsta J. Stakens. Pašlaik Abrās ir 40 tūkstoši kvadrātmetru loģistikas platības, bet 3.kārtā paredzēts vēl līdz papildu 16 tūkstošiem kvadrātmetru.

#Wolt attīstība Baltijā tika plānota no pašiem pirmsākumiem, kad mēs pirms trim gadiem uzsākām darbu.

Ēdienu piegādes platforma Wolt no Somijas kopš novembra darbojas arī Rīgā un kompānijas vadītāja Baltijā Līsa Ristala (Liis Ristal) ir apmierināta ar līdzšinējiem rezultātiem

Šobrīd Somijā radītā ēdienu piegādes platforma Wolt darbojas septiņās valstīs, kas noticis pateicoties 15,5 miljonu dolāru investīcijām. Vairāk par kompānijas darbību Latvijā viņa stāsta intervijā db.lv.

Cik ilgi jau strādājat Rīgā? Vai esat apmierināti ar pirmajiem rezultātiem?

Wolt Rīgā sāka darboties pirms trim mēnešiem – novembra sākumā. Rīga mūs ir sagaidījusi ar atplestām rokām un pārspēja visas mūsu cerības. Tikai trīs mēnešu laikā platformā ir vairāk nekā 70 restorāni un lietotāju skaits strauji aug.