Pirmsskolas vecuma bērniem jebkas, ko gatavo ātrās ēdināšanas kompānija McDonalds, garšo labāk, liecina pētījums, kura autors ir Stanfordas universitātes pētnieks Toms Robinsons, raksta CNN.

Pētījuma gaitā bērniem bija jānogaršo dažādi McDonalds ēdienu paraugi, kas bija iepakoti oriģinālajā McDonalds iepakojumā un iepakojumā bez marķējuma (to saturs bija identisks). Nemarķētā iepakojuma saturs garšas testā vienmēr zaudēja.

Pētījumā piedalījās 63 bērni vecumā no 3 līdz 5 gadiem no ģimenēm ar zemiem ienākumiem. T. Robinsons ir pārliecināts, ka pētījuma rezultāti neatšķirtos arī, ja pētījums būtu veikts ar bērniem no ģimenēm ar augstāku ienākumu līmeni.

No 63 bērniem, kas piedalījās pētījumā, tikai divi apgalvoja, ka nekad nav ēduši McDonalds restorānos, savukārt apmēram viena trešdaļa no viņiem McDonalds restorānos ēd vismaz reizi nedēļā.

Uzņēmums Premier Capital, kam Baltijas valstīs pieder ātrās ēdināšanas restrānu tīkls McDonalds Latvijā, Lietuvā un Igaunijā līdz 2014. gadam (ieskaitot) plāno investēt 38 miljonus eiro, atsaucoties uz kompānijas paziņojumu, vēsta BBN.

McDonalds uzsāka paplašināšanās plānus Baltijas valstīs 2010. gadā, atverot trīs jaunus ātrās ēdināšanas restorānus Igaunijā un vienu Latvijā, kā arī Rīgā atverot McCafe. Tāpat tika rekonstrutēts viens restorāns Lietuvā un divi Igaunijā. 2011.gadā jauns restorāns tika atvērts Lietuvā, savukārt divi jauni restorāni savas durvis vēra Latvijā – viens Rīgā, Imantā, un otrs Daugavpilī, kas ir uzņēmuma pirmais restorāns ārpus galvaspilsētas Rīgas.

Nākamgad Igaunijā, kur atrodas desmit McDonalds ātrās ēdināšanas restorāni, tiek plānots pabeigt viena McDonalds restorāna renovācijas darbus, kā arī atvērt vienu McCafe. Lietuvā, kur patlaban ir deviņi McDonalds restorāni, plānots rekonstruēt divus restorānus un atvērt vēl vienu ātrās ēdināšanas restorānu Viļņā. 2012. gadā Latvijā plānots atvērt trīs jaunus McDrive restorānus, bet vēl divas ātrās ēdināšanas iestādes atjaunot.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds plāno ieguldīt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 23 miljonus Ls, ziņo Lietuvas laikraksts Verslo Žinios.

Vērienīgās McDonalds investīcijas plānotas līdz 2015. gadam, atverot jaunus restorānus, citējot McDonalds frančīzes uzņēmuma Premier Capital Ltd. Baltijas rīkotājdirektora Tomasa Navrocka (Tomasz Nawrocki) pausto, informē Viļņā bāzētais medijs.

Db.lv jau ziņoja, ka McDonalds laikā no 2010. līdz 2014. gadam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā ieguldīs 38 miljonu eiro investīcijas, paplašinot restorānu tīklu līdz 35 ēdināšanas iestādēm.

Premier Capital pārvalda vairāk nekā 30 McDonalds ātrās ēdināšanas restorānus Baltijas valstīs un Maltā.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds gatavojas visos tā 1 200 restorānos Lielbritānijā ieviest bezmaksas bezvadu internetu (Wi-Fi), tādējādi McDonalds kļūs par lielāko bezmaksas Wi-Fi piedāvātāju Lielbritānijā, raksta CNet.

McDonalds mērķis ir kļūt par augstas kvalitātes apkalpošanas zīmolu, līdzīgi kā Starbucks. Kompānija jau mainījusi savas tradicionālās sarkanās un dzeltenās krāsas, un vairāk cenšas izmantot zaļu un dzeltenu.

McDonalds cer, ka bezmaksas Wi-Fi pievilinās vairāk uzņēmējus, kuri McDonalds restorānos varēs ēst un reizē sērfot internetā.

McDonalds bezvadu internetu piedāvā jau vairāk nekā 15 000 restorānu, no kuriem 8 000 atrodas ASV. Taču atšķirībā no Lielbritānijas, citur pakalpojums ir maksas.

ASV ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds 2011. gadā varētu palielināt savu piedāvāto ēdienu cenas, tādējādi cenšoties izlīdzināt izejvielu cenu pieaugumu 10 produktiem, kuri veido 75% no kopējām izmaksām ražošanas procesā, raksta Business World.

McDonalds prognozē, ka kompānijas izmaksas šogad palielināsies par 2 līdz 2,5 % ASV tirgū un 3,5 līdz 4,5 % Eiropā.

Liellopa, cūkas un vistas gaļa, maize, piena produkti, papīrs, kola, kečups un citas mērces, kā arī augļi un dārzeņi ir produkti, kurus visbiežāk iepērk McDonalds.

McDonalds finanšu direktors Pīts Bensens (Pete Bensen) norāda, ka kompānija cels cenas tajās pozīcijās, kur tas šķitīs nepieciešams, ar mērķi izlīdzinātu daļu izejvielu cenu pieauguma.

Viņš arī skaidro, ka McDonalds apzinās, ka cenas nevar celt pārāk strauji, jo šādā gadījumā cilvēki labāk izvēlēsies ēst mājās.

Lai paplašinātu un attīstītu darbību Baltijā, ātrās ēdināšanas restorānu tīkls McDonalds līdz 2013.gadam investēs 20 miljonus eiro, informē McDonalds pārstāvniecības Latvijā Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Tādējādi McDonalds restorānu tīkls Baltijas valstīs līdz 2013.gadam tiks paplašināts līdz 35 restorāniem.

Šogad kopumā Baltijā tiks atvērti pieci jauni un rekonstruēti trīs McDonalds restorāni. Daļa no plāniem jau realizēti.

Piektdien, Rīgā tirdzniecības centrā Alfa tiek atklāts jauns McDonalds restorāns, kura izveidē uzņēmums investējis nepilnus 700 tūkst. eiro (490 tūkst. Ls).

Plašāk par McDonalds plāniem Baltijā lasiet pirmdienas Dienas biznesā.

Cilvēku plūsma ātrās ēdināšanas vietās arī krīzes laikā ir samērā liela, McDonalds ēstuvēs Latvijā šā gada pirmajos astoņos mēnešos paēduši 2,5 milj. cilvēku.

Arī Hesburger par klientu trūkumu nesūdzoties, raksta Diena. «Mūsu plāns ir būt, teiksim, gandrīz visās pilsētās Latvijā,» norāda Kari Salmela, viens no Somijas ātrās ēdināšanas tīkla īpašniekiem. Uzņēmums plānojot ik gadu ap 10 līdz 15 restorānu Baltijas valstīs. Jau tagad ārpus Rīgas ir 16 ēstuves.

Līdz ar to ātrās ēdināšanas restorāni izplešas arī reģionos. «Tas ir pavisam vienkārši. Cilvēki ēd burgerus visur, arī reģionos. Ja redzam, ka ir pietiekoši daudz pircēju, mēs dodamies uz visām iespējamām vietām,» saka K.Salmela. Šī stratēģija esot atmaksājusies un, lai gan pagājušais gads esot bijis finansiāli grūt, šis rādoties gluži saulains.

Ātrās ēdināšanas kompānijas Mcdonalds pārdošanas apjomi jūlijā pasaulē pieauguši par 4.3 %, liecina kompānijas dati.

Straujākais pārdošanas apjomu pieaugums šā gada jūlijā salīdzinot ar gadu iepriekš bijis Eiropā – par 7.2 % (visstraujāk apjomi pieauguši Francijā un Apvienotajā karalistē). Tikmēr Amerikā Mcdonalds pārdošanas apjomi palielinājušies par 2.6 %.

Mcdonalds un citi ātrās ēdināšanas restorāni ir veiksmīgi izmantojuši pasaules ekonomikas lejupslīdi, jo patērētāji tiecās meklēt zemākas cenas, tā Reuters.

Mcdonalds akcijas cena Ņujorkā šodien palielinājās līdz 56.2 ASV dolāriem.

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde McDonalds nākamo trīs gadu laikā plāno Īrijā radīt 700 darbavietas, vēsta baltic-ireland.ie.

Investējot vairāk nekā 20 miljonus eiro, tiks atvērti 12 jauni restorāni.

Uzņēmums Īrijā darbojas jau 35 gadus un pašlaik tur nodarbina vairāk nekā 4000 cilvēku.

Darbinieku pieņemšana jaunajām darbavietām sāksies jau janvārī. Sākotnējā alga uzņēmuma ierindas darbiniekiem ir aptuveni 9 eiro stundā, savukārt restorānu vadītāji pelna ap 40000 eiro gadā, raksta baltic-ireland.ie.

Jaunākā ekonomiskā analīze liecinot, ka McDonalds ieguldījumu apjoms Īrijas ekonomikā pagājušajā gadā bijis vairāk nekā 280 miljoni eiro. Savukārt eksporta apjoms sasniedzis vairāk nekā 390 miljonus eiro. McDonalds ir viens no lielākajiem īru liellopu gaļas eksportētājiem, pagājušajā gadā gaļas eksporta apjoms bijis 110 miljoni eiro, bet Īrijas siera – 66 miljoni eiro.

«Jā, Gazprom ir mūsu partneris, bet nekas vairāk. Diemžēl Latvijā dabasgāze ir par 30% dārgāka nekā Vācijā, bet gāzes birža nemaz nav pieejama. Kāpēc? Tāds ir noslēgtais līgums,» saka Eiropas enerģētikas komisārs Ginters Etingers.

Ēdināšana

Baltiešus «copēs» ar burgeriem

Pasaules prakse rāda, ka ar veiksmes stāstiem var lepoties tie uzņēmumi, kuri spējuši investēt attīstībā ekonomikas lejupslīdes laikā. Tāpēc McDonalds līdz 2013.gadam investēs 20 milj. eiro. «Mēs plānojam iegūt lielāku tirgus daļu Baltijā un sagaidām, ka mūsu investīcijas atmaksāsies,» saka McDonalds pārstāvniecības Latvijā Premier Restaurants Latvia vadītājs Viktors Tedesko.

Investors

Būs ilgāka termiņa parādzīmes

Pēc divu gadu pārtraukuma pagājušajā nedēļā Valsts kase tirgus dalībniekiem piedāvāja piecu gadu valsts parādzīmes. Pieprasījums vairākas reizes pārsniedza piedāvājumu, un eksperti paredz, ka turpmāk izsolēs tiks piedāvāti vērtspapīri ar vēl garākiem dzēšanas termiņiem.

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Ceturtdien Rīgas apgabaltiesā atsākusies bijušās ātrās ēdināšanas kafejnīcas McDonald’s darbinieces Innas Timofejeva prasības izskatītšana pret restorāna pārstāvniecību Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia par viena miljona latu piedziņu, Db.lv uzzināja tiesā.

I. Timofejeva ar prasību par viena miljona latu morālā kaitējuma kompensāciju Rīgas apgabaltiesā pret McDonalds vērsās aizvadītā gada vasarā. I. Timofejeva norādīja, ka pēc paslīdēšanas uz mitrās grīdas restorāna virtuvē kļuvusi par invalīdi.

Rīgas apgabaltiesa aizvadītā gada jūlijā pieņēma Innas Timofejevas prasību un ierosinājusi civillietu par 2533 latu ārstniecības tēriņu zaudējumu un viena miljona latu morālā kaitējuma kompensācijas piedziņu.

Oktobrī lieta tika apturēta, jo prasītāja lūgusi lietā noteikt ekspertīzi un šis lūgums apmierināts. Tiesvedība tika apturēta līdz ekspertīzes pabeigšanai.

McDonalds iepriekš skaidroja, ka prasību par kompensāciju no I. Timofejevas neesot saņēmis, bet lai garantētu drošu darba vidi ikvienam darbiniekam, tiekot organizētas speciālas apmācības, kas ir pārbaudītas praksē.

McDonald’s slavenajam klaunam ir pienākuši grūti laiki - viņa jocīgās kurpes, uzzīmētais smaids un ugunssarkanie mati mūsdienu bērnus, kuri maina savas lelles un mašīnas pret manikīru un mobilajiem telefoniem, vairs neuzrunā raksta Detroit Free Press.

McDonalds klauns vairs nespēj pārdot produkciju arī pieaugušajiem. Tagad Slavenais klauns bieži neparādās televīzijas ekrānos, norāda Ace Metrix, organizācija, kas pēta ASV TV reklāmu.

Piedevām pie visa arī kritiķi ir kļuvuši nežēlīgi pret klaunu un uzskata, ka uzņēmumam ir pienācis laiks atteikties no dzeltenā lēkātāja, uzskatot, ka klauns mudina bērnus ēst neveselīgu pārtiku, kas izraisa aptaukošanos un diabētu, norāda Corporate Accountability International (CAI).

CAI ASV presē jau ir izvērsusi plaša mēroga kampaņu pret McDonald’s produkcijas reklamēšanas veidiem. «Mēs aicinām jūsu [McDonald’s] vadību pārdomāt un pārtraukt pārtikas ar augstu sāls, tauku, cukura un kaloriju līmeni reklamēšanu bērniem – vienalga kādā formā, sākot no Ronalda beidzot ar spēļmantiņām,» uzsver organizācija.

Igaunijas Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) tur aizdomās ASV ātrās ēdināšanas uzņēmumu McDonalds saistībā ar nepamatotu cenu palielināšanu pārejas laikā no kronām uz eiro, atsaucoties uz Aripaev, ziņo BBN.

Igaunijas PTAC norāda, ka McDonalds ir viens no septiņiem uzņēmumiem, kas tiek pārbaudīts saistībā ar nepamatotu cenu paaugstināšanu, kas veikta eiro ieviešanas aizsegā.

PTAC pieprasījis paskaidrojumus no šiem septiņiem uzņēmumiem.

«Daži [no uzņēmumiem] jau mums ir atbildējuši, taču viņiem vēl jāiesniedz papildu dokumenti,» norāda Igaunijas PTAC pārstāve Hanna Turetski-Tomika.

Jau ziņots, ka šā gada 1. janvārī Igaunija pievienojās eirozonai.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrētie valsts budžeta ieņēmumi 2013.gada deviņos mēnešos prognozēti 3,58 miljardu latu apjomā, kas par 131,46 miljoniem latu jeb 3,8% pārsniegs plānoto, vēstīts VID turpmākās attīstības redzējumā, ko izstrādājusi VID ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone.

Prognozēts, ka par 2,3% plānoto apjomu pārsniegs ieņēmumi no pievienotās vērtības nodokļa, sasniedzot 800,58 miljonus latu, kas ir par 19,43 miljoniem latu vairāk, nekā iepriekš plānots.

Par 6% jeb 38,98 miljoniem latu plānoto apjomu pārsniegs ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sasniedzot 654,06 miljonus latu. Savukārt ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām plānoto apjomu pārsniegs par 3,8% jeb 40,62 miljoniem latu, sasniedzot 1,03 miljardus latu.

Pētersone norādīja, ka šādas prognozes ļauj izteikt pozitīvā pieauguma dinamika, kas vērojama vairākos rādītājos pēdējo gadu laikā, kā arī šī gada laikā, piemēram, administrēto budžeta ieņēmumu rādītājā, nodokļu maksātāju skaita pieauguma rādītājā un nodarbināto personu skaita pieauguma dinamikas rādītājā.

Pasaulē visvairāk ar dzīvi ir apmierināti Ziemeļeiropas iedzīvotāji. Par to liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izveidotais pasaulē laimīgāko valstu saraksts, kura augšgalā ir Dānija, Somija, Nīderlande un Zviedrija.

Papildus tam valstis tika ierindotas sarakstā arī ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda datus par valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, kā arī bezdarba līmeni valstī.

10. Beļģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.3

Prognozes par nākotni: 75.5

IKP uz vienu iedzīvotāju: 49 888 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 6.5%

9. Norvēģija

Apmierinātība ar dzīvi: 76.5

Prognozes par nākotni: 84.3

IKP uz vienu iedzīvotāju: 98 822 ASV dolāri

Bezdarba līmenis: 2.6%

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Sliktāki uzņēmumu saimnieciskās darbības rādītāji draud radīt jaunus satricinājumus pasaules finanšu tirgos

Mēdz runāt, ka visi procesi ekonomikā ir cikliski, taču katru kritumu noslēdz jauns pieaugums un otrādi. Tāpat ir dzirdēts, ka cikla aptuvenais garums sasniedz septiņus gadus, turklāt gandrīz šāds laika posms ir pagājis, kopš finanšu tirgu sabrukuma 2008. gada rudenī. Protams, cikla garums nav akmenī iecirsts, jo kādu saimnieciskās darbības procesu ietekmē cikls var pastiepties garāks, tāpat kā sarauties. Pateicoties tam, ka pasaules lielās centrālās bankas veic ekonomikas stimulēšanu ar iespaidīgām naudas injekcijām, tādējādi turot procentu likmes zemas, ļaujot lētāk realizēt dažādus projektus, teorētiski cikls šoreiz var pastiepties garāks.

Ir dažādi uzkrāšanas veidi. Viens no tādiem ir ieguldīt līdzekļus uzņēmumu akcijās. Izplatītākais ieguldījuma veids uzņēmumu akcijās ir, pērkot un pārdodot publiski kotētu uzņēmumu akcijas biržā. Latvijā šo ieguldījuma veidu piedāvā Nasdaq Riga.

Šis apskats ir veidots, lai aplūkotu Nasdaq Riga (turpmāk tekstā Rīgas birža) piedāvāto Latvijas publiski kotēto uzņēmumu akciju cenu izmaiņas un veiktu analīzi par cenu svārstībām un iespējamām izmaiņām nākotnē.

Rīgas birža nav atrauta no kopējās pasaules ekonomikas, tādēļ pievienoju S&P 500 indeksu. S&P 500 indekss ietver kompānijas ar lielāko kapacitāti, ko tirgo Amerikas vērtspapīru tirgū. Atļaušos turpmāk tekstā šo indeksu asociēt ar pasaules kopējo akciju cenu indeksu par 2018. gadu un pēdējiem 11 gadiem.

(Avots: tradingview.com)

Ja aplūkojam indeksus 11 gadu garumā, tie ir iepriecinoši. Rīgas biržas izaugsme ir 56%, S&P 500 izaugsme - 76%. Pa vidu šim periodam, ar zemāko punktu 2009. gada martā, bija 2008.-2009. gada pasaules ekonomiskā krīze. Kopš 2009. gada marta zemākā punkta, kopējais indekss pasaulē līdz šā gada vidum, kad tika sasniegts maksimums, izauga par 437%, Latvijā 443%. Izaugsme iespaidīga.