Tehnoloģijas

Medību suņi var riet saimnieka mobilajā telefonā

Aivars Mackevics [email protected], 21.08.2002

Jaunākais izdevums

Ziņu aģentūra FNB no Helsinkiem ziņo, ka vairāk kā 3000 mednieku Somijā izmanto speciāli izgatavotu mobilo telefonu, kurš ir piestiprināts pie medību suņa galvas. Kombinācijā starp mobilā telefona tīklu un GPS lokalizāciju ar satelīta palīdzību mednieks var noteikt suņa precīzu atrašanās vietu pat vairākus simtu kilometru attālumā. Mednieks sazvana savu suni un dzirt visu notiekošo tā apkārtnē. Tas izmaksā viņam 6 santīmi minūtē, bet ja vēlas noteikt atrašanās vietu, tad tiek piesūtīta īsziņa par parasto cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pieņem noteikumus par mednieku un medību vadītāju apmācību

Māris Ķirsons [email protected], 05.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdibas sēdē pieņēma noteikumus, kuri nosaka mednieku un medību vadītāju apmācības kārtību, zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudes programmu, kā arī mednieka apliecības un medību vadītāja apliecības izsniegšanas kārtību. Noteikts, ka apmācību organizē:komercreģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras reģistrācijas apliecībā vai statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos;†nevalstiska organizācija, kuras statūtos paredzēta personu apmācība medību jautājumos;†profesionālās vidējās izglītības iestādes, koledžas, universitātes tipa augstskolas, kuru darbību reglamentējošā dokumentā paredzēta personu apmācība medību jautājumos. Juridiska persona, kura organizē apmācību, ievieto sludinājumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Noteikts, ka apmācības ilgums zināšanu apguvei mednieka eksāmena kārtošanai†– ne mazāk kā 40 stundas, bet apmācības ilgums zināšanu apguvei medību vadītāja eksāmena kārtošanai – ne mazāk kā 24 stundas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Mācību organizētājs izstrādā apmācības programmu, apmācības norisi dokumentē žurnālā, kurā izdara atzīmes par mācību tēmām, stundu skaitu, pasniedzējiem un apmācības dalībniekiem.(Izdevumus, kas saistīti ar apmācību, sedz apmācības dalībnieks. Mācību organizētājs nosaka kārtību, kādā veicama samaksa par apmācību, kā arī tās apmēru.Pēc pilna apmācības kursa noklausīšanās mācību organizētājs apmācības dalībniekam izsniedz izziņu par apmācību. Apmācība ir obligāts priekšnosacījums, ja persona vēlas kārtot eksāmenu mednieka vai medību vadītāja apliecības saņemšanai, izņemot tās personas, kuras Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātē vai Ogres meža tehnikumā ir sekmīgi nokārtojušas kursu medību saimniecībā. Eksāmenu pieņem mednieku eksaminācijas komisija.Mednieka teorētisko zināšanu pārbaudes programmā ietver šādas tēmas: medības regulējošie normatīvie akti; medījamo dzīvnieku bioloģija;†medījamo dzīvnieku populāciju apsaimniekošanas un medību saimniecības veidošanas pamatprincipi; medību organizācija; medību veidi un paņēmieni; drošības prasības medībās; medību šaujamieroči un munīcija, medību ieroču aprites kārtība un atļautie medību rīki; medījuma pirmapstrāde; medību ētika un tradīcijas; medījamo dzīvnieku bīstamākās slimības; medību suņi un to izmantošana medībās; medību trofejas,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sākusies vilku medību sezona

Māris Ķirsons [email protected], 26.07.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosaka jaunas valsts nodevas par mednieka apliecības

Māris Ķirsons [email protected], 04.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

12. augustā sākas pīļu medību sezona

Māris Ķirsons [email protected], 08.08.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Šogad konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi

Māris Ķirsons [email protected], 29.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās informācijas šā gada pirmajā pusgadā konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi, kas ir par 41 gadījumiem jeb trešdaļu mazāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. No 72 pārkāpumiem 52 gadījumos vainīgās personas ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki (37 gadījumos 38 mednieki). Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. VMD vecākais medību inspektors Valters Lūsis to skaidro ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie un visvieglāk iegūstamie. Tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Valsts policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēts 1 gadījums, kad nelikumīgi nomedīts alnis, 7 staltbrieži, 4 meža cūkas, 27 stirnas un 1 lūsis. Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visbiežāk tiek fiksēti pārkāpumi attiecībā uz medīšanu aizliegtā termiņā, medīšanu bez medību pamatdokumentiem un neatļautu un vispārbīstamu medību līdzekļu, rīku un metožu izmantošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu medībās. No 72 gadījumiem 29 gadījumos ir nodarīti materiālie zaudējumi medību saimniecībai un medību produkcijai 31 104 latu apmērā. No šiem 29 gadījumiem 12 gadījumos lietas ir atklātas un pret 8 personām ierosinātas krimināllietas. Atkārībā no pārkāpuma smaguma personai var tikt piemērota civiltiesiskā un kriminālā vai administratīvā atbildība. Šajā pusgadā ir ierosinatas 44 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām lēmums stājies spēkā 33 lietās, uzliekot pārkāpējiem sodu 1115 latu apmērā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 759 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 4 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. VMD vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš skaidro, ka šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Tas nozīmē, ka mednieki apzinās, ka viņus kontrolē un nav ieinteresēti riskēt, izdarot pārkāpumus. Kopumā šogad jau 38 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu.Šogad pirmajos sešos mēnešos ir bijuši 5 nelaimes galījumi medībās, no kuriem divos 2 cilvēki gājuši bojā. Aizvien vairāk ir tādu gadījumu, kad medību noteikumu pārkāpumi tiek atklāti pateicoties vietējo mednieku aktīvai rīcībai un sadarbībai ar VMD darbiniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apstiprina eksaminācijas programmu medību vadītājiem

Māris Ķirsons [email protected], 01.09.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests ar ģenerāldirektora rīkojumu ir apstiprinājis eksaminācijas programmu medību vadītājiem. Medību likums nosaka, ka medības ar dzinējiem ir jāvada medniekam, kurš nokārtojis eksāmenu un saņēmis medību vadītāja apliecību. Likums uzdod Valsts meža dienestam izstrādāt un apstiprināt eksaminācijas programmu. Apstiprinātā eksaminācijas programma sastāv no vairāk kā sešsimt jautājumiem par Medības reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, medību vadītāja pienākumiem un tiesībām, medību norises kārtību, drošības tehniku medībās, ieročiem, medījamo dzīvnieku bioloģiju, medību saimniecības pamatprincipiem. Deviņdesmit minūšu garā eksāmenā būs jāatbild uz sešdesmit jautājumiem. Eksāmens būs nokārtots, ja kļūdaino atbilžu nebūs vairāk, kā piecas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Eksaminācijas programma veidota kā jautājumi ar vairākām atbildēm, no kurām jāizvēlas pareizā. Eksāmena biļetē iekļauto jautājumu kārtība un atbilžu secība var mainīties, tādēļ aicinu potenciālos medību vadītājus nemācīties no galvas pareizo atbilžu numurus, bet censties izprast jautājuma jēgu un sameklēt atbildes literatūrā. Iesaku eksāmenam gatavoties, nepaļaujoties uz jau esošajām zināšanām un eksāmena laikā rūpīgi izlasīt jautājumus, saka Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis. Ikviens potenciālais eksāmena kārtotājs var atrast jautājumus ar atbilžu variantiem VMD mājas lapas sadaļā Mednieku eksaminācija un uzskaite. Lai gan līdz šim izsniegtās medību vadītāju apliecības stājoties spēkā jaunajam Medību likumam paliek spēkā līdz to termiņa beigām, Valsts meža dienesta darbinieki aicina medību vadītājus, kuru apliecību derīguma termiņš šogad vēl nebeidzas, tomēr apsvērt iespēju kārtot eksāmenus vēl šogad. MK noteikumi nosaka, ka no 2005.gada medību vadītāja eksāmenu var kārtot tikai pēc attiecīgu kursu noklausīšanās,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mežacūku populāciju Latvijā vēlas samazināt par vismaz 80%, mediniekus gaida finansiāls atbalsts

Dienas Bizness, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs jauns «Medību likums»

Māris Ķirsons [email protected], 11.04.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē akceptēja jaunu Medību likumprojektu, par kuru vēl būs jālemj Saeimai. Noteikts, ka medības ir darbību kopums vai atsevišķas darbības, kad tiek vajāti (arī izsekoti vai meklēti, izmantojot medību līdzekļus, metodes, rīkus vai paņēmienus), sagūstīti, ievainoti vai nonāvēti medījamie dzīvnieki, medību platībās klaiņojoši suņi un kaķi, kā arī izbēguši nebrīvē turēti dzīvnieki (pēc īpašnieka rakstiska lūguma medību tiesību lietotājam). Par klaiņojošiem suņiem un kaķiem atzīstami jebkurā gadalaikā medību platībās tālāk par 200 m no apdzīvotām vietām vai dzīvojamām mājām brīvi klejojošie suņi bez uzpurņa un reģistrācijas žetona (izņemot medību šķirņu suņus) un kaķi. Medījamo dzīvnieku sugas nosaka Ministru kabinets. Medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem, nosaka Ministru kabinets. Valsts meža dienests atbilstoši attiecīgās dzīvnieku populācijas stāvoklim un fenoloģiskajai situācijai ir tiesīgs mainīt Ministru kabineta noteiktos medību termiņus ne vairāk kā par vienu kalendāra mēnesi,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Suns ir gluži kā ģimenes loceklis, tāpēc loģiski, ka četrkājainie draugi bieži tiek ņemti līdzi izbraucienos. Neatkarīgi no tā, vai mīlulis dodas garā ceļojumā vai to nepieciešams aizvest līdz pāris kvartālu attālumā esošai veterinārajai klīnikai, vienmēr jāparūpējas par suņa drošu pārvadāšanu. Lasi un uzzini, kādas ir opcijas, suni pārvadājot dažādos transportlīdzekļos!

Pārvadāšana automašīnā

Ļoti iespējams, ka suns visbiežāk tiks pārvadāts tieši ar automašīnu. Diemžēl visai bieži iespējams redzēt suņus, kuri braukšanas laikā ir izliekušies pa logu, brīvi pastaigājas pa salonu vai pat sēž šofera klēpī. Tas pavisam noteikti nav veids, kā pārvadāt suni. Pirmkārt, suns gan tieši, gan netieši var izraisīt bīstamu situāciju vai avāriju, piemēram, bloķējot redzamību vai ielienot pie pedāļiem. Otrkārt, atgadoties ceļu satiksmes negadījumam, sekas šādos gadījumos var būt ļoti smagas vai pat letālas. Un – ne tikai sunim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunajā medību sezonā atļauts nomedīt 250 vilkus

Žanete Hāka, 28.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paredz mednieka gada karšu ieviešanu

Māris Ķirsons [email protected], 20.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtība».Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu - 1 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme - 3 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem - viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu - 10 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām - 25 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu - 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai - arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būs jaunas nodevas par medību trofeju izvešanu no Latvijas

Māris Ķirsons [email protected], 28.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par medību atļauju un atļauju izvest medību trofeju no Latvijas Republikas». Medību likuma 18.pants nosaka, ka par medību atļaujām un atļaujām izvest medību trofejas no Latvijas Republikas ir jāmaksā valsts nodeva. Ar 2002.gada 9.oktobra grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām» minētā nodeva iekļauta šī likuma 11.panta otrās daļas 51.punktā, un tās maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus paredz MK noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par medību atļauju un atļauju izvest medību trofeju no Latvijas Republikas»,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Paredzēts noteikt, ka valsts nodeva ir: par aļņa, brieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medību atļauju neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats; par nelimitēto medījamo dzīvnieku sezonas (gada) medību atļauju - pieci lati, izņemot pensionāriem un studentiem (uzrādot pensionāra vai studenta apliecību) - viens lats. Par atļauju izvest medību trofeju no Latvijas Republikas ir paredzēts noteikt valsts nodevu desmit lati,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Finanšu, ārlietu, Vides, Veselības ministriju, Valsts kanceleju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Notiks Latvijas medību trofeju izstāde Ogre 2005

Māris Ķirsons [email protected], 15.03.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 20. marta līdz 10. aprīlim Ogres meža tehnikuma telpās norisināsies Latvijas medību trofeju izstāde Ogre 2005. Šī ir valsts mēroga izstāde, kādas notiek reizi piecos gados. Iepriekšējā valsts mēroga izstāde notika 1999. gadā Ventspilī. Izstādi organizē Latvijas mednieku asociācijas Medību trofeju vērtēšanas nacionālā komisija, Valsts meža dienests, AS „Latvijas valsts meži” un Ogres Meža tehnikums, atbalsta Medību saimniecības attīstības fonds. Medību trofeju izstāde raksturo medību saimniecības kopējo stāvokli Latvijā un ļauj vērtēt medību saimniecības efektivitāti dažādos reģionos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā izstādē Latvijas mednieki tika aicināti izstādīt pēc 1999. gada Latvijā un Eirāzijā iegūtās medību trofejas, kā arī agrāk iegūtās, bet līdz šim valsts mēroga izstādēs nevērtētās trofejas. Visas izstādītās trofejas tiks novērtētas, atbilstoši Starptautiskās medību un medījamo dzīvnieku aizsardzības komitejas (CIC) izstrādātajai metodikai. Vērtēšanu veiks starptautiska ekspertu komisija, CIC Izstāžu un trofeju komisijas viceprezidenta Jozefa Hromasa vadībā. Komisijas lēmums ir galīgs un nav apstrīdams, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visas izstādītās trofejas tiks iekļautas izstādes katalogā un tās saņems vērtējumam atbilstošu diplomu un medaļu. Bez tam šajā izstādē novērtētās trofejas tiks iekļautas Eiropas medību trofeju izstādes, kas notiks šā gada maijā Čehijā, katalogā. Tas dos iespēju salīdzināt Latvijas mednieku guvumu ar to, kā veicies medniekiem citās valstīs, un ļaus spriest par medību saimniecības stāvokli mūsu valstī, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izdod noteikumu par to, kā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu

Māris Ķirsons [email protected], 19.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2006.gada 1.janvāri stāsies spēkā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu (maksa) valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās (medību platība).Zemes tiesiskais valdītājs, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai piederošās medību platības (valdītājs), nosaka gada maksu medību platībām, uz kurām medību tiesības iznomā citām juridiskajām vai fiziskajām personām (nomnieks), norādīts MK preses sekretāra informācijā. Lai noteiktu maksas apmēru, valdītājs novērtē medību platības atbilstību 1., 2., 3., 4. un 5.bonitātei atkarībā no pārnadžiem pieejamās ziemas barības bāzes, tās izmantošanas iespējām un pieļaujamajiem meža postījumu apmēriem.Noteikumi nosaka, ka valdītājs maksu nosaka šādi (izmantojot atbilstošu formulu): saskaņā ar izcenojumiem maksas noteikšanai aprēķina novērtētās medību platības cenu atbilstoši dzīvnieku sugai un bonitātei; aprēķina kopējo novērtētās medību platības cenu konkrētajai dzīvnieku sugai un aprēķina maksas apmēru. Nomnieks var saņemt maksas atvieglojumu noteiktos gadījumos,norādīts MK preses sekretāra informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai muitas kontroles pasākumu īstenošanas procesā nodrošinātu iespēju optimāli iesaistīt muitas kinologus ar darba suņiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) šogad turpina veikt pakāpenisku novecojušo darba suņu nomaiņu ar jauniem. Šī gada oktobrī iegādāti trīs jauni darba suņi, kas tiks apmācīti narkotisko vielu un tabakas izstrādājumu meklēšanā un pēc pamatapmācības kursa beigšanas kinologu vadībā uzsāks darbu Latvijas muitas kontroles punktos, informē VID.

Jaunie darba suņi publiskā iepirkuma konkursa ietvaros tika iegādāti Nīderlandē, noslēdzot līgumu ar uzņēmumu K9 Group Holland B.V. VID Muitas pārvaldes amatpersonas – darba suņu apmācības instruktori – veica uzņēmuma piedāvāto suņu testēšanu, pārbaudot to atbilstību VID izvirzītajām prasībām, lai tos būtu iespējams atbilstoši apmācīt un izmantot darbā dienestā, t.i., darbspējas dažādās vidēs, vēlmi rotaļāties, meklēt un atrast motivācijas priekšmetu, nervu sistēmas stabilitāti un vispārējo veselības stāvokli, fizisko formu, kā arī socializācijas līmeni.

Darba suņiem ir jābūt izteiktai vēlmei pēc mantiņas, un šai interesei ir jābūt noturīgai. Tāpat suņiem ir jāspēj aktīvi spēlēties un ilgstoši meklēt motivācijas priekšmetu, jābūt fiziski aktīviem, jāspēj labi izturēt ilgstošu slodzi, kā arī viņi nedrīkst izrādīt bailes vai agresiju pret šāvieniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts policija kopā ar Valsts meža dienestu konstatē vairākus būtiskus ieroču aprites noteikumu pārkāpumus.

Žanete Hāka, 25.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Viesmednieku interese paliek

Māris Ķirsons, 10.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atklās pīļu medību sezonu

Māris Ķirsons [email protected], 10.08.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts meža dienests informē, ka 13. augustā plkst. 16.00 ir pīļu medību sezonas atklāšana. Medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi ir noteikti Medību noteikumos (MK noteikumi #760, 23.12.2003) un tur norādīts, ka ūdensputni ir medījami no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00. Līdz 15. septembrim pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem – mednieka apliecībai, medību šaujamieroča atļaujai un mednieka sezonas kartei.Nelimitēto medījamo dzīvnieku (t.sk. medījamo ūdensputnu) legālai medīšanai nepieciešama mednieka sezonas karte. Saskaņā ar Medību likumā noteikto kārtību, lai piedalītos jebkura veida medībās, medniekam nepieciešama sezonas karte. Mednieka sezonas kartē tiek reģistrēti visi nelimitētie dzīvnieki, kuri attiecīgajā sezonā ir nomedīti.Medniekiem ir jāatceras, ka medījamos ūdensputnus aizliegts šaut, ja tas atrodas uz ūdens vai lido leņķī, kurš ir mazāks par trīsdesmit grādiem no ūdens virsmas.Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jaunajā vilku medību sezonā varēs nomedīt 130 dzīvniekus

Māris Ķirsons [email protected], 14.07.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. jūlijā Latvijā tiek atklāta vilku medību sezona,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pamatojoties uz Medību likumu, Medību noteikumiem un ar Vides ministra rīkojumu apstiprināto Vilku aizsardzības plānu, ar Valsts meža dienesta rīkojumu 2005./2006.gada medību sezonā tiek noteikts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms – 130 dzīvnieki.Iepriekšējās divās medību sezonās noteiktais vilku nomedīšanas limits bija 150 dzīvnieki. Sakarā ar to, ka šis limits netiek izpildīts, nākamajai vilku medību sezonai tas tiek samazināts. Apmēram 130 dzīvnieki ir vidējais nomedīto vilku skaits pēdējos četros gados,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Saskaņā ar Valsts meža dienesta veikto dzīvnieku uzskaiti Latvijā mīt apmēram 600 vilku. Vilku nomedīšanas limits tiek noteikts vadoties ne tikai no uzskaites, bet arī ņemot vērā lielo plēsēju monitoringa rezultātus. Limita noteikšanas mērķis ir regulēt šo dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un tie nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pagājušajā medību sezonā visvairāk vilku tika nomedīts Kurzemē un Latgalē – Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Balvu un Krāslavas rajonā. Šī gada februārī VMD speciālisti veica vilku svaigu pēdu uzskaiti, lai iegūtu operatīvu informāciju par vilku izplatību Latvijā. Visvairāk vilku pēdu tika atrastas Kurzeme srajonos, kā arī Jēkabpils, Krāslavas un Balvu rajonā. Vismazāk svaigu vilku pēdu, tāpat kā iepriekšējos gados, atrasts Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Ogres un Rīgas rajonā. Iegūtie rezultāti ļāva secināt, ka pēdējos gados palielinās vilku neapdzīvotās teritorijas, kas cita starpā arī pamato vilku nomedīšanas limita samazināšanu nākamajai medību sezonai,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez responsīvā dizaina 2015. gadā – tas pats, kas 2000. gadā bez mājaslapas vispār

Ansis Līpenītis, Efumo, 21.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvā nākotnē cilvēki lietos internetu vairāk no telefoniem un planšetēm nekā no datoriem. Tādēļ visiem uzņēmumiem būs jānodrošina adaptīvā vai responsīvā versija savai mājaslapai vai internetveikalam. Šajā rakstā apskatīsim, kas būtisks jāņem vērā, uzrunājot mobilā interneta auditoriju, ar ko atšķiras adaptīvā un responsīvā mājaslapas versija un kura piemērotāka katrā gadījumā. Raksts paredzēts biznesa, nevis IT auditorijai – uzņēmumu vadītājiem, mārketinga, pārdošanas un komunikācijas vadītājiem.

Lai arī lēnāk, prognozes ir piepildījušās

Pirms dažiem gadiem mēs bijām vieni no pirmajiem Latvijā, kas prognozēja adaptīvās vai responsīvās mājaslapas drīzu neizbēgamu nepieciešamību. Jāatzīst, ka mobilā interneta attīstība Latvijā notika lēnāk, nekā mēs prognozējām, tomēr šogad – 2014. gadā – sasniegts būtisks pagrieziena punkts.

Interneta lietotāji Latvijā 2014. gada vasarā

(Datu avots: Gemius; vizualizācija: Efumo)

2014. gadā mobilā interneta (viedtelefoni un planšetes) lietotāju skaits sasniedzis gandrīz pusi Latvijas interneta lietotāju auditorijas (1. grafiks), un var prognozēt, ka 2015.–2016. gadā mobilā interneta lietotāju īpatsvars pārsniegs datoru interneta lietotāju īpatsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārzemnieki Latvijā pagājušajā sezonā saņēma 347 medību atļaujas

Aivars Mackevics [email protected], 24.07.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada sezonā (2001/04-2002/3) ārzemniekiem Latvijā tika izsniegtas 347 medību atļaujas. Latvijas medību takas ir iecienījuši tūristi no Vācijas un Dānijas. Pagājušajā sezonā tika izsniegta 41 atļauja vienai dienai, 268 atļaujas 10 dienām un 38 atļaujas visai sezonai. Pēdējās tika izsniegtas galvenokārt ārzemju diplomātiem un biznesa cilvēkiem, kuri Latvijā uzturas ilgstoši. Tūrisma eksperti medību tūrismu Latvijā vērtē kā perspektīvu, jo lielas lauksaimniecības teritorijas tagad ir atstātas novārtā un meža zvēriem ir iespēja atgūt savu dzīves areālu. Lielāku vērību būtu jāpievērš tieši medību tūrisma infrastruktūrai, lai medību tūrisms iegūtu augstāku pievienoto vērtību. Latvijā drīkst medīt ārvalstu pilsoņi, ja viņi ir mednieki savās zemēs. Medību atļauju var izņemt Medību daļā Rīgā vai jebkurā Valsts meža dienesta virsmežniecībā. Maksa vienai dienai ir 5 Ls, 10 dienām 25 Ls un sezonai 70 Ls. Sezona sākas un beidzas vienmēr katra gada 20. martā. Lai saņemtu šo atļauju ir vajadzīgs iesniegums no juridiskas vai privātas personas, kura šīs medības rīko. Visus šos dokumentus var nokārtot arī bez ārvalstnieka klātbūtnes, ja vien ir dokumentu kopijas. Ārzemju tūrista personīgā ieroča ievešana un uzglabāšana Latvijā visu šo procedūru var arī mazliet sarežģīt, jo ir nepieciešama atbildīga persona Latvijā, kura uzņemsies ieroča glabāšanu. Valsts policijā ārzemniekam ir jāsaņem ieroča ievešanas atļauja ar nomaksātu nodevu 15 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku nodarīto postījumu kompensēšanu

Sandra Dieziņa, Db, 08.12.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lai ārvalstu mednieki varētu medīt Latvijā ir jāizpilda vairāki nosacījumi

Māris Ķirsons [email protected], 10.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu mednieki var braukt medībās uz Latviju, lai ārzemnieki saņemtu mednieka apliecību Latvijā, viņiem Valsts meža dienestā ir jāiesniedz tikai savā mītnes zemē izdotā mednieka apliecības kopija un iesniegums no mednieku kluba vai formējuma, kas ārzemju mednieku uzņems. Normatīvie akti paredz, ka Valsts meža dienests tādu apliecību izsniedz divu nedēļu laikā, tomēr skaidro Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atzina, ka šī formalitāte tiek nokārtota pāris dienu laikā. Latvijā, ir diferencēta medību apliecības izsniegšanas maksa ārvalstu medniekam atkarībā no viņa medību laika Latvijā. Medību apliecība ārvalstu medniekam visai medību sezonai maksā 70 Ls, vienai dienai — 5 Ls, 10 dienām — 25 Ls, norāda J. Baumanis. Savukārt, ja ārvalstu mednieks uz medībām Latvijā vēlas ņemt līdzi arī savu medību ieroci, tad ir jāsaņem speciāla atļauja no Valsts policijas. Atļaujas saņemšanai bez attiecīgā cilvēka pases kopijas ir nepieciešama arī medību ieroču atļauja savā mītnes zemē, bet iesniegumā jānorāda cik daudz munīcijas tiks ņemts līdzi uz Latviju un kas būs atbildīgā persona par ieroča glabāšanu Latvijā. Par atļaujas saņemšanu jāmaksā. J. Baumanis norāda, ka Valsts meža dienests izsniedz nomedīto trofeju izvešanas atļaujas visiem medījumiem, izņemot vilka un lūša trofejām, kurām izvešanas atļauju izsniedz Vides ministrija. Par šo atļauju saņemšanu ir jāmaksā valsts nodeva un un tajās tiek norādīta trofejas ieguves vieta un laiks Bez tam trofejas izvešanai no Latvijas ir nepieciešams Valsts veterinārā dienesta sertifikāts. Lai to iegūtu ir jāveic trofejas analīze, kā arī tiek pārbaudīts vai trofejas iegūšanas rajonā nav konstatētas kādas dzīvnieku slimības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

61 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanā

Māris Ķirsons [email protected], 27.07.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada I pusgadā konstatēti 113 medību pārkāpumi, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem var teikt, ka situācija medību pārkāpumu jomā nav būtiski mainījusies. No 113 pārkāpumiem 76 gadījumos vainīgās personas (81 pārkāpējs) ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. Tas ir skaidrojams ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie, tie ir samērā droši un to nelielais izmērs ļauj vienam cilvēkam nomedīto dzīvnieku pārvietot vai iecelt automašīnas bagāžniekā. Tomēr tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Ceļu policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēti 6 gadījumi, kad nelikumīgi nomedīti aļņi, 11 staltbrieži (1 atklāts), 12 meža cūkas (8 gadījumi atklāti), 28 stirnas (10 gadījumi atklāti) un 3 bebri (2 gadījumi atklāti). Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 607 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 15 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. Šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Kopumā šogad jau 61 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Jauna kārtība kādā atlīdzināmi zaudējumi pārkāpjot medību noteikumus

Māris Ķirsons [email protected], 04.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē pieņēma noteikumus, kuri nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi zaudējumi, ko fiziskās vai juridiskās personas nodarījušas, pārkāpjot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības, un to apmērs, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības atlīdzināšanas kārtība un apmērs».Zaudējumi, kas radušies, nelikumīgi nomedījot medījamo dzīvnieku (neatkarīgi no medījamā dzīvnieka dzimuma un vecuma) vai izpostot medījamā dzīvnieka alu, migu vai ligzdu, atlīdzināmi valstij.Nelikumīgi nomedījot alni, staltbriedi, mežacūku, stirnu, medni vai rubeni, nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtība atlīdzināma valstij, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Zaudējumus, kas radušies, nelikumīgi nomedījot medījamo dzīvnieku vai izpostot medījamā dzīvnieka alu, migu vai ligzdu, kā arī nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu: Z = Dmin ( K, kur (Z –†nodarītais zaudējumu apmērs vai nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtība (latos)); Dmin – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga (latos); K –†zaudējumu vai nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības aprēķināšanas koeficients. Ja limitētais medījamais dzīvnieks nelikumīgi nomedīts ārpus normatīvajos aktos noteiktā termiņa, zaudējumus par katru limitēto medījamo dzīvnieku atlīdzina divkāršā apmērā. Ja limitētais medījamais dzīvnieks ievainots nelikumīgās medībās, zaudējumus par katru limitēto medījamo dzīvnieku atlīdzina 50†procentu apmērā. Zaudējumus un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtību atlīdzina saskaņā ar Valsts meža dienesta, Vides ministrijas vai Valsts policijas pilnvarotās amatpersonas sastādīto protokolu. Protokolā norāda zaudējumu apmēru un nelikumīgi iegūtās medību produkcijas vērtības apmēru, norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru