Līdz ar jaunā t/c Rimi atklāšanu Rīgā, Biķernieku ielā, oficiālus atklāšanas svētkus piedzīvojis Latvijā otrais optikas outlets - Outlet Optika.

Kā norādīja optikas salonu Outlet Optika pārstāve Kristīne Gruznova, optikas mode nemēdz mainīties tik strauji kā to esam ieraduši redzēt apģērbu nozarē, tomēr ir zināmas tendences, kas dominē jaunās kolekcijās. Taču tirgotāji mēdz neievērot kādu nerakstītu noteikumu - nedrīkst mānīt savu pircēju, piedāvājot iepriekšējo sezonu brilles un saulesbrilles jaunāko kolekciju cenu kategorijā.

Vaicāta par cenu pārmaiņām, produktam nonākot outletā, K. Gruznova kā piemēru minēja Guess saulesbrilles, kas iepriekš maksāja 139 latus, bet outletā - 49 latus. Moschino briļļu sākotnējā cena bijusi 139 lati, taču, piemērojot 70% atlaidi, šī brīža cena ir 41,70 lati.

Šodien saloni Outlet Optika, reaģējot uz Valsts valodas centra (VVC) uzsākto pārbaudi, ir nomainījuši veikala izkārtni, pārdēvējot veikala nosaukumu uz Izpārdotava.

Nepilnu mēnesi pēc jaunā Outlet Optika veikala atklāšanas Valdemāra ielā 37, Valsts valodas centrs ir uzsācis pārbaudi par veikala nosaukuma atbilstību latviešu valodai.

Reaģējot uz VVC pārbaudi, optikas salons ir nolēmis uz vienu dienu pārdēvēt veikala nosaukumu, izveidojot jaunu izkārtni- Izpārdotava.

Uzņēmums vērsies Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā, lai noskaidrotu, kā pareizi latviskot vārdu «outlet», un, kā izrādās, arī pašu valodnieku vidū nav vienprātības, kā šo vārdu padarīt latviskāku. Tās pārstāve Iveta Pūtele atbildējusi sekojošo: «Diemžēl ideāls īss un ērts aizstājējs tam nav atrasts. Terminoloģijas komisijā par to ir spriests, un ieteiktais variants ir komisijas ekonomikas speciālistu piedāvātais variants, kas izsaka jēdziena būtību, bet ir pagarš - «zīmolpreču izpārdotava; zīmolpreču izpārdošana». Lai arī saprotu, ka uzņēmuma nosaukumam tas īpaši piemērots nav.»

Latvijas uzņēmums Outlet Optika uzsācis darbību Lietuvas tirgū, 31.augustā atverot pirmo optikas salonu Viļņā. Drīzumā kaimiņvalstī plānots atvērt arī otru veikalu, informē uzņēmumā.

Attīstot savu darbību, Outlet Optika vadība ir pieņēmusi stratēģisku lēmumu - turpmāk par pašmāju tirgu uzskatīt ne vien Latviju, bet arī Lietuvu.

«Dažu gadu laikā Latvijā esam atklājuši jau 6 optikas salonus, kuri mudinājuši noticēt, ka šis bizness ir eksportspējīgs. Pēc rūpīgas kaimiņvalstu nozares analīzes, esam nolēmuši pirmo soli spert Lietuvas virzienā,» saka Outlet Optika līdzīpašnieks Jānis Kossovičs.

«Izvērtējot Lietuvas tirgu, atzinām, ka mums noteikti ir iespēja attīstīties kaimiņzemē. Lai arī Lietuvas tirgus ir daudz piesātinātāks, ja salīdzinam to ar Latviju,» komentē Outlet Optika līdzīpašnieks Mārtiņš Kossovičs. Viņš piebilst, ka dažu mēnešu laikā Viļņā tiks atklāts vēl viens optikas salons.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) reaģējis uz optikas salonu Outlet Optika jauno reklāmu un licis dažu stundu laikā noņemt tās no visiem optikas salonu skatlogiem, informē Outlet Optika komunikācijas daļas vadītājs Mārtiņš Kassovičs.

«Vakar saņēmām trauksmainu zvanu no PTAC pārstāves Ināras Kaneles, kura norādīja, ka saskata mūsu reklāmā klaju nacisma ideoloģijas slavināšanu. PTAC darbiniece brīdināja, ja divu stundu laikā netiks izbeigta reklāmas akcija, tad mūsu uzņēmumam draudot sods līdz pat 14 000 eiro, savukārt, ja rīkosimies operatīvi, tad par šo starpgadījumu tikšot aizmirsts, jo centra mērķis neesot mūs sodīt,» stāsta M. Kassovičš.

Kampaņas ideja bijusi parādīt, ka cilvēkam, nomainot tikai vienu aksesuāru, ir iespēja pilnībā mainīt ne tikai vizuālo izskatu, bet arī krasi izmainīt savu izpausmi kā spilgtai personībai - kļūt no neieredzēta, par visu apjūsmotu, norāda M. Kassovičš.

Tūristu uzmanība ir jāpiesaista ar kvalitatīvu un lētu preci, nevis nosaukumiem angļu valodā, sacīja Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs Antons Kursītis.

Sarunā ar Latvijas Radio viņš norādīja, ka uzņēmumu nosaukumos lieto uzrakstus outlet un sale it kā, lai piesaistītu tūristu uzmanību, tomēr normālam uzņēmējam tūristu uzmanību vajadzētu piesaistīt ar kvalitatīvu un pietiekami lētu preci, nevis ar uzrakstiem outlet.

A. Kursītis atminējās gadījumu no savas pieredzes, kad viņš 1992. gadā Krāslavā redzējis veikalu ar uzrakstu Shop, bet pie ieejas bijusi milzīga dubļu peļķe, bet no precēm gandrīz nekā neesot bijis. «Nevar piesaistīt ārvalstu tūristu tikai ar uzrakstu angļu valodā,» uzsvēra Valsts valodas centra Kontroles daļas vadītājs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild optikas salonu tīkla Metropole īpašnieks Jānis Kossovičs. «Uzņēmums, kas balstās uz ģimenes vērtībām. Īsts ģimenes uzņēmums. Uzņēmumus, kas balstās uz cilvēcīgajām vērtībām. Biznesu rada un veido cilvēki, ar kuriem strādāju,» tā savu uzņēmumu raksturo J. Kossovičs. 23 optikas saloni Metropole izvietojušies 18 Latvijas pilsētās.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Optikas salonu tīkls Metropole ar bankas Citadele kredītlīdzekļu atbalstu 156 000 eiro apmērā ir atvēris trīs jaunus veikalus Rīgā, Dobelē un Cēsīs, un plāno vēl jaunu veikalu atvēršanu. Tādējādi šobrīd uzņēmuma optikas salonu skaits Latvijā ir paplašinājies līdz 26 veikaliem 19 Latvijas pilsētās.

Jaunie zīmola Metropole optikas saloni atvērti Rīgā, tirdzniecības centrā Mols, Dobelē, tirdzniecības centrā Rimi Brīvības ielā un Cēsīs, tirdzniecības centrā Globuss Raiņa ielā. Jaunais optikas veikals Dobelē ir pirmais zīmola Metropole salons, bet Rīgā un Cēsīs šobrīd ir jau divi uzņēmuma optikas veikali.

Zīmola Metropole veikalu īpašnieks Jānis Kossovičs stāsta, ka uzņēmums attīstību plāno vairākus gadus uz priekšu, taču tirgus situācija nemitīgi mainās, līdz ar to ir jābūt elastīgam un jāspēj atbilstoši reaģēt. «Šogad optikas salonu atklāšana notika salīdzinoši spontāni – saredzot jaunas biznesa iespējas un pieprasījumu, izdevību garām laist nevarējām. Tas ir skaidrojams ar izdevīgiem piedāvājumiem un nosacījumiem tirdzniecības nomas vietām,» norāda. J. Kossovičs.

Atver savu veikalu Valsts valodas centra (VVC) tuvumā un uzzināsi, ka uzraksti skatlogā ir nelikumīgi. Ar šo problēmu saskāries kāds optikas tirdzniecības uzņēmums, kurš, atverot bodi Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā, bija atļāvies izvietot uzrakstu outlet optika. Proti, VVC speciālisti ir noradījuši, ka, izmantojot jēdzienu outlet, ir pārkāpts Valsts valodas likums, turklāt piebilstot – principā nebūtu problēmu, ja šis pats uzraksts būtu kā reģistrēta preču zīme.

Pirmkārt, jānorāda, ka tirdzniecības vietas, jāatzīst, ar nebūt ne latvisko apzīmējumu «outlet», ir visā pasaulē – Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā un daudz kur citur Ar to tiek saprasts, ka konkrētajā veikalā ir iespējams iegādāties, piemēram, iepriekšējo sezonu tā dēvēto augsto zīmolu apģērbus par ievērojami zemākām cenām. Būtu dīvaini, ja katrā šādā tirdzniecības vietā būtu uzraksts – kādreiz dārgo zīmolu preču lētās pārdošanas vieta Marusja. Tā vietā vienkārši tiek norādīts, ka konkrētajās telpās atrodas outlets Marusja. Protams, jāpiekrīt, ka daudziem vārdiem, kas cēlušies no kādas citas valodas, var izdomāt latvisko versiju. Taču ne vienmēr latvisko jēdzienu izdodas iedzīvināt. Turklāt šādam aizvietojumam ir jābūt korektam. Nav pareizi likt pārdēvēt outletus par izpārdošanām, jo tie ir divi pilnīgi atšķirīgi jēdzieni.

Latvijā ir atklāta jauna interneta aptieka medroom.lv, bet tuvākajā laikā tiks analizētas perspektīvas aptieku atvērt tirdzniecības vidē.

Jauno interneta aptieku ir atvērusi Kossoviču ģimenes grupa, kura Latvijā ir zināma kā optikas salonu Metropole, Outlet Optika, studijas Lonija izveidotāji, kopumā apvienojot 24 optikas veikalus. Pēdējos gados ir attīstīts arī interneta veikals kontaktlēcu lietotājiem manaslecas.lv, kur regulāri, pēc uzņēmuma pārstāvju stāstītā, iepērkas vairāk nekā 10 tūkst. klienti.

Līdz šim esam strādājuši medicīnai tuvā nozarē - optikā, tādēļ radās vēlme paplašināt savu darbības sfēru, skaidro medroom.lv līdzīpašnieks Mārtiņš Kossovičs.

Interneta aptiekā būs pieejami vairāk nekā 1000 dažāda veida produkti: medicīnas preces, ārstnieciskā kosmētika, uztura bagātinātāji, specializēta pārtika, higiēnas un bērnu preces, vitamīni un citi produkti, taču uzņēmums ir izvirzījis stratēģisku mērķi nākotnē uzsākt bezrecepšu medikamentu tirdzniecību.

Noslēgusies klientu servisa kvalitātes uzlabošanas kampaņa Uzslavē labu servisu!, un apbalvoti uzslavētākie uzņēmumi dažādās nominācijās trīs kategorijās – «Bizness patērētājam», «Bizness biznesam» un «Valsts un pašvaldību iestādes».

Martā sabiedrība vērtēja labo klientu servisu un uzslavēja uzņēmumus un valsts, pašvaldību iestādes portālā uzslave.lv. Paralēli uzslavām norisinājās ekspertu vērtējumi, ko veica Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija. Savukārt Labsserviss.lv sadarbībā ar Dive Latvija visu martu veica klientu servisa kvalitātes pētījumu Slepenais pircējs.

Kā uzslavētākais uzņēmums B2B kategorijā apbalvots SIA Officeday Latvia.

Par sabiedrībai un vienlaikus arī uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību vai tās iestādi tika atzīta Siguldas pilsētas dome, savukārt nominācijā «Sabiedrībai draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» apbalvojumu saņēma Latvijas Patentu valde. Tāpat kā «Uzņēmumiem draudzīgākā padotības/pārraudzības valsts pārvaldes iestāde» nosaukta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Uzņēmums pārdod nevis brilles, bet gan iespēju labi redzēt, – tas ir Optic Guru panākumu pamatā

Uzņēmumu grupa Optic Guru ir ģimenes bizness. Tajā ietilpst trīs kompānijas – optikas saloni Metropole un Outlet Optika, kā arī interneta kontaktlēcu veikals manaslecas.lv. Optic Guru direktors, konkursa Biznesa tīģeris 2013 pusfinālists Jānis Kossovičs atgādina, ka ir jāmīl tas, ko dari, tad arī viss izdodas. Visi uzņēmēji pelnot naudu, bet vislabāk to darīt, nodarbojoties ar to, kas vislabāk patīk.

«Dzīvē ar talantu var panākt tikai 50%, viss pārējais ir smags darbs,» uzskata J. Kossovičs. Viņš ir novērojis, ka Latvijā cilvēkiem ir raksturīgi gribēt uzreiz nopelnīt ļoti daudz. Tāpēc savulaik daudzi nodarbojušies, piemēram, ar nekustamajiem īpašumiem, bet jārēķinās – jo lielāks bizness, jo lielāki spēlētāji. Tāpēc viņš ir izvēlējies nišas biznesu un iesaka tā rīkoties arī citiem.

Rīgā atklāts optikas salons Metropole, kas, kā norāda īpašnieki, pārstāv Latvijā lielāko reģionālo optikas salonu tīklu. Paplašinot savu darbību, uzņēmums ir atklājis divdesmit pirmo visā Latvijā, bet pirmo tirdzniecības vietu Rīgā.

Optikas salonu Metropole vadītājs Jānis Kossovičs norādīja: «Šis gads mūsu optikas tīklam ir īpaši nozīmīgs- apritēs tieši 10 gadi kopš atklāts pats pirmais veikals. Runājot par Rīgu, varētu šķist, ka šeit optikas saloni ir pietiekamā «slānī», tomēr uzskatu - iedzīvotāji un pilsētas viesi ir pelnījuši plašākas izvēles iespējas gan optikas preču sortimentā, gan piedāvājuma cenu amplitūdā.»

Jaunais optikas salons atrodas Marijas ielā un, kā apgalvo uzņēmums, ir viens no plašākajiem optikas veikaliem Rīgā.

Ieguldītās investīcijas salona izveidē lēšamas ap 40 000 latu, tostarp redzes pārbaudes aparatūras iegādei.

Optikas nozares zīmols Carl Zeiss ir nolēmis ienākt Latvijas tirgū, atverot savu pirmo optikas salonu Baltijas valstīs Rīgā.

Kā Carl Zeiss sadarbības partneris Latvijā izvēlēts ģimenes uzņēmums OpticGuru, kas veikala atvēršanā ir veicis investīcijas aptuveni 300 000 eiro apmērā. Lielākā daļa no līdzekļiem ieguldīta redzes aparatūras iegādē, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Kossovičs.

Jaunatklātajā Zeiss Vision Center Rīgā tiks piedāvāti redzes servisa pakalpojumi un tiek solīts demonstrēt pasaules aktualitātes briļļu modes industrijā. Zeiss Vision Center tiks atklāts 25.maijā, t/c Spice.

«Mūsu uzņēmuma grupa uzsāka sadarbību ar Zeiss kompāniju jau pirms vairākiem gadiem, kad kļuvām par ekskluzīvajiem partneriem, piedāvājot savos optikas uzņēmumos Latvijā Zeiss ražotās briļļu lēcas. Gan Optikas studija Lonija, gan Optikas saloni Metropole, gan Outlet Optika jau 4 gadus piedāvā saviem klientiem Zeiss briļļu lēcas. Pēc veiksmīgās sākotnējās sadarbības, Zeiss vadības pārstāvji piedāvāja mūsu uzņēmumam būt pirmajiem Ziemeļvalstu reģionā, lai atklātu Rīgā pirmo Zeiss specializēto veikalu. Mūsu «jā» vārds bija ātrs, jo šāds piedāvājums ir ļoti ekskluzīvs un pagodinošs. Zeiss vārds optikas pasaulē ir ļoti zināms. Turklāt pirmskara Latvijā, Rīgā atradās arī viena no Zeiss rūpnīcām. Mums ir iespēja atgriezt Zeiss uzņēmumu Latvijā pēc tikpat kā 100 gadus ieilgušās pauzes.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valodu mācību centrs "BaltImage" pieprasījumu pēc angļu valodas nodarbībām izjūt līdz ar izmaiņām uzņēmējdarbības vidē. Savukārt krīze veicina nevēlēšanos papildināt valodu zināšanas.

"BaltImage" ir pieaugušo valodu mācību centrs, kas pērn nosvinēja savu 10 gadu jubileju. Centrs šobrīd sadarbojas ar 12 vietējiem un arī ārzemju - dzimtās valodas - pasniedzējiem, pasniedzot gan mācību centra telpās, gan viesojas pie klientiem.

Mācību centra piedāvāto valodu vidū ir gan vācu, krievu, franču, spāņu, gan latviešu valoda, pieprasītākā no visām ir angļu valoda. Mācību centra rīkotājdirektore Ivita Ozola uzskata, ka angļu valoda ir arī viena no svarīgākajām valodām, ko būtu nepieciešams apgūt, jo tā ne tikai sniedz visdažādākās iespējas, bet ar katru gadu kļūst arvien nepieciešamāka veiksmīgu biznesu iesācējiem Latvijā un ārpus tās.

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

Valsts valodas centrs pēc sūdzības saņemšanas ierosinājis administratīvā pārkāpuma lietu par iespējamu Valsts valodas likuma pārkāpumu, kad, sagaidot ukraiņu delegāciju, Salaspilī pie bibliotēkas bija izkārts sveiciens ukraiņu valodā.

Vakar Salaspilī, viesojoties ukraiņu delegācijai, pie pilsētas bibliotēkas bija izkārts transparents Ukrainas karoga krāsās ar uzrakstu ukraiņu valodā: «Sirsnīgi sveicam mūsu ukraiņu draugus uz Latvijas zemes!» Valsts valodas centrs tai pašā dienā saņēma sūdzību par iespējamu Valsts valodas likuma pārkāpumu, izkarot šādu sveicienu. Par minēto gadījumu Valsts valodas centrs ierosināja administratīvā pārkāpuma lietvedību.

Tikmēr Salaspils novada domes priekšsēdētājs Raimonds Čudars nepiekrīt, ka šāda uzraksta izkāršana ir pārkāpums. «Ja šajā grūtajā brīdī Salaspilī vēl viesosies ukraiņu delegācija, mēs šādu transparentu izkārsim atkal!» sacīja Čudars.

Valsts valodas centrs (VVC) regulāri saņem informāciju no iedzīvotājiem par kebabu darbinieku valsts valodas lietojuma problēmām, informē VVC.

Lai risinātu šīs problēmas, Valsts valodas centrs ne tikai veic pārbaudes un sauc pie atbildības darbiniekus, kuri nelieto valsts valodu nepieciešamajā B1 līmenī, bet arī tiekas ar šo uzņēmumu valdes locekļiem.

Tikšanās laikā ir noskaidrots, ka Kebabnīcās strādā ārvalstu studenti, kas studiju apmaiņas programmas ietvaros Latvijā uzturas neilgu laiku, piemēram, semestri, bet atsevišķos gadījumos nedaudz ilgāk. Līdz ar to Kebabnīcās darbinieku mainība ir palielināta, viņu skaits ir nepastāvīgs. Šādu informāciju apstiprina arī no Valsts ieņēmumu dienesta pieprasītas izziņas par darbiniekiem, kas strādā konkrētā Kebabnīcā.

VVC norāda, ka centrs ne tikai sauc darbiniekus pie administratīvās atbildības par valsts valodas nelietošanu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā, bet arī sniedz konsultācijas par normatīvo aktu ievērošanu Ekonomikas ministrijas ieviestā principa Konsultē vispirms ietvaros.

Biznesa informācijas centrs Magnetic Latvia Rīgas lidostā ir jau gadu. Tas ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola EXPO redzējums un reizē jautājums par kopēju Latvijas zīmolu

2018. gada februārī LIAA direktors A. Ozols telpas atklāšanā sacīja: «Lidostā tagad ir savs EXPO, vieta, kur sevi parādīt!» A. Ozolam desmit gadus tā arī neizdevās iegūt kontroli par EXPO izstāžu rīkošanu un Rīgas lidostā bija iespēja radīt savu zīmolu Magnetic Latvia. Stāsts par Biznesa informācijas centru Magnetic Latvia vienlaikus ir arī stāsts par cīņu, kurā A. Ozols visādām metodēm pierāda, ka viņam ir taisnība.

Pēc starptautiskā kraha

A. Ozola paziņojums pērn uzrunā medijiem bija ievērības cienīgs un nebija gluži kļūmīga amatpersonas pārteikšanās. Tas izriet gan no LIAA un aģentūras direktora iepriekšējās darbības, gan no zīmola Magnetic Latvia veidošanas pirmsākumiem. Sauklis Magnetic Latvia savu augšupeju sāka 2015. gadā, kad Eksporta forumā LIAA amatpersonas ar īpašu skubu sāka lielīt iestādes lomu eksporta veicināšanā, pārstāvniecības Pekinā, Šanhajā, Singapūrā un citviet Āzijā, kā arī sāka virzīt ideju, ka tas viss būtu liekams zem viena zīmola – Magnetic Latvia. Vēlāk, 2017. gadā, sekoja ieteikums zīmolu lietot arī citām valsts iestādēm, pašvaldībām un uzņēmumiem kā kopēju Latvijas zīmolu. Vienlaikus 2015. gads Latvijas vēsturē iezīmējas arī ar to, ka valdība nolēma valsts paviljonu EXPO izstādē Milānā neuzstādīt. Tobrīd sabiedrībā virsroku uz brīdi guva viedoklis, ka piedalīšanās starptautiskajās EXPO izstādēs ir jāpārtrauc, ka tas ir novecojis un sevi izsmēlis projekts un Latvijai ir vajadzīgs kas cits, savs un tepat. Par to liecina daudz ierakstu sociālajos tīklos. 2017. gadā apstākļi mainījās un Astanā, Kazahstānā, notika mazais EXPO. Latvija par spīti tam, ka valsts finansējuma nebija, izstādē piedalījās. Tieši togad A. Ozols un LIAA ierosināja zīmolu Magnetic Latvia piedēvēt praktiski visam Latvijā radītajam, visam, kas mums ir labs. To apstiprina arī LIAA interneta portāls Labs of Latvia, kurā šā gada februārī tika palaists zīmols Magnetic Latvia.

Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kur top inovatīva sarunu botu platforma valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām.

To izstrādā Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC), izmantojot valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv iestrādnes un resursus. Projekta rezultātā saskaņā ar plāniem valsts pārvaldes iestādes iegūs mūsdienīgu rīku saziņai ar sabiedrību, bet iedzīvotāji – iespēju ērti saņemt atbildes uz viņus interesējošiem jautājumiem.

Sarunu boti (čatboti) šobrīd ir strauji augoša mākslīgā intelekta joma – virtuālie sarunu biedri arvien plašāk tiek izmantoti, lai sniegtu atbildes uz klientu jautājumiem gan biznesā, gan arī valsts pārvaldē. Viens no celmlaužiem šajā jomā Latvijā ir Uzņēmumu reģistrs, kura sarunu bots UNA sniedz rakstiskas atbildes uz iestādes klientu uzdotajiem jautājumiem par komersantu, uzņēmumu reģistrēšanu, likvidēšanu un dokumentu virzību. Tāpat jāpiemin Cēsu Mākslas festivāla Kaizala saziņas platformā strādājošais sarunu bots @VENDIS, kas šovasar festivāla apmeklētājiem sniedza atbildes par to, kas notiek festivālā, kur novietot auto, kur paēst u. c.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sāktā kampaņa pret kukuļdošanu veselības aprūpē nonākusi Valsts valodas centra (VVC) uzmanības lokā. Kampaņas plakātos, kurus iecerēts izvietot ārstniecības iestādēs, informācija norādīta gan latviešu, gan krievu valodā, tāpēc publiskās vietās tos izvietot nedrīkst, raksta laikraksts Diena.

«Nav jau pārkāpums, ka plakāti ir divās valodās, bet tie nedrīkst atrasties sabiedrībai pieejamās vietās,» problēmu skaidrojis VVC Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis. Viņš norādījis, ka informācijai sabiedrībai pieejamās vietās jābūt tikai valsts valodā, savukārt informācija svešvalodā var būt pieejama pēc pieprasījuma.

«Neviens normatīvais akts neaizliedz līdztekus valsts valodai informāciju sniegt arī svešvalodā, bet šeit ir cita problēma - krievu valoda nevar būt vienlīdzīgāka par citu minoritāšu valodām,» kā noticis šajā gadījumā, Dienai uzsvēris A. Kursītis. «Inspektori izlases veidā pārbauda Rīgas un citas slimnīcas,» norādījis VVC pārstāvis.

Nepastāv šķēršļu reorganizēt vai likvidēt vairākas mazās valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole.

Pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē veica izvērtējumu par 17 ļoti mazo un mazo valsts pārvaldes iestāžu darbību, vērtējot vai to līdzšinējā darbībā ņemti vērā labas pārvaldības principi, vai to reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Valsts kontrole vērtēja tādas iestādes kā Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Nodrošinājumi pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir sludinājumu portāla ss.lv līdzīpašnieks Juris Līnis, 21.augustā ir atcelti, liecina Firmas.lv informācija.

Līnis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka šie nodrošinājumi tikuši piemēroti tādēļ, ka Valsts valodas centrs (VVC) uzlicis soda naudu 70 eiro apmērā un nav saistīti ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un ss.lv strīdu par informācijas sniegšanu un sacīja, ka VVC piemērotā soda nauda ir samaksāta. «Līdz ar to šie nodrošinājumi tiks atcelti,» sacīja Līnis.

Kā ziņots, pieciem uzņēmumiem, kuros viens no līdzīpašniekiem ir Līnis, 15.augustā tika piemēroti nodrošinājumi.

Kā liecina Firmas.lv informācija, kā nodrošinājums tika piemēroti aizliegumi atsavināt kapitāla daļas, mainīt kapitāldaļu nominālvērtību un veikt darbības, kas samazina Līnim piederošo daļu vērtību, kā arī aizliegums reģistrēt komercķīlas uzņēmumiem SIA Internet un SIA SS, kuri saistīti ar sludinājumu portālu ss.lv darbību, kā arī uzņēmumiem SIA Enio, SIA Multisistēma Rīga un SIA Octa.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Saeimas deputāta Andreja Judina (Vienotība) ideja par bērnu apmaiņu starp latviešu un krievu ģimenēm pamazām sāk materializēties. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) konkursa ceļā izvēlējies un šodien, 16.augustā, sāk līgumu slēgšanas procesu ar piecām organizācijām, kuras īstenos šādus projektus, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

SIF padomes sēdē augusta sākumā pieņemti lēmumi par sabiedrības saliedēšanas projektu konkursu rezultātiem apmaiņas programmā latviešu un mazākumtautību bērniem. Šīs programmas realizācijai fondam piešķirta 20 000 latu valsts budžeta dotācija, informē laikraksts.

Pirmais par Bērnu apmaiņas programmu sāka runāt Saeimas deputāts Andrejs Judins. Šā gada pavasarī viņš aicināja atsaukties tās latviešu ģimenes, kas gribētu uz nedēļu vai ilgāku laiku savā ģimenē uzņemt krievvalodīgus jauniešus, kuri vēlas iepazīties ar latviešu tradīcijām, paplašināt savu redzesloku arī citos latviešiem būtiskos jautājumos, jo krievvalodīgajam puisim vai meitenei, kas dzīvo Purv­ciemā, iespējams, nav savas omītes laukos, kas palīdzētu ieraudzīt citu Latviju.