No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

Pasaules lielākajos parādu tirgos pēdējo nedēļu laikā vērojama visai nozīmīga apstākļu maiņa. Jau gadiem ierasts, ka šajos tirgos likmes spiežas arvien tuvāk zemei, un daudzos gadījumos tās nonākušās pat dziļi negatīvā teritorijā. Tiesa gan, procentu likmes nupat atsākušas kāpt – turklāt tās to dara visai strauji.

Piemēram, pasaules etalons - ASV 10 gadu parādu likme – nupat sasniegusi 1,5%. Vēsturiskā kontekstā šī likme ir ļoti zema, lai gan kopš pagājušās vasaras zemākajiem punktiem tā ir palēkusies gandrīz trīs reizes.

Valdību parāda ienesīgums salīdzinoši spēji aug arī Eiropā. Te Vācijas 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums pieaudzis līdz -0,25% atzīmei. Vēl pagājušā gada decembra sākumā tas bija krietni dziļāk zem ūdens virsmas un atradās pie -0,64%. Savukārt, piemēram, Itālijas garāka termiņa parāda ienesīgums no 0,46% palēcies līdz 0,78%. Valdību parādu likmes tiek izmantotas kā pamats, lai iecenotu aizdevumus biznesiem un patērētājiem. Līdz ar var prognozēt, ka, aktuālajām tendencēm nostiprinoties (ja tas tā būs), pieaugs arī šīs likmes.

Fotovoltāžas jaudu pieauguma temps ASV pērn ir gandrīz dubultojies; tīrajai enerģijai liels uzrāviens ir arī attīstības valstīs, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pērn ASV 22 pavalstīs ir uzstādītas jaunas saules enerģijas ražošanas jaudas virs 100 megavatiem katrā, teikts zaļo tehnoloģiju informācijas kompānijas Greentech Media (GTM) un ASV Saules enerģijas industriju asociācijas (SEIA) publicētā tirgus pētījumā. Tas nozīmē, ka attiecībā pret iepriekšējo periodu 2016. gadā amerikāņi ir bijuši gandrīz divtik nadzīgi jaunu fotovoltāžas paneļu uzstādīšanā (skat. grafiku), un industrijai ievērojams ir arī jaunums, ka lielākais jaudu pieaugums ir bijis tieši industriālajā ražošanā.

Kalendārā gada periodā saules enerģija ASV pērn ir pirmo reizi bijusi jaunuzstādīto ražošanas jaudu līdere. No visām jaunajām jaudām fotovoltāžai ir 39%, kam ar nemainīgu 29% rādītāju seko dabasgāze. Ievērojams salīdzinošo jauno jaudu kritums no 39% 2015. gadā uz 26% pērn ir vēja enerģija, kas bija vadībā iepriekš.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Investējot vienu miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem tiks atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens,» kas novembrī plāno sākt produktu ražošanu, informē uzņēmuma līdzīpašnieks Jānis Ruskis.

«Manuprāt, Sērene nav iedomājama bez sava piena pārstrādes uzņēmuma. Tādēļ esmu gandarīts, ka bija iespēja iegādāties ražotni, kas vienlaikus ir gan tehniski piemērota mūsu ideju īstenošanai, gan arī ļauj sniegt kaut nelielu artavu piena pārstrādes rūpnīcas atdzimšanā Sēlijā. Mūsu mērķis ir izveidot uz eksportu orientētu, elastīgu biznesu ar atbildīgu ražošanas, kvalitātes un finanšu politiku, kas tirgū spēj piedāvāt kvalitatīvus produktus par saprātīgām cenām,» uzsvēra Ruskis.

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Investējot miljonu eiro, Jaunjelgavas pagasta Sērenē pēc remontdarbiem atklāts piena pārstrādes uzņēmums «Sērenes piens».

Atjaunotajā Sērenes piena pārstrādes rūpnīcā plānots ar privātajiem zīmoliem pēc klientu pasūtījuma ražot akavi tipa balto sieru un termizēto skābo krējumu ar garu uzglabāšanas termiņu. Galvenie tirgi – Vācija, Zviedrija un Lielbritānija, Saūda Arābija, kā arī citas Tālo Austrumu un Āzijas reģiona valstis.

Ražotnē, kurā ir uzstādītas zīmola «DeLaval» iekārtas, plānots pārstrādāt aptuveni 40 tonnu piena dienā, šo apjomu sasniedzot pakāpeniski gada laikā. Izejvielas uzņēmums iegādāsies no piena ražošanas kooperatīviem, maksājot kvalitātei atbilstošu tirgus cenu. Uzņēmuma vadība cer, ka ar kooperatīviem izdosies izveidot labu sadarbību ar noteikumiem, kas būs izdevīgi un pieņemami abām pusēm.

Arī pagājušajā gadā atzītie lauksaimniecības kooperatīvi Latvijā turpinājuši kāpināt kopējo neto apgrozījumu, apliecinot kooperatīvus kā efektīvāko sadarbības modeli reģionos, kas mazām un vidējām saimniecībām palīdz attīstīties, uzsver Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) izpilddirektore Linda Uzkalne.

Pērn 51 atbilstīgā kooperatīva kopējais neto apgrozījums palielinājies no 436 miljoniem eiro līdz 450,51 miljonam eiro salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Turklāt pieaugums vērojams visos sektoros - gan piena, graudu, augļu un dārzeņu, gan arī gaļas, mājražotāju un meža nozares kooperatīviem.

Lielākais pieaugums vērojams graudu nozarē, kur teju izdevies atkārtot nozares kooperatīvu rekordsniegumu 2016. gadā, kad ieņēmumi sasniedza 347,59 miljonus eiro. Apgrozījums pērn arī bija iespaidīgs - 346,76 miljoni eiro.

"Galvenie ieguvumi, iestājoties kooperatīvā, ir nodrošināts realizācijas tirgus, iespēja pārdot savu produkciju par augstākām cenām un iegādāties saimniekošanai nepieciešamo par būtiski zemākām cenām. Man ir patiess prieks, ka zemnieku izpratne par kooperācijas nozīmi Latvijā palielinās. Kooperatīvos var brīvi iestāties ikviens lauksaimnieks vai mežsaimnieks, un iestāšanās izmaksas, salīdzinot ar ieguvumiem, ir niecīgas. Jebkura reģiona lauksaimniekam ir iespēja tuvumā atrast kādu kooperatīvu, lai kļūtu par tā biedru. Zemnieka uzdevums ir izaudzēt savu produkciju, bet pārdošanai ir cita specifika, un te nāk talkā kooperatīvi," norāda L.Uzkalne.

Lietuvā notikušajā Baltijas valstu piensaimniecības kooperatīvu vadītāju sanāksmē 20.augustā tika nolemts rakstīt kopīgu vēstuli EK Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāram Filam Hoganam, aicinot sniegt arī īpašu atbalstu kooperatīviem. Vienlaikus piensaimnieki vienojās par nepieciešamību ciešākai sadarbībai, izveidojot vienotu zīmolu Baltijas valstīs ražotajiem piena produktiem un kopīgi virzot iniciatīvu par godīgu ienākumu sadali starp ražotāju, pārstrādi un tirgotāju, teikts paziņojumā medijiem.

Kopīgajā vēstulē Filam Hoganam piensaimnieki norāda uz Baltijas valstu īpaši smago situāciju kopš Krievijas noteiktā pārtikas embargo, akcentējot, ka vidējā piena cena Baltijā šobrīd ir 20 eiro centi par kilogramu, salīdzinājumā ar 30 eiro centiem par kilogramu pārējā Eiropā. Ambiciozā lauku attīstības programma iepriekšējā periodā (2007.-2014.g.), kas paredzēja saimniecību modernizāciju un jaunu fermu skaita pieaugumu, lai sasniegtu prasīto lopu skaita pieaugumu situāciju padara vēl saspringtāku. Ņemot vērā, ka kooperācija Baltijā joprojām turpina attīstīties un nav pietiekamā apmērā, nepieciešami ilgtermiņa risinājumi - inovatīvi Eiropas Savienības (ES) pasākumi turpmākai kooperācijas veicināšanai starp Baltijas lauksaimniekiem un jau esošajiem kooperatīviem, atbalstītu savas pārstrādes un produktu realizācijas uzsākšanu.

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Turpinot kooperatīva izaugsmi, Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” noslēdzis ilgtermiņa sadarbības līgumu ar Igaunijas lielāko piena pārstrādātāju “E-piim”.

Līgums stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī. Līdz ar sadarbības uzsākšanu ar “E-piim”, kas paredz piena realizāciju 120 tonnas/dienā, kā arī citiem līdz šim noslēgtajiem ilgtermiņa sadarbības līgumiem ar piena pārstrādātājiem, kopējais “Piena Loģistika” savāktais piena apjoms sasniegs 320 tonnas/dienā.

Juris Sprukulis, “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Šobrīd no piensaimnieku kooperatīva “Piena Loģistika” līgumiem ar piena pārstrādātājiem, gandrīz puse ir ilgtermiņa sadarbības līgumi. Tādējādi, PL sekmīgi pilda Zemkopības ministrijas pausto uzstādījumu, ka viens no nozīmīgākajiem piena nozares attīstības stūrakmeņiem, ir ilgtermiņa līgumi. Pateicoties šādiem līgumiem, varam palīdzēt kooperatīva biedriem saglabāt stabilu piena cenu, kas ir tuva Eiropas valstu vidējai cenai. Esam priecīgi, ka par spīti tirgus situācijai un ekonomikas izaicinājumiem, varam turpināt nodrošināt mūsu biedriem stabilu un augšupejošu vidējo piena cenu.”

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Latvijas atbilstīgie kooperatīvi 2017. gadā strādājuši ar 368 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 32,5 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, 16. aprīlī vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) apkopotie dati liecina, ka pērn audzis arī kooperatīvu biedru skaits – 2016. gadā tas bija 4499, bet 2017. gadā – jau 4718. Tiesa, daļai piensaimnieku kooperatīvu biedru skaits ir samazinājies. Jāpiebilst, ka lielākā daļa kooperatīvu datu ir provizoriski, jo gada pārskats iesniegšanas brīdī asociācijā vēl nav bijis apstiprināts iesniegšanai VID. KS Mūsmāju dārzeņi un LPKS Rūjienas piensaimnieks atbilstības statusu ir šogad ieguvuši pirmo reizi, savukārt LPKS Vecjērcēni šogad dokumentus atbilstības statusa iegūšanai nav iesnieguši.

VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons uzsver: «Aizvadītais gads kā lauksaimniekiem, tā arī kooperatīviem bijis sarežģīts. Īpaši piena nozarē joprojām bija vērojama tā saucamā cenu turbulence, kad piena cenas strauji un neparedzami svārstījās, rezultātā piena lopkopjiem nebija iespējams iegūt zināmu stabilitāti savā saimniecībā, nemaz nerunājot par attīstību. Arī turpmāk lauksaimniekiem ir jārēķinās ar cenu svārstībām un riskiem, kas var rasties pasaules ģeopolitisko notikumu ietvaros. Neskatoties uz to, prieks, ka, lai arī nedaudz, bet kooperatīvu apgrozījums 2017.gadā pret iepriekšējo gadu ir audzis un kooperatīvu ietekme tirgū palielinās. Arī turpmāk kooperatīviem visiem kopā un katram atsevišķi ir jāstrādā, lai uzlabotu kooperācijas efektivitāti, apvienojot gan produkciju, gan cilvēkresursus, kas veicinās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību darbību un attīstību, kā arī sekmēs lauksaimnieku saražotā kapitāla palikšanu Latvijā.»

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijas ekonomikas gada izaugsme bija 4,6% – tuvu pagājušā gada rekordiem. Ekonomikas izaugsme ir cikliska, un to zināmā mērā var pielīdzināt pārmaiņām termometra stabiņā, mainoties gadalaikiem dabā. Esam aizvadījuši ļoti karstu vasaru, un silti pēdējos pāris gadus ir gājis arī ekonomikā, teikts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Eksporta sniegums uz labvēlīgā pasaules izaugsmes fona joprojām ir ļoti labs, lai gan ne tik spilgts kā pērn.

Galvenie izaugsmes stūrmaņi ir investīciju aktivitāte, kas aug tandēmā ar būvniecības apjomiem, un mājsaimniecību patēriņš, ko veicina pirktspējas kāpums. Izaugsme ir ne tikai strauja, bet arī plaša, proti, aug visas nozares, izņemot finanšu nozari. Lai gan nerezidentu banku biznesa samazināšanās notiek lēnāk, nekā varēja spriest pēc amatpersonu izteikumiem gada sākumā, šis process tuvākajā laikā turpinās ietekmēt nozares sniegumu un piebremzēs ekonomikas izaugsmi kopumā. Šobrīd kritumu vairāk nekā kompensē ātrais būvniecības skrējiens, kam būtiskāko impulsu sniedz nedzīvojamo ēku un inženierbūvju būvniecība, bet pieaugums ir atgriezies arī dzīvojamo ēku segmentā. Kopējais būvniecības nozares gada izaugsmes temps pārsniedz 30%. Tās gan daļēji ir sekas būvniecības apjomu kritumam 2015.-2016. gadā un straujākai ES struktūrfondu ieplūdei šobrīd. Kapacitātes ierobežojumu un strauji augošo izmaksu ietekmē būvniecības apjomu kāpums, visticamāk, jau nākamgad kļūs lēnāks.

Ogrē konstruētā elektroauto PP03 komanda, gatavojoties svētdienas startam Paikspīkas kalnābraukšanas sacensībās, veikusi eksperimentu, lai vēl vairāk palielinātu 1 megavata elektroauto ātrumu. Eksperiments attaisnojis cerības un treniņbraucienos Latvijas komanda uzrādījusi absolūti ātrāko rezultātu starp visām komandām, informēja pārstāvis Kristaps Dambis.

Līdz šim Drive eO uzstādītie rezultāti bija pārliecinoši, aizsteidzoties konkurentiem tālu priekšā, taču komanda treniņu laiku Paikspīkā ir izmantojusi lietderīgi un atklājusi, kā vēl vairāk palielināt auto ātrumu, kura uzrāviens līdz 100 km/h ir 2,5 sekundes.

«Ļoti interesanti, ka vēlamies šim auto kaut ko noņemt nost, nevis pielikt klāt. Testējām auto ar 10% mazāku jaudu, nekā braucām iepriekš, un izrādījās, ka sajūtas pilotam ir lēnākas, bet laiks – gluži pretēji – labāks,» komentē Andris Dambis, Drive eO vadītājs.

Komanda ir veikusi treniņbraucienus visos trīs trases posmos, taču līdz svētdienai turpināsies iegūto datu analīze. Komanda ir pārliecināta un droša par mērķa sasniegšanu.

Ar slaveno kino dižpārdokli saistītais tūrisma uzrāviens rādītājos apsteidz Jaunzēlandes tradicionālo piensaimniecību, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krītošās piena cenas pasaulē ir 80% Jaunzēlandes piensaimniecību «iestūmušas sarkanajā zonā», atsaucoties uz valsts Centrālo banku, raksta Bloomberg.

Lekno ganību vietā Jaunzēlandē ienesīgāk ir izrādījies audzēt zāli uz mājokļu jumtiem. Tiesa, mājokļi ir īpaši – tie izbūvēti Matamata pilsētas apkaimes reljefajā ainavā valsts ziemeļos Džona Ronalda Rūlela Tolkīna romānu Hobits un Gredzenu pavēlnieks ekranizācijām, kas kalpo par magnētu starptautiskajam tūrismam.

Sevišķi Matamata apkārtnes lauksaimniecības zemes īpašniekiem lauku tūrisms pēdējos pāris gados ir izrādījies ienesīgāks par savu īpašumu izīrēšanu ganībām, raksta Bloomberg. Režisora Pītera Džeksona vizualizētais hobita Bilbo Maišelnieka tēls ir globāli atpazīstama «preču zīme», un Jaunzēlandes priekšrocība, ko tā arī nekavējas izmantot, ir fakts, ka autentiska saskare ar to iespējama vienīgi Matamatas pauguros.

AS Dzintars plāno, ka 2017. gada zaudējumi būs mazāki nekā 2016. Gadā, informē uzņēmuma pārstāve Linda Belaša.

Pirms gada, 2016. gada 17. oktobrī, Zemgales priekšpilsētas tiesa uzsāka AS Dzintars Tiesiskās aizsardzības procesu. Lielākais parfimērijas un kosmētikas ražotājs Latvijā labprātīgi vērsās pēc palīdzības, lai varētu turpināt saimniecisko darbību esošo finansiālo grūtību apstākļos.

«Vadoties pēc mūsu stratēģijas, kā plānots, saskaņā ar Tiesiskās aizsardzības plānu, AS Dzintars neto apgrozījums palielinājies par 15%, salīdzinot ar 2016. gadu,» komentē AS Dzintars valdes priekšsēdētājs Iļja Gerčikovs.

«Gada laikā tika panākts ievērojams uzrāviens un izstrādātas jaunas produktu līnijas, kas balstītas uz Dzintars know-how. Daži no inovatīvajiem produktiem jau ir pārdošanā. Starp tiem ir atjauninoša kosmētikas līnija, kurai pasaulē nav analogu - "Future Formula”. 2017. gada pirmajā pusē tai ir stabili pārdošanas apjomi».

Lielāki apjomi, kā arī augstākas pievienotās vērtības produkcija ir galvenie iemesli meža nozares eksporta kāpumam šogad par 127,18 miljoniem eiro jeb 11,2% salīdzinājumā ar analogu laiku pērn

To rāda Zemkopības ministrijas Meža departamenta apkopojums pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Eksporta ienākumu ziņā nozare turpina uzstādīt arvien jaunus rekordus. Šajos datos sava artava pienākas jaunajām un modernizētajām ražotnēm. 2018. gadā nozares eksporta ieņēmumi ir divas reizes lielāki, nekā tie bija analogā laikā 2008. gadā. Tādējādi 10 gadu laikā nozares eksporta ieņēmumi ir dubultojušies. Meža nozares eksporta pārsvars pār importu sasniedzis 803,5 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs vēsturē. Tā ir meža nozares artava Latvijas ārējās tirdzniecības pozitīvas bilances nodrošināšanā. Līdz ar koksnes izstrādājumu eksporta ienākumu pieaugumu pieaudzis arī imports – par 66,55 miljoniem eiro jeb 17,2% un sasniedzis 454,19 miljonus eiro. Tāpat kā agrāk, importā visdārgākais ir papīrs, kartons un tā izstrādājumi, kas ir 134,9 miljoni eiro jeb 29,7% no kopējā meža nozares importa apjoma.

Vairāk nekā divu gadu laikā kopš jaunā ES struktūrfondu plānošanas perioda (2014.–2020.) sākuma atvērtas tikai 32 no kopumā 132 programmām, valsts iestāžu kūtrums rada ne tikai dīkstāvi uzņēmējiem, bet arī draudus Latvijai zaudēt daļu no ES piešķirtās aploksnes satura

Par to, ka, beidzoties iepriekšējā ES plānošanas perioda (2007. – 2013.) struktūrfondu projektiem 2015. gada decembrī, ir nepieciešams, lai jaunā ES plānošanas perioda (2014. – 2020.) programmas būtu jau atvērtas, DB jau vairākkārt rakstījis. Lai arī no tā brīža valdību veidojošajiem politiķiem skanēja optimistiski paziņojumi, tomēr realitāte ir daudz skaudrāka.

Viena lieta ir pieņemt noteikumus valdībā un juridiski atvērt programmas, bet pavisam kaut kas cits –veikt darbus, norāda SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Viņš atgādina, ka, lai varētu reāli īstenot projektus, ir nepieciešama attiecīga līguma parakstīšana, pirms tam vēl ir pieteikumu iesniegšana, to izvērtēšana, iespējams, vajadzīgi kādi precizējumi. To, ka politiķi komplektā ar ierēdņiem 2016. gadu ir padarījuši samērā trūcīgu attiecībā uz ES struktūrfondu pieejamību, atzīst arī citi. Uz ES struktūrfondu programmu atbalstu ir cerējuši daudzi – gan rūpnieki, gan celtnieki, gan pakalpojumu sniedzēji, un to trūkumu izjūt arī baņķieri. «Konkurētspējas paaugstināšanai bija iecere vēlreiz piesaistīt ES struktūrfondu atbalstu, taču pagaidām tāda eksistē tikai solījumu līmenī, kaut arī jau būs pagājuši vairāk nekā 20 mēneši,» sašutis par politiķu un ierēdņu neizdarību ir SIA Amber Wood līdzīpašnieks Ivars Akerfelds. Tā kā ģeopolitisko notikumu kontekstā Latvijā ir saasinājies jautājums par investīciju piesaisti, ES struktūrfondiem ir būtiska loma visas Latvijas tautsaimniecībā.

2017. gada noslēdzošais Citadele Index pētījums liecina, ka pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs.

Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm. Eksperti uzsver, ka ekonomikas uzrāviens ir īstais laiks pārdomātām investīcijām. Lielākais optimisms ir vērojams starp būvniecības (52.84 punkti) un ražošanas (52.35 punkti) nozaru uzņēmējiem, tad seko tirdzniecībā (51.33 punkti) un pakalpojumu (50.94 punkti) sfērā strādājošie uzņēmēji. Visstraujāk ir uzlabojies tirdzniecības sfērā strādājošo uzņēmēju noskaņojums – par 2.40 punktiem.

Latvijas ekonomikas attīstība šogad ir pārspējusi pat visoptimistiskākās prognozes, un 2017. gads noteikti ir uzskatāms par vienu no veiksmīgākajiem pēckrīzes periodā. Arī Citadeles Index pētījums liecina, ka uzņēmēji kļūst optimistiskāki, un mēs varam identificēt, kas ir galvenie iemesli potenciālajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Pēdējos četros piecos gados neviens nopietns tirgus spēlētājs televīzijas raidījumu producēšanas nozarē Latvijā nav ienācis.

To sarunā ar DB norāda mediju satura producētāja SIA Onair Studios īpašniece Ilze Ūdre. Šī uzņēmuma spēcīgākais trumpis ir muzikālie šovi, kur lielāko konkurenci veido kaimiņi lietuvieši un igauņi. Laikā no 2014. līdz 2017. gadam Onair Studios apgrozījums pieaudzis vairāk nekā divas reizes, pērn sasniedzot 1,5 miljonus eiro. Tas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā.

Būtiskākais uzrāviens uzņēmuma attīstībā piedzīvots pirmajā pusotrā gadā, atzīmē I.Ūdre. «No divu trīs projektu producenta kļuvām par uzņēmumu, kas aktīvi sadarbojas ar visām Latvijā pārstāvētajām televīzijām. Šobrīd strādājam ar mediju grupu All Media Baltics un mediju uzņēmumu Media 360, kas atbild par Lattelecom televīzijas kanālu TV360 un STV Pirmā satura veidošanu,» atklāj uzņēmuma īpašniece, piebilstot, ka apgrozījuma pieaugums veidojies dabiski – no viena cilvēka uzņēmuma kļūstot par starptautiskas kompānijas daļu. «Loģiski, ka iekļaušanās skandināvu Nice Entertainment Group paredzēja darbības lauka paplašinājumu, jo galvenais šī starptautiskā uzņēmuma mērķis ir gūt peļņu. Ja strādātu tikai sava prieka pēc, visticamāk, mums būtu ne vairāk kā trīs četri projekti gadā, taču Onair Studios ir orientēti uz peļņas gūšanu, tāpēc salīdzinoši reti diskutējam par projektiem, kurus vēlamies veidot. Ja tiek dota iespēja, to darām – ejam pie televīzijām, piedāvājam savus pakalpojumus, piedalāmies konkursos. Cenšamies realizēt visus iespējamos projektus, cik to atļauj mūsu kapacitāte un tirgus,» skaidro I.Ūdre.

Vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos Baltijā 2018. gadā ir 99,03 eiro.

"2018. un 2019. gadā Baltija ir apsteigusi Ziemeļvalstis jaunuzņēmumu investīcijās, vērtējot pret iedzīvotāju skaitu," teic Zane Bojāre, jaunuzņēmumu akseleratora "Startup Wise Guys" mārketinga vadītāja. Viņa atsaucas uz tikko publicēto Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu, ko veicis "Startup Wise Guys" sadarbībā ar Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopienu "EIT Digital".

Pagājušā gada apskatā apkopotie dati liecināja, ka tikai Igaunija atsevišķi varēja sacensties ar Skandināviju, bet šā gada pētījums rāda, ka Baltijā vidēji uz vienu iedzīvotāju investīcijas jaunuzņēmumos 2018. gadā sasniegušas 99,03 eiro. Turpretī Ziemeļvalstīs – Zviedrijā, Norvēģijā, Somijā, Islandē un Dānijā – tie ir 85,08 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Smukas, gudras un radošas – mūziķe Elizabeta Lāce, fotomodele Dana Stuce un arhitekte Irbe Šmite sevi spoži pieteica vasaras sākumā

Kopš š.g. 1. jūnija izveidota Kūsiņš lapa facebook.com vietnē, kas piepildīta ar uzmanību raisošām bildēm un video sižetiem. Nokļūt visu mediju uzmanības centrā gan nebija mākslinieču mērķis, tomēr viņu radītais produkts – etnogrāfiska un ekoloģiska apakšveļa neatstāja vienaldzīgus.

Straujā popularitāte

«Gribējām parādīt draugiem, bet iznāca parādīt pusei Latvijas, un aizgāja popularitātes vilnis,» atminas dizaineres. Tikai dažu dienu laikā Kūsiņa facebook profils ieguva pāri par 2000 sekotāju. Popularitāte uzliek atbildību gan pret sevi, gan savu darbu – Elizabeta, vērtējot zīmola ilgtspējību, atzīst, ka bieži ir novērotas ļoti labas idejas un uzrāviens, un tikpat ātri tas viss noplok. «Cenšamies sevi turēt tādā kā burbulī, kurā darbojamies tālāk uz priekšu, norobežojoties no komentāriem un izolējoties no popularitātes ietekmes.» Kūsiņa produkcija konceptuāli iekļāvās saulgriežu noskaņās. «Tāds furors ir tikai sākumā, pirms Jāņiem palaidām, tagad kļuvis mazliet mierīgāk no mediju puses, sāk nākt pasūtījumi, jāstrādā ar tiem un jādomā uz priekšu par nākamajam iecerēm. Jāstrādā lai pierādītu sevi,» turpina Dana. «Tagad sākas īstais darbs. Cik mēs pašas varam saprast savu dinamiku, cik mūsu rokas var paveikt. Esam ļoti nogurušas, maz gulējušas un laimīgas par to, kas šobrīd notiek. Pagaidām pieprasījums ir tāds, kuru spējam apmierināt,» saka Elizabeta.