Lattelekom ir pabeidzis informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma MicroLink Latvia iegādi. Kā teikts preses paziņojumā, Lattelekom ar šo darījumu kļūst par vienu no lielākajiem spēlētājiem Latvijas un Baltijas reģiona IT tirgū. Līdz ar to Lattelekom ir veicis savu daļu no plašāka darījuma, kurā Lietuvos Telekomas un Igaunijas Elion pārņem savu valstu MicroLink kompānijas, tādējādi Baltijas mēroga MicroLink koncernu pārņemot trīs ar zviedru TeliaSonera cieši saistītu telekomunikāciju uzņēmumu īpašumā. TeliaSonera pieder 49 % Lattelekom un vairākums Igaunijas un Lietuvas uzņēmumos. Latvijā saskaņā ar Konkurences padomes lēmumu tiks pārdota MicroLink infrastruktūra, pārsvarā optiskie tīkli Rīgā. MicroLink klientu datu pārraides pieslēgumi tiks pārslēgti uz Lattelekom resursiem, kas daudzviet pat fiziski atrodas blakus MicroLink vadiem.

Igaunijas pilsonim Arturam Bojko tiesa piespriedusi 2 gadu un 7 mēnešu ilgu cietumsodu, kā arī 6,5 miljonu kronu (292 tūkst. latu) lielu naudas sodu par datorvīrusa Allapple izplatīšanu, nodarot lielus zaudējumus vairākām kompānijām.

Pirmos uzbrukumus A. Bojko izdarīja 2004. gada jūlijā. Tā mērķis bija Igaunijas datoru ražotājs Microlink un ziņu portāls Delfi, kas tolaik arī piederēja Microlink. Kompānija uzsākot izmeklēšanu, Interneta pakalpojumu sniedzējs Starman nobloķēja Bojko un Allapple izstrādātājs vairs netika klāt Microlink sistēmām.

Pēc šī atgadījuma A. Bojko uzsāka uzbrukumus Starman.

Viens no pēdējiem A. Bojko upuriem bija apdrošināšanas kompānija IF Eesti Kindlustus, ar kuru A. Bojko bija strīds par kādu satiksmes negadījumu, kurā viņš pats bijis iesaistīts. A. Bojko uzbrukuma rezultātā tika ietekmēta valsts un policijas pieeja IF Igaunijas datubāzēm.

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

SAF Tehnika paziņo, ka sākot ar šī gada 1. novembri par uzņēmuma finanšu direktori (CFO) tiks apstiprināta Aira Loite, liecina SAF Tehnika paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Mēneša laikā Aira Loite varētu ieņemt arī Valdes locekļa amatu, tajā nomainot līdzšinējo uzņēmuma finanšu direktoru Aleksi Orlovu, kura aiziešana no uzņēmuma saistīta ar iespēju sākt privāto uzņēmējdarbību.

„Respektējot līdzšinējā finanšu vadītāja lēmumu pieņemt jaunu izaicinājumu savā karjerā, esmu pārliecināts, ka SAF Tehnikai Airas Loites personā pievienojusies zinoša, inovatīvo tehnoloģiju nozarē viena no pieredzes bagātākajām vadītājām, kas uzņēmumam būs liels ieguvums,” uzsver SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares inkubatori un «akseleratori», kas Baltijas reģionā pēdējā laikā savairojušies, ir laba lieta, bet vairums to varētu pāris gadu laikā izputēt, norāda Alans Martinsons, kas sevi dēvē par «sērijveida uzņēmēju» dažādās nozarēs.

Igaunijas pilsonis Martinsons, kurš, cita starpā, dibinājis ziņu aģentūru Baltic News Service (BNS), savā laikā vadījis datoru salicēju, tirgotāju un IT pakalpojumu sniedzēju Microlink un patlaban piedalās vairākos jaunos IT projektos, teica, ka pasākumu ar dažādiem «atraktīviem» nosaukumiem «barcamp», «seedcamp» un dažādām «garāžām» un ideju «kalšanas» nedēļas nogaļu pasākumu savairošanās «jau ir smieklīga».

«Tie saradās pirms diviem trim gadiem un sasniedza kulmināciju apmēram pirms gada. Patlaban vairs nedzirdu, ka uzrastos jauni šāda veida pasākumi, bet esmu pārliecināts, ka pēc pāris gadiem divas trešdaļa visu šo inkubatoru un akseleratoru pasākumu būs pagalam. Tie nav ilgtspējīgi,» uzskata Martinsons.

SAF Tehnika paziņo, ka sākot ar šī gada 1. novembri par uzņēmuma finanšu direktori (CFO) tiks apstiprināta Aira Loite, liecina SAF Tehnika paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Mēneša laikā Aira Loite varētu ieņemt arī Valdes locekļa amatu, tajā nomainot līdzšinējo uzņēmuma finanšu direktoru Aleksi Orlovu, kura aiziešana no uzņēmuma saistīta ar iespēju sākt privāto uzņēmējdarbību.

„Respektējot līdzšinējā finanšu vadītāja lēmumu pieņemt jaunu izaicinājumu savā karjerā, esmu pārliecināts, ka SAF Tehnikai Airas Loites personā pievienojusies zinoša, inovatīvo tehnoloģiju nozarē viena no pieredzes bagātākajām vadītājām, kas uzņēmumam būs liels ieguvums,” uzsver SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

Igaunija ir otrajā vietā pasaulē aiz ASV pēc jaundibinātu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, taču Igaunijas kā IT paraugvalsts slava ir nedaudz pārspīlēta, norāda igauņu «sērijveida» uzņēmējs un investors Alans Martinsons.

«Pēc mērauklas «jaundibinātie uzņēmumi uz vienu iedzīvotāju» Igaunija ir otrajā vietā pasaulē. ASV ir pirmajā vietā, Izraēla ir trešajā vietā. Šo statistiku esmu pats aprēķinājis no dažādām datubāzēm. Patlaban ir kādi 60 vai 70 labi jaundibināti IT uzņēmumi Igaunijā, kas arī ir investīciju cienīgi uzņēmumi. Skaits ir lielāks nekā Somijā,» skaidroja Martinsons.

Vaicāts, vai Igaunija tiešām ir priekšā citām Baltijas un Eiropas valstīm IT un e-pakalpojumu attīstībā, Martinsons sacīja: «Jā un nē. Nav vienkāršas atbildes. Protams, Igaunijai ir labs PR, bet aiz tā ir kaut kam jābūt. Kas attiecas uz «e-Stonia», uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem, tad Igaunija jau bija priekšgalā pirms septiņiem vai desmit gadiem. Starplaikā citas valstis ir uzņēmušas ātrumu, un diez vai vairs esam numur viens.»

AS SAF Tehnika valdē ievēlēts Jānis Bergs, kurš pildīs arī Tirdzniecības un mārketinga viceprezidenta pienākumus, informē uzņēmuma rīkotājdirektore Aira Loite. J.Berga atbildības sfēra būs SAF Tehnika produktu un risinājumu pārdošanas veicināšana, jo īpaši fokusējoties uz Ziemeļamerikas tirgu.

Turpmāk AS SAF Tehnika valdē darbosies četri pārstāvji - valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs, valdes locekļi - Didzis Liepkalns, Jānis Bergs un Aira Loite.

SAF Tehnika vienlaikus apliecina, ka gaidāmās izmaiņas uzņēmuma vadībā nav saistītas ar pārmaiņām uzņēmuma produktu attīstības un starptautiskās darbības stratēģijā.

J.Bergam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze IT industrijā. Viņš bijis lielākā Baltijas IT uzņēmuma Microlink valdes loceklis un pēdējos gados valdes priekšsēdētājs. Kad 2006. gadā Microlink tika pārdots TeliaSonera grupai, J.Bergs kļuva par akcionāru un valdes priekšsēdētāju SIA FMS, kur strādāja līdz 2015. gada janvārim. J. Bergs bijis arī AS SAF Tehnika padomes loceklis no 2006. gada novembra līdz 2010. gada augustam, vairāk kā 10 gadus vadījis Latvijas IT un telekomunikāciju asociāciju (LIKTA), kā arī IKT klasteri un lasījis lekcijas uzņēmējdarbībā Rīgas Biznesa skolā.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas IT uzņēmumi vienojas par sadarbību klientu apkalpošanā, pirmdien informē laikraksts Dienas bizness.

Latvijas informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmums Datakom, Igaunijas lielākais IT pakalpojumu sniedzējs Elion (1400 strādājošo) un Lietuvas IT kompānija Baltic Data Center ir noslēguši sadarbības līgumu par vienotu IT pakalpojumu sniegšanu klientiem Baltijas valstīs.

Tas uzņēmumiem ļaus Baltijā piedāvāt uzņēmumiem visaptverošus IT risinājumus un administrēšanas pakalpojumus, kas balstīti uz vienotiem standartiem un procesu metodoloģijas. Uzņēmumi varēs vienoties par pakalpojuma sniegšanu kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām.

«Šāda vienota IT pakalpojuma nodrošināšana visās Baltijas valstīs bija Microlink stratēģijas pamatā laika posmā no 2000.-2006. gadam un domāju, ka starptautiskām kompānijām, kuras darbojas visās Baltijas valstīs šāds pakalpojums ir nepieciešams. Diemžēl pēc tam, kad Elion iegādājās Microlink grupu, tā tika sadalīta starp Baltijas telekomiem un Pan- Baltiskā grupa tika izjaukta. Domāju, ka šāda līguma slēgšana rāda, ka ir klienti, kuri novērtē iespēju strādāt viena līguma ietvaros visās Baltijas valstīs. Jāņem vērā, ka gan Elion, gan arī Baltic Data Center pastarpināti pieder TeliaSonera, līdz ar to šāda sadarbība šo uzņēmumu starpā ir pašsaprotama, bet Lattelecom sadarbība ar pārējo TeliaSonera grupu vienmēr ir bijusi nedaudz sarežģīta. Mani nedaudz izbrīna, ka šīs alianses Latvijas partneris ir Datakom. Manuprāt, no Elion un Baltic Data Center viedokļa loģiskāk būtu, ja partneris Latvijā būtu Lattelecom grupa, savukārt fakts, ka par sadarbības partneri Latvijā izvēlēts Datakom norāda uz problēmām šo uzņēmumu attiecībās,» vērtē Latvijas Informācijas sistēmu klastera valdes priekšsēdētājs; FMS Group valdes priekšsēdētājs Jānis Bergs.

Pirmā sensācija: eksporta cenas atgriezušās «trekno» gadu līmenī

Iespējams, jums rodas jautājums: kas par to, ka cenas atkal ir augšā? Kāpēc gan šie skaitļi ir tik nozīmīgi, ka tiek dēvēti par sensacionāliem? Atbildu: tāpēc, ka tie rāda, ka valdības «pretkrīzes» programma, kurai ik dienu tiek dziedātas slavas dziesmas, patiesībā ir izgāzusies.

http://www.csb.gov.lv/csp/events/?mode=arh&period=05.2010&cc_cat=470&id=11990

Lata iekšējas devalvācijas programmas mērķis bija panākt Latvijas ražotāju eksporta cenu samazināšanos, lai šādi – caur algu un attiecīgi pašizmaksu samazināšanos – uzlabotu Latvijas ražotāju konkurētspēju ārējos tirgos.

Dažu pēdējo mēnešu laikā esmu saņēmis daudz jautājumus par mājokļu tirgu – kas notiek un kas notiks, kāpēc aug cenas, vai labāk pirkt vai īrēt?

Tas atgādina notikumus apmēram pirms 15 gadiem, kad mājokļu tirgus bija Latvijas ekonomikas centrālā ass, kuras gravitācija turēja orbītā darba tirgu, patēriņu un patēriņa cenas, IKP dinamiku un maksājumu bilanci. Par to daudz runāja ballēs, bērēs un biznesa konferencēs. Par šiem notikumiem toreiz daudz rakstīju kā žurnālists un saņēmu daudz jautājumu, atzinības un kritikas.

Šogad mājokļu tirgus ir mainījies pietiekami strauji, lai varētu apgalvot, ka pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušas stagnācijas tirgū notiek pavērsiens. Ir paātrinājies īpašumu cenu kāpums. Vairākās Pierīgas pilsētās kopš gada sākumā sērijveida dzīvokļu cenas augušas apmēram par piektdaļu. Aktivizējas hipotekārā kreditēšana, piemēram, pirmajā pusgadā Luminor bankas mājsaimniecībām izsniegto kredītu apjoms audzis gandrīz trīs reizes. Top jauni mājokļu projekti, aug izsniegto būvatļauju apjoms. Ienākumu kāpums pamazām palielina to ģimeņu īpatsvaru, kas spēj ņemt hipotekāros kredītus.

Rīgā strauju popularitāti iegūst iespēja norēķināties par autostāvietu ar īziņas palīdzību, un šo pakalpojumu veicošā kompānija CityCredit katru dienu pievilina jaunus klientus. Sākotnēji pakalpojums, kas deva iespēju par stāvvietas apmaksu norēķināties ar īsziņām, tika smagi kritizēts un neguva lielu popularitāti — sistēma parastajam klientam bijusi pārlieku sarežģīta. Iepriekš šo pakalpojumu nodrošināja kompānija Business on air Latvia (BAL), bet martā to iegādājās viens no bijušajiem Microlink īpašniekiem un tagadējais SAF Tehnikas vadītājs Normunds Bergs. Pēc tam kompānija tika pārdēvēta par CityCredit. Šobrīd CityCredit ir aptuveni 2100 klientu, fizisku personu, un 80 juridisku personu, un to skaits strauji aug. Pateicoties reklāmas aktivitātēm, no jūnija sākuma katru darba dienu sistēmā reģistrējas vidēji 60 jaunu klientu. Jūnijā kompānijā reģistrējušies aptuveni 1000 jaunu klientu.

Mazumtirgotājos valsts saskata peramos zēnus un, savelkot arvien jaunu ierobežojumu žņaugu, kavē nozares attīstību, kura pašlaik šūpojas uz šaura tilta

Tādu ainu zīmē DB un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. Jaudu attīstībai piešķir jaunu spēlētāju ienākšanas potenciāls un gaidāmās struktūras izmaiņas, kas piemet piparus sagaidāmajai mazumtirdzniecības jomas stagnācijai.

Patēriņa līkloči

Iekšzemes izaugsmi galvenokārt virza tieši privātais patēriņš, liecina Latvijas Bankas dati. Mājsaimniecību maksātspēju veicinājis algu kāpums un zemā inflācija. Par iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanos liecina arī pārmaiņas mājsaimniecību patēriņa struktūrā, tajā sarūkot izdevumiem par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Līdz ar to mazumtirdzniecībā var novērot pieaugumu, taču tas ir neliels un turpina noplakt. Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs ir nemierā ar Finanšu ministrijas interpretāciju par statistikas datiem, uz āru rādot pozitīvāku situāciju, nekā to redz nozares dalībnieki. Izteiktu patēriņa pieaugumu mazumtirgotāji neizjūt, arī vidējā patērētāja maciņā naudas pieaugumu īsti nesaskata. Pozitīvs signāls ir augošā tendence iegādāties sadzīves un mājas labiekārtošanas preces, kas varētu liecināt par to, ka cilvēki vēlas nostabilizēt savu dzīvi Latvijā, atzīmē H. Danusēvičs.

Cenu noapaļošanas gadījumi novērojami precēm un pakalpojumiem, kas nav visbiežāk pirkto produktu grupā, norāda Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs. Līdz ar to tās ir ar samērā mazu ietekmi uz kopējiem inflācijas rādītājiem.

Pārskatot medijos publicēto, var rasties iespaids, ka cenu noapaļošana uz augšu pirms eiro ieviešanas ir tik plaši izplatīta parādība, ka tā noteikti būtiski paaugstinās kopējos inflācijas rādītājus valstī, tomēr tas ir maldinošs iespaids, saka LB vadītājs, piebilstot, ka ikvienam skaļi medijos atspoguļotam gadījumam, kad precei un pakalpojumam, kuram eiro ieviešanas priekšvakarā cenas tiek noapaļotas augšup, pretī ir arī vesela virkne preču un pakalpojumu, kam cenas līdz ar eiro ieviešanu netiek mainītas.

Cenas netiek mainītas uz augšu absolūtam vairākumam preču. Saskaņā ar statistikas datiem preces un pakalpojumi ar vislielāko ietekmi uz kopējo cenu līmeni ir pārtika (sevišķi – gaļas, maizes un piena produkti), elektroenerģija un gāze, kā arī transporta līdzekļu ekspluatācijas izdevumi. Šo produktu grupā gadījumi, kad cenas tiktu noapaļotas uz augšu, līdz šim ir bijuši reti. Līdz ar to datos līdz šī gada augustam praktiski šī eiro apaļošanas ietekme uz kopējo inflāciju nav bijusi novērojama. Un, pat ja gada pēdējos mēnešos cenu apaļošana augšup ietu plašumā, tās kopējā ietekme uz gada inflāciju šogad būs zem 0,1, varbūt 0,2 procentpunktiem, saka I. Rimšēvičs.

Esošo riepu ražotnēm nespējot nodrošināt pieprasījumu, dažādu cenu un segmentu auto riepu deficīts, kas sākās jau pagājušajā ziemā, turpināsies arī šosezon, kā rezultātā turpinās augt arī riepu cenas, norāda auto riepu un akumulatoru vairumtirgotāja Baltijas valstīs SIA Latakko valdes priekšsēdētājs Jevgēnijs Kopilkovs.

Uzņēmējs stāstīja, ka kopš pagājušās ziemas pastāv riepu deficīts visos cenu segmentos, kā arī vieglo un kravas auto, lauku tehnikas u.c. sektoros.

«Patlaban ļoti strauji aug Indijas un Ķīnas ekonomikas un iedzīvotāju skaits. Šajās valstīs strauji palielinās vieglo automašīnu, kravas transporta un citu tehnikas vienību skaits, kurām ir nepieciešamas riepas. Tāpat pasaulē aug auto pārdošanas apjomi, kā arī nemazinās uz ceļiem esošo auto skaits. Krīzes gados vairākas vecās riepu rūpnīcas tika slēgtas un to vietā neradās jaunas. Skaidrs, ka esošās riepu rūpnīcas nevar nodrošināt pieprasījumu. Jau patlaban atsevišķas riepas tiek piegādātas ļoti vēlu, kas traucē strādāt, bet šo situāciju ietekmēt ir grūti,» norādīja Kopilkovs.

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Latvijā interneta ātrums ir otrais lielākais pasaulē, krietni apsteidzot par tehnoloģiju lielvalsti dēvēto ziemeļu kaimiņvalsti Igauniju, liecina interneta ātruma mērījumu vietnē "speedtest.net" publicētie jaunākie dati.

Saskaņā ar tiem Latvijā reģistrētais vidējais datu lejupielādes ātrums ir 24,07 megabiti sekundē, savukārt vidējais augšupielādes ātrums - 12,68 megabiti sekundē. Gan lejupielādes, gan augšupielādes ziņā mūsu valstij ir otrais labākais sniegums pasaulē pēc Dienvidkorejas, kur attiecīgie rādītāji ir 33,9 megabiti sekundē un 17,95 megabiti sekundē.

Atzīstot Latvijas rezultātu par pārsteidzošu, pētnieki norāda, ka tas, iespējams, izskaidrojams ar mūsu valsts nelielo teritoriju un iedzīvotāju skaitu, kā dēļ ir vieglāk sasniegt plašu un kvalitatīvu interneta pārklājumu nekā lielākās zemēs ar lielāku iedzīvotāju skaitu.

«Turklāt, visticamāk, viņi [Latvijā] buma gados iztērēja lielas summas infrastruktūrai, un šai Baltijas valstij labu interneta pārklājumu nodrošina Skandināvijas operatori TeliaSonera un Tele2,» teikts pētījumā.

Šī gada pirmajā pusgadā attiecībā pret 2007. gadu reklāmas apjomi Latvijas biznesa laikrakstos pēc bruto cenas pieauguši par 3.5%, liecina TNS Latvia sniegtā informācija.

«Saskaņā ar TNS Reklāmu reģistra datiem, šis pieaugums ir 3,5%, kas uztverams kā biznesa laikrakstu stabilitātes rādītājs,» stāsta TNS Latvia Reklāmu reģistra klientu atbalsta vadītājs Oskars Rumpēters. «Šī tendence ir pozitīvi vērtējama, ņemot vērā augsto inflācijas līmeni valstī. Līdz ar to var secināt, ka reklāmdevēji paļaujas uz šo izdevumu mērķauditoriju arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos.»

Izdevniecības Dienas bizness reklāmas daļas vadītājs Juris Rožkalns piekrīt, ka reklāmas apjoma pieaugums biznesa laikrakstos skaidrojams ar stabilitāti. «Pēdējos gadus ir audzis laikraksta Dienas bizness abonentu skaits, kas šogad nostabilizējies virs 10 tūkstošiem. Patreizējā ekonomiskajā situācijā tirgū notiek ievērojamas izmaiņas, un līdz ar to uzņēmumu vadošo darbinieku pieprasījums pēc profesionālas biznesa informācijas pieaug gan laikrakstā, gan internetā. Līdz ar to reklāmas apjomi palielinās, pateicoties laikraksta auditorijas stabilitātei,» tā J. Rožkalns.

Patlaban mobilo sakaru operators Bite piedāvā ātrāko un kvalitatīvāko mobilo internetu Rīgā, turklāt, ja LMT un Tele2 mobilā interneta pieslēgumu mērījumu rādījumi pārsvarā ir līdzīgi savā starpā, tad Bites mobilais internets teju visās vietās Rīgā ir galvastiesu pārāks.

Tā savā pētījumā secinājis jau zināmu popularitāti interneta vidē izpelnījies blogeris Kristaps Skutelis.

Viņš, veicot savu pētījumu, simulējis ikdienas mobilā interneta lietotāja darbības. Pētījuma laikā izmantots viens dators un trīs operatoru (Bite, LMT, Tele2) USB modemi. Pētījuma autors apbraukājis Rīgu, kopumā veicot aptuveni 300 km garu ceļa gabalu, un apstājies iepriekš izvēlētās vietās, lai pēc kārtas datoram pieslēgtu USB modemus un mēģinātu pieslēgties internetam.

Pētījuma ietvaros katrā apstāšanās vietā veikts lejupielādes un augšupielādes ātruma, kā arī gaidīšanas laika jeb latentuma (latency) tests, izmantojot mājsalapu Speedtest.net.

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Pasaules valstu valdības apkopojušas vairāk nekā 250 sūdzības par jaunajiem vispārējiem (ģenēriskajiem) augšējā līmeņa domēniem (Generic top-level domain (gTLD)), kuru pieteikumi iesniegti Interneta vārdu un numuru piešķires korporācijai (Icann).

Piecdesmit valstu izveidotajai Valdību Konsultatīvajai padomei (Gac) neesot patikuši domēni, kas saistīti ar cilvēku tautībām vai ģeogrāfiskām vietām, tostarp, .roma, .islam, .patagonia, .africa un .zulu. Padomei bijušas arī bažas par domēnvārdiem, kas aptvēruši plašas nozares, kā, piemēram, .casino, .charity, .health, .insurance un .search.

Patlaban Gac izdevusi «agrīnos» brīdinājumus, lai dotu iespēju domēnu iesniedzējiem laiku atrisināt padomes bažas vai arī atteikties no domēna reģistrācijas un atgūt 80% no par domēnu samaksātajiem 185 tūkstošiem ASV dolāru.

Aizvadītā gada jūnijā Icann izlēma atcelt ierobežojumus augšējā līmeņa domēniem, tādējādi paverot ceļu kompānijām un organizācijām, kas varēs to domēnos izmantot savus vai savu zīmolu nosaukumus. Icann paredz, ka pirmie jaunie domēnvārdi darbosies jau nākamajā gadā un nozīmīgi mainīs internetu, kādu mēs to pazīstam mūsdienās.