Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu:

«Mēs varam pazaudēt savu valsti šajā brīdī! Es domāju, tas katram būtu jāapzinās – gan vienkāršajiem cilvēkiem, gan žurnālistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem, » intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs. Lai šo situāciju risinātu, viņš sola radīt jaunas darbavietas.

Šodien, 1. februārī kompānija Microsoft izteica oficiālu piedāvājumu kompānijai Yahoo! par tās pārpirkšanu, maksājot 31 USD par vienu Yahoo! akciju, kas ir par 62% vairāk nekā Yahoo! akciju cena bija biržas slēgšanas brīdī ceturtdien, 31. janvārī, ziņo Information Week.

Pēc Microsoft piedāvājuma Yahoo! akciju cena palielinājās par 53% līdz 29,13 USD.

Microsoft grib iegādāties Yahoo!, lai palielinātu konkurenci kompāniju Google.

Microsoft oficiālā vēstule Yahoo! valdei:

"January 31, 2008

Board of Directors Yahoo! Inc. 701 First Avenue Sunnyvale, CA 94089 Attention: Roy Bostock, Chairman Attention: Jerry Yang, Chief Executive Officer

Dear Members of the Board:

I am writing on behalf of the Board of Directors of Microsoft to make a proposal for a business combination of Microsoft and Yahoo!. Under our proposal, Microsoft would acquire all of the outstanding shares of Yahoo! common stock for per share consideration of $31 based on Microsoft's closing share price on January 31, 2008, payable in the form of $31 in cash or 0.9509 of a share of Microsoft common stock. Microsoft would provide each Yahoo! shareholder with the ability to choose whether to receive the consideration in cash or Microsoft common stock, subject to pro-ration so that in the aggregate one-half of the Yahoo! common shares will be exchanged for shares of Microsoft common stock and one-half of the Yahoo! common shares will be converted into the right to receive cash. Our proposal is not subject to any financing condition.

Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib uzsākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu. Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers gribot milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāvot savu savu lolojumu un kritizējot otra.

Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījuma veidotājiem stāstījis:

Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Microsoft pārstāvniecība Latvijā atzīmē 10 gadu darba jubileju, un uzsākot darbības jauno desmitgadi kompānija informē, ka Microsoft korporācijas kopējās investīcijas dažādos izglītības un labdarības projektos Latvijā veido vairākus miljonus latu.

Vienlaikus, kompānija uzsver, ka Microsoft un tā partneru ekosistēmas kopējais devums Latvijas IKP ir aptuveni 350 miljoni latu ik gadus.

"Mēs lepojamies, ka esam bijuši klāt Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares attīstībā šo desmit gadu laikā un esam spējuši dot savu ieguldījumu IT lietojuma, zināšanu un prasmju veicināšanā, kā arī palīdzējuši dažādām sabiedrības grupām iekļauties IT laikmetā," atzīmē Microsoft Latvia vadītājs Sandis Kolomenskis.

Korporācija vērš uzmanību, ka pēc uzņēmuma reģistrēšanas 1999.gada aprīlī Microsoft Latvia sadarbībā ar uzņēmumu Tilde aizsāka Microsoft programmu latviskošanu, bet 2002.gadā pirmais Latvijas IT uzņēmums Fortech ieguva Microsoft Zelta partnera statusu. Šodien Microsoft Latvijā jau ir 60 zelta sertificētie partneri. Savukārt 2003. gads ir zīmīgs ar Microsoft Office 2003 laidienu - pirmo pilnībā lokalizēto Microsoft Office versiju Latvijā. 2004. gadā uzsākta Microsoft programma Partneri apmācībā, kuras pirmā posma īstenošanai Latvijā tika piešķirti 546 tūkstoši latu.

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies.

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab veikusi pētījumu par Latvijā visbiežāk sastopamajiem datorvīrusiem. Piedāvājam ielūkoties šajā pētījumā Pašlaik dati par inficētajiem datoriem tiek ievākti tikai no pāris datorfirmām, lai saprastu, kā labāk sastrādāties, kā arī to, kādus datus un tos varam iegūt, pārāk neapgrūtinot projekta dalībniekus. Vēlāk, kad sadarbības modelis būs skaidrs, tiks aicināti iesaistīties jauni dalībnieki, kas atbildīs noteiktām prasībām. Tiks izveidotas arī lapas, kurās varēs aplūkot kaitīgo programmu statistiku izvēlētos laika periodos dažādos rakursos un iepazīties ar „populārāko” kaitīgo programmu aprakstiem. Nākotnē ir iecerēts izveidot arī statistiku par iespējamajiem inficēšanās iemesliem un inficēto datoru piederību pie mājas vai biznesa sektoriem. Tas viss kopumā varētu ļaut daudz precīzāk apzināt situāciju, kas ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem efektīvai cīņai ar kaitīgo programmu izplatīšanos. Lai arī nav pagājis mēnesis kopš darbu uzsākšanas, septembra laikā ir ienākuši detalizēti ziņojumi par 27 inficētiem datoriem. Vārds „inficētiem” gan laikam ir ļoti maigs apzīmējums, jo liela daļa no datoriem vienkārši mudžēja no kaitēkļiem. Un tā, lai arī datoru skaits nav īpaši liels un par apjomīgu statistiku vēl pāragri runāt, tomēr kaut kādus secinājumus izdarīt ir iespējams. Inficētie datori tika pārbaudīti ar Kaspersky Anti-Virus, izmantojot paplašināto antivīrusu bāzu komplektu „Extended”, tāpēc starp kaitīgo programmu nosaukumiem ir sastopamas arī AdvWare un PornWare klašu programmas. Uzskaitītas ir tikai tās programmas, kas potenciāli varēja būt aktīvas. Tā piemēram, tika ignorēti kaitīgie kodi inficēto datoru antivīrusu programmu karantīnas mapēs (konstatēti četri datori ar Norton Anti-Virus, kas tikai daļēji bija nosargājis datorus), e-pasta programmu datubāzēs u.t.t. Statistika Inficēto datoru skaits: 27 Vidējais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 9 Minimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 1 Maksimālais dažādu kaitīgo programmu skaits vienā datorā: 30 Biežāk sastopamās programmas: 1. Backdoor.Rbot.gen 2. Backdoor.Agent.ay 3. AdvWare.Gator No savāktajiem datiem diezgan droši var apgalvot, ka e-pasta datorvīrusi (I-Worm), par kuru parādīšanos visbiežāk ziņo antivīrusu kompānijas, sastāda ļoti mazu daļu (0,4%) no visa konstatēto kaitīgo programmu klāsta un pašlaik ne tuvu nav datorvīrusu problēma No 1. Šķiet, ka ievērojamu (iespējams pat ievērojamāko) daļu inficēto e-pasta vēstuļu izsūta paši to radītāji ar spama tehnoloģiju palīdzību, radot epidēmiju ilūziju, kas pēc tam atspoguļojas uz e-pasta antivīrusu filtru datiem bāzētos vīrusu topos. Kā redzams no kaitīgo programmu sadalījuma pēc to tipiem, tad lielu daļu (37,1%) aizņem palīgprogrammas (Trojan Downloaders), kas paredzētas pašu kaitīgo programmu ielādei no interneta. Diezgan ievērojamu daļu sastāda PornWare (5,4%) un AdvWare (15,2%). Pirmo grupu pārsvarā sastāda pornogrāfijas saitu automātiskā iezvana programmas. Toties viens otrās grupas pārstāvis (AdvWare.Gator) pat ir iekļuvis izplatītāko programmu trijniekā. Daudzi varbūt neuzskatīs reklāmas programmatūru par bīstamu, tomēr datu vākšana par lietotāja darbībām un paradumiem ir un paliek privātuma pārkāpums. Nu jau tradicionālie tīkla tārpi šobrīd aizņem tikai 7,1%, toties konfidencionālās informācijas zagšanas (Trojans) un attālinātās nesankcionētās vadības (Backdoors) programmu sektors ir pārstāvēts bāgātīgi, 17,9% un 17% atbilstoši. Pie tam lūkas, tā tagad latviski saucas “backdoor”, ieņem pirmās divas vietas biežāk sastopamo programmu sarakstā. Te mēs nonākam pie paša galvenā. Jaunākās tendences kaitīgo programmu attīstībā ir nopietni skārušas Latviju, jo, gan biežāk sastopamo programmu saraksta virsotnē, gan daudzās vietās zemāk, nosaukumos ir sastopama trīs burtu kombinācija “bot”. IT industrijas mēdiji arvien biežāk raksta par tā saucamajiem “botnet” jeb nesakcionātai vadībai pakļ

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Pēc ilgi gaidītās jaunākās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas, kompāniju sagaida grūtāks darbs – pārliecināt lietotājus un mobilo ierīču tirgu dot iespēju Windows 8.

Tehnoloģiju nozares ekspertu reakcija saistībā ar Microsoft Windows 8, kā arī planšetdatoru Surface ir dažāda. Analītiķi norāda, ka Windows 8 ir Microsoft «patiesības mirklis», kurš noteiks, vai tehnoloģiju gigantam izdosies nosargāt savu dominējošo vietu tirgū, raksta Wall Street Journal.

Microsoft un tās partneriem ir pietiekoši «dziļas kabatas», lai Windows 8 operētājsistēmas reklamēšanai varētu tērēt miljoniem ASV dolāru. Tomēr eksperti norāda uz patērētāju pagaidām nezināmu reakciju, kā arī Windows 8 piemērotu lietojumprogrammu trūkumu. Tā, piemēram, datoru ražotājs Acer ceturtdien samazinājis savas pārdošanas apjomu prognozes, daļēji norādot uz pircēju zemo interesi par Windows 8. Izaicinājumus rada arī pats tirgus, kurā aizvien nozīmīgāku lomu spēlē tādas mobilās ierīces kā planšetdatori. Šajā jomā Microsoft nāksies spēkoties ar tādiem milžiem kā Apple un Samsung.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē, ka Somijas varas iestādes brīdinājušas datoru lietotājus, lai viņi neizmanto Microsoft Internet Explorer 6.0, jo tam ir "nopietns" trūkums drošības sistēmā, kurš pakļauj briesmām datorus. "Tā ir nopietna drošības problēma, jo šī ievainojamība apdraud visus datorus, kas izmanto Internet Explorer 6.0," paziņoja Arsi Heinonens, Somijas Sakaru ministrijas Komunikāciju regulēšanas pārvaldes padomnieks datu drošības jautājumos. "Mēs rekomendējam atturēties no pārlūkprogrammas IE 6.0 izmantošanas līdz brīdim, kad Microsoft izlaidīs "ielāpu" trūkuma novēršanai," viņš piebilda, ar to domājot ASV programmatūras giganta bieži publicētos labojumus, ar kuriem tiek novērsti trūkumi Microsoft programmās. Heinonens uzsvēra, ka minētā drošības problēma neskar citas populārās pārlūkprogrammas versijas. Datoru drošības speciālistiem šī ievainojamība ir zināma jau pāris nedēļas. Taču tikai pēdējās dienās tārpu autori sākuši izmantot šo trūkumu, lai datorus pārņemtu savā kontrolē un izmantotu, piemēram, surogātpasta izplatīšanai. Kā liecina Somijas datu drošības firmas F-Secure pētījumi, Bofra tārpu saime, kura izmanto šo ievainojamību, izplatības ziņā pasaulē ir sestajā vietā. Bofra ir interneta tārps, kas izplatās ar e-pasta sūtījumiem. Atšķirībā no tipiskiem e-pasta tārpiem, tas satur tikai norādi uz tīkla vietni, nevis kādu kaitīgu programmu vai pievienotu failu. Tā rezultātā šādu e-pasta vēstuļu apturēšanai nelīdz ne parastā antivīrusu aizsardzība uz e-pasta serveriem, ne e-pasta pārbaude darbastacijās, jo kaitīgais kods netrodas e-pasta vēstulē. Ja lietotājs uzklikšķina uz norādes e-pasta vēstulē, tad pārlūkprogramma atver norādīto lapu, un tā automātiski inficē datoru, izmantojot augstāk minēto IE 6.0 ievainojamību. Tas gan notiek tikai tad, ja datorā nav uzstādīta antivīrusu programma vai tā nav savlaicīgi atjaunināta. Uz šo brīdi visas vadošo antivīrusu ražotāju programmas spēj aizsargāt, kā minimums, pret zināmajiem tārpa Bofra variantiem. Taču, ņemot vērā mūsdienu īpaši straujos datorvīrusu epidēmiju uzliesmojumus, kas tiek mākslīgi uzkurināti ar surogātpasta metodēm, pat tie datoru lietotāji, kas izmanto antivīrusu programmas, ir pakļauti paaugstinātam riskam, kamēr strādā ar ievainojamību saturošo IE 6.0 versiju. Atgādināsim, ka nesen ievainojamība tika izmantota kaitīgo kodu izplatīšanai, izmantojot interneta reklāmas tīklus. Tā rezultātā daudzas, parasti ļoti uzticamas, vietnes internetā pret savu gribu kļuva par savu apmeklētāju datoru inficētājām. Līdz ar to Datoru Drošības Tehnoloģijas arī pievienojas daudzajiem pasaule izskanējušajiem ieteikumiem par alternatīvu pārlūkprogrammu izmantošanu Internet Explorer 6.0 vietā, ja vien datorā nav uzstādīts Windows XP ar Service Pack 2, kas nesatur šo bīstamo ievainojamību.

Microsoft Convergence 2006 EMEA foruma ietvaros Minhenē a/s Latvijas Finieris šodien saņēmis balvu par veiksmīgu Microsoft biznesa IT risinājuma ieviešanu sadarbībā ar SIA Columbus IT un Microsoft Latvia, db.lv informēja Microsoft Latvia pārstāve Ilze Nagla.

Latvijas Finieris ir vienīgais Baltijas uzņēmums un - līdzās diviem Krievijas uzņēmumiem – viens no trim Austrumeiropas uzņēmumiem, kas šogad saņem Microsoft Klientu balvu par panākumiem Microsoft biznesa risinājumu ieviešanā.

Latvijas Finieris Microsoft Dynamics AX 3.0 SP5 programmu ieviesa 2005. – 2006.gadā. Turpmāko divu gadu laikā uzņēmumā plānots ieviest vēl vairākus jauninājumus šī programmas ietvaros.

Microsoft Convergence ir plašākais Microsoft biznesa risinājumu jeb Microsoft Dynamics diskusiju forums, kas ASV tiek rīkots jau desmit gadus. Forums sniedz iespēju iepazīties ar jaunākajiem Microsoft biznesa produktiem, dalīties pieredzē un iepazīt konkrētus, uz šiem produktiem balstītus biznesa risinājumus.

No ceturtdienas, 4. septembra plānots uzsākt mājas un mazo biroju Windows datoru aizsardzības programmu Kaspersky Internet Security 2009 (KIS 2009) un Kaspersky Anti-Virus 2009 (KAV 2009) pārdošanas un tehnisko atbalstu.

„Pēc būtības jaunā Kaspersky 2009 produktu līnija ir ļoti spēcīga atbilde uz bezprecedenta apdraudējumu skaita pieaugumu globālajā tīmeklī,” skaidro Valdis Šķesters, SIA Datoru Drošības Tehnoloģijas mārketinga direktors. „Antivīrusu industrija un interneta lietotāji vēl nekad nav sastapušies ar tik krasu jauno kaitīgo programmu skaita pieaugumu, kas ir tieši saistīts ar kibernoziegumu veikšanas instrumentu pagrīdes tirgus attīstību. Sekas šī tirgus attīstībai ir tādas, ka, piemēram, personas ar relatīvi zemu zināšanu līmeni spēj lielā skaitā ģenerēt kaitīgās programmas un ievietot tās pilnīgi legālās vietnēs. Nav grūti noprast, ka viegla pieejamība ir pamatā masveidīgumam.”

Microsoft jaunākā operētājsistēma Windows 8 tirgū parādīsies šā gada oktobrī. Savukārt ierīču ražotājiem Windows 8 būs pieejama augusta pirmajā nedēļā, lai tie varētu operētājsistēmu uzstādīt datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pavēstījusi kompānija.

Šogad īpaša vērība tikšot pievērsta Microsoft jaunākajai operētājsistēmai Windows 8 un biroja programmatūrai Office – īpaši birojam «mākonī» - Office 365. Liels uzsvars šogad tiks veltīts arī Windows Phone 8, Windows Server 2012 un Windows Azure iespējām, jūlijā notiekošajā Microsoft Worldwide Partner konferencē Toronto akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.

Mēnesī kompānijas «mākoņa» spēkam pievienojas ap 1000 jaunu parteru, norādīja S. Balmers. Viņš atzina, ka pirms pāris gadiem, kad kompānija runāja par «mākoņa» iespējām, viņš bija diezgan piesardzīgs, jo pieļāva, ka daži partneri varētu tam pretoties, tomēr šobrīd var redzēt «mākoņa» spēku pilnā apmērā. Attiecībā uz Office 365 viņš solīja, ka kompānija strādās pie tā, lai šajā jomā partneriem būtu vieglāk sadarboties ar saviem klientiem.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem.

Nevaldāmi, pārmērīgi runīgi un vēl dažāda veida lidmašīnu pasažieri var citiem sabojāt lidojumu, un viņi pat vairs neizraisa lielu izbrīnu, bet aviokompānijas Jazz Air pasažieri nebija gaidījuši, ka viņus pārsteigs pārlieku smirdošs pasažieris, vēsta CNN.

No aviokompānijas Jazz Air - reģionālā aviosabiedrība Kanādā, kas apkalpo arī ASV pilsētas - lidmašīnas šomēnes izraidīts vīrietis, jo viņa ķermenis spēcīgi odis.

SIA Microsoft Latvia pērn apgrozīja 2,77 milj. Ls, kas ir par 3,25% mazāk nekā 2010. gadā, taču uzņēmuma peļņa ir augusi par 13,2%, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā Microsoft Latvia pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 221,8 tūkst. Ls. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka peļņas paaugstināšana izdevusies ar «stingrās izmaksu kontroles» palīdzību.

Microsoft Latvia valdē kopš pērnā gada maija darbojas Ēriks Eglītis. Pirms tam kompānija valdē darbojās lietuvietis Mindaugs Glods (Mindaugas Glodas) un Daiga Trumpe, kas uzņēmuma valdē darbojās attiecīgi līdz 2011. gada maijam un 2010. gada augustam.

«Microsoft Latvia gada pārskats atspoguļo iekšējos norēķinus starp SIA Microsoft Latvia un mātes uzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to tam nav tieša sakarā ar Microsoft Latvia kā uzņēmuma novērtējumu un biznesa rādītājiem,» Db.lv uzsvēra Ē. Eglītis.

«Prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu, » intervijā laikrakstam Diena sacījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Microsoft paziņojusi par Nokia mobilo telefonu biznesa iegādi par 3,79 miljardiem eiro, tādējādi pieliekot punktu Nokia trīs desmitgades ilgušajam mobilo telefonu «pārdošanas piedzīvojumam», vēsta Reuters.

Tāpat Microsoft pavēstījusi, ka grasās iegūt Nokia patentu licenci, kā arī iegādāties Somijas kompānijas karšu pakalpojumu. Nokia patentu iegāde Microsoft izmaksās 1,65 miljardus eiro. Tādējādi kopējais Microsoft un Nokia darījums būs 5,44 miljardu eiro apjomā, un paredzēts, ka tas tiks noslēgts 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Par vērienīgajām izmaiņām kompānijā paziņots mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad Microsoft vadītājs Stīvs Balmers (Steve Balmer) pavēstīja par došanos pensijā.

Pasaule ieiet digitālo rīku ērā, ar kuriem cilvēki vadīs savas ikdienas norises - darba uzdevumus, saziņu ar citiem, ceļošanu, izklaidi un daudz ko citu, un šie rīki pamazām aizstās parastos galda un portatīvos datorus, norāda informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

Viens veids, kā Microsoft seko digitālo rīku attīstībai, - tas izstrādā mobilo telefonu operētājsistēmu Windows Phone 7, kuru izmanto vairāki mobilo telefonu ražotāji, kā arī īpaši sadarbojas ar telefonu ražotāju Nokia, stāstīja Cvetkovičs.

«Ar Nokia ir ļoti dziļa partnerība, jo tās vadītājs Stīvens Elops bija Microsoft viceprezidents un Darba ražīguma veicināšanas nodaļas vadītājs. Viņš uzraudzīja jaunākā aplikāciju komplekta Microsoft Office attīstību un sagatavošanu tirgum. Microsoft noteikti ir sācis ieiet ierīču pasaulē - gan ar veiktspējīgām, gan mazāk veiktspējīgām ierīcēm,» teica Cvetkovičs.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.