Helēna Demakova bija viena no visspožākajām ministrēm, kāda vien ir bijusi, ar ļoti profesionālām, dziļām zināšanām, ar atzītu autoritāti arī ārpus Latvijas, intervijā laikraksta Diena pielikumam SestDiena sacījis Andris Šķēle. Viņš arī atzinis, ka partijas biedri «treknajos gados » neesot ieklausījušies visos viņa padomos.

Atbildot uz SestDienas jautājumu:

«Mēs varam pazaudēt savu valsti šajā brīdī! Es domāju, tas katram būtu jāapzinās – gan vienkāršajiem cilvēkiem, gan žurnālistiem, gan politiķiem, gan uzņēmējiem, » intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis Citai politikai līderis Aigars Štokenbergs. Lai šo situāciju risinātu, viņš sola radīt jaunas darbavietas.

Šlesers un Dolgopolovs lielā steigā grib uzsākt Ziemeļu šķērsojuma būvi, lai arī nav skaidrs, kur ņemt vajadzīgo miljardu latu. Lai iegūtu naudu tilta būvniecībai Šlesers piedāvā ieviest maksu uz visiem tiltiem, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers gribot milzu tiltu ar neskaitāmiem pievedceļiem, Attīstības departamenta direktors Sergejs Dolgopolovs – tuneli. Abi aizstāvot savu savu lolojumu un kritizējot otra.

Rīgas vicemērs, Brīvostas valdes priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījuma veidotājiem stāstījis:

Tehnoloģiju jomā situācija vienmēr ir bijusi saspringta un situācija mēdz mainīties visai ātri. Piemēram, atliek vien paskatīties uz Nokia, lai redzētu, kā dažu gadu laikā iespējama kādreizējā tirgus līdera atvadīšanās no troņa. Rodas jautājums – kuras vēl kompānijas tehnoloģiju sektorā varētu piedzīvot ja ne vismaz līdzīgu norietu, tad vismaz mērenu pozīciju zaudēšanu. Viens no aktuālajiem jautājumiem šajā jomā ir pasaules personālo datoru programmatūras flagmaņa Microsoft nākotne. Šajā sakarā gan Microsoft Latvia vadītājs Ēriks Eglītis piebilst, ka kompānijas pozīcija Latvijā ir stabilas.

Daudzi akciju tirgus speciālisti pēdējā laikā nekautrējas pazemināt Microsoft apgrozījuma, peļņas un akcijas cenas prognozes. Viens no galvenajiem faktoriem šādai rīcībai tiek minēts, ka populāro mobilo operētājsistēmu izstrādātāji, piemēram, Apple arvien izteiktāk savos produktos, kuri kļūst arvien jaudīgāki, spēj piedāvāt patērētājiem arvien pilnīgāku produktu klāstu. Tas savukārt vairs nepadara nepieciešamu tradicionālāku Windows produktu iegādi. Īsāk – runa ir par to, ka Microsoft var nokavēt gudro mobilo tehnoloģiju vilni. Šajā sakarā, piemēram, biznesa portāls Barron’s raksta - «beidzot Windows nāksies sastapties ar īstu konkurenci».

Elektronisko norēķinu sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā bija ekonomiski pamatota, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service atzina Rīgas sabiedriskā transporta uzņēmuma Rīgas satiksme (RS) valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens.

Microsoft pārstāvniecība Latvijā atzīmē 10 gadu darba jubileju, un uzsākot darbības jauno desmitgadi kompānija informē, ka Microsoft korporācijas kopējās investīcijas dažādos izglītības un labdarības projektos Latvijā veido vairākus miljonus latu.

Vienlaikus, kompānija uzsver, ka Microsoft un tā partneru ekosistēmas kopējais devums Latvijas IKP ir aptuveni 350 miljoni latu ik gadus.

"Mēs lepojamies, ka esam bijuši klāt Latvijas informācijas tehnoloģiju nozares attīstībā šo desmit gadu laikā un esam spējuši dot savu ieguldījumu IT lietojuma, zināšanu un prasmju veicināšanā, kā arī palīdzējuši dažādām sabiedrības grupām iekļauties IT laikmetā," atzīmē Microsoft Latvia vadītājs Sandis Kolomenskis.

Korporācija vērš uzmanību, ka pēc uzņēmuma reģistrēšanas 1999.gada aprīlī Microsoft Latvia sadarbībā ar uzņēmumu Tilde aizsāka Microsoft programmu latviskošanu, bet 2002.gadā pirmais Latvijas IT uzņēmums Fortech ieguva Microsoft Zelta partnera statusu. Šodien Microsoft Latvijā jau ir 60 zelta sertificētie partneri. Savukārt 2003. gads ir zīmīgs ar Microsoft Office 2003 laidienu - pirmo pilnībā lokalizēto Microsoft Office versiju Latvijā. 2004. gadā uzsākta Microsoft programma Partneri apmācībā, kuras pirmā posma īstenošanai Latvijā tika piešķirti 546 tūkstoši latu.

Jaunā informācijas tehnoloģiju (IT) kompānijas Microsoft jaunuzņēmumu kūrētāja Centrālās un Austrumeiropas reģionā Elise Sasa vēlas darboties kā tulks starp abām pusēm, kas ne vienmēr viena otru spējušas atrast un sadarboties.

Sasu šim amatam uzrunājusi kompānija Microsoft, kas šai pozīcijai meklējusi cilvēku ar praktisku pieredzi. Viņai piedāvājums šķitis ļoti interesants, jo arī kompānija ir mainījusies. Agrāk kompānija bijusi slēgta, bet tagad cenšas būt atvērtāka, un arī jaunuzņēmumi sāk izvērtēt Microsoft platformu nopietnāk, sprieda kompānijas pārstāve.

Sasas prioritāte ir stādāt ar jaunuzņēmumu komūnu - TechHub Rīgā, Garage48, Startup Wise Guys, Gamefounders Igaunijā, Startup Highway Lietuvā. Līdzīgas komūnas ir Polijā un Balkānos. Viņa vēlas veidot sadarbību pāri robežām, Microsoft iekšienē veidot komunikāciju dažādu valstu ofisos.

Izdevumu samazināšanas plāns sāpīgi skāris nabadzīgākos Latvijas Pasta darbiniekus - pastniekus. Latvijas Pasta valde nolēmusi atteikties no preses izvadāšanas ar Renault markas pasta automašīnām un liek pastniekiem braukt ar personīgajām mašīnām, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Galvenais iemesls, kāpēc Latvijas pasts pirms četriem gadiem nolēma izmantot automašīnas, bija pastnieku drošība. Tas notika pēc pastnieces slepkavības Ludzas rajonā. Neaizsargāto pastnieci, kas viena ar kājām gāja cauri mežam, nosita ar cirvi 700 latu dēļ. Pēc aptuveni gada Audriņu pagastā smagi savainoja vēl vienu pastnieci. Toreizējais Latvijas pasta ģenerāldirektors Gints Škodovs solīja pastniekus apgādāt ar automašīnām un apmaksāt arī auto vadīšanas kursus. Solījumu viņš pildīja.

Taču tagad uzņēmuma vadība aprēķinājusi, ka solījuma pildīšana izmaksā pārāk dārgi.

Pretējā gadījumā būtu jāsamazina pastnieku algas, vai arī jāpalielina maksa par pasta pakalpojumiem, biedē uzņēmuma vadītājs. Aprēķini liecina, ka uzņēmums ietaupīs aptuveni 6 santīmus uz vienu kilometru, ja pastnieki presi vedīs ar savu privāto mašīnu. Gadā tie būšot vairāki simti tūkstoši latu.

Starp valsts svētku dienām esošo darbadienu pārcelšana uz brīvdienām palielina darba devējiem izmaksas un apgrūtina darbu, ir pārliecināts Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic prezidents Bertolts Fliks un Latvijas Valsts mežu personāla vadības un administratīvās daļas vadītāja Ligita Pundiņa.

Nozare.lv rīkotajā diskusijā Pundiņa uzsvēra, ka nereti šādā veidā tiek

Nacionālā lidsabiedrība airBaltic palikusi parādā starptautiskajai lidostai Rīga vairāk nekā 3 miljonus latu, svētdien, atsaucoties uz neoficiāliem avotiem, vēstīja LTV raidījums De facto. Raidījums norādīja, ka, iespējams, tieši šī iemesla dēļ lidosta un lidsabiedrība līdz galam vēl nav spējušas vienoties par jaunā airBaltic termināļa būvniecību lidostas teritorijā.

Raidījums vēstīja, ka par milzu parādsaistībām informēta arī Satiksmes ministrija, taču tā kompānijas parādsaistības nekomentē. Klusējot arī lidostas pārstāvji, neatklājot, cik īsti lieli parādi iekrājušies un par kādiem pakalpojumiem airBaltic nav norēķinājusies.

Aktīvistu grupa, kas sevi dēvē par Ceturtās atmodas tautas armiju (4ATA), paziņojusi, ka izbeidz savas publiskās aktivitātes – valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma datu publiskošanu internetā.

Neo rakstiskā interneta intervijā LTV raidījumam De facto skaidrojis, ka

Uzņēmumi pārsvarā lieto Microsoft biroja programmatūru, tā Db noskaidroja aptaujājot vienus no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem, lai noskaidrotu kādu biroja programmatūru tie lieto un kādi ir galvenie ietekmējošie faktori.

«AS Latvenergo kopumā izmanto tradicionālos Microsoft piedāvātos risinājumus – Windows un Office programmu paketes. Savukārt kā e-pasta programmatūra un dokumentu aprites sistēma, kas gan neietilpst biroja programmatūras komplektācijā, tiek lietota Lotus Notes,» Db norādīja AS Latvenergo Ārējās komunikācijas daļas vadītājs Andris Siksnis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pašlaik uzņēmumā netiek izskatīta iespēja pievērsties sabiedrībā plaši apspriestajai bezmaksas atvērtā koda programmatūrai, jo tā nespēj nodrošināt uzņēmuma dokumentu apstrādes prasībām atbilstošu funkcionalitātes līmeni.

Pēc ilgi gaidītās jaunākās Microsoft operētājsistēmas Windows 8 prezentācijas, kompāniju sagaida grūtāks darbs – pārliecināt lietotājus un mobilo ierīču tirgu dot iespēju Windows 8.

Tehnoloģiju nozares ekspertu reakcija saistībā ar Microsoft Windows 8, kā arī planšetdatoru Surface ir dažāda. Analītiķi norāda, ka Windows 8 ir Microsoft «patiesības mirklis», kurš noteiks, vai tehnoloģiju gigantam izdosies nosargāt savu dominējošo vietu tirgū, raksta Wall Street Journal.

Microsoft un tās partneriem ir pietiekoši «dziļas kabatas», lai Windows 8 operētājsistēmas reklamēšanai varētu tērēt miljoniem ASV dolāru. Tomēr eksperti norāda uz patērētāju pagaidām nezināmu reakciju, kā arī Windows 8 piemērotu lietojumprogrammu trūkumu. Tā, piemēram, datoru ražotājs Acer ceturtdien samazinājis savas pārdošanas apjomu prognozes, daļēji norādot uz pircēju zemo interesi par Windows 8. Izaicinājumus rada arī pats tirgus, kurā aizvien nozīmīgāku lomu spēlē tādas mobilās ierīces kā planšetdatori. Šajā jomā Microsoft nāksies spēkoties ar tādiem milžiem kā Apple un Samsung.

Microsoft jaunākā operētājsistēma Windows 8 tirgū parādīsies šā gada oktobrī. Savukārt ierīču ražotājiem Windows 8 būs pieejama augusta pirmajā nedēļā, lai tie varētu operētājsistēmu uzstādīt datoros, planšetdatoros un viedtālruņos, pavēstījusi kompānija.

Šogad īpaša vērība tikšot pievērsta Microsoft jaunākajai operētājsistēmai Windows 8 un biroja programmatūrai Office – īpaši birojam «mākonī» - Office 365. Liels uzsvars šogad tiks veltīts arī Windows Phone 8, Windows Server 2012 un Windows Azure iespējām, jūlijā notiekošajā Microsoft Worldwide Partner konferencē Toronto akcentēja Microsoft vadītājs Stīvs Balmers.

Mēnesī kompānijas «mākoņa» spēkam pievienojas ap 1000 jaunu parteru, norādīja S. Balmers. Viņš atzina, ka pirms pāris gadiem, kad kompānija runāja par «mākoņa» iespējām, viņš bija diezgan piesardzīgs, jo pieļāva, ka daži partneri varētu tam pretoties, tomēr šobrīd var redzēt «mākoņa» spēku pilnā apmērā. Attiecībā uz Office 365 viņš solīja, ka kompānija strādās pie tā, lai šajā jomā partneriem būtu vieglāk sadarboties ar saviem klientiem.

Sociāldemokrātu kongress šodien balsojumā nolēma 10. Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar Agra Sūnas vadīto partiju Latvijas kustība Solidaritāte, kas izveidota uz policistu arodbiedrības pamatiem, un bijušā tēvzemieša Guntara Krasta apvienību Libertas.lv.

Tiks veidota sociāldemokrātiska partiju apvienība. Par šo Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) līdera Jāņas Dineviča priekšlikumu nobalsoja 121 kongresa delegāts, pret bija 24 starp kuriem arī Atis Lejiņš. Viens delegāts balsojumā atturējās.

Sestdienas kongresā bija asas debates un pretēji viedokļi par to, kādu ceļu tālāk iet sociāldemokrātiem. J. Dineviča vietnieks Atis Lejiņš, kurš bija LSDSP saraksta līderis Eiropas Parlamenta vēlēšanās, aicināja turpināt sadarbību ar partijas tradicionālajiem sabiedrotajiem arodbiedrībām, kā arī pieļāva sadarbību ar partiju apvienību Vienotība, sociāldemokrātiem tomēr paliekot pastāvīgiem.

Nevaldāmi, pārmērīgi runīgi un vēl dažāda veida lidmašīnu pasažieri var citiem sabojāt lidojumu, un viņi pat vairs neizraisa lielu izbrīnu, bet aviokompānijas Jazz Air pasažieri nebija gaidījuši, ka viņus pārsteigs pārlieku smirdošs pasažieris, vēsta CNN.

No aviokompānijas Jazz Air - reģionālā aviosabiedrība Kanādā, kas apkalpo arī ASV pilsētas - lidmašīnas šomēnes izraidīts vīrietis, jo viņa ķermenis spēcīgi odis.

SIA Microsoft Latvia pērn apgrozīja 2,77 milj. Ls, kas ir par 3,25% mazāk nekā 2010. gadā, taču uzņēmuma peļņa ir augusi par 13,2%, liecina informācija Lursoft.

2011. gadā Microsoft Latvia pēc nodokļu nomaksas nopelnīja 221,8 tūkst. Ls. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka peļņas paaugstināšana izdevusies ar «stingrās izmaksu kontroles» palīdzību.

Microsoft Latvia valdē kopš pērnā gada maija darbojas Ēriks Eglītis. Pirms tam kompānija valdē darbojās lietuvietis Mindaugs Glods (Mindaugas Glodas) un Daiga Trumpe, kas uzņēmuma valdē darbojās attiecīgi līdz 2011. gada maijam un 2010. gada augustam.

«Microsoft Latvia gada pārskats atspoguļo iekšējos norēķinus starp SIA Microsoft Latvia un mātes uzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs, līdz ar to tam nav tieša sakarā ar Microsoft Latvia kā uzņēmuma novērtējumu un biznesa rādītājiem,» Db.lv uzsvēra Ē. Eglītis.

«Prokuroram ir jābūt materiāli nodrošinātam, lai materiālās problēmas neaizņemtu prokurora prātu, » intervijā laikrakstam Diena sacījis LR ģenerālprokurors Jānis Maizītis.

Lai arī daļa ministriju pagaidām neplāno pāriet uz atvērtā pirmkoda bezmaksas programmatūru, ir ministrijas, kuras šogad ir atcēlušas Microsoft programmatūras iegādi.

Latvijā ir sākušās diskusijas par to, ka valsts un pašvaldību iestādes varētu izmantot bezmaksas programmatūru, arī laikraksts Db akcijas ietvaros, kā valsts varētu samazināt savus tēriņus, ir saņēmis vairākus uzņēmēju ierosinājumus par OpenOffice.org izmantošanu. Pakāpeniska pāriešana uz atvērtā koda programmatūras lietošanu valsts iestādēs ir nopietni izvērtējams jautājums, uzskata Finanšu ministrija (FM), vēršot uzmanību, ka ministrija jau patlaban izmanto dažādus atvērtā koda risinājumus savas informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras uzturēšanai. Savukārt, komentējot uzsvaru uz atvērtā koda ofisa saimes programmatūras lietošanas iespējām - elektroniskās tabulas un tekstu redaktori, FM atzīmē pozitīvo aspektu, ka šīs programmas ir bez maksas no licencēšanas viedokļa, tomēr pašas programmatūras uzturēšana prasa papildu finanšu un cilvēkresursus, gan apmācot lietot programmatūras patērētājus, gan tās iestatot, gan atjaunojot. Ministrija arī norāda, ka pilnībā nav atrisināts jautājums par šīs programmatūras latviskošanu, ieskaitot pilnvērtīgas pareizrakstības pārbaudes iespējas, kas ir nopietns iebildums to lietošanai valsts pārvaldē.

Pasaule ieiet digitālo rīku ērā, ar kuriem cilvēki vadīs savas ikdienas norises - darba uzdevumus, saziņu ar citiem, ceļošanu, izklaidi un daudz ko citu, un šie rīki pamazām aizstās parastos galda un portatīvos datorus, norāda informācijas tehnoloģiju (IT) koncerna Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

Viens veids, kā Microsoft seko digitālo rīku attīstībai, - tas izstrādā mobilo telefonu operētājsistēmu Windows Phone 7, kuru izmanto vairāki mobilo telefonu ražotāji, kā arī īpaši sadarbojas ar telefonu ražotāju Nokia, stāstīja Cvetkovičs.

«Ar Nokia ir ļoti dziļa partnerība, jo tās vadītājs Stīvens Elops bija Microsoft viceprezidents un Darba ražīguma veicināšanas nodaļas vadītājs. Viņš uzraudzīja jaunākā aplikāciju komplekta Microsoft Office attīstību un sagatavošanu tirgum. Microsoft noteikti ir sācis ieiet ierīču pasaulē - gan ar veiktspējīgām, gan mazāk veiktspējīgām ierīcēm,» teica Cvetkovičs.

Microsoft paziņojusi par Nokia mobilo telefonu biznesa iegādi par 3,79 miljardiem eiro, tādējādi pieliekot punktu Nokia trīs desmitgades ilgušajam mobilo telefonu «pārdošanas piedzīvojumam», vēsta Reuters.

Tāpat Microsoft pavēstījusi, ka grasās iegūt Nokia patentu licenci, kā arī iegādāties Somijas kompānijas karšu pakalpojumu. Nokia patentu iegāde Microsoft izmaksās 1,65 miljardus eiro. Tādējādi kopējais Microsoft un Nokia darījums būs 5,44 miljardu eiro apjomā, un paredzēts, ka tas tiks noslēgts 2014. gada pirmajā ceturksnī.

Par vērienīgajām izmaiņām kompānijā paziņots mazāk nekā divas nedēļas pēc tam, kad Microsoft vadītājs Stīvs Balmers (Steve Balmer) pavēstīja par došanos pensijā.

Vismaz 64 no 119 Latvijas pašvaldībām izmanto atvērtā koda programmatūru, liecina Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieka Guntara Krasovska apkopoti dati.

No pārskata izriet, ka atvērtā koda risinājumus izmanto gan lielas pilsētas, piemēram, Rīga, gan mazas pašvaldības dažādās Latvijas malās, piemēram, Dundaga un Viļāni. Daudzās vietās sākotnēji bezmaksas programmatūru izmanto «parasti» lietotāji ikdienas darbam, rakstot vēstules un citus tekstus ar Open Office un sūtot e-pastu ar programmām Thunderbird, Zimbra vai līdzīgām.

Kā izskanēja LATA konferencē, atvērta koda programmatūras lietošana nav 100% bez maksas, jo jāpērk ieviešanas, apmācību un atbalsta funkcijas. Tomēr lietotāji ietaupa, jo nav jāmaksā lielas licenču maksas, pērkot "Microsoft" vai cita komerciāla ražotāja programmatūru un nav jāalgo cilvēks, kas rūpējas par licenču noteikumu ievērošanu, lai novērstu situācijas, kur notiek ārējas pārbaudes un ar skandālu atrod kādas nelicencētas kopijas.

Lai gan darba devēji novērtētu iespēju iepazīties ar potenciālo darbinieku caur CV video, darba meklētāji neizmanto iespēju sevi prezentēt video formātā, biznesa portālu Nozare.lv informēja personāla atlases uzņēmuma IG Konsultācijas portāla www.labsdarbs.eu vadītāja Iluta Gaile.

No šī gada sākuma kopš pakalpojums tiek piedāvāts, tikai pāris darba meklētāji ievietojuši savus CV video formātā.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

ASV tehnoloģiju gigants Microsoft zaudējumos norakstījis 6,2 miljardus ASV dolāru, kurus bija iztērējis, pārņemot interneta reklāmas kompāniju aQuantive Inc. Microsoft lēmums liecinot par to, ka minētā struktūrvienība uzrādījusi sliktākus rezultātus nekā prognozēts.

Microsoft par 6,3 miljardiem ASV dolāru aQuantive iegādājās 2007. gadā, lai mēģinātu sekot Google paraugam un palielinātu ieņēmumus no reklāmas interneta meklētāju rezultātos.

aQuantive pārņemšana kādreiz bija lielākais Microsoft darījums. To pārspēja Skype pārņemšana aizvadītajā gadā. Par populāro interneta telefonijas pakalpojumu nodrošinātāja pārņemšanu Microsoft maksāja 8,5 miljardus ASV dolāru.

Tomēr Microsoft mēģinājums «nokost gabalu no tiešsaistes reklāmas pīrāga» cieta neveiksmi. Kopš brīža, kad Microsoft iegādājās aQuantive, kompānijas tiešsaistes reklāmas struktūrvienība cietusi deviņu miljardu ASV dolāru lielus zaudējumus.