Šogad budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 miljoniem eiro atlikuši 266,3 miljoni eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija.

Pēc FM sniegtās informācijas, līdz 22.februārim no budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Ministru kabinets ir atbalstījis finansējumu aktuāliem atbalsta pasākumiem Covid-19 pārvarēšanai 533,7 miljonu eiro apmērā.

No šīs summas FM piešķirti 110 miljoni eiro, Veselības ministrijai - 211,7 miljoni eiro, Labklājības ministrijai - 82,4 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai - 45,5 miljoni eiro, Ekonomikas ministrijai - 32,2 miljoni eiro, Aizsardzības ministrijai - 12,4 miljoni eiro.

Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirti 3,3 miljoni eiro, Iekšlietu ministrijai - 1,9 miljoni eiro, mērķdotācijas pašvaldībām piešķirts 17,4 miljonu eiro apmērā, dotācija pašvaldībām - piecu miljonu eiro apmērā, Sabiedrības integrācijas fondam piešķirti 600 000 eiro, Valsts kancelejai - 100 000 eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai - 100 000 eiro, bet Tieslietu ministrijai - 50 000 eiro.

Liela daļa no naudas neparedzētiem gadījumiem pērn iedalīta, lai likvidētu lietavu radītās sekas un izmaksātu kompensāciju AS Pasažieru vilciens; eksperti iesaka vairāk izsvērt vajadzības, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā apmierināti 28 pieprasījumi par kopējo summu vairāk nekā 943 tūkst. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Tas ir mazāk nekā šādā pašā periodā pērn, kad tika pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā šim gadam ir 43,55 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētajiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumiem, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem nauda tiek iedalīta gan bēgļu jautājumu risināšanai, gan atskurbtuvju pakalpojumiem; eksperti iesaka precīzāk definēt pasākumus

Šā gada pirmajā pusgadā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopā apmierināts 51 pieprasījums un to kopējā summa ir 7,59 milj. eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes sniegtā informācija. Šā gada pirmajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 33 pieprasījumiem, un to kopējā summa bija 5,49 milj. eiro. Savukārt otrajā ceturksnī no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīti līdzekļi 18 pieprasījumiem par kopējo summu 2,09 milj. eiro. Kopumā apstiprinātie līdzekļi šajā programmā ir 32,72 milj. eiro, DB informēja Finanšu ministrijā. Ministru kabineta noteikumi paredz, ka budžeta programma Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem (LNG) ir paredzēta, lai segtu budžetā izdevumus katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, valsts pārvaldes uzdevumu nodrošināšanai gadījumos, ja netiek izpildītas līgumsaistības un no sadarbības partnera tiek iekasēts vai ieturēts līgumsods vai procentu maksājums par saistību neizpildi, kā arī citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem. Pašvaldībām līdzekļus piešķir neparedzētiem izdevumiem katastrofu, dabas stihiju un ugunsgrēku seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošajiem infrastruktūras objektiem, kā arī normatīvajos aktos noteiktajiem neparedzētiem gadījumiem. Tomēr eksperti atzīst, ka ne vienmēr šie līdzekļi tiek piešķirti gadījumos, kas patiesi atbilst noteikumos definētajam. Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase min, ka valdības normatīvos būtu precīzāk jādefinē, kādi tieši pasākumi var tikt finansēti no budžeta neparedzētiem gadījumiem, tā ierobežojot «pašdarbību» šajā jomā. Nulles budžeta principu ieviešana liktu ministrijām un citām valsts iestādēm strādāt mērķtiecīgāk.

Šogad valsts parāds nepārsniegs 14 miljardus eiro jeb 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzina Finanšu ministrijā (FM).

FM informēja, ka, balstoties uz Valsts kases datiem, vispārējās valdības parāds 2019.gada beigās bija 11,2 miljardi eiro jeb 37% no IKP, savukārt 2020.gadā, pēc provizoriskiem datiem, valsts parāds bija aptuveni 13,3 miljardi eiro jeb 47% no IKP.

Atbilstoši aktuālajām indikatīvajām prognozēm, FM pieļauj, ka vispārējās valdības parāds 2021.gada beigās nepārsniegs 50% no IKP jeb aptuveni 14 miljardus eiro. Šis gan ir tikai provizorisks novērtējums, kas balstīts uz pašreizējiem pieņēmumiem un pieejamo informāciju.

Tāpat FM norādīja, ka valsts parāda apkalpošanas izdevumi tiek veikti no valsts budžeta un, lai mazinātu ārkārtējā situācijā veicamo aizņēmumu apkalpošanas izdevumu ietekmi uz valsts budžetu nākamajos gados, aizņēmumi tiek veikti ar iespējami zemākām - tuvu nullei un negatīvām - procentu likmēm.

Valsts budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" plāno palielināt vēl par 300 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,62 miljardus eiro, paredz izskatīšanai valdībā iesniegtais Finanšu ministrijas (FM) rīkojuma projekts.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Valsts budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" šogad tiks palielināta vēl par 500 miljoniem eiro, tādējādi plānotajai summai neparedzētiem gadījumiem sasniedzot 1,32 miljardus eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Savukārt februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildus 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniedza 826,73 miljonus eiro.

Savukārt trešdien FM aicinās valdību lemt par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,32 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildus līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 19.martam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 826 729 748 eiro bija atlikuši 324 729 344 eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā ir izveidojas līdzekļu deficīts 220 101 326 eiro apmērā.

Pagājušajā gadā no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem kopumā izlietoti 81,66 milj. Ls, lai gan sākotnēji šādiem mērķiem bija paredzēti vien 6,9 milj. Ls.

Likumā par valsts budžetu 2010. gadam paredzētā summa līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem bija 6,9 miljoni latu, no tā izlietoti 6,76 miljoni latu. Gada gaitā budžeta naudas piešķīrums līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem palielināts vēl par 76,33 miljoniem latu, informē Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja Baiba Melnace.

Vislielākais finansējums neparedzētiem gadījumiem gada gaitā bijis nepieciešams Veselības ministrijai, kam piešķirti 26,3 milj. Ls. Arī Kultūras ministrijai nācies prasīt ievērojamas naudas summas – kopumā 14,2 milj. Ls. Finanšu ministrijai no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirti 12,4 milj. Ls, Iekšlietu ministrijai – 6,4 milj. Ls, bet Aizsardzības ministrijai – 5,4 milj. Ls.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) priekšlikumu par papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro. Janvārī FM izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniedza rīkojumu, kas paredzēja šo summu palielināt par 300 miljoniem eiro. Februārī valdība atbalstīja FM priekšlikumu par vēl papildu 500 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, bet martā budžeta programma tika palielināta vēl par 500 miljoniem eiro.

Otrdien FM rosināja valdību lemt par vēl papildu 300 miljonu eiro novirzīšanu neparedzētiem gadījumiem, tādējādi šajā programmā kopējā summa sasniegs 1,62 miljardus eiro.

FM skaidroja, ka papildu līdzekļu piešķiršana nepieciešama, jo līdz šā gada 9.jūnijam programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" no 1,326 miljardiem eiro bija atlikuši 139,25 miljoni eiro. Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem jau akceptētās pārdales, programmā izveidojies līdzekļu deficīts 427 508 914 eiro apmērā.

Fiskālajai disciplīnai valstī ir jābūt stingrākai un nedrīkst būt tādi gadījumi, kad valsts iestāžu nodokļu maksājumi un parādi jāsedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, uzskata finanšu ministrs Einars Repše.

«Finanšu ministrija Valsts kontroles aizrādījumus atzīst par pamatotiem, turpmāk fiskālajai disciplīnai valstī ir jābūt stingrākai un nozaru ministriem savi budžeti ir jāplāno piešķirto līdzekļu ietvaros. Turpmāk nepieļaujami ir tādi gadījumi kā 2009. gada beigās, kad valsts iestāžu nodokļu maksājumi un komunālo maksājumu parādi ārkārtas kārtībā bija jāsedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,» medijiem izplatītā paziņojumā saka E.Repše.

Jau vēstīts, ka Valsts kontroliere Inguna Sudraba vēl pirms oficiālo ziņojumu sniegšanas vērsās pie augstākajām amatpersonām norādot, ka ministrijas šobrīd pretlikumīgi tērē līdzekļus, maksājot algas no līdzekļiem, kas domāti neparedzētiem gadījumiem. Kā viens no galvenajiem tērētājiem norādīta finanšu ministrija.

Katru valsti veido noteikts iedzīvotāju kopums, kurā ietilpst darbspējīgie iedzīvotāji, pensionāri, cilvēki ar īpašām vajadzībām un arī bērni. Tā tas ir Vācijā, ASV, Krievijā, Turcijā un visā pārējā plašajā pasaulē. Un tikai Latvijā acīmredzot bērni ir kaut kas ārkārtējs un neparedzēts.

Vismaz par to liecina fakts, ka Ministru kabinets savā vakardienas sēdē nolēma 11,2 miljonus latu novirzīt ģimenes pabalstiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Bija saprotams, ka nauda no minētās budžeta pozīcijas tika ņemta pēc pagājušās ziemas, kas izrādījās negaidīti barga un vairākām pašvaldībām nodarīja materiālus zaudējumus. Tāpat nebūtu neloģiski, ja šī pati budžeta pozīcija tiks izmantota, lai sarīkotu gan referendumu par Saeimas atlaišanu, gan, visticamāk, arī parlamenta ārkārtas vēlēšanas šā gada rudenī. Nu, jāatzīst – nebija paredzams, ka toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers spers tik radikālu soli kā Saeimas atlaišanas rosināšana, un tādējādi attiecīgās izmaksas iekļaut 2011. gada valsts pamatbudžetā tiešām nebija iespējams. Bet ģimenes pabalsti… Varētu vēl saprast, ja Latvija šogad būtu pieredzējusi vēl nebijušu demogrāfisko sprādzienu, un tā rezultātā pēkšņi no budžeta būtu nepieciešams tiešām liels līdzekļu daudzums pabalstu izmaksai. Tas Latvijas ikdienā tiešām būtu trakoti neparedzēti. Tomēr realitāte diemžēl ir gluži pretēja – visi iespējamie statistikas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās, nevis palielinās. Tādējādi ir grūti atrast loģisku pamatojumu tam, kāpēc naudu šiem pabalstiem vajadzētu ņemt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Iekšlietu ministrija (IeM) pat nav mēģinājusi taupīt, bet vieglu roku tērējusi no valsts budžeta papildus piešķirtos līdzekļus aptuveni četru miljonu latu apmērā.

Likvidējot Iekšlietu ministrijas (IeM) padotībā esošo Latvijas Policijas akadēmiju (LPA), pieļauti būtiski pārkāpumi. Nesaimnieciskas rīcības risks konstatēts arī Valsts robežsardzē, likvidējot Valmieras pārvaldi. No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2009. gadā IeM piešķirti papildu līdzekļi aptuveni četru miljonu latu apmērā iepriekš prognozējamām un gadskārtējā budžetā plānojamām vajadzībām - telpu un transportlīdzekļu nomai un VP aprīkojuma iegādei, kaut gan līdzekļus neparedzētiem gadījumiem piešķir izdevumiem katastrofu un dabas stihiju seku novēršanai, to radīto zaudējumu kompensēšanai, citiem neparedzētiem gadījumiem un valstiski īpaši nozīmīgiem pasākumiem.

Domāju, neviens nav jāpārliecina par to, cik svarīgi ir samazināt ēnu ekonomikas apjomus, uzlabot nodokļu maksāšanu un veidot godīgu uzņēmējdarbības vidi. Ciešā saistībā ar augstāk minētajiem mērķiem ir jāskata arī jautājums par minimālās algas apmēra paaugstināšanu valstī.

Nav noslēpums, ka daudzviet privātajā sektorā nodarbinātie cilvēki saņem divas algas – oficiālo minimumu un papildus daļu «aploksnē», no kuras netiek maksāti nekādi nodokļi. Nosakot lielāku minimālo algu, samazinātos «aplokšņu» algas apmērs un palielinātos valsts nodokļu ieņēmumi. Mazinoties pelēkās naudas daudzumam biznesā, uzlabotos arī godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēja.

Nesen izskanēja ziņas, ka labklājības ministrs Uldis Augulis ierosinājis nākamajā gadā palielināt minimālo algu no 360 līdz 375 eiro mēnesī. (1) Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens tikmēr norādījis, ka minimālās algas celšanai uz valsts budžetu būtu «fiskāli neitrāla» ietekme – izdevumu pieaugums tiktu kompensēts ar lielākiem nodokļu ieņēmumiem, tāpēc teorētiski būtu iespējams noteikt minimālo algu arī 400 eiro apmērā. Galvenais - jāizvērtē cik lielas algas varētu maksāt uzņēmēji, jo jau pašlaik aptuveni 140 000 cilvēku oficiāli saņem mazāku atalgojumu nekā minimālā alga.(2)

Lai arī līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad «pakusuši» visai strauji, premjers sola, ka naudas pietiks.

No sākotnēji likumā par valsts budžetu 2013. gadam paredzētajiem 14,985 miljoniem latu programmā «Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem» līdz vakardienas valdības lēmumiem bija atlikuši vien 2,979 milj. latu, tomēr šķietami bēdīgo ainu uzlabo Saeimas pagājušās nedēļas lēmums piekrist neparedzētiem gadījumiem novirzīt sešus miljonus latu no valsts parāda vadības apakšprogrammas. Tādējādi neparedzētiem gadījumiem pavisam kopā iespējams pārdalīt 8,979 milj. latu, DB skaidro Finanšu ministrijā (FM). Tiesa gan, līdzīgi kā iesniedzot prasījumus nākamā gada budžetam, arī šoreiz ministriju apetīte pārsniedz pieejamos resursus.

Gan Saeimas deputāti, gan Finanšu ministrijas pārstāvji, gan Valsts kontroliere Inguna Sudraba ir vienisprātis, ka rēķinu apmaksa un nodokļu maksājumu veikšana nav gadījumi, ko varētu klasificēt par «neparedzētiem gadījumiem», taču deputāti uzskata, ka tas nav pretlikumīgi.

Db jau ziņoja, ka Finanšu ministrija jau uzsākusi likumu un normatīvo aktu uzlabošanu, lai novērstu algu un parādu nomaksu no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, ko daudzas ministrijas praktizēja pagājušā gada nogalē.

I.Sudraba uzsvēra, ka budžeta samazinājums attiecas uz visām iestādēm un ministrijām, tādēļ rēķinu un nodokļu nomaksa, izmantojot neparedzētiem gadījumiem domāto naudu, liecina par atsevišķu institūciju nespēju plānot savus pamatdarbības izdevumus.

Par to, ka ministriju un iestāžu rīcība Valsts kontroles minētajos gadījumos ir bijusi ļaunprātīga, ir pārliecināts deputāts Kārlis Leiškalns. Viņš skaidroja, ka nodokļus un nomas maksu neviens vadītājs nevar neplānot, un, visticamāk, tie nav plānoti tīšuprāt, lai parādītu iestāžu budžeta samazinājumu labāka gaismā.

Valsts piešķirtais atbalsts Covid-19 radītās krīzes mazināšanai sasniedzis gandrīz miljardu eiro, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Līdz jūlija vidum Covid-19 radītās krīzes mazināšanai valsts piešķīrusi finansējumu 925,95 miljonu eiro apmērā.

Būtiskākais finansējuma avots slimības radīto seku mazināšanai ir budžeta programma "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kurā kopumā šogad pieejami 625 miljoni eiro.

Līdz jūlija vidum valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīrusi 472,6 miljonus eiro, tādējādi patlaban neparedzētiem gadījumiem pieejamo līdzekļu apmērs ir 148,4 miljoni eiro.

Līdz šim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 101,8 miljoni eiro paredzēti Valsts ieņēmumu dienestam, 45,5 miljoni eiro - Zemkopības ministrijai, 26,5 miljoni eiro - Veselības ministrijai, 55,9 miljoni eiro - Labklājības ministrijai, bet 2,9 miljoni eiro - Iekšlietu ministrijai.

Kopš 2008. gada sākuma līdz 2023. gada 3. ceturkšņa beigām izglītības nozares vidējās regulārās bruto mēnešalgas izmaiņas bijušas visbēdīgākās uz pārējo fona un drīzumā būs pielīdzināmas mazumtirdzniecības veikala darbinieka vidējai regulārai mēnešalgai.

Pieņemot skolotāja algu par bāzi vai vienību, 2008. gadā veikala darbinieks vidēji pelnīja 0,7 izglītības darbinieka vidējās algas, bet 2023. gadā jau 0,91 izglītības darbinieka algu.

Krīzes un svārstības

Vidējā alga dažādās nozarēs aug dažādi, tādēļ arī par visu nozaru pārstāvjiem, jo sevišķi laikā, kad naudas vērtība strauji mainās, nav iespējams spriest vien no valsts vidējās algas izmaiņas. Līdz ar algas devalvēšanos vai straujāku pieaugumu mainās atsevišķās nozarēs strādājošo labklājība un pozicionējums starp citiem. Proti, pat, piedzīvojot algas pieaugumu, cilvēki nevar atļauties tikpat daudz kā tie, kuriem algas pieaugums bijis lielāks. Pirms 2008. gada krīzes daudzas nozares atradās pavisam citā situācijā nekā šodien, un, salīdzinot izglītības un veselības aprūpes darbinieku vidējās algas, tās bija krietni tuvākas nekā šobrīd. Salīdzinājumam Dienas Bizness izvēlējās dažādu nozaru apakšnozares, lai parādītu gan izmaiņas apstrādes rūpniecībā, gan valsts pārvaldē, gan tirdzniecībā.

Šogad budžeta programmu "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" palielinās līdz 300 miljoniem eiro.

2021.gada budžetā sākotnēji neparedzētiem gadījumiem tika plānoti 26,73 miljoni eiro, tomēr Finanšu ministrija (FM) izskatīšanai valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē iesniegusi rīkojumu, kas paredz šo summu palielināt līdz 300 miljoniem eiro.

FM skaidro, ka šo līdzekļu palielināšana ir saistīta ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu un pieņemtajiem epidemioloģiskajiem drošības pasākumiem, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību.

Ministrijā piebilda, ka valdība jau ir lēmusi par virkni atbalsta instrumentiem, kuru nodrošināšanai 2021.gadā būs nepieciešams papildu finansējums, piemēram, atbalstam dīkstāvē esošiem darbiniekiem, nodarbināto algu subsīdijai, subsīdijai uzņēmējiem apgrozāmajiem līdzekļiem, veselības nozares kapacitātes celšanai un noturības stiprināšanai, piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, vakcīnas pret Covid-19 iegādei, loģistikai un ievadei, kā arī bezdarbnieku pabalsta izmaksām.

Algu pieaugums tuvāko mēnešu laikā bremzēsies, taču kopējā dinamika šogad būs pozitīva, norāda ekonomisti.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka ekonomikas krīze bremzēs, bet, visticamāk, neapturēs algu kāpumu Latvijā.

Neskatoties uz IKP kritumu 1,4% apmērā, vidējā darba alga Latvijā šī gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo ceturksni ir augusi par 6,6% un sasniedza 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Protams, ir jāņem vērā, ka kritiens ekonomikā sākās tikai marta vidū un, piemēram, privātajā sektorā vidējā darba samaksa martā auga vien par 4,3%, iepriekšējo 7-8% vietā. Tas ir lēnākais algu pieaugums privātajā sektorā kopš 2016. gada un, līdz ar straujo bezdarba pieaugumu aprīlī, algu kāpums turpmākajos ceturkšņos noteikti kļūs vēl lēnāks. No nozaru viedokļa lieli pārsteigumi darba samaksas dinamikā šī gada pirmajā ceturksnī nav vērojami, saka M. Āboliņš.

2022. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 373 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2021. gadu, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 95 eiro jeb 7,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 6,6 % (no 8,54 līdz 9,10 eiro). Savukārt vidējā neto alga pieauga par 7.1% un beidzot pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 1000 eiro robežu, sasniedzot 1006 eiro.

Lai gan algu kāpums kopumā bija visai straujš, tas ne tuvu neturēja līdzi inflācijas skrējienam, vērtē banku ekonomisti. Viņuprāt šogad sāksies pirktspējas atjaunošanās, 2024. gadā tā paātrināsies.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka augstās inflācijas dēļ vidējās algas pirktspēja samazinājās par 8,7%. Kopējā darba ņēmēju pirktspēja samazinājās ne tik krasi, jo darba algu fonds auga par 11,5%, palielinoties strādājošo skaitam un nostrādātajam laikam, beidzoties pandēmijas ierobežojumu ietekmei. Spilgts piemērs ir izmitināšanas un ēdināšanas nozare, kurā algu fonds auga pat par 58,1%, kultūras un izklaides nozarē tas auga par 20%.

Ministru kabinets otrdien nolēma piešķirt naudas balvu Latvijas labākajai tenisistei Aļonai Ostapenko par izcīnīto pirmo vietu Francijas atklātajā čempionātā tenisā sieviešu vienspēlēs, iegūstot augstākā līmeņa starptautisko tenisa sacensību (Grand Slam) uzvarētājas titulu.

Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), līdz šim vēl nevienam Latvijas sportistam profesionālajā tenisā nebija izdevies vienspēlēs iegūt Grand Slam uzvarētāja titulu. Ostapenko uzvaru French Open atspoguļoja mediji daudzās pasaules valstīs, turklāt finālspēles TV auditorija visā pasaulē bija vismaz 500 miljoni skatītāju. Šis sasniegums ir atzīstams par izcilāko sasniegumu Latvijas tenisa vēsturē, kā arī par vienu no izcilākajiem sasniegumiem Latvijas sporta vēsturē kopumā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā. Taču Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvas apmēru patlaban neparedz naudas balvas piešķiršanu par uzvaru Grand Slam sacīkstēs.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) būtu zinājis, ka Rīgas dome atteiksies segt izdevumus par celtņu piesaistīšanu Zolitūdes traģēdijā, tad jautājums par finansējumu būtu jau izskatīts valdībā un summa sen būtu samaksāta, skaidro iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP).

Kā norādīja ministrs, Rīgas pašvaldība traģēdijas brīdī mutiski bija vienojusies, ka segs celtņu piesaistīšanas izmaksas, taču vēlāk, izpētot normatīvos aktus, no šāda nodoma atteikusies.

Kozlovskis nenoliedz, ka piesaistītie uzņēmuma Arsava celtņi savu darbu paveica. Tāpat ministrs norādīja, ka tiks darīts viss iespējamais, lai situāciju atrisinātu - uzņēmums saņemtu samaksu par darbu un lieta nenonāktu tiesā.

Ja RD savu nostāju nemainīs, iekšlietu ministrs uzrunās ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V), Finanšu ministriju un VARAM, lai jautājumu virzītu valdībā.

Korekti procedūra paredzētu, ka tehniku, kuru pēc plāna piesaista pašvaldība, tā arī apmaksā, un pēc tam lūdz kompensēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM). Pēc tam attiecīgi VARAM valdībā lūgtu piešķirt finansējumu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, teica Kozlovskis.

Latvijā šogad izaudzētā graudu raža ir pietiekami liela, lai nebūtu nepieciešams graudus importēt, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta Panorāma» sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

«Kopumā raža Latvijā ir pietiekami liela, lai mums nebūtu jādomā par graudu iepirkšanu,» teica Lazdiņš.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā ir saimniecības, kurās visa raža ir novākta, taču atsevišķās saimniecībās ražas vākšanas darbi vēl turpinās. «Šā gada rudens ir īpaši nelabvēlīgs lauksaimniekiem Latvijā. Cik varējām, tik padarījām, bet ražas novākšana vēl turpinās pat šobrīd,» atzina Lazdiņš.

Tāpat viņš norādīja, ka valsts plūdos cietušajiem lauksaimniekiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem plāno kompensēt apmēram 71% no ieguldītajiem līdzekļiem.

«Kopumā plūdu skartajā reģionā neiegūtā raža vai platības, no kuras nevarēja iegūt ražu, ir 73 000 hektāru. Pēc mūsu aprēķiniem, zaudējumi lauksaimniekiem ir radīti ap 50 miljoniem eiro. (..) Šobrīd ir piešķirti nepilni 15 miljoni eiro, kas kompensēs daļu no lauksaimnieku ieguldījumiem. Šī summa daļēji varētu nodrošināt to, ka lauksaimnieki, kuri neguva ražu, varēs iegādāties izejvielas, kas nepieciešamas nākamās ražas ieguvei,» klāstīja Lazdiņš.

Finanšu ministrijai netiks piešķirtas veto tiesības, lemjot par līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Atbilstoši Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) ierosinājumam, tā vietā, lai divām - Finanšu un Tieslietu ministrijām - piešķirtu tiesības nobremzēt finansējuma piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, valdība vienkārši turpmāk rūpīgāk izvērtēs to, cik pamatoti ir pieprasīti papildu līdzekļi.

Par to tika panākta vienošanās Ministru kabineta komitejas sēdē.

Finanšu ministrijas apkopotā informācija liecina, ka 2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms. Turklāt ievērojami līdzekļi piešķirti ne tikai saistībā ar, piemēram, dabas stihiju un citu katastrofu nodarīto zaudējumu kompensācijām vai valstiski svarīgiem pasākumiem, bet arīdzan citos gadījumos, tostarp tādos, kurus ne vienmēr var uzskatīt par iepriekš neparedzamiem. Kopumā neparedzētu izdevumu segšanai pērn tika piešķirts 81, 66 milj. Ls. Turpretī dabas stihiju un citu katastrofu seku kompensēšanai piešķirto līdzekļu apjoms ir salīdzinoši niecīgs – 1,93 milj. Ls.

No līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Vissvētākās Jaunas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku organizēšanai Aglonā tiks piešķirti 58,7 tūkst. Ls, tomēr turpmāk šiem kristiešu svētkiem finansējums būs jāplāno laicīgāk, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie noteikumi.

FM norāda, ka ikgadējos kristiešu svētkus Aglonā nevar nosaukt par neparedzētu gadījumu. Tomēr līdzšinējā prakse šo svētku finansēšanā bijusi, nevis izdevumu iekļaušana valsts budžetā, bet gan tā lūgšana no budžeta programmas neparedzētiem gadījumiem.

Šī gada valsts budžetā augusta pasākumiem Aglonā paredzēti 19,8 tūkst. Ls, tomēr svētku norisei kopumā nepieciešami vēl 58 666 Ls, kuru piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem otrdien atbalstīja valdības komiteja. Šis lēmums vēl jāapstiprina Ministru kabinetam.

Tāpat komiteja atbalstīja arī FM izstrādātos noteikumus par Aglonas svētku finansēšanas kārtību. Tie paredz, ka turpmāk katra iesaistītā institūcija, nepieciešamo finansējumu pasākumu veikšanai iekļauj kārtējā gada Finanšu ministrijai iesniedzamajā pamatotajā budžeta pieprasījumā.