Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Mizgraužu dzīres Rietumeiropas mežos radījušas situāciju, ka šogad tirgū ir daudz koksnes, kas iegūta no šādiem mežiem, un to izjutuši gan Latvijā strādājošie kokrūpnieki, gan mežsaimnieki, par šī kaitēkļa operatīvu ierobežošanu esot jādomā

Šādu ainu redz DB aptaujātie meža nozares uzņēmēji, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā vasarā ir bijušas teritorijas, kurās ir tikusi novērota liela mizgraužu populācijas savairošanās, taču tā neesot bijusi tik nopietna, kāda bijusi pēc 2005. gada vējgāzēm, turklāt esot konkrēts rīcības plāns, ko un kā darīt šādās situācijās. Tieši labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās vairākas egļu astoņzobu mizgraužu paaudzes. Ilgstošais sausums un karstums pērnās vasaras otrajā pusē egļu aizsardzības spējas ievērojami pazemināja, tas radīja priekšnosacījumus mizgraužu nākamās paaudzes sekmīgai attīstībai. «Tas, ka Eiropā ir daudz koksnes, kura nākusi no mizgraužu nopostītiem mežiem, ir fakts, un tam ir sava ietekme uz daudzu koksnes izstrādājumu cenām un arī pieprasījumu,» skaidro koksnes importa un eksporta SIA ACA Timber līdzīpašnieks Armands Apfelbaums. Viņš norāda, ka liela šādas koksnes ienākšana tirgū ir radījusi situāciju, ka ir sarucis pieprasījums no Rietumeiropas pēc paletēm un to sagatavēm, tehnoloģiskās koksnes. «Vācija, piemēram, daudz cērt šīs mizgraužu dzīrēs cietušās mežaudzes un iegūto koksni eksportē uz Dāniju un vēl citām valstīm,» norāda A. Apfelbaums. Viņš pauž, ka koksnes tirdzniecībā šis nav pirmais šāda veida atgadījums un droši vien arī ne pēdējais. «Ja būs salta ziema, tad viss būs kārtībā,» tā A. Apfelbaums.

Valsts meža dienests konstatējis, ka mežā ir augsts egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās fons, īpaši strauji meža kaitēkļa savairošanās ir notikusi pēdējās nedēļas laikā, šo secinājumu pamatā ir izlases veidā apsekotās egļu audzes visā valsts teritorijā.Veicot meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzību visā Latvijas teritorijā, Valsts meža dienests konstatēja, ka pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, notiek strauja ļoti bīstamā meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās. Veicot šā kaitēkļa monitoringu, šobrīd mizgrauža fons lielākajā Latvijas teritorijā tiek vērtēts kā augsts, līdz ar to pastāv liels augošu egļu bojājumu risks. Latgales reģionā šī situācija nav tik bīstama kā Vidzemē un īpaši Kurzemē. Jāatzīmē, ka egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās intensīvāka ir 2005.gada 8.-9. janvāra vētras visvairāk skartajos rajonos, kuros līdz pavasarim vēl atradās ievērojams apjoms vētras bojātās un neizstrādātās koksnes. Pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma, dienestam savlaicīgi prognozējot šo iespējamo mizgraužu savairošanos, 2006.gada aprīļa vidū 5 Latvijas rajonos (Kuldīgas, Talsu, Saldus, Ventspils, Tukuma) jau tika izsludināta ārkārtas situācija, kā rezultātā daļēji tika apturēta skuju koku ciršana, lai iespēju robežās pasargātu augošās egļu audzes.

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk nekā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests (VMD) ierosinājis izsludināt ārkārtas situāciju Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos. Ko lems attiecīgo pašvaldību ārkārtējo situāciju komisijas, ir to ziņā, skaidro VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka pēc 2005.gada janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms — ap 390 000 m3 (šā gada martā), un pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Visvairāk nesakopto egļu vējgāžu ir Tukuma rajonā — 65 000 m3, Talsu rajonā – 55 000 m3 un Kuldīgas rajonā – 45 000 m3. Daļa šīs vētras bojātās koksnes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, rūpējoties par dabas daudzveidību, vēja izgāztās egles nedrīkstēja aizvākt un tur ir bijusi jauka attīstības vieta egles astoņzobu mizgrauzim. Daļa mizgraužu joprojām atrodami zem koku mizas, lai gan lielākā daļa to jau ir pametuši attīstības vietas un ziemo zemsegā. Pavasarī vaboles izlidos un meklēs jaunas mājvietas nedaudz izšūpotās vai arī pilnīgi veselās eglēs, skaidro A. Jansone. Viņa atzīst, ka tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha vērtīgo augošo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. «Ja šī vasara būs karsta un Latvijā īstenosies ļaunākais variants no mežu aizsardzības viedokļa, tad katrs m3 pērn neizvāktās un mizgraužu inficētās egles koksnes šogad iznīcinās 7 –12 kokus,» secina A. Jansone. Viņa gan nevēlas spekulēt ar iespējamā posta apmēriem ne m3, ne arī latu izteiksmē, tomēr, pieņemot visļaunāko scenāriju, ka mizgrauzis var nopostīt ap 1.4 milj. m3 koksnes, tikai pirmajā gadā vien, zaudējumi naudas izteiksmē atkarībā no cietušo audžu vecuma un kvalitātes, var tikt lēsti desmitos miljonu latu.

Valsts mežu apsaimniekotāja a/s Latvijas valsts meži (LVM)informācija rāda, ka uz 2005. gada 1. jūliju egļu astoņzobu mizgrauža attīstībā konstatēts: — Daļa pavasarī veidoto mātes eju nav pabeigtas, vai arī mātes tās pametušas nepabeigtas. — Vējgāztajās no meža neizvāktajās eglēs mizgraužu blīvums reti pārsniedz vienu saimi uz dm?, kas ir vērtējams kā mērens (zem vidējā). Parastos mizgrauža attīstības gados šis rādītājs svārstās robežās 1,2 – 2,0 saimes uz dm?. — Turpinās mizgrauža jaunās paaudzes izlidošana no pavasarī aizņemtajām attīstības vietām. — Jaunās paaudzes mizgraužu vabolītes nelielā blīvumā aizņem vētrā gāztās, no meža neizvāktās, saules apspīdētās egles. Koku stumbri, kas ieauguši zālē, netiek aizņemti. Rīcība: — Speciāli cirst kailcirtes ar mērķi tajās izvietot feromonu slazdus mizgrauža jaunās paaudzes ķeršanai nav lietderīgi. — Saglabājamās egļu audzēs līdz šī gada 1. septembrim neveikt egļu ciršanu (jebkādā cirtes veidā), tas var veicināt mizgrauža invāziju tajās. — Feromonu slazdu izvietošana mizgrauža jaunās paaudzes ķeršanai nav lietderīga, jo pēc 15. jūlija to ķeršanas sekmes izcirtumos strauji pazemināsies. Tas skaidrojams ar saules atrašanās augstumu un saules staru krišanas leņķi pret zemi, kas ietekmē dažādu gaisa sasilšanas režīmu dažādos attālumos no zemes virsmas. Šai laikā gaiss pie zemes virsmas nav tik silts kā 10 – 15 m augstumā, kur tad arī mizgrauzis uzturas un lido. Ja mizgrauža jaunā paaudze invadēs kokus šī gada vasaras otrajā pusē, tad tie būs novājinātie uz celma stāvošie koki. Invadēta tiks kokavainaga vidus un augšējā daļa. — Kardināli mainoties situācijai (nepiepildoties sniegtajai laika prognozei), par nepieciešamo rīcību LVM Mežs mežsaimniecības tiks informētas atsevišķi. — Intensīva egļu astoņzobu mizgrauža ķeršana, izmantojot feromonu slazdus, būs veicama 2006. gada pavasara – vasaras sezonā. Šī prognoze sagatavota, aktualizējot jūlija egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās prognozi, kas tapusi LVM pasūtītā pētījuma projekta ietvaros (izpildītājs LVMI „Silava”), balstoties uz egļu astoņzobu mizgrauža attīstības novērojumiem visā Latvijas teritorijā, kā arī izmantojot datus, kas pasūtīti „Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrā”, norādīts LVM informācijā.

Pateicoties vēsajam un lietainajam pavasarim, egļu astoņzobu mizgrauža attīstība ir aizkavējusies, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Tas ļauj cerēt, ka šis kaitēklis šogad neveidos otro paaudzi, kura meža īpašniekiem var radīt ievērojamus zaudējumus. Pamatojoties uz Latvijas valsts mežzinātnes institūta „Silava” novērojumiem un Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sniegtajiem datiem, pašreiz tiek prognozēts, ka mizgraužu masveida savairošanās šogad var nenotikt. Šī prognoze tiks precizēta jūnija beigās, kad būs zināma metereoloģiskā laika prognoze jūlijam, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Lai pasargātu no potenciālajiem mizgraužu bojājumiem vētrā maz cietušās vērtīgās egļu audzes, tajās ir jāpārtrauc skujkoku ciršana, jo kaitēkļus pievilina svaigi cirstas egles izdalītie terpēni (smarža). Savukārt viena kilometra rādiusā ap šīm egļu audzēm līdz jūnija beigām ir vēlams izvākt visas vētrā bojātās egles. Šādi rīkojoties, no meža tiek aizvesta zem egļu mizas savu attīstību uzsākusī mizgraužu jaunā paaudze. Tā tiek būtiski mazināti potenciālie draudi mežam, norādīts a/s Latvijas valsts meži informācijā. Speciālisti prognozē, ka pilnīgi novērst egļu astoņzobu mizgrauža kaitējumu mežiem neizdosies, bet tā apmērs būs atkarīgs no katra meža īpašnieka rīcības.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Ja ārkārtas situācija tiks izsludināta, tad Talsu, Kuldīgas, Tukuma rajonā, Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos, pamatojoties uz Meža likumu, var tikt pārtraukta vai atlikta visu veidu koku ciršana, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā VMD būtu tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, atzīst Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka viskritiskākajā situācijā līdz 1. septembrim varētu attiecīgajās pašvaldībās aizliegt skujkoku audžu, kuras vecākas par 50 gadiem, un to mežaudžu, kur egles īpatsvars sastāda 70 % no pirmā stāva krājas, ciršanu. Tiesa, faktiski tas nozīmētu teju vai jebkādu mežu ciršanu aizliegšanu attiecīgajās pašvaldībās, jo tādu mežu, kurā egles īpatsvars būtu mazāks par norādīto, ir salīdzinoši neliels. Tas īsti nepatīk mežu īpšniekiem, taču aptaujātie nelielie mežu īpašnieki atzin, kaa viņiem trūkstot padoma, ko darīt. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķu egļu ciršana pieaugušās egļu audzēs nav vēlama, jo tas veicina mizgraužu pulcēšanos šajās platībās, kur kā pievilinātājs darbojas cirstās egles izdalītās smaržas (terpēni), kā rezultātā kaitēkļi vēl vairāk var apdraudēt veselos kokus un visa egļu audze var aiziet bojā, brīdina A. Jansone. Viņa gan cer, ka daba apžēlosies par mežu īpašniekiem un astoņzobu mizgrauzim būs nelabvēlīgi laika apstākļi. Jo siltāka būs vasara, jo mizgrauži paspēs savairoties vairākās paaudzēs un nodarīt lielākus zaudējumus. 2005. gada vasara egles astoņzobu mizgraužu savairošanās nebija īpaši labvēlīga.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

Valsts meža dienests (VMD) ir apzinājis meža kaitēkļa, priežu rūsganās zāģlapsenes, izplatību ārpus iepriekš zināmajām masu savairošanās vietām, t.i., Ventspils virsmežniecības Tērandes mežniecības un Valkas virsmežniecības Saules mežniecības teritorijas. Kaitēkļa masu savairošanās ir konstatēta šo rajonu citās teritorijās, kā arī Kuldīgas rajonā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jūnijā un jūlijā ir turpinājusi pieaugt priežu rūsganās zāgļapsenes masveida savairošanās. Ventspils rajonā kaitēkļa masu savairošanās ir konstatēta piecu mežniecību teritorijās 3500 ha lielā platībā, no kuriem 800 ha ir nomigloti. Arī Valkas rajonā kaitēkļa savairošanās ir konstatēta piecu mežniecību teritorijās 2700 ha lielā platībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās konstatēta arī Kuldīgas virsmežniecības septiņu mežniecību teritorijā 3250 ha platībā. Kuldīgas rajonā zāģlapsene ir masveidā savairojusies pirmo gadu, kas nav tik bīstami kā Ventspils un Valkas rajonos. Turklāt apmēram pusē no minētās teritorijas konstatētais nodarītais bojājums ir maznozīmīgs – skuju nograuzums līdz 30%. VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone skaidro, ka priežu rūsganās zāģlapsenes bojājums izpaužas kā priedes skuju nograušana. Ja skujas tiek nograuztas vienu gadu, koks atveseļojas un izdzīvo, bet, ja tas notiek divus gadus pēc kārtas, priedes var nokalst. Tuvāko nedēļu laikā kaitēklis aizies uz ziemošanu, t.i., ēdelīgie kāpuri pāries kūniņas stadijā un līdz nākamā gada pavasarim vairs priedēm kaitējumu nodarīt nevarēs, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Meža nozares uznēmēji ir satraukti par to, ka egļu audzes līdz šā gada 1. septembrim aizliegts cirst Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos, kur izsludināta ārkārtas situācija. Attiecīgo rajonu Ārkārtas komisijas sēdēs pieņemts lēmums — izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos un Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šāds solis sperts, lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas. Pēc 2005.gada 8.— 9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha mežu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. To virsmežniecību virsmežziņi, kuru teritorijās ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, izdod rīkojumu par ciršanas ierobežojumiem un tos publisko rajona avīzē un Latvijas Vēstnesī. Tad 5 dienu laikā pēc šīs informācija publiskošanas Latvijas Vēstnesī, ir jāpārtrauc to mežaudžu ciršana, kur Valsts meža dienests ir noteicis aizliegumu.

Tukuma rajonā un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos (ar 12. aprīli) un Talsu rajonā (ar 13. aprīli) izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc 2005.gada 8.-9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši hektāri vērtīgo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. Lai samazinātu šā postošā kaitēkļa masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests ierosināja izsludināt ārkārtas situāciju Talsu, Tukuma, Kuldīgas rajonos un Ventspils rajona Ugāle, Usmas, Puzes pagastā, un Saldus rajona Nīgrande, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastā. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā Valsts meža dienestam ir tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks kā vēl vienu faktoru, kas būtiski varētu ietekmēt uzņēmuma darbību, min egles astoņzobu mizgrauzi, kura ķeršanai ir izvietoti ap 10 000 feromona slazdu un tiem pavisam nesen nomainīts kukaiņu pievilinātājs. R. Strīpnieks atzīst, ka šogad mizgrauži vairāk metās uz vērtīgajām egļu audzēm, kuras ir izšūpotas pērnā gada janvāra vētrā un šā gada negaisos, bet kas vizuāli neatšķiras no veselajām. Turklāt kopš pavasara ir atlikta koksnes ciršana vērtīgo egļu audžu tuvumā, lai ar ciršanas atliekām, kuras izdala terpēnus, nepievilinātu šo kaitēkli. R. Strīpnieks atzīst, ka mizgraužu kritiskas situācijas gadījumā uzņēmums ir gatavs risināt situāciju, cērtot kailcirtes, kurās izvieto feromonu slazdus, lai pievilinātu maksimāli daudz mizgraužu, tādējādi aizvilinot tos no vērtīgajām egļu audzēm.

Priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumi mežu platībās vēršas plašumā,norādīts a/s „Latvijas valsts meži” (LVM) informācijā. Viskritiskākā situācija šobrīd izveidojusies primārajās zāģlapsenes savairošanās vietās Austrumvidzemes un Ziemeļkurzemes mežsaimniecībās, kur zāģlapsenes kāpuri ir sasnieguši savu kritisko attīstības fāzi. Tuvākajā laikā neveicot to efektīvu apkarošanu, var tikt nodarīts neatgriezenisks kaitējums mežaudzēm, tajā skaitā lielos apjomos arī valstij piederošajās meža platībās. Lai saglabātu iespēju savlaikus īstenot kaitēkļu apkarošanu, LVM turpina veikt visus priekšdarbus priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumu ierobežošanā 800 ha platībā Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Ventas meža iecirknī,norādīts LVM informācijā. LVM, balstoties uz priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās prognozi, LR normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēja VMD ģenerāldirektoru par kaitēkļu masu savairošanos. Rezultātā Ventspils rajona Ziru pagastā tika izsludināta ārkārtas situācija un VMD uzdeva LVM veikt zāģlapsenes ierobežošanas pasākumus. LVM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saņēma atļauju un visus nepieciešamos saskaņojumus, lai veiktu insekticīda izsmidzināšanu visvairāk cietušā meža masīva daļā, kas atrodas Ziemeļkurzemes mežsaimniecības Ventas meža iecirknī. 2005. gada 10. jūnijā Valsts vides dienests apturēja Ventspils reģionālās vides pārvaldes saskaņojumu, kas ļāva LVM lietot lidmašīnu audžu apstrādei. Valsts Vides dienesta lēmums tiks paziņots šīs nedēļas laikā. Mārtiņš Bičevskis, viens no Latvijas pieredzējušākajiem meža entomologiem, norāda, ka insekticīda „Dimilin 80WG” darbīgā viela difubenzurons tiek plaši lietota citās Eiropas Savienības dalībvalstīs (Vācija, Lietuva, Polija utt.) mežaudžu aizsardzībai izmantojot aviāciju, lai ierobežotu priežu rūsganās zāģlapsenes bojājumus. Pēc Valsts augu aizsardzības dienesta veiktā vides un veselības riska novērtējuma un lietošanas lietderības un riska analīzes ir atzīts, ka insekticīds „Dimilin 80WG” nav bīstams putniem, zīdītājiem, bitēm un zivīm, taču, nokļūstot ūdenstilpnēs, atstāj būtisku ietekmi uz sīkiem vēžveidīgajiem ūdensorganismiem. Tāpēc, plānojot apstrādi, atbilstoši Valsts augu aizsardzības dienesta un Valsts vides dienesta noteiktajiem ierobežojumiem, tiks izslēgta iespēja, ka insekticīds varētu nokļūt ūdenstilpnēs ,norādīts LVM informācijā. Ja rūsganās zāģlapsenes kāpuri ir barojušies ar esošā gada (jaunajām) priežu skujām, vai ir cietuši no barības trūkuma attīstības laikā, tad pēc izkūņošanās šīs sugas mātītes migrē lielākos attālumos, pakļaujot kaitēkļa savairošanās briesmām priežu audzes plašā teritorijā. Šāda situācija draud izveidoties Ventas meža iecirknī, ja tuvākajā laikā netiks veikta mežaudžu miglošana apzinātajās kritiskajās mežaudzēs 800 ha platībā. Pētījuma ietvaros tika noskaidrots, ka viena trešdaļa kūniņu atrodas diapauzē, tas ir, ka no tām vēl nav izlidojušas pieaugušās zāģlapsenes. Šādā stadijā zāglapsenes nogaida nelabvēlīgos apstākļus populācijas attīstībai. No šīm diapauzējošajām kūniņām pieaugušās zāģlapsenes izlidos viena līdz triju gadu laikā, tādējādi radot jaunus savairošanās perēkļus. Meža īpašniekiem tas draud ar ilgstošām problēmām minētā kaitēkļa bojājumu ierobežošanā,norādīts LVM informācijā. Pašreizējos apstākļos jāņem vērā, ka kritiskajās meža platībās Ventas meža iecirknī ar katru gadu palielinās arī priežu sprīžotāja populācijas lielums, kas ir otrs būtiskākais priežu skujgrauzējs kaitēklis. Ja tiks pieļauta situācija, ka turpmākajos gados abi minētie kaitēkļi – gan priežu rūsganā zāģlapsene, gan priežu sprīžotājs – vienlaikus savairojas lielos apmēros un bojā vienas un tās pašas mežaudzes, tas var izsaukt būtisku šo audžu ekoloģiskās, ekonomiskās vērtības kritumu. Tiek prognozēts, ka neveicot zāģlapsenes ierobežošanas pasākumus, šogad vien var aiziet bojā ap 200 000 koku,norādīts LVM informācijā. Tomass Kotovičs LVM Komunikācijas daļas vadītājs Tel. 7805432.

Latvijas valsts var spēlēt būtisku lomu meža nozares un jo īpaši tās pārstrādes segmenta – kokapstrādes – attīstībā, to īstenojot ar saprātīgu rīcību un tai atbilstošiem lēmumiem, jo īpaši tik būtiskā jautājumā kā koksnes resursu pieejamība ilgtermiņā un adekvāta rīcība tirgus nepilnību novēršanā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Koksnes resursu pieejamība Latvijā kā nozares attīstības stabilizators. Latvijā koksnes resursi bija, ir un būs svarīgākais jautājums, kā īstenot saprātīgu, ekonomiski pamatotu, videi draudzīgu to ieguvi, ko ietekmē ne tikai ES Zaļais kurss, bioloģiskas daudzveidības un klimata mērķi, bet arī pašu mājās pieņemtie lēmumi, attieksme un rīcība.

Pašreizējais izaicinājums — cena

“Pašlaik būtiskākā problēma ir nevis pieejamos kubikmetros, bet gan to cenā. Lai arī pēdējā gada laikā apaļkoku cena ir kritusies no ekstrēmi augsta līmeņa uz vienkārši augstu, no privātā meža īpašnieka skatupunkta svarīgākais šajā faktā ir cena ir kritusies, un, cerot, ka tā atgriezīsies kosmosā, tie nogaida ar mežizstrādi. Savukārt AS Latvijas Valsts meži (LVM) gadījums ir īpašs, jo cenu indekss, kas bija izstrādāts pirms kara un centrālo banku bezprecedenta refinansēšanas likmju kāpuma, vienkārši nespēj absorbēt straujās tirgus svārstības. Tādēļ šobrīd ir situācija, ka LVM zāģbaļķu cenu reizinot ar divi (nepieciešamais m3 apjoms, lai saražotu vienu m3 zāģmateriālu), iegūst pašreizējo viena m3 dēļu cenu tirgū, lai gan normāli baļķa izmaksām dēlī vajadzētu būt ~60%,” situāciju skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents Kristaps Klauss. Viņš norāda, ka skujkoku zāģmateriālu ražotāji pašlaik ekonomiski nevar samaksāt šādu apaļkoksnes cenu.

Egļu astoņzobu mizgrauži nav Latvijas kokrūpniecības nozares lielākās galvassāpes, intervijā atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš norādīja, ka saistībā ar mizgraužiem Latvijā jau otro gadu pēc kārtas ir paveicies ar laika apstākļiem. Tostarp šā gada pavasarī, kas bija netipiski auksts bez nekādiem siltuma periodiem, mizgrauži salīdzinoši vēlu izlidoja un salīdzinoši slikti vairojās.

"Situācija šogad ir daudz labāka, nekā mēs domājām, ka būs. Tas gan nenozīmē, ka mizgrauzis būs pazudis," sacīja LKF izpilddirektors.

Viņš arī minēja, ka kopumā nozarei tiek pārmesta pārāk drūmas ainas zīmēšana, taču atliek aizbraukt uz Gaujas Nacionālā parka biotopu teritoriju, kur aizliedza veikt preventīvas darbības un būtiskus pretpasākums pret mizgraužiem. "Šajās teritorijās, kur agrāk bija dzīvu egļu biotopi, tagad ir nokaltušu egļu masīvi," norādīja LKF izpilddirektors.

«Papīrmalkas zemo cenu dēļ jau kopš pavasara esmu iesaldējis kopšanas un arī vairāku galveno cirsmu ciršanu,» skaidro SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš. Viņš norāda, ka tāpēc šobrīd jebkuras cirsmas ciršana vai neciršana tiekot skrupulozi izvērēta tieši no ekonomiskā izdevīguma viedokļa. Arī Latvijas mežizstrādātāju savienības prezidents Andrejs Cunskis atzina, ka vairāku apaļkoksnes sortimentu cenas un samērā augstās mežizstrādes un transportēšanas izmaksas ir divi no vairākiem iemesliem, kuri bremzē mežu ciršanu. Kā vēl viens iemesls tiek minēts egļu astoņzobu mizgrauzis. Proti, šā gada aprīļa nogalē tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona un Saldus rajona vairākos pagastos, kā rezultātā šobrīd atsevišķu egļu ciršana egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem, nav atļauta. Tādējādi tiek pieļauts, ka mizgrauža apdraudētajos rajonos esošajiem kokrūpniekiem, kuriem vajadzīgi egles zāģbaļķi varētu būt grūtības ar to iegādi.

Par egļu ciršanu Rīgas un Pierīgas mežos draud sods līdz tūkstoš latiem un brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, tuvojoties svētku laikam, atgādina SIA Rīgas meži.

Tāpat Rīgas pilsētai piederošajos mežos, kas atrodas aptuveni 50 kilometru rādiusā ap Rīgu, nav ļauts arī lauzt priežu vai egļu zarus.

«Par patvaļīgu egļu ciršanu mežā draud ne tikai administratīvais sods, bet arī kriminālā atbildība: Administratīvo pārkāpumu kodeksa 67. pants paredz, ka sods par eglītes nociršanu un zaru laušanu privātpersonām ir no 50 līdz 500 latiem, bet juridiskām personām - līdz 1000 latiem. Savukārt Krimināllikuma 109. pants paredz, ka par patvaļīgu koku ciršanu svešā mežā vai citā svešā zemes platībā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar arestu, vai ar piespiedu darbu, vai arī ar naudas sodu,» skaidro SIA Rīgas meži meža apsardzības daļas vadītājs Valerijs Morozs.

Sausais un karstais laiks ir veicinājis egļu astoņzobu mizgraužu savairošanos, un tādējadi egļu audžu mežu īpašniekiem kukainis cērt kārtējo robu maciņā. Tiesa, šobrīd par konkrētiem zaudējumiem naudas izteiksmē ir vēl pāragri runāt, atzīst paši mežu apsaimniekotāji un īpašnieki. Daļa mežu apsaimniekotāju par šo jautājumu vispār nevēlējās izteikties masu medijiem, uzsverot, ka nekāda kaitējuma neesot. Tie, kuri izjutuši mizgrauža uzlidojumu, atzīst, ka egles zāģbaļķi ir pārvērtušies par malku, turklāt kāda daļa no egļu jaunaudzes faktiski ir uzskatāma par bojā gājušu un nāksies tērēt līdzekļu, lai to atkal apstādītu.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Valts mežu apsaimniekotājs valsts a/s „Latvijas valsts meži” informē, ka šī gada 16. martā stājies spēkā spriedums diviem vīriešiem, kuri 2004. gada janvārī “Latvijas valsts mežu” apsaimniekotā mežā veica nelikumīgu koku ciršanu. Vienam no vainīgajiem piespriests reāls cietumsods uz diviem gadiem un sešiem mēnešiem.Izskatot krimināllietu, Balvu rajona tiesa konstatēja, ka apsūdzētie Ivars Ločmelis un Oļegs Matvejevs 2004. gada janvārī veica patvaļīgu koku ciršanu valsts īpašumā esošajās meža platībās. Abi nu jau par meža zādzību notiesātie vīrieši nelikumīgu koku ciršanu veica divreiz: janvāra sākumā un beigās Balvu virsmežniecības Balvu mežniecības teritorijā. Koku zādzības rezultātā valstij nodarīti materiālie zaudējumi 1660 latu apmērā. Tiesa atzina, ka abi, vairākkārt zogot mežu, izdarījuši smagu noziegumu, par ko ir sodāmi, norādīts a/s „Latvijas valsts meži Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā. Tā kā noziegumi izdarīti pēc I.Ločmeļa ierosinājuma, viņam piespriestais sods ir bargāks – brīvības atņemšana uz divarpus gadiem. Turklāt I.Ločmelis par līdzīgu noziegumu – nelikumīgu koku ciršanu – bija sodīts agrāk un pēdējās tiesas laikā jau izcieta sodu par analoģisku noziegumu. I.Ločmelis tiesā noliedza savu vainu, nonākot pretrunās ar pirmstiesas laikā sniegtajām liecībām. Savukārt I.Ločmeļa līdzdalībnieks O.Matvejevs atzinās uzreiz un savu vainu nožēloja, tāpēc tika sodīts ar brīvības atņemšanu uz pusotru gadu, sodu izciešot nosacīti. Papildus piespriestajam sodam abiem notiesātajiem par labu valstij jāatmaksā mežam nodarītie zaudējumi – 1660 lati, norādīts a/s „Latvijas valsts meži Komunikācijas daļas vadītāja Tomasa Kotoviča informācijā.

Šodien Satversmes tiesa skatīs Latvijas vides organizāciju ierosināto lietu par mazāka caurmēra koku ciršanu, informēja Latvijas Dabas fonda (LDF) pārstāve Liene Brizga-Kalniņa.

Šī ir pirmā reize, kad jautājums par mežu apsaimniekošanu un tās ilgtspējību Latvijā tiks vērtēts Satversmes tiesā. Lietas izskatīšana notiks vairākās sēdēs februārī un martā, bet lēmums sagaidāms līdz aprīļa sākumam.

Brizga-Kalniņa atgādina, ka Ministru kabinets 2022.gadā pieņēma grozījumus noteikumos par koku ciršanu mežā, kas noteica samazināt koku ciršanas caurmēru, tādā veidā pieļaujot tievāku, tātad jaunāku koku ciršanu lielākajā daļā priežu, egļu un bērzu mežu. Tāpēc 2022.gada nogalē vairākas vides organizācijas vērsās Satversmes tiesā, lai lūgtu izvērtēt pieņemtā lēmuma atbilstību Satversmes 115.pantam, kas paredz valsts pienākumu izveidot un nodrošināt efektīvu vides aizsardzības sistēmu, kā arī ietver personu subjektīvās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.