Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Latvijas līdzfinansējums Eiropas Komisijas (EK) organizētajā Eiropas gadā cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību būtu jāiegulda sabiedrības informēšanas un izglītojoša rakstura pasākumu nodrošināšanā un stereotipu par nabadzību laušanā, nevis reālā palīdzībā trūcīgām personām, informēja Labklājības ministrijā.

Tas nozīmē, ka EK paredzēto finansējumu Latvijai 120 tūkstošu eiro apmērā neplānoja ieguldīt reālā palīdzībā un atbalstā tieši trūcīgām personām, bet gan informatīvo kampaņu organizēšanai.

Labklājības ministrija sagatavojusi nacionālās programmas Eiropas gadam cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību (2010) projektu, kuru 2009.gada 23.aprīlī uzsauca valsts sekretāru sanāksmē. Tomēr, ņemot vērā ekonomisko un finansiālo situāciju valstī, valsts budžeta ierobežotās iespējas un to, ka LM nav pieejami papildus finanšu līdzekļi līdzfinansējuma nodrošināšanai, Latvijai nav iespējas nodrošināt sākotnēji plānoto līdzdalību ar atsevišķu nacionālo programmu Eiropas gada cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību ietvaros.

SIA Latvijas Mobilais Telefons padomi atstājis tās loceklis Kaspars Ozoliņš, kurš amatā tika iecelts vien pirms nepilna mēneša, liecina Lursoft dati.

Pēc izmaiņu reģistrācijas mobilo sakaru operatora padome turpina darbu sešu personu sastāvā.

Pēc atstādināšanas no SIA Latvijas Mobilais Telefons padomes locekļa amata, K. Ozoliņš turpina būt juridisko pakalpojumu firmas SIA Consilio līdzīpašnieks, kā arī darboties Valmieras juristu biedrībā.

SIA Latvijas Mobilais Telefons 2012.gadā strādājis ar 173,735 miljonu eiro apgrozījumu, gadu noslēdzot ar 38,997 miljonu eiro lielu peļņu. Gada pārskatā publicētā informācija liecina, ka aizpagājušajā gadā uzņēmumā strādājuši 485 darbinieki.

SIA Latvijas Mobilais Telefons reģistrēts 1992.gada 2.janvārī, uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir SIA Lattelecom, VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, VAS Privatizācijas aģentūra, Nīderlandē esošais Sonera Holding B.V. un zviedru TeliaSonera Aktiebolag.

Visvairāk kārotais darba devējs Igaunijā, līdzīgi kā Latvijā, ir valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia, tāpat igauņi labprāt strādātu tehnoloģiju kompānijā Skype, citējot CV Keskus aptaujas datus, vēsta BBN.

Trešais iekārojamākais darba devējs Igaunijā ir telekomunikāciju nozares uzņēmums Elion.

Jau ziņots, ka Latvijā, saskaņā ar visu trīs karjeras un darba portālu – CV Market Latvija, WorkingDay Latvia un CV Online - veikto pētījumu rezultātiem, Latvijā iekārojamākais darba devējs ir valsts a/s Latvenergo. Topu augšgalā ir arī tādas kompānijas kā a/s Swedbank, SIA Statoil Fuel & Retail Latvia, SIA Latvijas Mobilais Telefons, SIA Lattelecom un a/s Swedbank.

Vortāla CV Market Latvija iekārojamāko darbadevēju tops:

1. A/s Latvenergo

Latvijas pabalstu sistēma nabadzības un nevienlīdzīgu ienākumu mazināšanai ir laba, bet problēmas rada nepietiekamais pabalstu apjoms, šādu viedokli Latvijas Bankas ekspertu diskusijā "Ar valsts budžeta svirām pret nabadzību un nevienlīdzību" pauda sociālās politikas pētniece Ruta Zilvere.

Zilvere uzskata, ka pašreizējie atbalsta mehānismi, kas pastāv nevienlīdzības mazināšanai, netiek pielietoti gana efektīvi. Zilvere pieminēja sociālā nodrošinājuma pabalstu, kas neesot paaugstināts vairāk nekā 10 gadus.

"Ja pats pabalstu apjoms ir zems un nemainās gadu desmitiem, tad, protams, nevar cerēt, ka šāds pabalsts efektīvi varētu mazināt nabadzību vai atbalstīt nabadzīgas ģimenes," sacīja Zilvere.

Arī minimālās pensijas gadījumā pastāv tādas pašas problēmas, norādīja pētniece, pēc kuras vārdiem, vairāk nekā 10 gadus netika paaugstināts minimālās pensijas līmenis. Diskusijā iezīmējās visu ekspertu atbalsts nostājai, ka Latvijā ir zema nodokļu iekasējamība, kas rodas no ēnu ekonomikas un nodokļu sistēmas nepilnībām, piemēram, no pašreizējā mikrouzņēmumu nodokļu modeļa.

Uzsprāgstot mobilajam telefonam, Ķīnā dzīvību zaudējis kāds elektropreču veikala darbinieks, ziņo timesonline.co.uk.

Atsaucoties uz vietējā Ķīnas laikraksta Shin Min Daily News, negadījums notika 30. janvārī. Veikala darbiniece laikrakstam pastāstīja, ka izdzirdējusi skaļu blīkšķi un pamanījusi kolēģi guļam uz grīdas asins peļķē. Aculieciniece pastāstīja, ka upuris pavisam nesen bija uzlādējis mobilā telefona bateriju. Ķīnas varas iestādes joprojām cenšas noskaidrot mobilā telefona marku.

Vietējie laikraksti vēsta, ka kopš 2002. gada Ķīnā ir konstatētas 9 mobilo telefonu eksplozijas gadījumi. 2007. gada jūnijā, mobilajam telefonam eksplodējot, bojā gāja kāds 22 gadus vecs metinātājs, kurš strādāja metālapstrādes fabrikā. Izmeklēšanā tik atklāts, ka mobilā telefona baterija eksplodēja lielā karstuma dēļ, kas valdīja fabrikā.

Visi, kas sagaida, ka kompānijas Google veidotais mobilais telefons, kuram dots segvārds Dream un par kuru oficiāli tiks paziņots jau tuvākajā laikā, izmainīs mobilo telefonu tirgu, visticamāk, būs vīlušies, jo industrijas speciālisti uzskata, ka Google būs grūti pārspēt iPhone tehnoloģijas, ziņo aģentūra Reuters.

Google savu mobilo telefonu nostāda citā sektorā. Kompānija norāda, ka Dream būs atvērtā koda telefons, kas nozīmē, ka cilvēki brīvi varēs radīt paši savas mobilās aplikācijas, kuras integrēt mobilajā telefonā, tādējādi, iespējams radot labākas mobilo telefonu programmas.

Neoficiāli informācija liecina, ka telekomunikāciju kompānija Deutsche Telekom jauno Google mobilo telefonu Ņujorkā varētu sākt tirgot jau šī gada 23. septembrī.

Rīga, 2007. gada 20. septembris - Pateicoties LG Black Label elegantās stila sērijas otrā modeļa LG Shine pārsteidzošajiem pārdošanas apjomu panākumiem, LG Electronics piedāvā jaunus LG Shine mobilos telefonus - "Titanium Black" un "Gold". Šie telefoni no sava priekšteča ir mantojuši visas tehniskās specifikācijas, savukārt "sudraboto mētelīti" nomainījušas titāna melna un luksus zelta "žaketes".

Jaunie LG Shine "Titanium Black " un "Gold " mobilie telefoni ir stilīgi un tiem ir augstākās klases tehniskās specifikācijas. Ietekmējoties no modernisma, LG Shine "Titanium Black" mobilais telefons ir rūpīgi pārdomāts un izsmalcināts. Ar jauno LG Shine "Titanium Black", kas ir vēl elegantāks nekā sudraba krāsas telefons, mirdzēt var gan vīrieši, gan sievietes. Savukārt "Gold" telefons savu krāsu un veidolu ieguvis ietekmējoties no dabas, tādējādi arī ziedu motīvs atklāj telefona jūtīgumu.

Tie cilvēki, kam iepatikās jau pirmais sudrabotais LG Shine, būs patīkami pārsteigti par jaunajiem telefoniem un vēlēsies tos iegūt, tādējādi tas vēlreiz apliecinās, ka LG ir viens no stilu līderiem.

Kompānija Sony Ericsson piedāvā uzreiz vairākus jaunus produktus - telefonus, pulksteņus kā arī vairākus telefona aksesuārus. Sony Ericsson telefoniem atmiņa sniedzas līdz 8 Gb un fotokameras megapikseļu skaits jau sasniedzis piecus.

Sony Ericsson Z250 ir kabatas lieluma tālrunis ar kameru, tam ir metāla apdare ar rakstiem, kas uztver gaismu. Telefons sver 90 gramus un tam ir iebūvēta 3 megapikseļu kamera, 65 536 krāsu CSTN ekrāns, kuram izšķirtspēja ir 128 x 160 pikseļi, un tālrunim atmiņa ir 10 Mb.

Sony Ericsson Z320. Telefons sver 90 gramus, tam ir iebūvēta 1,3 megapikseļu kamera, 65 536 krāsu TFT ekrāns, kuram izšķirtspēja ir 128 x 160 pikseļi, un tālrunim atmiņa ir 12 Mb.

Sony Ericsson W910 ir HSDPA Walkman tālrunis. Telefons sver 86 gramus, tam ir iebūvēta 2 megapikseļu kamera, 262 144 krāsu TFT ekrāns, kuram izšķirtspēja ir 240 x 320 pikseļi, un tālrunim atmiņa ir 40 Mb, kā arī telefons ir aprīkots ar 3G funkciju (video zvans).

Latvijā 89% iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība valstī ir izplatīta parādība. Lielākas bažas par nabadzību savā valstī pauž tikai Rumānijas, Bulgārijas un Ungārijas iedzīvotāji, liecina Eirobarometra jaunākie dati.

Vismazāk par nabadzību savā valstī uztraucas Dānijas iedzīvotāji. Dānijā nabadzību par plaši izplatītu parādību uzskata tikai 31% iedzīvotāju. Arī Kiprā par to nobažījušies tikai 34% valsts iedzīvotāju.

Diena.lv vēsta, ka Eirobarometra konferencē Latvijas vārds izskanējis vairākkārt, kur tas galvenokārt saistīts ar piemēru dziļai krīzei, pieaugošai nabadzībai un bezdarbam. Eksperts Roberts Mančins, atsaucoties uz pētījuma datiem, norāda, ka aptuveni 40% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka pēdējā gada laikā nav naudas ikmēneša rēķiniem par pārtiku, īri un citām sadzīviskām vajadzībām. Tikai Rumānijā klājas vēl sliktāk – to atzinuši 45%. Eiropā tas uztrauc vidēji 20% iedzīvotāju.

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

"Mobilais telefons, kas nedarbojas Latvijas operatoru tīklos, bloķētas mobilā telefona un multimediju atskaņotāja funkcijas, garantijas apkalpošanas atteikums, vējā izsviesta nauda un rezultātā - glīta, bet nefunkcionējoša mantiņa tavā kabatā - tā ir tikai daļa no problēmām, kas var tevi piemeklēt, pērkot šobrīd Apple iPhone, kas ir uzlauzts un nav paredzēts darbībai Latvijas mobilo sakaru tīklos," uzskata SIA Xnet.

"Mobilais telefons Apple iPhone oficiāli pirmoreiz pircējiem sasniedzams kļuva 2007. gada 29.jūnijā, un tas bija piemērots ASV tirgum. 2007. gada 9.novembrī Apple iPhone pārdošana un ieviešana tiks uzsākta Vācijā un Lielbritānijā. Apple iPhone darbojas konkrētos mobilo sakaru operatoru tīklos, kas iepriekš noslēguši sadarbības līgumus ar kompāniju Apple (ASV – AT & T, Vācijā – T-Mobile, Lielbritānijā - O2) , kas nozīmē, ka Latvijā šis mobilais telefons nevar tikt izmantots legālā veidā! Savā ziņā Latvijā lietojot šo ārvalstu operatoru subsidēto telefonu tu kļūsti par zagli, jo ražotājs neatgūst līdzekļus, ko ieguldījis, noslēdzot sadarbības līgumu ar subsidēto sakaru operatoru.

Ikdienā mēs sastopamies ar dažādiem kārdinājumiem – atlikt kāda darba darīšanu uz rītdienu, apēst lieku kūkas gabalu (kaut arī vēlamies veselīgāku ķermeni) utt. Patiesībā mūsu ķermenī mājo spēks, kas palīdz gan atteikties no visa, kas nav derīgs, gan saņemties un paveikt teju neiespējamo – celties piecos no rīta, iet aukstā dušā, uzsākt meditēt un nomierināt savu prātu.

Ja uz gribasspēku skatāmies caur muskuļa analoģiju, tad zinām - jo vairāk trenē un noslogo savu muskulatūru, jo spēcīgāks un izturīgāks paliec. Galvenie jautājumi ir divi – kā pareizi trenēt šo «gribasspēka» muskuli un kurš no treniņu veidiem ir man piemērotākais, biznesa portālam db.lv stāsta Ivars Juškēvics, «Training Lab» biznesa personības izaugsmes treneris.

Viņš par šo tematu runās DB HUB organizētajā seminārā: Slepenais ierocis, kā izveidot jaunus ieradumus - gribasSpēks

Stenforda universitātes ph.d Kellija Makgonigala (Kelly McGonigal) uzskata, ka ir trīs dažādu veidu gribasspēki, kurus var nosaukt šādi: «Es nedarīšu» gribasspēks, «Es gribu» gribasspēks, «Es varu un darīšu» gribasspēks.

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Rīt, 4.septembrī, plkst.19.00, Andrejsalā, Korpusu cehā notiks vairāku izstādes "Mobilais muzejs" eksponātu, 90-tajos gados radītu mākslas darbu un to autorrepliku, ko radījuši paši darbu autori, izsole. Tajā tiks izsolīts Ērika Boža objekts "Kzzz...", Andra Brežes darbs no sērijas "Struktūras", Kristapa Ģelža "Putekļu sēta", Zaigas Putrāmas darbs - mākslas aģitvilciena biļetes "Turp" un Oļega Tillberga "Lidmašīna", kā arī Ievas Iltneres "Suvenīri" - šķīvji ar Aivara Lemberga attēlu, kuru idejas maketu māksliniece radīja 1998. gadā notikušā 6. gadskārtējā SMMC-Rīga projekta "Ventspils. Tranzīts. Termināls" ietvaros.

Pasākumu vadīs Eduards Liniņš, par muzikālo noformējumu rūpēsies Roberts Gobziņš. Tajā tiks demonstrēts arī Sorosa Mūsdienu mākslas centra - Rīga (SMMC-Rīga) 5. gadskārtēja projekta "Opera" laikā realizētās Hardija Lediņa un Kaspara Rolšteina operas "Rolstein on the Beach" (1997) ieraksts, kuru Laikmetīgās mākslas centrs septembrī izdos DVD formātā.

Starptautiskais mākslas projekts MOBILAIS MUZEJS apskata muzeja lomu mūsdienu sabiedrībā globālā un lokālā kontekstā. Izstāde ir mēģinājums apzināt, kā "muzejs bez sienām" vai plašākai publikai pieejams kādas sistemātiskas mākslas darbu atlases rezultāts ietekmē mākslas procesu un veido mūsdienu mākslas vēsturi. Izstādes tēma ir īpaši aktuāla patreizējā periodā, kad intensīvi tiek strādāts pie jaunā laikmetīgās mākslas muzeja un tā kolekcijas izveidošanas. Arī izstādes norises vieta Andrejsala - kalpo kā norāde uz plānoto muzeju.

Lai cīnītos ar nevienlīdzību un strādājošo nabadzību, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aicina Eiropas Savienības dalībvalstis noteikt "adekvātu minimālo algu" un nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus tiešsaistes platformās strādājošajiem.

Kā aģentūru LETA informēja EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš, EP ieskatā, apgalvojums, ka "darbs ir vislabākais līdzeklis pret nabadzību", mūsdienās ne vienmēr ir patiess nozarēs, kur ir zemas algas, vai nestabili un nestandarta darba nosacījumi. Tāpēc EP deputāti prasa Eiropas Komisijai (EK) un ES dalībvalstīm iekļaut nodarbinātu personu nabadzības novēršanu kopējā ES nabadzības izskaušanas mērķī.

EP deputāti atzinīgi vērtē EK ierosināto ES direktīvu par adekvātu minimālo algu, un norāda, ka tā ir svarīgs solis, lai nodrošinātu, ka ikviens var nopelnīt ar savu darbu un piedalīties sabiedrības dzīvē. Viņi uzsvēra, ka ar direktīvu būtu jāgarantē, ka tiesību aktos noteiktās minimālās algas vienmēr tiek noteiktas virs nabadzības sliekšņa.

Nabadzības mazināšanas tēma pašlaik pasaulē tiek locīta daudzos un dažādos veidos. Jāatgādina, ka tas bija arī viens no galvenajiem iepriekšējās valdības deklarācijas punktiem. Bet vai no tā kas mainījies?

Šā gada janvārī 50 gadu jubileju svin ASV prezidenta Lindona Džonsona savulaik uzsāktā programma «Karš pret nabadzību». ASV apskatnieki uzsver – šī programma savulaik radās, jo ASV nabadzīgo iedzīvotāju skaits bija sasniedzis 19%. Neiztika arī bez savtīgiem mērķiem, jo tādējādi tā laika politiķi cerēja piesaistīt melnādaino ASV vēlētāju balsis, kas veidoja lielāko nabadzīgo iedzīvotāju slāni. Tomēr, lai kādi arī būtu slēptie blakus iemesli, «Karš pret nabadzību», kas ietvēra daudz un dažādus pasākumus, sākot no nodokļu atvieglojumiem un beidzot ar ēdināšanas programmām, savu paveica – nabadzīgo cilvēku skaits ASV ir samazinājies, regulāri bērnu nāves gadījumi nepietiekama uztura dēļ ir palikuši sešdesmitajos un kopīgais dzīves līmenis ir uzlabojies.

Pagājušā gada iekārotāko darba devēju pirmajā pieciniekā atrodas Latvenergo, Lattelecom, Swedbank, Latvijas Mobilais telefons un Latvijas Valsts meži, liecina SIA WorkingDay Latvia internetā veiktais pētījums.

Sestajā vietā iekārotāko darba devēju sarakstā ierindojas Statoil Latvija, septīto vietu aizņem Latvijas Banka, astoto – Latvijas Gāze, devītajā atrodas Latvijas Dzelzceļš, bet desmitajā – Air Baltic Corporation.

Pētījums tika veikts pērnā gada decembrī un šā gada janvārī interneta vidē aptaujājot 2000 respondentus.

2011. gada iekārotāko darba devēju topa augšgalā šādā secībā atradās Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom, Swedbank un Statoil Latvija, bet 2010. gadā – Air Baltic Corporation, Latvijas Mobilais telefons, Latvenergo, Lattelecom un Swedbank.

Pasaules lielākajā tehnoloģiju šovā CES 2010, kas norisinājās Lasvegasā, BBC reportierim Denam Simmonsam (Dan Simmons) izdevās saplēst displeju līdz šim par nesalaužamu uzskatītajam telefonam Sonim XP3.2 Quest Pro, ziņo Cnet.

Mobilais telefons tika uzskatīts par izcilāko un izturīgāko tālruni, un līdz šim to dēvēja pat par neiznīcināmu. Veicot eksperimentus, lai pārbaudītu tā izturību mobilais telefons tika iemērkts akvārijā, kur pierādījās jaunās tehnoloģijas ūdens izturība. Pārliecināts par telefona izturību, D. Simonss turpināja nākamo eksperimentu un, sitot telefonu pret akvārija malu, dažās sekundēs saplēsa tā displeju.

Neskatoties uz to, ka reportierim izdevās saplēst jauno mobilo tālruni, Cnet tomēr nominēs Sonim XP3.2 Quest Pro kā labāko ierīci CES 2010.

Nabadzību var mazināt arī ar palīdzības iespēju apzināšanu, tāda ir Eiropas Komisijas (EK), valdības, pašvaldības un nevalstisko organizāciju pārstāvju kopīgā atziņa pēc konferences, kurā tika runāts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Nākamais gads ir noteikts par Eiropas gadu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību.

Labklājības ministrs Uldis Augulis norādīja, ka īpaši svarīgi ir cilvēkam informāciju par to, kur var vērsties pēc palīdzības, kāds atbalsts pienākas un zināt iespējas, kā uzlabot savu dzīves kvalitāti. Resursu kartē tiks apkopota un regulāri aktualizēta informācija par ikvienā pašvaldībā pieejamajiem pakalpojumiem. Tā tiks izvietota publiski pieejamās vietās, arī internetā.

73 % Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka nabadzība viņu valstī ir izplatīta problēma, savukārt 89 % iedzīvotāju vēlas, lai valdība veiktu steidzamus pasākumus un šo problēmu novērstu.

Tādi ir galvenie secinājumi jaunajā Eurobarometer apsekojumā par attieksmi pret nabadzību un sociālo atstumtību, kuru šodien publicējusi Eiropas Komisija. Apsekojums publicēts pirms Eiropas gada cīņai pret nabadzību (2010) sākuma.

Ņemot vērā situācijas nopietnību – gandrīz 80 miljoni jeb 16 % ES iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un saskaras ar būtiskiem šķēršļiem, lai piekļūtu nodarbinātībai, izglītībai, mājokļiem, sociālajiem un finanšu pakalpojumiem, – šodien publicētajā apsekojumā rodama informācija par nabadzības un sociālās atstumtības dažādajiem aspektiem.

Par nabadzības iemesliem, kas saistīti ar sabiedrību, visbiežāk uzskata augsto bezdarba līmeni (52 %) un pārāk zemās algas (49 %), līdz ar nepietiekamiem sociālajiem pabalstiem un pensijām (29 %) un pienācīga mājokļa pārmērīgajām izmaksām (26 %). Savukārt par personiskiem nabadzības iemesliem visbiežāk uzskata izglītības, apmācības vai prasmju trūkumu (37 %), kā arī «mantotu» nabadzību (25 %) un atkarību (23 %).

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus. Pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Daudz šķēpu lauzts ap civilizētās pasaules sankcijām pret Baltkrieviju. No vienas puses, kopš 2006. gada Rietumi ievieš virkni ierobežojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem, represijām, vēlēšanu rezultātu viltošanu. No otras puses, eksistē izteikta pretdarbība, kā rezultātā virkne Baltkrievijas individuālu personu, organizāciju un kompāniju neiekļūst melnajos sarakstos, ko lielā mērā var uzskatīt par valsts vadītāja Aleksandru Lukašenko atbalstošo spēku un lobistu panākumu.

Sankcijas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, ar kā palīdzību ES, ASV, Lielbritānija, Kanāda un citas valstis var ietekmēt demokrātiskos procesus noteiktā valstī. Tomēr vēl līdz šim pret Baltkrieviju vērsto ierobežojumu efektivitāte ir apšaubāma, kas raisa jautājumu, cik ļoti civilizētajai pasaulei rūp zeme, kuras priekšgalā atrodas pēdējais Eiropas diktators un kurā vērojamas masveidīgākās represijas Eiropā pēdējo 50 gadu laikā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, balstoties uz SIA Latvijas Mobilais telefons iesniegumu, anulējusi numerācijas tiesības uz īso kodu 1187, informē SPRK.

Atšķirībā no fiksētās vai mobilās numerācijas resursu izmantošanas, kas ir bezmaksas, īso kodu izmantošana ir par maksu. Maksas apmērs ir atkarīgs no koda veida.

Regulatora padome arī anulēja SIA Latvijas Mobilais telefons piešķirtās numerācijas lietošanas tiesības uz 600 papildu samaksas pakalpojuma numuriem numerācijas diapazonā 90007000 – 90007599, kā arī 600 papildu samaksas pakalpojuma numuriem numerācijas diapazonā 90907000 - 90907599. Šādu lēmumu Regulatora padome pieņēma, balstoties uz SIA Latvijas Mobilais telefons iesniegumu.

Elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai nepieciešamo ierobežoto resursu - numerācijas lietošanas tiesību izmantošanas uzraudzība ir viena no funkcijām, ko SPRK īsteno elektronisko sakaru nozarē. Atbilstoši kompetencei, Regulators elektronisko sakaru nozarē regulē elektronisko sakaru komersantu sniegtos pakalpojumus - balss telefoniju, publisko datu un elektronisko ziņojumu pārraidi, nomātās līnijas, publiskā interneta piekļuvi, radio vai televīzijas programmu izplatīšanu publiskajos elektronisko sakaru tīklos, piekļuvi, kā arī starpsavienojumus.

Latvijā strādājošie un studējošie, galvenokārt, vēlas strādāt finanšu starpniecības, transporta un glabāšanas, kā arī telekomunikāciju jomā, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia veiktais Latvijas darba devēju tēla pētījums, Db.lv informēja TNS Latvia Mārketinga vadītāja Laura Briča.

Kā atzīst Māra Tauriņa, TNS Latvia projektu direktore, darba ņēmēji augstu novērtē tos uzņēmumus, kas, viņuprāt, darbojas veiksmīgi un strādā nozarēs, kas attīstās, tādējādi piedāvājot saviem darbiniekiem stabilu darbu. Studentiem būtiskas ir arī attīstības un karjeras iespējas.

Vispievilcīgākie darba devēji, kas savus darbiniekus var izvēlēties no visplašākā pretendentu loka ir Latvijas Mobilais Telefons un Hansabanka. Strādājošo vidū starp trīs populārākajiem darba devējiem atrodas arī Latvenergo, bet studentu vidū – SEB Unibanka.

Vislabākā reputācija Latvijas uzņēmumu vidū ir saldumu ražotājam AS Laima, mobilos sakaru operatoram SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un degvielas tirgotājam SIA Statoil Latvia, liecina žurnāla Lietišķā Diena un sabiedrisko attiecību aģentūras Nords Porter Novelli veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2011.

Ceturto vietu izcīnijusi SIA Spilva, piekto - AS Swedbank, sesto - AS Aldaris, kam seko SIA Rimi Latvia, SIA Lattelecom, AS Dzintars un VAS Starptautiskā lidosta Rīga.

Uzņēmums ar straujāko reputācijas izaugsmi šā gada topā - SIA Palink (IKI), bet uzņēmums ar straujāko eksporta potenciāla izaugsmi – AS Latvijas Finieris.

Nords Porter Novelli valdes priekšsēdētājs Aigars Nords: «Sešu gadu laikā kopš Uzņēmumu Reputācijas Topa pētījuma uzsākšanas, topa līderu pulks palicis salīdzinoši nemainīgs, tomēr tikai 5 uzņēmumi – Laima, Latvijas Mobilais Telefons, Aldaris, Swedbank un RIMI – topa pirmajā desmitniekā noturējušies visā tā pastāvēšanas laikā. Un tā nav nejaušība. Šie uzņēmumi skaidri iezīmē minimālo «korporatīvās mīlestības» komplektu, kas nepieciešams vidējam latvietim.»