Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Saeima ceturtdien atbalstījusi uzdevumu valdībai kārtības noteikšanai tirdzniecības vietu ar platību līdz 300 kvadrātmetriem atvēršanai, lai ļautu sabiedriskajai ēdināšanai sniegt savus pakalpojumus ārpus telpām.

Valdību veidojošās koalīcijas deputāti par šiem rosinājumiem balsoja atšķirīgi, daļai balsojot par un daļai pret.

Saeimas deputāta Māra Možvillo (Par cilvēcīgu Latviju) "KPV LV" frakcijas vārdā iesniegtais priekšlikums nosaka, ka Ministru kabinetam nedēļas laikā pēc šo konkrēto grozījumu stāšanās spēkā, ievērojot drošas tirdzniecības koncepciju klātienes darbībai, nosaka kārtību kādā tiek nodrošināta tirdzniecības vietu darbība klātienē, ar platību līdz 300 kvadrātmetriem.

Tāpat valdībai būs jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta atļauja konkrētu sēriju lauksaimniecības tehnikas un iekārtu, auto transporta, auto rezerves daļas preču grupu tirdzniecībai klātienē specializētajās tirdzniecības vietās, kuru platība pārsniedz 300 kvadrātmetrus.

IT tirgus izmaiņu dēļ viens no biržas cerīgākajiem uzņēmumiem - SAF Tehnika tagad nonācis pabērna lomā. SAF Tehnikas akciju cena kopš gada sākuma biržā ir nokritusi no 12 Ls līdz 2.17 Ls vakar. Šāds akciju vērtības samazinājums radījis akcionāriem zaudējumus 29 milj. Ls, liecina Db aprēķini.

Investori izvairās

Cenas negatīvā dinamika un sarežģījumi uzņēmumā radījuši situāciju, ka investori biržā izvairās no akciju iegādes un arī stratēģiskie investori vadībai neizsaka piedāvājumus pārpirkt uzņēmumu. Šie notikumi miljonāra statusu atņēmuši arī SAF Tehnikas valdes priekšsēdētājam un akcionāram Normundam Bergam. Viņa īpašumā bija 9.74% SAF Tehnikas akciju, bet to vērtība no 3.5 milj. latu gada sākumā nokritusi līdz 627 tūkst. pašreiz. Db aprēķini liecina, ka N.Bergs zaudējis gandrīz 2.8 milj. latu. «SAF Tehnikas pamatproblēma ir pēdējā pusotra gada strukturālās izmaiņas tirgū. Mums būtiskākais tirgus sektors - mobilie operatori lielā ātrumā konsolidējas. Nav noslēpums, ka lielie mobilie operatori uzpērk mazos un veido globālus tīklus, mums tas nozīmē to, ka lielais operators strādā ar lielo ražotāju,» tā Rīgas Fondu biržas organizētajā konferencē CEO Meets investors atzinis SAF Tehnikas valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs. SAF Tehnika ir digitālās mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādātājs, ražotājs un izplatītājs. Kā atzīst N.Bergs, šajā nozarē ir notikuši trīs lieli darījumi, kuros spēkus apvienoja tirgus līderi. «Sliktā ziņa ir tā, ka lielie konkurenti palika divreiz lielāki, un tirgus sentiments ir tāds, ka lieli grib strādāt ar lielajiem un lielie operatori arvien vairāk vēlas redzēt aparatūras piegādi kopā ar servisu.»

Lattelecom ir jāpieņem stratēģisks lēmums par darbību mobilo sakaru tirgū, jo savādāk kompānija zaudētu konkurētspēju un vērtību.To Db pauda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. "Tas ir stratēģiskas dabas lēmums, kas jāapspriež ar akcionāriem," N. Melngailis teica. Viņš nevēlējās komentēt, kā Lattelecom varētu tikt pie mobilajiem sakariem, jo to risinās pēc lēmuma pieņemšanas.

Nozarē uzskata, ka tas izdarāms, dibinot t.s. virtuālo mobilo operatoru kāda esoša mobilā operatora tīklā, pērkot esošu mobilo operatoru vai arī gaidot brīdi, kad piedāvās jaunu mobilo sakaru licenci, un cerot to iegūt. Satiksmes ministrijas (SM) Sakaru departamenta direktors Raimonds Bergmanis Db teica, ka šobrīd neesot radiofrekvenču resursu, ko pārdot jaunam operatoram. Tele2 direktors Petrs Kirdeika (Petras Kirdeika) Db teica, ka nevarot nopietni komentēt Lattelecom lēmumu, kas vēl neesot pieņemts. Tomēr viņš uzskata, ka Lattelecom ir stiprs zīmols, kas, piem., palīdzētu tam ienākt virtuālo operatoru tirgū.

Lielākā daļa jeb 70% iedzīvotāju uzskata, ka valstij ir jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, liecina pētījumu centra SKDS Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Tāpat 71% aptaujāto iedzīvotāju norāda, ka ir jānosaka ātro kredītu procentu izmaksu ierobežojumi.

Kā liecina aptaujas rezultāti, kopumā 70,1% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka būtu jānosaka stingrāki ierobežojumi tā saucamo ātro kredītu izsniegšanai iedzīvotājiem, nekā tie ir patlaban, pat ja tas nozīmētu, ka šādā gadījumā tie vairs nebūtu tik viegli pieejami. Viedokli, ka ātro kredītu izsniegšanai ierobežojumi nebūtu jānosaka, pauda 19,7% respondentu, bet 10,2% nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Arī vērtējot, vai valstij būtu jāierobežo ātro kredītu procentu likmju apmēri, pat ja tas nozīmētu, ka Latvijā uzņēmumi pārstātu izsniegt nelielus aizdevumus uz īsiem termiņiem, apstiprinošu atbildi, ka šādi ierobežojumi būtu jānosaka, sniedza pārliecinošs vairākums respondentu - 71%. Kopumā tikai 16% uzskatīja, ka valstij nebūtu jāierobežo ātro kredītu procentu likmju apmēri, bet 13% nebija viedokļa šajā jautājumā.

“Jebkura biznesa vērtība un attīstības pamats ir cilvēki. Ja cilvēkiem patīk tas, ko viņi dara, ja viņi ir motivēti pilnveidoties kopā ar uzņēmumu, kurā strādā, tad tiks sasniegti jebkuri mērķi,” uzskata Ričards Zakss, EHR mediju grupas līdzīpašnieks. Viens no uzņēmuma svarīgākajiem mērķiem bija izveidot labāko radio aplikāciju Latvijā – un tas ir izdevies!

Galvenais – būt mobiliem

EHR mediju grupā ietilpst trīs radiostacijas – EHR, EHR Superhits un EHR Russkie Hiti, un katru mēnesi tai izdodas saglabāt vienu no vadošajām komerc-radio grupu pozīcijām, sasniedzot vidēji līdz pat 504 tūkstošiem unikālo klausītāju nedēļā.

Kā stāsta R. Zakss, radio mērķauditorija ir mūsdienīgi mileniāļi, tādēļ nepārtraukti jāseko līdzi jaunākajiem trendiem un tehnoloģijām. “Mūsu klausītāji ikdienā “dzīvo” savā viedtālrunī, tāpēc, lai sasniegtu veiksmīgus rezultātus, mums arī jābūt mobiliem.”

Lai saglabātu līdera pozīcijas arī turpmāk, kompānija savā attīstības plānā iekļāvusi trīs galvenos virzienus. Pirmkārt, orientēšanās uz aktualitātēm, tādēļ EHR portāls sevi pozicionē kā Eiropas popkultūras jaunumu centru, ziņojot par aktuālāko mūzikā. Otrkārt, fokuss uz daudzveidību – klausītājiem jau ir pieejami 20 hitu kanāli. Visbeidzot – konkurētspējas saglabāšana. EHR izstrādājis funkcijām bagātāko mobilo aplikāciju, kas ieņem stabilu vietu mūzikas aplikāciju trijniekā Latvijā.

Pēdējā Baltic Open Regatta ‘09 sacensību posmā Liepāja – Liepāja par uzvaru burātāji cīnījās no 13 līdz 21 jūdzei garā distancē. Pēc pēdējā regates posma finiša noskaidroti arī regates uzvarētāji sacensību kopvērtējumā.

Šogad regatē piedalījās 36 jahtas no Lietuvas, Igaunijas, Latvijas, Polijas, Krievijas un Baltkrievijas. Regates laikā burātāji cīnījās pārsvarā ar bezvēju un lēnu vēju, un tikai pēdējā regates posmā burātāju jahtu burās pūta stiprs vējš, kas brīzēs sasniedza pat 18 m/s.

Pērnava, Roja, Romasāre un Liepāja – šīs ostas uzņēma Baltic Open Regatta ‘09 šajā gadā.

Piektā posma Liepāja - Liepāja rezultāti:

A grupa

1.vieta: Bering / Ananda (Latvija)

2.vieta: Premium (Igaunija)

3.vieta: Aralez (Latvija)

4.vieta: Galaxy (Latvija)

B grupa

1.vieta: Katariina Jee (Igaunija)

2.vieta: Jigy Jigy (Lietuva)

3.vieta: Tojana (Lietuva)

4.vieta: Lady L (Lietuva)

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Satiksmes ministrija norāda, ka līdz šā gada 22. decembrim novērsīs trūkumus dienesta 112 darbībā, proti, tiks nodrošināta datu par zvanītāja atrašanās vietas nodošana dienestam, ja tiek zvanīts no mobilā tālruņa.

Līdz ar to Latvijai ir visas iespējas, ka Eiropas Komisijas pieteikums tiesās nemaz nenonāks, akcentē ministrija.

Db.lv jau vēstīja, ka Eiropas Komisija, iespējams, lems par tiesvedības uzsākšanu pārkāpumu procedūrai par Universālā pakalpojuma direktīvas prasības neieviešanu Latvijā – tas ir zvanītāja atrašanās vietas datu nenodošanu dienestam 112, ja tiek zvanīts no mobilā tālruņa.

Latvijā šīs direktīvas 26. panta 3. punkta normas ir iekļautas Elektronisko sakaru likumā, kā arī 2006. gada 19. decembrī izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.1013 Noteikumi par izsaucēja atrašanās vietas datu noteikšanu, apstrādi, uzturēšanu un nodošanu. Noteikumos ir paredzēts pārejas periods, skaidro Satiksmes ministrija.

Kompānija Google nākusi klajā ar jaunu pakalpojumu Google Latitude, kas ar mobilā telefona palīdzību ļauj cilvēkiem uzzināt vienam otra atrašanās vietu. Ar jaunākajām tehnoloģijām tiek izsekota mobilā telefona un līdz ar to arī tā īpašnieka atrašanās vieta visā pasaulē, ziņo dailymail.co.uk.

Tiklīdz pakalpojums ir aktivizēts norādītās personas mobilā telefona atrašanās vieta kā zils punktiņš parādās uz kartes.

Pakalpojums ir iekļauts jaunākajā Google Maps versijā mobilajiem telefoniem.

Šis pakalpojums jau izsaucis domstarpības par iejaukšanos privātajā dzīvē, taču Google uzstāj, ka tam neesot pamata, jo katrs var izvēlēties, vai ļaut citiem redzēt savu atrašanās vietu, turklāt ir iespēja arī izvēlēties cilvēkus, kuriem ļaut izsekot savas gaitas.

Db.lv piedāvā apskatīt Foreignpolicy.com apkopotos datus par piecām pasaules lidostām, kuras cilvēku ceļojumu padara par īstu elli.

Leopold Sedar Senghor International Airport

Atrašanās vieta: Dakāra, Senegāla

No nokļūšanas lidostā Senghor grūti ir izvairīties ceļotājiem, kas dodas uz Rietumāfriku, jo tā bieži ir pārsēšanās punkts. Nonākot lidostas terminālī, nemaz nedomājiet par atpūtu. Lidostā nav krēslu, un apsardze aicinās jūs neslaistīties, ja pārāk ilgi uzturēsieties vienā vietā. Imigrantu garajās rindās var nākt nostāvēt līdz pat trīs stundām. Lai nu kā, vislabāk visu laiku ir būt kustībā, ja nevēlaties, lai jūs aplenc pārdevēji, kas mēģinās jums iesmērēt viltotas preces un mantu nesējus.

Taču ir arī labā vēsts - Senegālas valdība sola līdz 2010. gadam pabeigt darbus pie jaunās lidostas, kuras kapacitāte būs divreiz lielāka. Jāpiebilst gan, ka par to, vai jaunajā lidostā būs krēsli, nekas netiek ziņots.

Šodien, 29.februārī, pieņemto Eiropas Komisijas lēmumu rezultātā var slēgt lietu, kas pret Latviju bija ierosināta tāpēc, ka netika nodrošināta informācija par zvanītāja atrašanās vietu, ja zvans uz neatliekamās palīdzības numuru 112 bija veikts no mobilā tālruņa.

Tagad informācija par zvanītāja atrašanās vietu ir pieejama abu veidu zvaniem — gan no fiksētās līnijas tālruņa, gan no mobilā tālruņa, informēja VAS Elektronisko sakaru direkcija Numerācijas resursu departamenta vecākā eksperte Edīte Balode.

Tas nozīmē, ka ikvienam operatīvajam dienestam tagad ir iespēja ar VAS Elektronisko sakaru direkcija (ESD) veidotās atrašanās vietas informācijas datu bāzes palīdzību pieprasīt numura 01, 02, 03, 04 vai 112 izsaucēja atrašanās vietas datus. Tādējādi palīdzību var saņemt arī tie, kas operatīvo dienestu ir izsaukuši, bet kaut kādu iemeslu dēļ savu atrašanās vietu nosaukt nespēj.

Ceļu satiksmes negadījumi, ugunsgrēki, apmaldījušies sēņotāji un ogotāji ir tikai daži gadījumi, kad izsaucēja atrašanās vietas noteikšana var būt īpaši svarīga palīdzības sniegšanā, norādīja E. Balode.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.

Rīt, 27.jūnijā, darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi. Līdz tautas nobalsošanas dienai, 7.jūlijam, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā, un tajos varēs pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar apturētajiem likumiem Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā un balsošanas kārtību.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka šajās desmit dienās vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, jo tautas nobalsošana tāpat kā parlamenta vēlēšanas notiek tikai vienu dienu.

Lai pieteiktu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona - sociālais darbinieks, radinieks, draugs, pastnieks vai kaimiņš.

Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un kontakttālruni, pa kuru vēlētājs sazvanāms problēmu gadījumā.

Rīga, 26.jūnijs: Rīt, 27.jūnijā, darbu sāks tautas nobalsošanas iecirkņi. Līdz tautas nobalsošanas dienai, 7.jūlijam, vēlēšanu iecirkņi būs atvērti četras stundas dienā, un tajos varēs pieteikt balsošanu vēlētāju atrašanās vietās, iepazīties ar apturētajiem likumiem "Grozījumi Nacionālās drošības likumā" un "Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā" un balsošanas kārtību.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atgādina, ka šajās desmit dienās vēlēšanu iecirkņos balsot nevarēs, jo tautas nobalsošana tāpat kā parlamenta vēlēšanas notiek tikai vienu dienu.

Lai pieteiktu balsošanu vēlētāja atrašanās vietā, vēlētājam jāuzraksta iesniegums, kas jānogādā tuvākajā vēlēšanu iecirknī. Nogādāt iesniegumu vēlēšanu iecirknī var jebkura vēlētāja uzticības persona - sociālais darbinieks, radinieks, draugs, pastnieks vai kaimiņš.

Iesniegumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods un precīza adrese, kur jāierodas vēlēšanu komisijai. Vēlams norādīt arī ēkas ārdurvju kodu, ja tāds ir, un kontakttālruni, pa kuru vēlētājs sazvanāms problēmu gadījumā.

Biznesa portāls Db.lv, aptaujājot nekustamo īpašumu speciālistus, secināja, ka Latvijā šobrīd par labu cenu ir iespējams pārdot ikvienu nekustamo īpašumu, neraugoties uz to, vai šis īpašums atrodas kapu, cūku fermas, šosejas vai citu dzīvošanai un darījumiem ne visai patīkamu vietu tuvumā.

Uz jautājumiem atbild kompāniju Balsts, Arco Real Estate un Colliers International nekustamo īpašumu speciālisti.

- Kuras ir tās vietas, kurās ir praktiski neiespējami pārdot nekustamos īpašumus (novietojuma dēļ)?

Balsts: "Nav tādu īpašumu, kurus būtu neiespējami pārdot. Ir tāds teiciens: "katram podiņam savs vāciņš". Ir tādi objekti, kuriem ir ilgāks pārdošanas termiņš. Visbiežāk šādiem objektiem ir nepareizi noteikta cena, kā arī nav ņemti vērā visi īpašuma vērtību ietekmējošie faktori.

Vietās, kur sarežģītāk pārdot, pārdošanas laiks var būt ilgāks, un vieta var būtiski ietekmēt nekustamā īpašuma cenu:

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016.gadam Latvija ierindota 44.vietā starp 140 aplūkotajām pasaules ekonomikām.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42.pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām.

Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36.vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41.pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29.vietu, šogad ierindojas 30.pozīcijā.

Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015.gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8.vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn, un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016.gada desmitnieku noslēdz Apvienotā Karaliste.

Lēdmanes izklaides parkā Avārijas brigāde (AB Park) jau ieguldīti aptuveni 2,2 miljoni eiro, žurnālam Biznesa Plāns atklāj tā īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

AB Park atrašanās vieta Lēdmanē sevi esot viennozīmīgi attaisnojusi – blakus atrodas šoseja, parks ir stundas brauciena attālumā no Rīgas un atrodas pašā valsts viducī. Vieta tikusi izraudzīta mērķtiecīgi, vērtējot citu valstu pieredzi par to, kā tiek novietoti parki. «Nevaru iedomāties ērtāku parka atrašanās vietu,» norāda M. Brezauckis. Viņš pats nāk no Lielvārdes. Parka lepnums ir lielie ozoli, kas ir liecība par vecajām lauku mājām, kas agrāk atradušās vietā, kur tagad gada siltajā sezonā neapklust bērnu spiedzieni un smiekli.

Domāju, ka šie viesi nav nejauši. Lielākoties tie ir tūristi, kas paliek Rīgas vai Jūrmalas viesnīcās.

Tāpat kā vieta, arī nosaukums tika īpaši piemeklēts un esot sevi attaisnojis, uzskata AB Park «tētis». «Pirmajā gadā daudzi bija izbrīnīti, kāpēc viss parks nav noformēts Avārijas brigādes stilā. Reāli domājot, 20 vienveidīgi hektāri būtu apnicīgi. Tas būtu tāpat, kā izlikt dinozaurus pa visu teritoriju. Lai neriskētu ar apnikšanu, mans mērķis ir parku veidot pa mazām daļiņām, lai saglabātu apmeklētāju sajūsmu un interesi par katru nākamo objektu. Sākumā bija grūti ar nosaukumu, bet Avārijas brigāde faktiski bija vienīgā ideja. Arī mūsdienu bērni zina šos tēlus, ar ko mēs testējām cilvēku reakciju, vēl pirms sākām parka būvniecību,» atceras M. Brezauckis.

No šodienas VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārtrauks administratīvās ēkas Elizabetes ielā 2, Rīgā, ekspluatāciju, nodrošinot tikai tās uzturēšanu, pavēstīja VNĪ Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits.

Viņš skaidroja, ka ēkas ekspluatācijas beigu termiņš - 1.aprīlis tika saistīts ar plānu par Ekonomikas ministrijas un to padotības iestāžu centralizācijas ieceri ēkā Elizabetes ielā 2 saskaņā ar 2018.gada valdības konceptuālo lēmumu.

Ivanovskis-Pigits norādīja, ka divu gadu laikā projekts netika apstiprināts - bija neskaidrība par projekta īstenošanas nepieciešamību. VNĪ saņēma indikācijas no lietotāja, ka lēmums tiek pārvērtēts, tādēļ faktiski šī attīstības projekta īstenošana netika uzsākta un tika meklētas alternatīvas par ēkas pielāgošanu citu iestāžu vajadzībām. 2020.gada jūnijā valdībā pieņemts lēmums par koncertzāles novietni Elizabetes ielā 2, kas VNĪ kā kapitālsabiedrībai ir saistošs.

Saeima ceturtdien, 3.jūlijā, galīgajā lasījumā pieņēma Būvniecības likuma grozījumus, kas pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību, liecina informācija vietnē saeima.lv.

Turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš norādīja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Pastiprinās būvdarbu uzraudzību un būvniecības procesos iesaistīto atbildību - to paredz grozījumi Būvniecības likumā, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien,11.jūnijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā.

Tautsaimniecības komisijas deputāti šodien lēma, ka turpmāk atbildīgajām iestādēm ne retāk kā reizi piecos gados būvspeciālistu reģistrā būs jāpārbauda informācija par ikvienu būvspeciālistu, tostarp par konkrētā speciālista pastāvīgo praksi un informācija par izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām. Savukārt būvprojekta izstrādes vai būvdarbu laikā, veicot nebūtiskas izmaiņas būves novietojumā vai ēkas būvapjomā, tās būs obligāti jāsaskaņo ar būvvaldi.

Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā diskusijas pēc Zolitūdes traģēdijas, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, norāda komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.

Latvija pasaules ekonomiskās brīvības reitingā šogad ir pakāpusies uz 20.vietu no 36.vietas pērn, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas.

Jaunākajā pētījumu institūta Heritage Foundation un laikraksta Wall Street Journal gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Igaunija ieņem 6.pozīciju pretstatā 9.vietai pērn, bet Lietuva no 13.pozīcijas atkāpusies uz 16.vietu.

Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 11.vietu, Igaunija ierindojas otrajā pozīcijā aiz Šveices, bet Lietuva ir 8.vietā.

Pētījuma autori aprēķinājuši, ka Latvijas ekonomiskās brīvības līmenis šogad atbilst 74,8 punktiem, kas ir par 4,4 procenta punktiem vairāk nekā pērn, atspoguļojot uzlabojumus piecos no 12 ekonomiskās brīvības rādītājiem: par īpašumtiesībām, valdības godīgumu, uzņēmējdarbības brīvību, darbaspēka brīvību un monetāro brīvību.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotajā Globālās konkurētspējas ziņojumā 2012/2013 Latvija pakāpusies par trim vietām un atrodas 52. pozīcijā. Aizvadītajā gadā Latvija indeksā ieņēma 55. vietu. Premjers Valdis Dombrovskis pakāpšanos saista ar jaunām iespējām uzņēmējiem radīt jaunus produktus.

Pēc premjera domām, pakāpšanās par trim vietām uz augšu pasaules valstu konkurētspējas reitingā ir vēl viens apliecinājums tam, ka Latvijas konkurētspēja pieaug, vēsta LETA. «Tas iedzīvotājiem un uzņēmējiem sniedz aizvien jaunas iespējas radīt jaunus produktus, audzēt to pievienoto vērtību, iekarot jaunus eksporta tirgus un Latvijā radīt jaunas darbavietas,» pauda valdības vadītājs.