Līdz šim par Moldovu es neko daudz nezināju un šo valsti nebūtu izvēlējusies kā ceļojuma galamērķi, bet kopš augusta esmu mērojusi ceļu uz Moldovu jau četras reizes, jo manis vadītais GatewayBaltic ir ieguvis tiesības izstrādāt šīs valsts eksporta stratēģiju

Projekta pasūtītājs ir Pasaules Banka, bet īstenotājs – Moldovas investīciju un eksporta aģentūra. Visbiežāk komandējumos darbu apvienoju ar ceļošanu, līdz ar to esmu arī kaut nedaudz iepazinusi Moldovu, kas rietumniekiem varētu šķist pat eksotiska valsts. Moldovā ir lieki meklēt debesskrāpjus vai spa viesnīcas, labāk nodoties vīna darītavu, grezno baznīcu un autentisko ciematu apskatei.

Kad tur braukt?

Moldovā visos gadalaikos ir siltāk nekā Latvijā. Tā atrodas tajos pašos platuma grādos kā Austrija un Francija. Pašā vasaras vidū tur ir ļoti karsts – virs 30 grādiem. Ieteiktu no šī perioda izvairīties, jo Moldovā infrastruktūra nav ideāla – sabiedriskais transports ir novecojis un tajā ir ļoti karsti, ne visās sabiedriskās iestādēs ir gaisa kondicionieris. Savukārt septembrī un oktobrī Moldovā vēl ir patīkami silts, ārpus pilsētām ir iespēja baudīt skaistus dabas skatus – koki iekrāsojušies dzeltenā un sarkanā krāsā, acis priecē kalni un ielejas. Rudeņos ir arī iespējams piedalīties vīna novākšanā un svinēt šim dzērienam par godu rīkotus svētkus. Cik man zināms, ziemas Moldovā neesot tik aukstas un bargas, kā pierasts Latvijā, lai gan arī tur mēdzot īslaicīgi iestāties aukstums un zemi klāj sniegs. Šo gadalaiku Moldovā vēl neesmu pieredzējusi.

Starptautisks konsorcijs, kurā ietilpst Lietuvas aktīvu pārvaldes uzņēmums Invalda INVL, otrdien uzvarēja izsolē par Moldovas lielākās bankas Moldova-Agroindban akciju iegādi.

Konsorcijs, kurā ietilpst arī Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un Ukrainas privātā kapitāla pārvaldes uzņēmums Horizon Capital, par 41,09% Moldova-Agroindbank akciju piedāvāja 451,53 miljonus Moldovas leju (23,031 miljonu eiro).

Šis darījums paredz nozīmīgas Lietuvas biznesa netiešās investīcijas Moldovā. Mēs esam pārliecināti, ka šis starptautiskais konsorcijs Moldovas banku sektorā ieviesīs rietumvalstu pārvaldes standartus un veicinās finanšu sektora attīstību, tādējādi arī palielinot Moldova-Agroindbank vērtību par labu visiem akcionāriem, tostarp investoriem," norāda Invalda INVL prezidents Darjus Šulnis.

Jau ziņots, ka starptautisks konsorcijs, kurā iekļauta arī Invalda INVL, jūnijā saņēma atļauju investēt Moldova-Agroindbank. Moldovas centrālā banka deva atļauju konsorcijam iegādāties 41,09% "Moldova-Agroindbank" akciju

Latvija ir veiksmes stāsts jeb valsts, kura daudz ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantiskajās organizācijās, šodien kopīgā preses konferencē ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču (RP) sacīja ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone.

«Latvija ir šis veiksmes stāsts, kas tiešām ieguvusi no integrācijas Eiropas un transatlantijas institūcijās,» norādīja ASV valsts sekretāre, uzsverot, ka, neskatoties uz sasniegto, visām valstīm ir jādubulto pūles, lai nodrošinātu demokrātiju un labklājību visā kontinentā.

Klintone pauda apbrīnu Latvijas paveiktajam ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un faktam, ka Latvija, neskatoties uz grūtajiem laikiem ekonomikā, veic nopietnus ieguldījumus drošībā un aizsardzībā.

Savukārt Rinkēvičs vēlreiz apliecināja Latvijas valdības apņemšanos līdz 2020.gadam aizsardzības izdevumus izlīdzināt NATO noteiktajā apjomā, proti, līdz 2% no iekšzemes kopprodukta.

Pirmdien notikušā Moldovas biznesa foruma "Moldova piedāvā!" dalībnieki atzina, ka pastāv liels neizmantots divpusējo ekonomisko attiecību potenciāls, kura aktivizēšanā nākotnē aktīvi plāno iesaistīties Moldovas vēstniecība Latvijā, Db.lv informēja projekta konsultante Elīna Irbe.

"2006.gads iezīmējās ar daudziem nozīmīgiem politiskiem notikumiem Moldovas un Latvijas attiecībās - LR prezidentes, Ministru prezidenta un ārlietu ministra vizīte Moldovā. Cerams, ka politisko aprindu paraugam sekos arī biznesa aprindas. Mēs no savas puses esam gatavi palīdzēt kvalitatīviem Moldovas produktiem ienākt Latvijas tirgū, kā arī sekmēt Latvijas uzņēmēju iekļūšanu Moldovas tirgū," uzrunā foruma dalībniekiem atzīmēja Moldovas vēstnieks Latvijā Eduards Meļņiks.

Sanākušos uzņēmējus sveica ekonomikas ministrs Jurijs Strods uzsverot nepieciešamību tālākai ekonomiskai sadarbībai un apliecinot gatavību jau tuvākajā laikā tikties ar vēstniecības pārstāvjiem, lai pārrunātu tālākās sadarbības soļus.

Rīgā notikušā biznesa foruma Moldova piedāvā! ietvaros dalībnieki atzina, ka pastāv liels neizmantots divpusējo ekonomisko attiecību potenciāls, kura aktivizēšanā nākotnē iesaistīsies Moldovas vēstniecība Latvijā.

Sanākušos uzņēmējus uzrunāja Latvijas Republikas Ekonomikas ministrs Jurijs Strods, kurš uzsvēra nepieciešamību tālākai ekonomiskai sadarbībai. Ministrs apliecināja gatavību jau tuvākajā laikā tikties ar vēstniecības pārstāvjiem, lai pārrunātu turpmākās sadarbības soļus. Sadarbība ar Moldovu ir izvirzīta par vienu no Latvijas attīstības sadarbības politikas prioritātēm tuvākajiem gadiem. Vienlaikus ir vērojama arī Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Moldovas uzņēmējiem, par ko liecina vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmēju dalība LR valsts prezidentes Valsts vizītē Moldovas Republikā š.g. aprīļa sākumā. Šis forums ir viens no soļiem tālākai biznesa attiecību stiprināšanai.

48% aptaujāto respondentu domā, ka sabiedrība uzņēmējus, kuri ir veiksmīgi, uzskata par saistītiem ar valsts varu vai politiku, bet 45% aptaujāto uzskata, ka sabiedrība šos uzņēmējus vērtē kā visdrīzāk ne vienmēr godprātīgus cilvēkus, liecina EY nesen veiktā Snapshots iedzīvotāju aptauja, kas noskaidroja Latvijas iedzīvotāju viedokli par sabiedrībā valdošo attieksmi pret uzņēmējiem.

30% respondentu domā, ka sabiedrībā šos uzņēmējus uztver kā cilvēkus, kuriem vienkārši paveicies.

«Sabiedrības attieksme ir viens no svarīgiem faktoriem uzņēmējdarbības un tās kultūras attīstībā, kas atstāj jūtamu ieteikmi uz jaunu uzņēmumu izaugsmi un cilvēku vēlēšanos iesaistīties uzņēmējdarbībā vai atbalstīt to. Aptauja diemžēl parāda ļoti satraucošas atziņas, proti, izteiktākais viedoklis atspoguļo uzskatu, ka nopelnīt bagātību Latvijā var galvenokārt ar politiskiem sakariem, negodīgumu vai veiksmi, nevis radošu garu, apņēmību vai gudrību. Ilgtspējīgai Latvijas ekonomikas izaugsmei ir vajadzīga šī uzskata vismaz pakāpeniska maiņa, ko var veidot vienīgi viedokļu līderu parādīta attieksme un patiesi labi uzņēmēju pašu piemēri,» saka Renāte Strazdiņa, EY Konsultāciju departamenta direktore.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 15.novembrī iepazīšanās vizītē tikās ar Moldovas vēstnieku Latvijā Eduardu Meļņiku un sveica viņu kā pirmo rezidējošo Moldovas vēstnieku mūsu valstī.

Artis Pabriks informēja, ka Latvija ir gatava dalīties ar Moldovu pieredzē banku un finanšu sistēmas reformēšanā. Par šo iespēju Artis Pabriks vēstulē jau ir informējis Moldovas ārlietu un Eiropas integrācijas ministru Andreju Stratanu, lūdzot sniegt informāciju par iespējamo Latvijas banku un finanšu ekspertu vizītes laiku Moldovā.

3.aprīlī Valsts prezidentes valsts vizītes laikā Moldovā tika noslēgts Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības attīstības sadarbības līgums. Ārlietu ministrs pauda Latvijas gatavību pirmo uz šī līguma pamata veidotās Latvijas un Moldovas apvienotās komitejas sanāksmi sarīkot Rīgā.

Moldovas vēstnieks uzsvēra, ka Latvijai un Moldovai ir lielas iespējas paplašināt ekonomisko sadarbību, un pauda Moldovas ieinteresētību attīstīt sadarbību ar Latviju arī kultūras jomā, ko veicinās 7.septembrī Ministru prezidenta vizītes laikā Moldovā noslēgtais Latvijas Republikas valdības un Moldovas Republikas valdības līgums par sadarbību izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes jomā ir īstenojis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

"Lai to paveiktu veicām vairāk nekā 65 tūkstošus zvanu," biznesa portālam db.lv norāda Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris.

Pērn uzņēmums nosvinēja 15 gadu jubileju un, pēc viņa teiktā, kopumā gads aizvadīts godam un abos galvenajos uzņēmuma darbības virzienos – gan eksporta partneru piesaistē, gan tirgus izpētes jomā – sasniegtas jaunas virsotnes.

2019. gadā kompānija veica 21 grupu projektu. No individuālām vizītēm, kad ražotāji dodas uz kādu tos interesējošu valsti un tiekas pie potenciālajiem klientiem, grupu tikšanās atšķiras ar to, ka vienlaicīgi uz konkrēto valsti brauc astoņi līdz 20 uzņēmumi un tikšanās tiek organizētas vienā vietā, katram dalībniekam piešķirot galdu, pie kura notiek tikšanās ar potenciālajiem partneriem, kurus "Gateway & Partners" uzdevums ir ieinteresēt apmeklēt šo pasākumu. Skaitliski lielākais šāda veida pasākums pērn bija, kad uzņēmums noorganizēja 22 pārtikas industrijas ukraiņu kompāniju vizīti Gruzijā, kur vienā dienā notika vairāk nekā 400 tikšanās.

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmums "Gateway & Partners" 2020. gadā plāno turpināt attīstīt un piegādāt eksporta partneru piesaistes pakalpojumus jaunos tirgos.

"Īpaši strādāsim pie Āfrikas valstu piedāvājuma attīstības jau janvārī uzsākot pirmos projektus Nigērijā. Tāpat attīstīsim Āzijas virzienu, nostiprinot pakalpojumu Ķīna un Indijā, kā arī attīstot darbību Vjetnamā, Dienvidkorejā un citos virzienos," atklāj Mārtiņš Tiknuss, "Gateway & Partners" (SIA "GatewayBaltic") partneris. Tāpat uzņēmums turpinās paplašināt izpētes jomu segmentus, papildinot un padziļinot aprites ekonomikas ekspertīzi un citas jomas.

Db.lv jau rakstīja, ka pērn "Gateway & Partners" eksporta partneru piesaistes projektu jomā ir veicis projektus vairāk nekā 40 valstīs, kopumā saviem klientiem noorganizējot 1785 tikšanās.

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests Rosseļhoznadzor, sākot ar 27.oktobri, aizliedz gaļas ievešanu no Moldovas.

Šādu lēmumu Rosseļhoznadzor skaidro ar Moldovā veikto pārbaužu rezultātiem.

Rosseļhoznadzor pārbaudēs secināts, ka no Moldovas uz Krieviju tiek piegādāta nedroša produkcija, kuru vairumtirgotāji iegādājušies dažādās tirdzniecības vietās Moldovā.

Tāpat Rosseļhoznadzor neizslēdz iespēju apturēt gaļas ievešanu no Baltkrievijas uzņēmumiem, kas izejvielas iegādājas Moldovā.

Tas notikšot gadījumā, ja Baltkrievija arī neieviesīs Moldovas gaļas importa aizliegumu.

Jūlija beigās Krievija noteica nodevas virknei Moldovas pārtikas produktu, tādējādi reaģējot uz Moldovas lēmumu ratificēt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību.

Ukraina, Moldova un Turcija ir starp tām Eiropas valstīm, kuras šogad visstraujāk kāpušas Starptautiskās Minoritāšu tiesību grupas (MRG) globālajā sarakstā Apdraudētās tautas, kurā etniskās un reliģiskās kopienas vērtētas pēc masu slepkavību riska pakāpes, savukārt Centrālāzijas valstu vidū ievērojamu vietu ieņem Kirgizstāna un Tadžikistāna, otrdien paziņoja MRG.

«Ukraina ir ielēkusi Apdraudētās tautas sarakstā pēc nesenajiem notikumiem Krimā un valsts austrumos,» sacīja MRG izpilddirektors Marks Latimers. «Daudzas minoritātes jūtas apdraudētas visā valstī.»

MRG pētījumā norādīts, ka Krievijas veiktā Krimas aneksija Ukrainā ir radījusi īpašas bažas par Krimas tatāriem - pussalas pamattautu ar apmēram 300 000 cilvēku -, kura piedzīvoja Padomju režīma īstenoto piespiedu pārvietošanu un pakāpeniski ir atgriezusies Krimā. Iebiedēšanas atmosfērā daudzi tatāri nepiedalījās 2014.gada martā notikušajā referendumā par pievienošanos Krievijai, ko organizēja Krimas varas iestādes.

Moldovas pilsoņi, kuriem ir biometriskās pases, sākot no pirmdienas, var iebraukt Šengenas zonas valstīs bez vīzas.

Eiropas Savienības (ES) atbalstītās reformas un bezvīzu režīms Moldovas pilsoņiem dod cerību, ka tiks atrisināts «iesaldētais» Piedņestras konflikts, sacīja Moldovas premjerministrs Jurijs Ļanke.

Viņš uzskata, ka Moldova kļūst arvien pievilcīgāka tiem, kas dzīvo separātiskajā novadā.

Eiropas Parlaments (EP) bezvīzu režīma noteikšanu Moldovai atbalstīja februārī.

3.aprīlī šo lēmumu parakstīja EP prezidents Martins Šulcs un pašreizējās ES prezidējošās valsts Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkuls.

Svinīgajā brīdī piedalījās arī bloka iekšlietu komisāre Vivāna Redinga, atzīstot, ka šāds lēmums ir "liels sasniegums un jauna nodaļa" Moldovas attiecībās ar ES.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien ieradās oficiālā vizītē Moldovā, kur viņa paziņoja par 250 miljonu eiro vērtu atbalsta programmu, lai palīdzētu valstij ziemā pārvarēt enerģētikas krīzi, kuru izraisījis Krievijas Ukrainā sāktais karš.

Leiena norādīja, ka no 1.janvāra Moldova saņems 100 miljonus eiro dotācijās un vēl šādu pašu summu aizdevumos, lai valsts šoziem spētu apmierināt savas dabasgāzes vajadzības. Tikmēr vēl 50 miljoni eiro tiks paredzēti neaizsargātāko valsts iedzīvotāju atbalstam.

Moldova ir pilnībā atkarīga no Krievijas dabasgāzes. Taču Krievija šo atkarību izmantojusi, lai izdarītu spiedienu uz Kišiņevu par tās piesliešanos rietumvalstīm, un pēdējās nedēļās par pusi samazinājusi dabasgāzes piegādes.

Moldovas prezidente Maija Sandu sacījusi, ka šāda Krievijas rīcība vērtējama kā politiska šantāža valstī, kur mājsaimniecību enerģijas tarifi pēdējā gada laikā seškāršojušies.

Aviošovi visā pasaulē ir gan aviācijas profesionāļu, gan aviācijas biznesa aprindu tikšanās vieta, un tā tas var būt arī Latvijā

Tā intervijā Dienas Biznesam sacīja aviošova Wings Over Baltics Airshow (WOBA) 2019 organizators Artūrs Šlosbergs. Jūlija izskaņā Tukuma lidostā aizvadītais šovs pulcēja vairāk nekā 20 tūkstošus skatītāju, tādēļ pamatoti nosaucams par lielāko aviošovu Baltijas valstīs.

Kāds ir šodienas stāsts par aviošovu, kuru organizējat?

Šogad uz aviošovu Tukuma lidostā ieradās 20 tūkstoši cilvēku. Pārdevām 16 tūkstošus biļešu. Bērni līdz astoņu gadu vecumam tika bez maksas. Bijām izsūtījuši daudz ielūgumu, tostarp ministriem un vēstniecībām. Cilvēku bija vairāk nekā festivālā Positivus, bet mazāk nekā uz Prāta vētras koncertu Liepājā, kas, starp citu, notika tajā pašā laikā, kad mūsu aviošovs.

Ekonomiskā krīze un bezdarba palielināšanās valsts reģionos dažādus deklasētus elementus mudina braukt uz Rīgu, kur pastrādāt noziegumus.

Pie šādas atziņas pēc tam, kad aizturēti vairāki grupējumi, kas pastrādāt noziegumu Rīgā ieradušies no attāliem reģioniem, nonācis jaunais Rīgas reģiona kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins.

Viens no grupējumiem uz «viesizrādēm» Rīgā regulāri braucis no Aizkraukles rajona un galvaspilsētā uzbrukuši gājējiem, kuriem nolaupījuši mobilos telefonus, makus un citas lietas, kuras vēlāk par niecīgu atlīdzību realizējuši.

Visi šīs grupas pieci dalībnieki ir arestēti un kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums.

Policijai saskārusies arī no Daugavpils, Saulriešiem, Balviem un Gulbenes. Divi grupējumi, kas Rīgu apmeklēja, lai aplaupītu dzīvokļus, šeit bija ieradušies no Daugavpils un mēneša laikā apzaga vismaz sešus dzīvokļus. Arī šīs grupas policija ir neitralizējusi.

Nekustamā īpašuma tirgū varētu dominēt atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms, prognozē Ziemeļeiropas nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Newsec.

2008. gadā vairākums tirgus dalībnieku izjuta globālo ekonomisko krīzi, un finansējums nekustamā īpašuma nozarē gandrīz izsīka. No tirgus pazuda pircēji, kas nekustamo īpašumu iegādājas par aizņemtiem līdzekļiem. Sagaidāms, ka 2009. gadā tirgū dominēs pircēji no Vācijas, kas gatavi par īpašumu maksāt skaidrā naudā, kā arī oportūnistiskie fondi un citi atsavināto īpašumu pircēji, kas centīsies izmantot situāciju, kad nekustamā īpašuma tirgū ievērojami palielinās piedāvājuma apjoms. Tomēr sagaidāms, ka finansējuma trūkuma un vispārējās tirgus nestabilitātes dēļ investīciju aktivitāte kopumā saglabāsies ļoti zema, prognozē kompānija.

Nedrīkst uzņēmējus sodīt, ka tie novembrī nav pildījuši MK noteikumus, kuru nebija, bet valdība to piemērošanu noteica ar atpakaļejošu datumu - 1.novembri.

Tā bizness vērtēja 30. novembra laikraksta Latvijas Vēstnesis numurā publicētos 21. novembrī valdības sēdē akceptētos noteikumus Likuma Par pievienotās vērtības nodokli normu piemērošanas kārtība, kuru normas piemērojamas ar šā gada 1. novembri.

"Tā ir nepieņemama prakse. Šādi precedenti neatbilst labas publiskās pārvaldes principiem," secina Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle.

Pārkāptas robežas

"Tas ir skandāls, jo normatīvie akti nevar stāties spēkā ar atpakaļejošu datumu," uzsver Nodokļu maksātāju tiesību un interešu pārstāvības fonda prezidents Imants Griķis. Viņaprāt, Latvijas valdība, nosakot noteikumu spēkā stāšanās termiņu ar atpakaļejošu datumu, ir pārkāpusi ne tikai ētiskas un morālas, bet starptautiskas normas. "Nebrīnīšos, ja par noteikumu normu ar atpakaļejošu spēku pārkāpšanu uzņēmēji tiks sodīti," norāda I. Griķis.

Latvijas nacionālās futbola izlases galvenais treneris Aleksandrs Starkovs nosaucis 20 futbolistus, kuri gatavosies Pasaules Kausa septembra pirmajiem kvalifikācijas mačiem izbraukumā pret Moldovu un Skonto stadionā pret Grieķiju. Starkovs norādīja, ka pēc nākamās LMT Virslīgas tūres (no 30. augusta līdz 1. septembrim) viņš varētu izsaukt vēl divus vai trīs futbolistus.

Latvijas izlase 6. septembrī Tiraspolē, Moldovā Sheriff stadionā plkst.20.30 spēlēs pirmo 2010. gada FIFA Pasaules Kausa kvalifikācijas maču. Otrais mačs notiks Rīgā, Skonto stadionā 10. septembrī plkst. 21.15 pret bijušajiem Eiropas čempioniem – Grieķijas izlas, Db.lv informē Mārtiņš Hartmanis, LFF preses sekretārs.

Par spēli, gatavošanos, futbolistiem un ceļu mediju pārstāvji tiks informēti preses konferencē trešdienā, 3. septembrī plkst.14.00 Skonto stadionā preses konferenču telpā. Šajā preses konferencē Latvijas mediju pārstāvji varēs saņemt preses akreditācijas uz 10.septembra spēli pret Grieķiju.

Turpat Skonto stadionā 3. septembrī plkst.11 A.F.I. preses foto aģentūra bildēs izlases kopbildi un spēlētāju portretfoto jaunajās formās. Savukārt uzreiz pēc fotografēšanās – plkst.11.30 būs izlases atvērtais treniņš.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2016. gada decembra rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 10,28 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums ir vērojams Moldovā, kur tās apjoms palielinājies par 13081%, Kazahstānā - par 326%, Kirgizstānā - par 207%, un Azerbaidžānā - par 171%. Lielākie noieta tirgi bija Krievija, Latvija un Nīderlande.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2016. gada decembrī veidoja 1,65 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šajā laikā darbojās 65 aptiekas. Latvijas zaļās farmācijas uzņēmuma SIA Silvanols apgrozījums 2016. gada decembrī bija 0,49 miljoni eiro, kas ir par 6% mazāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2016. gada decembrī realizēja produktus piecās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Lietuvā, Kazahstānā, Baltkrievijā un Azerbaidžānā.

No š.g. 18. līdz 19.oktobrim Vides ministrs Raimomds Vējonis darba vizītē Kišiņevā (Moldova) tiksies ar Moldovas Vides ministrijas pārstāvjiem, informēja Vides ministrija.

Darba vizītes laikā Vides ministrs piedalīsies sanāksmē, kas notiks Moldovas Vides ministrijā. Sanāksmes laikā plānots pārrunāt dažādu, ar Latvijas atbalstu, īstenoto projektu norises gaitu. Tāpat plānots diskutēt par sadarbības iespējām nākotnē. Pēc sanāksmes notiks preses konference.

Tāpat šīs vizītes laikā R.Vējonis plāno apmeklēs Botānisko dārzu, kur diskutēs par dabas un ainavu aizsardzību ar Moldovas botāniskā dārza direktoru Mr.Alexandru Teleuta.

Moldova jau vairākus gadus ir viena no Latvijas ārpolitikas un arī attīstības sadarbības politikas prioritārajām valstīm, norāda Vides ministrija.

AS Olainfarm produktu realizācija maijā ir sasniegusi 7,11 miljonus eiro, kas ir par 33% mazāk nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmuma provizoriskie konsolidētie rezultāti.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Moldovā - par 651%, un Nīderlandē, kur tā palielinājusies par 500%. 2015.gada maijā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Šveici. AS Olainfarm lielākie noieta tirgi maijā bija Krievija, Nīderlande, Latvija, Ukraina un Baltkrievija.

AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2015.gada maijā veidoja 1,3 miljonus eiro, kas ir par 9% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 58 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2015.gada maijā bija 0,2 miljoni eiro, kas ir par 43% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols maijā produkciju realizēja piecās Eiropas valstīs.

Patlaban notiekošajā Austrumu partnerības samitā Viļņā nav zīmju, ka varētu tikt pārskatīta Ukrainas un Eiropas Savienības (ES) līguma parakstīšana, vēsta BBC.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs dažas dienas pirms samita darīja zināmu, ka viņa valsts asociācijas līgumu ar ES neparakstīs. Tam bija vajadzējis būt par Viļņas samita galveno notikumu.

Ukrainas prezidents skaidroja, ka līguma parakstīšana ar ES radītu valstij zaudējumus līdz 160 miljaru eiro apmērā, un tas ES būtu kaut daļēji jākompensē. V. Janukoviča paziņojums raisīja samita dalībnieku izbrīnu, ziņo Latvijas Radio.

Ukraina ierosināja uzsākt trīspusējas sarunas, kurās piedalītos ES, Ukraina, kā arī Krievija, taču Brisele norādīja, ka tai šāds formāts nav pieņemams, ziņo Latvijas Radio.

Tikmēr samitā Gruzija un Moldova piektdien parafējušas asociācijas līgumus ar ES. Moldovai piedāvāts arī bezvīzu režīms ar Šengenas valstīm.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic 7. aprīlī tā veiks īpašu reisu uz un no Kišiņevas Moldovā, atbalstot Valsts prezidenta vizīti Moldovā un nogādājot Latvijas humānās palīdzības kravu uz Ukrainas bēgļu centru Kišiņevā.

Atgriežoties no Moldovas airBaltic kopā ar Valsts prezidenta delegāciju uz Rīgu vedīs arī Ukrainas bēgļus.

“Daudzi Ukrainas bēgļi meklē drošu vietu, kur palikt līdz brīdim, kad viņi varēs droši atgriezties savā valstī. airBaltic šajā traģiskajā krīzē var sniegt tikai nelielu ieguldījumu, atbalstot bēgļus ceļā uz Latviju. Mūsu sirdis un domas ir kopā ar drosmīgo ukraiņu tautu,” komentē airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.