Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas lielākie kabeļtelevīzijas operatori ir noslēguši līgumus ar TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo TV kanālu retranslēšanas tiesībām. Līgumu ar MTG grupu ir parakstījis arī Lattelecom. Izņēmums varētu būt mazākie tirgus spēlētāji, bet arī šajā jomā pārrunas ir procesā.

Jau ziņots, ka pirmais komersants, ar ko MTG grupa noslēdza attiecīgo līgumu, bija IZZI, tam sekoja līgumi ar Baltcom, SIA LAT, Latvijas elektronisko komunikāciju asociāciju un Elektronisko sakaru komersantu asociāciju.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Iepriekš MTG norādīja DB (07.06.2012.), ka provizoriskie aprēķini liecina, ka gadā ieņēmumi no viena kanāla retranslācijas varētu veidot 500 tūkst. Ls.

Tiesa, puses neatklāj, kādi ir sadarbības nosacījumi, proti, cik kabeļtelevīzijas operatoriem ir jāmaksā par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos informēja, ka par TV3 skatītāju mēnesī kabeļtelevīzijas operatoram būtu jāmaksā 0,11 Ls, bet par LNT – 0,09 Ls.

Salīdzinot SIA Rīgas satiksme apstiprinātās cenas ar tām, ko uzņēmums norādīja šā gada septembrī, kad nāca klajā ar ideju par diferencētajām cenām, var secināt, ka nerīdziniekiem par abonementa biļetēm būs jāmaksā vēl dārgāk nekā plānots sākumā. Atsevišķās pozīcijās sadārdzinājums ir vairāku latu/eiro apmērā.

Rīgas domes Pasažieru komercpāravdājumu licencēšanas komisija ir apstiprinājusi pašvaldības SIA Rīgas satiksme iesniegtos sabiedriskā transporta abonementu izcenojumus eiro valūtā, kas stāsies spēkā no nākamā gada 1. janvāra.

Septembrī, kad tika izziņotas gaidāmās, jaunās cenas, nedz Rīgas domes, nedz arī Rīgas satiksmes pārstāvji neminēja, ka tad norādītās cenas varētu vēl mainīties. Šobrīd gan Rīgas satiksme skaidro, ka iepriekš bijušas tikai plānotās cenas, kas aprēķinātas «pa tiešo», savukārt jaunās – ar «īpašu metodiku», ņemot vērā dažādus apstākļus. Savukārt Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis, runājot par cenām un to apaļošanu saistībā ar eiro ieviešanu, telefonsarunā ar Db.lv atzina, ka nerīdziniekiem cenas apaļotas «vairāk uz augšu», bet Rīgā deklarētajiem – «vairāk uz leju», uzsverot, ka nevar viennozīmīgi teikt, ka cenas apaļotas uz augšu.

ASV filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platforma un kompānija otrdien ziņoja par peļņas pieaugumu, ko nodrošinājusi maksas abonentu skaita palielināšanās par 15,7 miljoniem gada pirmajā ceturksnī, kad daudzviet tika noteikta sociālā distancēšanās jaunā koronavīrusa pandēmijas ierobežošanai.

"Pēc rekordliela abonentu skaita papildinājuma "Netfix" ir un turpinās būt mediju kompānija, kuru vismazāk ir ietekmējusi Covid-19," pavēstīja "eMarketer" prognožu analītiķis Ēriks Hagstroms. "Viņu bizness ir gandrīz perfekti piemērots iedzīvotājiem, kas pēkšņi ir piesaistīti mājām."

"Netflix" gada pirmajos trīs mēnešos guva 5,8 miljardus ASV dolāru lielus ieņēmumus un 709 miljonus dolāru lielu peļņu, kamēr abonentu skaits pieauga par 15,7 miljoniem, sasniedzot gandrīz 183 miljonus.

"Mēs skaidri apzināmies, ka mums ir paveicies sniegt pakalpojumu, kas ir vēl nozīmīgāks cilvēkiem, kuri piesaistīti mājām, un kuru mēs varam nodrošināt attālināti ar minimāliem traucējumiem no īstermiņa līdz vidējam termiņam," uzņēmuma vadītāji rakstīja vēstulē investoriem.

Absolūtais vairākums jeb 94% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka valdība tuvākā gada laikā nespēs apturēt iedzīvotāju emigrāciju, liecina aģentūras TNS un telekompānijas LNT raidījuma 900 sekundes veiktais pētījums.

Tai skaitā 59% respondentu uz jautājumu, vai valdība tuvākā gada laikā spēs apturēt iedzīvotāju emigrāciju, norādījuši «noteikti nē», bet 35% - «drīzāk nē».

Jau rakstīts, ka pērn valsti pametuši vairāk nekā 30 tūkstoši iedzīvotāju.

4% no aptaujātajiem Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem uzskata, ka tuvākā gada laikā valdība spēs apturēt iedzīvotāju emigrāciju. (1% - «noteikti jā», 3% - «drīzāk jā»).

Savukārt 2% iedzīvotāju nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Aptauja tika viekta laikā no 31. jūlija līdz 2. augustam, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 750 ekonomiski aktīvos Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 55 gadiem.

Telekomunikāciju uzņēmums Baltcom ir noslēdzis līgumu ar telekanālu LNT un TV3 īpašnieku Modern Times Group (MTG) par šo kanālu retranslāciju Baltcom televīzijas pakalpojumu abonentiem.

Maksa par LNT un TV3 raidīšanu kabeļtelevīzijā rada papildu izmaksu slogu Baltcom, tomēr esam spējuši saglabāt esošos pakalpojumu nosacījumus mūsu televīzijas skatītājiem, skaidro Gints Kiršteins, Baltcom valdes loceklis. Tādējādi TV pakalpojumu cena abonentiem netiks paaugstināta.

Līgumi kabeļtelevīzijas operatoriem ar MTG ir nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām

Ceturtdien līgumu ar MTG parakstīja arī telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Teju viens miljons cilvēku pēdējo trīs mēnešu laikā ir atteikušies no spēles World of Warcraft (WoW), vēsta BBC.

Kopš WoW abonentu skaits sasniedza rekordu – 12 miljonus spēlētāju - 2010. gadā, WoW spēles abonentu skaits ir vienmērīgi samazinājies. Septembra beigās WoW bija aptuveni 10,3 spēlētāju jeb «abonentu» iepretim 11,1 miljonu spēlētāju, kas bija pērnā gada jūnija beigās.

Eksperti šo intereses samazināšanos skaidro ar jaunu spēļu piedāvājumu, tomēr norāda, ka WoW vēl joprojām atrodas labās pozīcijās.

Lielākais intereses zudums par WoW pieredzēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā, ar ievērojamu spēlētāju skaita samazināšanos Ķīnā. Abonentu skaita samazināšanās jau bija paredzama, tomēr WoW nav zaudējis vispopulārākās spēles statusu.

Sākot ar 2016. gada 4. janvāri Ektornet grupas uzņēmumu vadībā līdzšinējos valdes locekļus Andri Kovaļčuku un Katrīnu Mūls (Katrin Muhls) nomainīs Swedbank Latvija valdes loceklis Ansis Grasmanis un Swedbank Aizdevumu atgūšanas daļas vadītājs Kaspars Šics, informē AS Swedbank.

Tādejādi turpmāk Ektornet grupas bilancē esošos īpašumus pārvaldīs Swedbank Latvija struktūrvienības.

Ektornet darbības laikā, kopumā tika iegādāti 4792 īpašumi par kopējo vērtību 296,7 miljoni eiro, savukārt šobrīd pārvaldībā atlikuši vairs tikai 20 īpašumi ar kopējo vērtību 25 miljoni eiro.

Nekustamo īpašumu uzņēmumu Ektornet grupa 2009. gadā izveidoja Swedbank Grupa. Ektornet darbības mērķis bija iegādāties, profesionāli pārvaldīt un pārdot nekustamos īpašumus - dzīvojamās apbūves, tirdzniecības, biroja un ražošanas telpas.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks darbu turpinās ārpus bankas, konsultāciju jomā, tostarp nekustamo īpašumu ieguldījumu pārvaldīšanas jautājumos konsultējot arī Swedbank Latvija.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Meža ielā ir viss, kas nepieciešams nelielam, radošam biznesam – mazpilsētas šarms mijas ar rosīgu uzņēmējdarbību, cilvēki ir stilīgāki, kūkas un kafija – garšīgāki.

Aktīvākā ielas daļa sākas laukumiņā pie Rīgas Sv. Trijādības pareizticīgo baznīcas un turpinās līdz krustojumam ar Nometņu ielu. Iespējams, tieši Nometņu ielas mazo veikaliņu, kafejnīcu un restorānu rosība ir tā, kas pamazām izplatījusies Meža ielas virzienā, radot arī šeit pašiem savu mazo biznesa vidi un atmosfēru. Kopumā Meža ielu kā savu juridisko adresi šobrīd norādījuši nedaudz vairāk par 100 uzņēmumiem un iestādēm, liecina firmas.lv informācija.

Savu veiksmes stāstu Meža ielā pavisam nesen sākusi rakstīt kafejnīca Mierā, kas durvis šeit vēra tik tikko – 21. maijā. Kafijas cienītājiem un kūku gardēžiem jau ir labi pazīstams šis nosaukums, tikai otrā Daugavas krastā – Miera ielā. Kafejnīca Mierā jeb traki mierīga kafejnīca, kā to dēvē Miera ielas republikā, ir Ingūnas un Santas Kausiņu (mātes un meitas) ģimenes bizness, kas nu sper pirmos soļus arī Pārdaugavas pusē – ar lielu cerību iedzīvināt arī te tās pašas nesteidzīgās baudīšanas tradīcijas.

Tulkošanas un lokalizācijas uzņēmums Ad Verbum pārcēlies no rosīgās Brīvības ielas biroja uz Pārdaugavas miera oāzi Baložu ielā, kur jauno mājvietu raduši rekonstruētā koka ēkā

«Ēku, kas bija diezgan sliktā tehniskā stāvoklī, iegādājāmies ekonomiskās krīzes gados. Ja apskatās google street view kartē, var redzēt, ka šeit savulaik bija divstāvu grausts. Investējot apmēram 800 tūkst. eiro, to teju pilnībā nojaucām un uzbūvējām trīsstāvu ēku,» stāsta Ad Verbum izpilddirektore Zelma Diāna Vidiņa.

Intervijas laikā, sēžot uz terases līdzās kokiem un lūkojoties uz iekšpagalmu, rodas sajūta, ka atrodamies kādā mazpilsētas ielas nostūrī, nevis galvaspilsētā, kur turpat aiz stūra Kalnciema ielā traucas mašīnas. Visa biroja ēkas platība ir 800 m2, no tiem puspagrabā ir izveidota plaša virtuve un pašiem sava katlu māja, pirmajā stāvā iekārtots bērnudārzs Putnu dārzs, kam ar Ad Verbum ir vieni īpašnieki. Savukārt otrajā un trešajā stāvā ikdienā strādā vairāk nekā 20 tulkošanas uzņēmuma darbinieki. Tikpat lielas telpas ēkas otrā spārnā tiek iznomātas Angels Film Studio.

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

ASV izklaides giganta «Walt Disney Co.» iecere pārņemt Ruperta Mērdoka kontrolētās mediju un izklaides grupas «21st Century Fox» aktīvus trešdien pietuvojās realitātei pēc tam, kad ASV Tieslietu ministrija apstiprināja šo darījumu.

Ministrija gan apstiprinājusi šo darījumu ar nosacījumu, ka «Disney» pārdos 22 reģionālos sporta kanālu tīklus, kas pieder «21st Century Fox».

Izvērtējot «Disney» un «21st Century Fox» darījumu, ASV Tieslietu ministrija norāda, ka aktīvu pārdošana ir nepieciešama, jo abi uzņēmumi šobrīd konkurē attiecībā uz kabeļtelevīzijas sporta programmu pārdošanu ASV vietējos tirgos.

Taču «Disney» un «21st Century Fox» darījuma realizēšana vēl nav garantēta, jo informācija liecina, ka ASV kabeļtelevīzijas uzņēmums «Comcast» apsver iespējas sadarboties ar citu kompāniju, lai izteiktu jaunu, lielāku konkurējošu piedāvājumu aktīvu iegādei.

«Disney» un «Comcast» iesaistījušies sīvā cīņā par to, kurš varēs iegādāties «21st Century Fox» vērtīgos aktīvus.

Latvijas kabeļtelevīzijas industrija kategoriski iebilst pret LNT un TV3 šobrīd aktīvi lobēto ieceri ar likuma palīdzību pieprasīt naudu no iedzīvotājiem par abu šo kanālu skatīšanos, Db uzsver Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls.

«Ja TV3 vai LNT vēlas kļūt par maksas kanāliem un iekasēt naudu no katra skatītāja, tā ir viņu kā privātu komercuzņēmumu izvēle, taču pieprasīt, lai šādas tiesības iekasēt naudu no skatītāja tiktu noteiktas likumā, vienlaikus saglabājot iespēju uztvert programmas bez maksas no virszemes televīzijas, ir vai nu pilnīga neizpratne par kabeļtelevīzijas darbības principiem vai ļoti stipra nekaunība,» pauž I. Muuls, uzskatot, ka šobrīd raidorganizācijas savas finanšu problēmas caur kabeļoperatoriem vēlas novelt uz sabiedrības un skatītāju pleciem, kas nav pieņemami.

Pēc LEKA domām, arguments, ka šādā veidā tiks saglabāta nacionālā informatīvā telpa, vispār neiztur kritiku, jo, kanāliem sākot prasīt naudu no skatītāja, to pieejamība būtiski samazināsies.

Nacionālo kanālu prasība dot tiem tiesības iekasēt samaksu par to satura izplatīšanu no kabeļtelevīzijas operatoriem, vienlaikus paliekot nacionālajā apraidē, ir prettiesiska un pilnīgi neloģiska, uzskata telekomunikāciju uzņēmums IZZI.

«Jau šobrīd valsts uzlikusi operatoriem par pienākumu pārraidīt klientiem nacionālos kanālus par saviem līdzekļiem, tādēļ šādas maksas iekasēšana principā ir jāuztver kā papildu nodoklis, jo operatoriem nav iespēju izvēlēties, pārraidīt LNT un TV3 saturu vai nē. Turklāt šāda maksājuma piemērošana tikai kabeļtelevīzijām, nevis visiem nozares dalībniekiem, ir diskriminējoša un ievieš absolūti negodīgas konkurences principus. Vēl vairāk – tas nevis ir nodoklis, ko valsts uzliek komersantam, bet viens uzņēmējs piemēro citam pēc paša ieskatiem. Tādēļ šāda iniciatīva uzskatāma par prettiesisku un uzņēmējdarbības vidi graujošu,» uzsver IZZI valdes locekle Sandra Kraujiņa.

LNT un TV3 īpašnieks MTG ir noslēdzis līgumu ar telekomunikāciju uzņēmumu IZZI par abu kanālu retranslēšanas tiesībām no šā gada1.aprīļa, to DB pastāstīja MTG pārstāve Marta Zandersone.

Līgums bija nepieciešams likumdošanas grozījumu dēļ, kas MTG dod iespējas no 31.aprīļa līdz šā gada nogalei pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par kanālu retranslēšanas tiesībām. IZZI komentārus par noslēgto darījumu sola sniegt vēlāk.

DB jau rakstīja, ka Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā; telekomunikāciju uzņēmumiem līgumi ar kanālu īpašnieku MTG vēl nav noslēgti.

Lai arī 1.aprīlis nav aiz kalniem, telekomunikāciju uzņēmumi nav noslēguši līgumus ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG). Tas ir jāizdara, jo pērn veiktie grozījumi likumdošanā paredz, ka no š. g. 31. marta līdz 2014. gadam MTG var pieprasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par TV3 un LNT retranslēšanas tiesībām. Šobrīd norisinās vairākas sarunas, cerams, ka šonedēļ daļu līgumu noslēgsim, DB norādīja MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš.

MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Latvijas elektronisko komunikāciju asociācija (LEKA) un Elektronisko sakaru komersantu asociācija (ESKA) ir parakstījušas līgumu ar TV kanālu TV3 un LNT īpašnieku Modern Times Group (MTG) par abu kanālu retranslēšanas tiesībām.

Tas bija nepieciešams, jo stājušās spēkā izmaiņas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas paredz, ka no 1.aprīļa līdz gada beigām MTG varēs no kabeļtelevīzijas operatoriem iekasēt naudu par kanālu retranslēšanas tiesībām.

Pašlaik esam noslēguši līgumus ar IZZI, Baltcom, SIA LAT un jau minētajām asociācijām - LEKA un ESKA, Db norādīja MTG Sabiedrisko attiecību vadītāja Marta Zandersone.

DB jau rakstīja, ka kabeļtelevīzijas skatītājiem maksa par TV3 un LNT varētu pieaugt no maija 0,2–0,4 Ls apmērā. MTG ar emocionālu uzrunu «Skatītāj, mēs gribam, lai tu to zini!» savos kanālos uzrunā TV3 un LNT skatītājus. Informatīvajā kampaņā ir norādīts, ka pašmāju satura izveide nav lēts prieks, piemēram, viena pašmāju seriāla sērija izmaksā 5 tūkst. Ls, ziņu raidījums – 4 tūkst. Ls, savukārt TV šovs – vairāk nekā 17 tūkst. Ls. Gada laikā tie ir vairāki milj. latu un tikai 2/3 var nosegt, pateicoties reklāmdevējiem.

Zaļo un zemnieku savienības deputātu priekšlikums noteikt, ka nacionālie komerctelevīziju kanāli maksu no kabeļtelevīzijas operatori varētu prasīt gadu vēlāk nekā plānots – no 2014. gada 1. janvāra, pēc plašām diskusijām tomēr neguva Saeimas vairākuma atbalstu.

Tādējādi televīzijas kanāli TV3 un LNT jau no nākamā gada 1. janvāra varēs prasīt samaksu no kabeļtelevīzijas operatoriem par sava satura retranslāciju. Saeimas 2. lasījumā atbalstītie grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā paredz izslēgt pienākumu kabeļtelevīzijām obligāti nodrošināt nacionālo komerciālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu bezmaksas retranslāciju. Obligāta bezmaksas retranslācija kabeļtelevīzijas tīklos attieksies tikai uz sabiedrisko televīziju – kanāliem LTV1 un LTV7.

Pašlaik elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri retranslē televīzijas programmas klientiem ir jāveic ikmēneša abonēšanas maksa par vismaz lētāko programmu paketi, kurā parasti tiek piedāvātas nacionālo komerciālo elektronisko līdzekļu programmas, jo elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju nenodrošina to klientiem iespēju skatīties minētās programmas bez maksas, skaidro Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kas sagatavojusi grozījumus. Spēkā esošā kārtība nav taisnīga pret nacionālajiem komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, jo nostāda tos nevienlīdzīgas konkurences apstākļos ar citiem vietējiem un ārvalstu kanāliem, kas vienlaicīgi ir Latvijas reklāmas tirgus dalībnieki un papildus saņem atlīdzību no elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic televīzijas programmu retranslāciju abonentmaksām par atļaujas piešķiršanu retranslēt savu programmu, uzsver deputāti.

Zviedrijas investīciju kompānija East Capital Explorer pārdos Igaunijas lielākā kabeļtelevīzijas operatora un platjoslas interneta pakalpojumu sniedzēja Starman akciju kontrolpaketi ASV investīciju kompānijai Providence Equity Partners.

East Capital Explorer paziņojumā teikts, ka par 63% Starman akciju East Capital Explorer saņems apmēram 81 miljonu eiro, bet nākamgad atkarībā no uzņēmuma darbības rezultātiem varētu saņemt vēl piecus miljonus eiro. Peļņa, ko East Capital Partners gūs no Starman akciju pārdošanas, būs 35 miljoni eiro.

Providence Equity Partners piedāvās Starman mazākuma akcionāriem atpirkt viņu akcijas ar tādiem pašiem noteikumiem kā no East Capital Explorer.

Darījumam, kuru paredzēts pabeigt šā gada otrajā ceturksnī, ir jāsaņem konkurences uzraudzības iestāžu atļauja.

Baltijas alternatīvo ieguldījumu fonds Livonia Partners kopā ar LHV Pension Funds un Ambient Sound Investments ir vienojušies investēt uzņēmumā Cgates, kas ir viens no Lietuvas kabeļtelevīzijas un interneta pakalpojumu sniedzējiem.

Livonia Partners vadītais konsorcijs iegādāsies Cgates mazākuma akciju daļu, lai atbalstītu uzņēmuma izaugsmi, kā arī tīkla un tehnoloģiju modernizāciju. Darījumam nepieciešams Lietuvas Republikas uzraugošo iestāžu apstiprinājums.

Cgates ir otrs lielākais kabeļtelevīzijas operators Lietuvā, kas 2016. gadā sasniedzis 19.5 miljonu eiro lielu konsolidēto apgrozījumu. Uzņēmumā strādā gandrīz 300 darbinieku. Cgates piedāvā kabeļtelevīziju un digitālo televīziju, optisko internetu un fiksētos telefonsakarus vairāk nekā 270 tūkstošiem klientu 18 pilsētās. Viļņā bāzētā uzņēmuma lielākie īpašnieki ir Igaunijas kabeļtelevīzijas operatora Starman dibinātāji, ko šogad iegādājās Elisa Corporation no Somijas.

Triju gadu laikā Latviju pameta 15,4 % no Ventspils Augstskolas programmas Datorzinātnes, 10,5 % no LU programmas Matemātiķis statistiķis, 7,7 % no RSU programmām Audiologopēdija, Fizioterapija, Rehabilitācija, Uzturzinātne, 7,1 % no RTU programmām Ražošanas tehnoloģija, Inženiertehnika, mehānika un mašīnbūve un 7,0 % no LU programmas Bioloģija 2017. gada absolventiem.

Šoreiz tiek pabeigts augstskolu absolventu monitoringa apskats. Privāto koledžu un augstskolu atalgojums, absolventu reģionālais sadalījums programmu līmeni tika aplūkots DB 14. marta rakstā Privāto augstskolu absolventu sasniegumi. Šajā rakstā tiks aplūkoti citi privāto augstāko izglītības iestāžu absolventu rādītāji programmu vai programmu grupu līmenī, kā arī noslēguma dati par visām - gan valsts, gan privāto mācību iestāžu - programmām ar vislielāko emigrāciju un programmām, par kuru absolventiem ir liels datu trūkums.

Rakstā tiek izmantoti augstskolu absolventu monitoringa rezultāti, tā laikā tika apzināti visi augstāko izglītības iestāžu (gan valsts, gan privāto augstskolu un koledžu) absolventi no 2017. līdz 2019. gadam un tas, kā, līdz pat 2020. gadam ieskaitot, izvērtās Latvijas augstāko izglītības iestāžu absolventu darba gaitas, atalgojums, ekonomiskā darbība, migrācija utt. Latvijas augstākās izglītības iestādes tiek iedalītas četrās lielās grupās - valsts augstskolās, privātajās jeb juridisko personu dibinātajās augstskolās, valsts koledžās un privātajās koledžās.

Latvijas elektronisko sakaru komersants Lattelecom ir kļuvis par Baltijā lielāko televīzijas (TV) pakalpojumu sniedzēju. Patlaban uzņēmumam ir 230 tūkst. TV pakalpojumu abonentu, kamēr lielākajam Lietuvas TV operatoram TEO – 147,1 tūkst., bet Igaunijas operatoram Elion – 134,6 tūkst. abonentu.

Lattelecom TV pakalpojumus sāka piedāvāt 2007. gadā, ienākot tirgū ar interaktīvo televīziju. Šobrīd uzņēmums piedāvā trīs televīzijas platformas – interaktīvo televīziju, virszemes TV un interneta TV. Uzņēmums šobrīd testē arī mobilo TV.

DB jau rakstīja, ka Latvijā pirms TV digitalizācijas ar lielāko klientu bāzi TV pakalpojumu segmentā varēja lepoties Baltcom, tad pēdējie dati liecina, ka līderis ar izrāvienu šajā jomā ir Lattelecom. Baltcom TV jomā ir 140 tūkst. klientu, uz pēdām min IZZI ar 120 tūkst. klientu bāzi, savukārt Viasat satelīttelevīziju skatās aptuveni 70 tūkst. klientu.