Raimonds Kulbergs pirms nepilniem trim gadiem atteicās no veiksmīgas karjeras finanšu pakalpojumu jomā un pievērsās privātai uzņēmējdarbībai. Kā pats saka – meties nezināmajā

Viņa uzņēmums Funderful nodarbojas ar ziedojumu kampaņu izveidi augstskolām. Mērķi ir lieli – ietekmēt ziedošanas kultūru izglītības pasaules tirgos ASV un Lielbritānijā, mazāk, klauvējot pie misijas apziņas un vairāk paļaujoties uz sacensības un spēles prieku.

Katram jaunuzņēmumam (start-up) savā attīstībā nākas iet cauri tuksnesim, kurā ir liels risks, ka ūdens beigsies un spēki izsīks, pirms neauglīgais klajums tiks pārvarēts, saka R. Kulbergs, kas līdztekus uzņēmējdarbībai ir arī Latvijas Riska kapitāla asociācijas direktors un TechHub Riga valdes loceklis. Viņš cer, ka Funderful tuksneša posms ir aiz muguras.

Kāpēc uzņēmumu nosaucāt par Funderful?

Meklējot pierādījumu tam, ka pandēmijā viss ir iespējams, turklāt sapņiem un ambīcijām nav vecuma ierobežojuma, ielūkosimies kādas jaunas uzņēmējas stāstā par to, kā mīlestība pret dabu un modi materializējās perspektīvā modes inovācijā.

Katrīna Resne ir 19 gadus veca jauniete, modes un dabas jautājumu entuziaste, kā arī dabai draudzīgā apģērba zīmola Rosafella radītāja: “Rosafella patiesībā tika izveidots jau tad, kad es gāju devītajā klasē. Man bija vēlme izpausties un šķita, ka bizness ir īstā vieta, kur to darīt. Protams, tobrīd man palīdzēja vecāki. Mans pirmais produkts bija plānotājs.”

Katrīna komentē, ka neesot gribējusi to, ko rāda filmās, – dizainerus, kuriem pieder sava studija un kuri nelielos daudzumos pārdod savus unikālos dizainus. Tieši tā radās pirmās idejas par dabai draudzīgu apģērbu. Rezultātā Katrīna savu bērnības interesi par dažādām dabas zinātnēm pārvērta lolotā sapņa piepildījumā, kurā mode draudzējas ar dabu.

Skaisti trauki nav jātur skapī īpašām reizēm, bet gan jālieto ikdienā, lai krāšņa būtu katra diena, uzskata Katrīna Kalniņa, Katrīnas keramikas dizainere.

«Kopš sevi atceros, man vienmēr ir bijis svarīgi, lai viss ir estētiski, – skaists galda klājums, mājas iekārtojums,» saka Katrīna. Tāpēc viņa nonāca Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā (RDMV), tobrīd vēl īsti nezinot, kas būs tas, ar ko nodarbosies, bet viņai bija vēlme radīt. Katrīna izvēlējās keramiku, bet tā bija visai pēkšņa ideja, jo bērnībā māls un veidošana patiesi nepatika. «Trešajā kursā, kad sākās darbs ar porcelānu, es sapratu – tas ir mans! Mani piesaista šī materiāla cimperlīgums un iespēja to savaldīt. No porcelāna var izveidot jebko – var uztaisīt jebkādu formu un izliet to porcelānā. Man patīk porcelāna smalkums. Neviens cits keramikas materiāls nav tik eleganti viegls,» raksturo Katrīna.

Grafiķes Sabīne Vekmane un Katrīna Sauškina sietspiedi izmantojušas savu māksliniecisko ieceru realizēšanai; šobrīd tā kļuvusi par viņu biznesa pamatu.

«Luste ir atvērtā sietspiedes darbnīca – ja tev gribas kaut ko izdrukāt un esi izdomājis, ka sietspiede būs īstais risinājums, var piezvanīt mums un sarunāt randiņu. Mēs pateiksim, vai ideja ir īstenojama, un apmācīsim, kas un kā jādara, un ļausim pašam strādāt,» skaidro Katrīna Sauškina, SIA Darbnīca Luste īpašniece. Viņas kolēģe Sabīne Vekmane piebilst, ka Luste no citiem līdzīga profila uzņēmumiem atšķiroties ar sietspiedes tehnikas apmācību, – citās darbnīcās to nepiedāvā.

Bieži vien uzņēmēji dažādus knifus cenšas paturēt pie sevi, konkurentiem tos neatklāt. Sabīne teic, ka viņas neko jaunu nav atklājušas – šī metode ir radusies Ķīnā jau piektajā gadsmitā. «Latvijā ir daudzas sietspiedes darbnīcas, kas izpilda pasūtījumus, bet ir maz tādu, kas pieejamas cilvēkiem. Mēs esam specifiskas arī ar to, ka izpildām nestandarta pasūtījumus, piemēram, lielformāta darbus,» viņa stāsta.

ASV austrumkrastā pēc piedzīvotās postošās vētras Sendija pamazām atgriežas ierastais dzīves ritms. Paredzēts, ka trešdien Ņujorkā darbu atjaunos atsevišķas skolas, valdības ēkas un lidostas, kas bija slēgtas dabas stihijas laikā.

Tikmēr viesuļvētrā bojā gājušo skaits ASV un Kanādā sasniedzis 51 cilvēku, no kuriem 22 gājuši bojā Ņujorkā vien. Lai gan vētras spēks ir mazinājies, tā, virzoties uz ziemeļiem, turpina nodarīt aizvien jaunus postījumus.

Paredzēts, ka trešdien darbs daļēji tiks atjaunots divās Ņujorkas lielākajās lidostās – Ņuarkas un Džona Kenedija lidostā. Neskatoties uz to, sagaidāms, ka gaisa satiksmes traucējumi turpināsies, un nākamajās dienās tiks atcelti vairāk nekā 18 tūkstoši lidojumu, vēsta BBC. Paredzēts, ka trešdien darbs tiks atjaunots arī Ņujorkas fondu biržā, kas pēdējoreiz uz divām dienām bija slēgta 1888. gadā.

Viesuļvētra Sendija nodarījusi postījumus no desmit līdz 20 miljardiem ASV dolāru apmērā, no kuriem piecus līdz desmit miljardus būs jāsedz apdrošinātājiem, aplēsusi kompānija Eqecat, kas specializējas dabas katastrofu izraisīto zaudējumu aprēķināšanā.

Apdrošināšanas kompānijas parasti nemaksā kompensācijas par applūdušiem mājokļiem un uzņēmumiem, tāpēc atlikušo summu būs jāsedz ASV federālajai apdrošināšanas programmai, atsaucoties uz Eqecat datiem, vēsta laikraksts The New York Times.

ASV apdrošinātāji tikmēr norāda, ka līdzekļu kompensāciju izmaksām tiem būs pietiekami, jo aizvadītie gadi bijuši bez īpašiem satricinājumiem.

Kopumā viesuļvētras ietekme uz ASV ekonomiku tiek prognozēta neliela un, visticamāk, izzudīs, kad tiks uzsākti atjaunošanas darbi, pieļauj analītiķi. Lielākos zaudējumus cietīs aviosabiedrības un tirgotāji. Viesuļvētra likusi atcelt vairākus simtus lidojumu un tām nākas tērēt ievērojumus līdzekļus pasažieru izmitināšanai un ēdināšanai. Savukārt tirgotājiem nāksies pieciest zemākus pārdošanas apjomus kā arī veltīt ievērojamus finanšu līdzekļus savu uzņēmumu atjaunošanai, vēsta AP. Vētras ietekmi varētu just arī citas nozares. Iepriekš analītiķi prognozēja ka kopējā ietekme uz ASV ekonomiku varētu sasniegt 45 miljardus ASV dolāru.

Izmantojot SIA Mikrotīkls ziedojumu, Latvijas Universitātes (LU) pētnieki ir tikuši pie divām jaunām iekārtām eksperimentāliem pētījumiem, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

LU Fizikas un matemātikas fakultātes zinātnieki ir radījuši iekārtu kristālu audzēšanai, kas izmaksājusi 8900 eiro, un iekārtu augstas klases magnētiskā lauka attēlošanai, kurā investēti 45 tūkstoši eiro. Kopumā lielākais LU atbalstītājs SIA Mikrotīkls eksakto, dzīvības un medicīnas zinātņu jomas atbalstam augstskolai ziedojis 1,75 miljonus eiro. Šie ir pirmie divi projekti, kas saņēmuši LU fonda platīna mecenāta – SIA Mikrotīkls – finansējumu.

Testa platforma

Komplektējot daudz un dažādus tehniskus komponentus – temperatūras sensorus, optiskas sistēmas, mikrokontrolierus, soļu dzinējus, 3D printētas konstrukcijas u.c. –, panākta iespēja ar automatizētu datora vadību veikt sāls (NaCl-RbCl maisījuma) kristālu audzēšanu. «Izmantojot savas fizikas zināšanas un jaudīgus datorus, simulējam dažādus dabā un tehnikā notiekošus procesus, lai palīdzētu inženieriem, konstruktoriem un jaunu produktu izstrādātājiem atrisināt tiem interesējošas tehniskas problēmas. Viena no jomām, kurā darbojamies, ir industriālo kristālu audzēšanas procesu modelēšana,» stāsta LU pētnieks Kristaps Bergfelds. Kristālu audzēšanas jomā LU zinātnieki sadarbojas ar dažādiem uzņēmumiem, piemēram, Siltronic AG (Vācija) un KEPP EU (Latvija). Viņu izstrādātie specializētie modelēšanas rīki tiek lietoti arī daudz plašākiem tehnoloģiskiem procesiem, piemēram, elektromagnētiskajai kausēšanai metalurģijas vajadzībām vācu uzņēmumā ALD Vacuum Technologies. «Mūsu izmantotās metodes, it īpaši modeļbāzētas kontroles izstrāde, ir šobrīd aktuālākā un nozīmīgākā pieeja, kā attīstīt un modernizēt ražošanu. Tās ir lietojamas plaša spektra ražošanā, kur nepieciešams kontrolēt un optimizēt kādu procesu norisi, piemēram, vielu sacietēšanu, kausēšanu, ķīmiskās reakcijas u.c. Ceturtās industriālās revolūcijas laikā ražošana tiek automatizēta, izmantojot plašu datu apstrādi un viedus algoritmus,» uzsver pētnieks.

Kopējie zaudējumi, ko ASV nodarījusi viesuļvētra Irēna, varētu sasniegt septiņus miljardus ASV dolāru. Apdrošināšanas industrijai šis varētu būt viens no ļaunākajiem gadiem, atsaucoties uz agrīnajām Kinetic Analysis Corporation aplēsēm, vēsta New York Times.

Lielākie zaudējumi nodarīti Ņujorkai un Ņūdžersijai, pavēstījuši nozares eksperti. Lai gan vētras Irēna spēks svētdien - laikā, kad tā sasniedza Ņujorku, jau bija samazinājies, divos iepriekš minētajos apgabalos atrodas visvērtīgākie nekustamie īpašumi Atlantijas okeāna piekrastē.

Ja vētras nodarītie zaudējumi sasniegs septiņus miljardus ASV dolāru, tad Irēna kļūs par vienu no desmit vislielākos zaudējumus nodsarījušajām katastrofām ASV. Līdz šim «visdārgākā» nelaime ASV ir bijusi viesuļvētra Katrīna, kas plosījās 2005. gadā un nodarīja zaudējumus 45 miljardus ASV dolāru apmērā, neskaitot tās izmaksas, ko sedza Nacionālā Pārtikas apdrošināšanas programma. Otrā nelaime, kas nodarījusi lielākos zaudējumus ir 2001. gada 11. septembrī notikušie teroristu uzbrukumi Pasaules Tirdzniecības centram un Pentagonam, kas kopumā radījuši 23 miljardu ASV dolāru lielus materiālos zaudējumus.

Ziemas olimpiādē Sočos kā brīvprātīgā piedalās iecavniece Katrina Mertsa. Reģionālais medijs «Bauskas Dzīve» piedāvā jaunietes pirmos iespaidus.

Apritējusi nedēļa, kopš Katrina ieradusies Sočos, lai piedalītos Olimpisko spēļu organizēšanā kā brīvprātīgā. Mītnes vietā internets vēl nav pieslēgts, tomēr darbojas mobilais internets, un Katrina atsūtījusi arī portālam pirmo vēstījumu.

«Pirmajā dienā saņēmu savu akreditāciju un uniformu – tā tiešām ir brīnišķīga, lai gan var šķist raiba. Sākās pienākumu apguve – lai gan līdz spēlēm vēl ir laiciņš palicis, mums ir jāsagatavo objekti sportistu atbraukšanai. Strādāju kalnu ciematā «Derevnya», kurā dzīvos visi kalnu sporta veidu dalībnieki un nacionālās olimpiskās komitejas (NOK). Mana funkcija – «event services» (EVS) jeb pasākumu apkalpošana. Vērojam, lai cilvēki nokļūtu tur, kur viņiem jātiek, lai «pareizie» cilvēki ietu pareizā vietā un «nepareizie» neiekļūtu noteiktās teritorijās, kur ir slēgtā zona, lai sportisti varētu mierīgi dzīvot.»

Pateicoties LU Fonda administrētā SIA «Mikrotīkls» ziedojuma finansējumam (45 000 EUR), LU Fizikas un matemātikas fakultātes Lāzeru centrs un Magnētisku mīkstu materiālu laboratorija kopīgiem spēkiem ir izveidojuši augstas klases magnētiskā lauka attēlošanas iekārtu, informē universitātē.

Izveidojot jauno eksperimentālo iekārtu, zinātnieki ieguvuši iespēju veikt mērījumus ne tikai sistēmās, kas interesantas fizikas, medicīnas un bioloģijas pētījumiem, bet arī sistēmās ar plašu praktisko pielietojumu elektronikā un arī naftas ieguvē.

Projekta «Magnētiskā lauka attēlošanas eksperimentālās iekārtas uzlabošana» īstenošanas rezultātā eksperimentālā sistēma ieguvusi gan jaunas iekārtas, gan programmatūru. Izveidotā iekārta ļauj mērīt magnētiskos laukus, ko rada dažādi materiāli ar telpisko izšķirtspēju, kas sasniedz vienu divsimto daļu no cilvēka mata biezuma. Iekārtas jaunā konstrukcija ļauj uzlabot ne tikai mērījumu kvalitāti, bet arī būtiski paplašināt pētāmo paraugu klāstu. Tagad «magnētiskā lauka attēlošanas iekārta» spēj mērīt ne tikai magnētiskos laukus, ko rada mikroskopiskas magnētiskas daļiņas un to ķēdītes, bet arī laukus, ko rada necaurspīdīgi cieti un šķidri magnētiski paraugi.

Hokeja attīstībai un popularizēšanai Latvijas Hokeja federācija izveidojusi biznesa klubu, taču ierosinājumi uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides apcirpšanai vai būtiskai ierobežošanai uzņēmumiem, kuri ziedo, var būtiski samazināt ziedojumu apmēru bērnu un jauniešu sportam un arī kultūrai

To intervijā DB stāsta Latvijas Hokeja federācijas prezidents un bijušais Ministru prezidents Aigars Kalvītis.

Fragments no intervijas:

Kā vērtējat piedāvāto uzņēmuma ienākuma nodokļa reformu, kas skartu arī uzņēmumus, kuri ziedo?

Neatbalstu idejas par kādu ierobežojumu uzlikšanu uzņēmumiem, kuri ziedo naudu sabiedriskajam labumam – sportam, kultūrai. Var jau uz uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, kas kopumā mērāma miljonos eiro, raudzīties tikai kā uz valsts budžetā neiekasētu naudu… Tomēr tāpēc atņemt uzņēmumiem, kuri ziedo, šī nodokļa atlaidi vai būtiski ierobežot šo ziedojumu veikšanu ir amorāli. Nesaprot, kāpēc ziedojums sabiedriskā labuma organizācijai būtu jāierobežo, piemēram, ar 10% ierobežojumu no pārskata gada peļņas vai kādu procentu no uzņēmuma samaksātā sociālās apdrošināšanas maksājuma. Ja šādas idejas gūs valdošo politiķu atbalstu, tad būtībā tas Latvijā sagraus esošo ziedošanas sistēmu, bet bērnu un jauniešu sports, kultūra nonāks uz iznīcības robežas. Savukārt valsts (pat kopā ar pašvaldībām) budžets nespēj finansēt visas vajadzības ne sportā, ne kultūrā, turklāt vienmēr ir kādas neatliekamākas vajadzības, kur nauda vajadzīga nekavējoties. Varbūt valdība vēlas pāriet atpakaļ uz padomju laiku sistēmu, kurā viss tika finansēts no valsts budžeta, tostarp sports un kultūra? Tikmēr Eiropā un Ziemeļamerikā pastāv valsts atbalsts tiem, kuri ziedo, it īpaši bērniem. Manuprāt, pirms ķerties klāt pie ziedotājiem, tomēr vajadzētu novērtēt visas iespējamās sekas. Ja tas netiks izdarīts un vērtētājiem «rādīsies» tikai ieguvumi, tad rezultātā varam saņemt tikai papildus problēmas. Cerēt, ka uzņēmumi ziedos tāpat, kā līdz šim, kad tie saņem uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, ir ļoti riskanti.

Apritējis gads kopš ASV austrumu piekrasti piemeklēja postošā viesuļvētra Sendija. Viesuļvētra prasīja 159 cilvēku dzīvības un iznīcināja 650 tūkstošus mājokļu ASV Ņujorkas, Ņūdžersijas un citos štatos.

Sendija bija pēdējo gadu stiprākā viesuļvētra, kas piemeklēja ASV austrumkrastu, un tika nodēvēta par «Frankenšteina vētru». Viesuļvētra smagi skāra Ņujorku, kur ūdens pārklāja daļu Manhetenas un appludināja metro. Vētras izraisītie zaudējumi ASV aplēsti 65 miljardu dolāru apmērā.

Lai atminētos pirmo gadadienu kopš viesuļvētras Sendijas, ASV austrumkrastā daudzviet notiek piemiņas pasākumi. Pirmo reizi kopš viesuļvētras, pēc radīto postījumu likvidēšanas apmeklētājiem atvērta Elisa sala.

Vētras postījumi vērienīgi bija Ņujorkas Steitenailendas apgabalā. Varasiestādes uzsākušas īpašumu atpirkšanas programmu no privātīpašniekiem, lai zemākās teritorijas Steitenailendas piekrastē padarītu par dabas rezervātu un izvairītos no vētru postījumiem nākotnē.

Apģērbu meistare Katrīna Vilkonska apgalvo, ka «pārdabiski mīl» savu darbu un varētu pavadīt cauru diennakti strādājot. Nesen viņas lolotais Liepājas uzņēmums Katrīnas modes nams nosvinēja viena gada jubileju, taču ar apģērbu darināšanu viņa darbojas jau kopš laikiem, kad mēdza ietērpt skaistos tērpos slaveno lelli Bārbiju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Sākumā K. Vilkonska strādājusi citā šūšanas uzņēmumā un pēc darba darinājusi pasūtījuma darbus. Tomēr ar laiku sapratusi, ka nevēlas pelnīt naudu citiem. «Sapratu, ka manī ir uzņēmēja gēns un vajag kaut ko darīt pašai. Nonācu pie tā, ka gribu savu modes namu. Nosaukumā obligāti bija jābūt vārdiem «modes nams», un, tā kā tas pieder man - Katrīnai, tad ilgi nebija jādomā, kā savienot šos vārdus,» par Katrīnas modes nama dzimšanu stāsta īpašniece.

Uz jautājumu, kā viņas uzņēmums atšķiras no citiem, šuvējai ilgi nav jādomā atbilde: «Jā, ir daudz cilvēku, kas šuj apģērbus, uzņēmējiem jāatrod sava odziņa, ar ko atšķirties. Piemēram, mēs darinām tērpus tikai no kvalitatīviem itāļu materiāliem.» Katrīna pati ik pa laikam dodas uz Itāliju, lai piedalītos audumu prezentācijās un izvēlētos labākos materiālus. Tie tiek transportēti uz Liepāju, un burvestības var sākties - tiek darināti tērpi.

Šā gada desmit mēnešos Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) izmaksājusi jau 21 valsts kompensāciju gadījumos, kad par cietušajiem atzītas nepilngadīgas personas, no tām 18 gadījumos par dzimumnoziegumiem, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kopumā no 2007.gada 20.jūnija, kad spēkā stājās likums Par valsts kompensāciju cietušajiem, līdz šā gada novembrim JPA izmaksājusi jau 26 kompensācijas gadījumos, kad par cietušajiem atzītas nepilngadīgas personas – 23 gadījumos, kad nepilngadīga persona cietusi dzimumnoziegumā, 3 gadījumos par nodarītiem smagiem miesas bojājumiem.

Kopumā šogad JPA saņemti 187 kompensācijas pieprasījumi un 150 personām kompensācijas izmaksāta. Visvairāk kompensācija izmaksāta gadījumos, kad tīša nozieguma rezultātā iestājusies personas nāve (78 gadījumi), 36 gadījumos par personai nodarītiem smagiem miesas bojājumiem, 35 gadījumos par dzimumnoziegumiem un vienā gadījumā par vidēji smagiem miesas bojājumiem. Kompensācijās cietušajiem līdz šā gada 1.novembrim izmaksāti 75 263,60 lati.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem pēdējo gadu laikā pieaudzis Latvijā reģistrēto transportlīdzekļu izraisīto ceļu satiksmes negadījumu skaits ārvalstīs, kā arī par šiem negadījumiem izmaksāto zaudējumu atlīdzību apjomi.

Pērn par ceļu satiksmes negadījumiem ārvalstīs, kurus izraisījuši Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi, tika pieņemti ap 2 500 lēmumi par zaudējumu atlīdzībām cietušajiem un tika izmaksāti 4,6 milj. latu, kas ir par 46% vairāk, salīdzinot ar 2006. gadu. 56% no šiem negadījumiem notikuši Vācijā, Polijā un Lietuvā. Savukārt pērn lielākā izmaksātā zaudējumu atlīdzība sasniegusi 200 tūkst.eiro par 2004.gadā Lielbritānijā notikušu negadījumu.

Juris Stengrevics, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs: "Pērn 1/20 daļu no apdrošinātāju izmaksātajām atlīdzībām cietušajiem veido ceļu satiksmes negadījumi, ko izraisījuši Latvijā reģistrēti transportlīdzekļi ārvalstīs. Kaut arī šo negadījumu īpatsvars no kopējo negadījumu skaita ir tikai 5%, lielās izmaksas skaidrojamas ar daudz augstākām vidējām atlīdzību izmaksām cietušajiem. Pērn tā sasniegusi divus tūkstošus latu par negadījumu. Salīdzinājumam vidējā atlīdzība par Latvijā izraisītu negadījumu ir trīs ar pusi reizes mazāka - apmēram 560 lati."

Ar nodokļu politikas jaunievedumiem grasās sasiet rokas uzņēmumiem, kas vēlas ziedot, nosakot, ka bez «sodīšanas» ar nodokli varēs ziedot tikai desmit procentus no peļņas

Plānotais ierobežojums nozīmē līdzšinējās kārtības sarežģīšanu, nošaujot divus zaķus, bet – negatīvā nozīmē. Pirmkārt, slāpējot uzņēmumu vēlmi ziedot. Tehniski samazinot atlaidi, nav ko slēpt, prognozējami saruks arī biznesa ziedojumu apmērs sabiedriskā labuma organizācijām. Otrkārt, sarūkot atbalstam, tiks apdraudētas vai zaudētas iespējas, ko pašlaik balstīja tieši ziedojumi. Pirms aplaudēt iecerētajai kārtībai, vajadzētu spēt atraut skatu no budžeta ieguvumiem un pavērtēt, kas tādējādi var ciest vai pat tikt sagrauts. Protams, jāņem vērā arī līdzšinējās blaknes, par ko gādājuši negodprātīgi ziedotāji un ziedojumu saņēmēji, kuru rīcība acīmredzot arī likusi pārvērtēt ziedošanas atbalstīšanu.

Kopējie apdrošinātie zaudējumi, ko izraisījušas viesuļvētras Hārvijs, Irma un Marija, kā arī divas zemestrīces Meksikā, šogad sasniegs aptuveni 95 miljardus eiro (80,2 miljardus eiro), piektdien paziņoja Šveices pārapdrošināšanas kompānija Swiss Re.

Uzņēmums arī prognozē, ka tā zaudējumu pieprasījumi no cietušajiem saistībā ar šīm dabas katastrofām trešajā ceturksnī veidos aptuveni 3,6 miljardus eiro.

Viesuļvētra Hārvijs augusta beigās skāra Teksasu un Luiziānas daļas, izraisot ievērojamus īpašumu bojājumus un paralizējot valsts ceturto lielāko pilsētu Hjūstonu ar būtiskiem plūdiem.

Septembrī viesuļvētra Irma skāra Floridu, bet viesuļvētra Marija izpostīja Puertoriko.

Tāpat septembrī tika piedzīvotas divas spēcīgas zemestrīces Meksikā, bojā ejot vairākiem simtiem cilvēku.

Šā gada deviņos mēnešos Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (JPA) saņēmusi 734 personu iesniegumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un 161 valsts kompensācijas cietušajiem pieprasījumu, liecina administrācijas sniegtā informācija medijiem.

Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzības šogad sniegta 556 personām. Vidēji mēnesī JPA saņem 82 trūcīgu vai maznodrošinātu personu iesniegumus juridiskās palīdzības saņemšanai, galvenokārt civillietās.

Savukārt 134 cietušajiem šogad piešķirta valsts kompensācija. Šogad visvairāk valsts kompensācija izmaksāta gadījumos, kad tīša nodarījuma rezultātā iestājusies personas nāve – 64 kompensācijas. Kompensācijās cietušajiem līdz šā gada 1.oktobrim izmaksāti 64763,60 lati.

Valsts nodrošina juridisko palīdzību personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, dzīvokļa tiesību, darba tiesību, bērna tiesību un citos jautājumos civillietās, krimināllietās (cietušajiem) un administratīvajās lietās, konsultējot un palīdzot juridisku dokumentu sastādīšanā vai veicot pārstāvību tiesā.

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Tieslietu ministrijas Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk – JPA) šogad saņēmusi 311 personu pieteikumus valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai un 62 pieteikumus valsts kompensācijas cietušajiem saņemšanai, Db.lv informēja Juridiskās palīdzības administrācijas direktora padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos Ruta Siliņa.

Valsts nodrošinātajai juridiskajai palīdzībai aprīlī pieteikušās 63 personas, bet kopš gada sākuma 311 persona. Vidēji mēnesī JPA griežas 78 personas ar pieteikumiem valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai, visaktīvāk šo iespēju izmantoja janvāri un martā – attiecīgi 84 un 87 pieteikumi. Valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība šogad piešķirta 261 personai, un šajā laika posmā izmaksāti 164 004,40 lati, no kuriem lielākā daļa, 159 342,63 lati, izmaksāta juridiskās palīdzības nodrošināšanai krimināllietās, pamatā gadījumos, kad par aizstāvības nodrošināšanu izlemj procesa virzītājs.

Valsts nodrošina juridisko palīdzību personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu, dzīvokļa tiesību, darba tiesību, bērna tiesību un citos jautājumos civillietās, krimināllietās un administratīvajās lietās, konsultējot un palīdzot juridisku dokumentu sastādīšanā vai veicot pārstāvību tiesā.

Liepājas simfoniskais orķestris nosūtījis atklātu vēstuli labklājības ministrei Ilzei Viņķelei, kurā vēršas pret iecerēto izdienas pensiju reformu.

«Tas ir nopietns signāls, kas brīdina par kārtējo triecienu jau tā novājinātajam un pazeminātajam profesionāla mūziķa statusam sabiedrībā. Augsti specializētās un ar nopietniem darba riskiem saistītās mūziķa profesijas tālāka devalvācija nav pieļaujama,» teikts vēstulē, ko parakstījis LSO direktors Uldis Lipskis un mākslinieciskais vadītājs Atvars Lakstīgala.

Iespēja mūziķim doties izdienas pensijā pēc 25 nostrādātiem gadiem orķestrī ir taisnīga, tā ir viens no pamata argumentiem tomēr izvēlēties un palikt mūziķa arodā, kā arī ļauj orķestriem savlaicīgi atjaunot māksliniecisko sastāvu, uzsvērts vēstulē.

Mūziķis ar savu sūro darbu uztur sabiedrības tonusu un veicina tās harmonizāciju, uzsver mūziķi. Taču līdz profesionāla mūziķa statusam viņiem jāiziet 16 – 18 gadus ilgs, ļoti specifisks un bieži vien nežēlīgs mācību process, kā arī konkursa atlase. Orķestra mūziķa specifika ir ārkārtīgi augsta precizitāte, emocionālās pārslodzes, īpaša adaptācijas spēja, piemērojoties katram diriģentam, turklāt 70 mūziķi koncertā divas stundas veic sinhronas darbības ar sekundes simtdaļu precizitāti vienotā emocionālā tonalitātē un estētikā.

Ņujorkas biržā naftas cena ir zemākā pēdējo septiņu nedēļu laikā, jo nu, jau pirms vētra ir sasniegusi Meksikas naftas atradnes vietas, viesuļvētra Dīns ir zaudējusi savu spēku, un ir tikai pirmās kategorijas viesuļvētra.

Naftas cenas oktobra piegādēm otrdien, 21. augustā nokritušās par 2%, jeb 1,39 USD līdz 69,57 USD par vienu barelu naftas, ziņo Bloomberg.

Meksikas valdībai piederošā naftas kompānijas Petroleos Mexicanos jau nedēļas sākumā pieņēma lēmuma slēgt uz nākamajām divām dienām 80% no naftas ieguves vietām, kā arī evakuēt 20 000 strādniekus no tām.

Šāds lēmums tika pieņemts, jo pirmā šīs sezonas Atlantijas okeāna viesuļvētra Dīns, kas jau Karību jūras salās atņēmusi 9 cilvēku dzīvības, svētdienas vakarā sasniedza Jamaikas dienvidu piekrasti, un tagad virzās uz Meksikas Jukatanas pussalu.

Ceturtdien beigusies Atlantijas okeāna viesuļvētru sezona, kas šogad bijusi ļoti intensīva un postoša.

2017.gada sezonā, kas sākās 1.jūnijā un beidzās 30.novembrī, Atlantijas okeānā izveidojušās 17 vētras, kurām piešķirti vārdi, un desmit no šīm vētrām pārauga viesuļvētrās.

Šo sezonu iezīmēja trīs viesuļvētras - Hārvijs, Irma un Marija, kas nodarīja milzu postījumus Teksasā, Floridā, Puertoriko un virknē Karību jūras salu.

Vētrās gāja bojā vismaz 441 cilvēks, un tika nodarīti zaudējumi aptuveni 369 miljardu dolāru apmērā. Šī sezona bija viena no sešām vēsturē, kad izveidojušās vairākas piektās kategorijas viesuļvētras un tikai otrā, kad šāda spēka viesuļvētras sasniedz sauszemi.

Viesuļvētra Hārvijs 25.augustā skāra Teksasas dienvidus, atnesot lietavas, kurās dažās dienās nolija vairāk nekā 1,3 metri nokrišņu. Hārvija izraisītajos plūdos Hjūstonā un mazākās piekrastes pilsētās tika bojāti vai iznīcināti 20 000 māju.

Spēcīgas vētras Meksikā laupījušas 41 cilvēka dzīvību un izraisījušas pēdējo desmitgažu spēcīgākos plūdus, liekot evakuēt tūkstošus.

Viesuļvētra Ingrīda no Meksikas līča puses turpina virzīties tālāk cietzemē, bet tropu vētras Manuels atlieku izraisītie plūdi skāruši populāro Akapulko kūrortu valsts Klusā okeāna piekrastē. Lai gan abu vētru spēks ir ievērojami samazinājies, to atnestās lietusgāzes turpinājušas nodarīt plašus postījumus, izraisot zemes nogruvumus kalnos un pārpludinot upes.

Liela daļa bojā gājušo mitinājušies Akapulko apkārtnē, kur pieredzēti vērienīgi zemes nogruvumi, kas aprakuši daudzus mājokļus, atsaucoties uz Meksikas varasiestādēm, vēsta Reuters. Vētras dēļ slēgtas šosejas un atcelti vairāki lidojumi, kas tādējādi ietekmē tūkstošiem tūristu ceļojumu plānus.

Latvijas Pasts saņēmis otru paziņojumu no ASV pasta operatora United States Postal Service (USPS) ar lūgumu līdz 2012. gada 9.novembrim netransportēt sūtījumus uz USPS pasta apmaiņas vietu Ņujorkā.

Uz ASV adresētie pasta sūtījumi, kas Latvijas Pastā saņemti 2 .- 8.novembrī, tiks uzglabāti uzņēmuma Rīgas šķirošanas kompleksā līdz 9.novembrim, informē Latvijas Pasts. Šis nosacījums neattiecas uz Eksprespasta sūtījumiem, kas adresātus ASV sasniegs savlaicīgi.

Latvijas Pasts jau iepriekš informēja, ka 1. novembrī uz ASV tika nosūtītas no 29. līdz 31.oktobrim Rīgas šķirošanas kompleksā uzglabātās pakas, Eksprespasta sūtījumi un gandrīz 400 kg vēstuļu korespondences.

Latvijas Pasts arī aicina ņemt vērā, ka sakarā ar viesuļvētras Sendija radītajiem postījumiem pasta sūtījumu piegāde adresātiem ASV teritorijā joprojām var ievērojami kavēties.