Ar vērienu darbu sākušajam mūzikas straumēšanas servisam šobrīd nedarbojas interneta versija, tādējādi sarežģījot mūzikas klausīšanos datorā. Pakalpojuma izstrādātāji norāda, ka pie šīs problēmas tiekot strādāts.
Tikmēr pakalpojuma Streamus.com, kas gan atšķiras no mūsu Streamus.lv, radītājs Šons Andersons (Sean Anderson) sarunā ar Db.lv norāda, ka cilvēki, kas izstrādā streamus.lv ir jauki un draudzīgi, «taču viņi nezina, kā izstrādāt kvalitatīvu programmatūru». «Personīgi es domāju, ka streamus.lv gadījumā 99% ir mārketings, bet 1% ir programmēšana,» tā Š. Andersons.
Augusta sākumā darbību sāka ar Tele2 līdzdalību tapušais streamus.lv mūzikas straumēšanas pakalpojums. Pakalpojums tika atklāts ar koncertu Kalnciema kvartālā, kur uzstājās pazīstami Latvijas mūziķi. Streamus.lv izstrādātāji norādīja, ka ar jaunā pakalpojuma līdzdalību būs iespējams mūziku klausīties datorā, apmeklējot interneta vietni streamus.lv vai lejupielādējot straumēšanas pakalpojuma aplikāciju viedtālrunī.
Reģistrējoties ar savu numuru, Tele2 klienti pakalpojumu varēs mēnesi izmantot bez maksas, tāpat uzņēmuma klientiem tiks piedāvāti tarifu plāni, kuros integrēta Streamus lietošana. Mūzikas straumēšanas serviss Streamus radīts, sadarbojoties Latvijas uzņēmumam Music Online un mobilo sakaru operatoram Tele2. Servisa izstrādē piedalās arī igauņu speciālisti, kuri savulaik iesaistījās pasaulē plaši izmantotās programmas Skype izveidē. Pakalpojuma izstrādātāji arī norādīja, ka plāno streamus.lv piedāvāt arī ārvalstīs.
Jau pirmajās dienās pēc servisa laišanas klajā internetā parādījās negatīvi komentāri, kuros tika norādīts uz dažādām problēmām streamus.lv interneta vietnes darbībā. Vēlāk adresē streamus.lv tika sākts piedāvāt tikai lejupielādēt viedtālruņa lietojumprogrammu.
Uzņēmuma Music Online izpilddirektors Kārlis Būmeisters Db.lv norādīja, ka, lai pilnvērtīgi varētu lietot streamus.lv interneta servisu, Tele2 vai Zelta Zivtiņas klientam ar savu mobilā telefona numuru ir nepieciešams vispirms reģistrēties Streamus mobilajā aplikācijā. Pēc tam ar aplikācijā reģistrēto lietotājvārdu un paroli var pieslēgties un pilnvērtīgi lietot servisu internetā.
«Tā kā jaunie Streamus lietotāji pārsvarā nevis sākotnēji lejupielādēja aplikāciju, bet uzreiz apmeklēja streamus.lv, [tie] saskārās ar ierobežotu servisa funkcionalitāti,» sacīja K. Būmeisters. Music Online izpilddirektors uzsvēra, ka šobrīd tiek īstenotas pakalpojuma vides izmaiņas, lai lietotājiem padarītu ērtāku un saprotamāku interneta versijas izmantošanu.
Tikmēr labumu no «Latvijas nacionālā mūzikas straumēšanas servisa» starta var gūt ASV bāzēts pakalpojums ar līdzīgu nosaukumu – streamus.com, kurš interneta pārlūkprogrammas Chrome lietotājiem piedāvā YouTube video straumēšanas un atskaņošanas sarakstu veidošanu.
Streamus.com radītājs sarunā ar Db.lv norādīja, ka līdzīga pakalpojumu nosaukumu dēļ radītā neskaidrība ir palielinājusi Latvijas apmeklētāju skaitu - 20% streamus.com lietotāju nāk no Latvijas, un ticis uzsākts darbs pie šī pakalpojuma pārtulkošanas latviešu valodā. Š. Andersons arī norādīja, ka zina par latviešu pakalpojuma eksistenci ar līdzīgu nosaukumu un uzskata, ka cilvēki, kas izstrādā streamus.lv ir jauki un draudzīgi. «Taču viņi nezina, kā izstrādāt kvalitatīvu programmatūru. Personīgi es domāju, ka streamus.lv gadījumā 99% ir mārketings, bet 1% ir programmēšana,» sacīja Š. Andersons.
Streamus.com autoram neesot arī iebildumu par to, ka latvieši izmantojot līdzīgu nosaukumu. Š. Andersons patlaban esot savas preču zīmes reģistrācijas procesā, tomēr tas attieksies tikai uz ASV. Pret latviešu pakalpojumu viņš juridiski vērsties negrasās.
To, ka problēmas starp abiem pakalpojumiem nepastāv, norāda arī streamus.lv pārstāvji. K. Būmeisters Db.lv paskaidroja, ka abi servisi ir tapuši līdzīgā laika posmā, un, lai arī piedāvājumi ir atšķirīgi, abas puses pirms gada tikušās un vienojušās, ka drīzāk varētu apvienot savus. Latvijas pusei neesot iebildumu pret ASV radīto produktu.
Šobrīd streamus.lv izstrādātāji vēl nevar pateikt, cik daudz cilvēku lieto jauno pakalpojumu. K. Būmeisters norādīja, ka ikvienu produktu klienti sākumā lieto pastarpināti, līdz ar ko pamatotākus secinājumus par to aktivitāti varēšot vien izdarīt pēc trim, četriem mēnešiem. Arī pakalpojumā veikto investīciju apjomu vēl esot pāragri nosaukt, jo servisu tiek turpināts attīstīt.
