KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

Lai uzsāktu eksportu, nepietiek vien ar izdevīga cena piedāvājuma sagatavošanu, jāprot veidot attiecības, jāieklausās ārzemju partnera ieteikumos un galvenais – nedrīkst nolaist rokas, ja 15 reizes pēc kārtas tev atbildēja «nē», iesaka eksporta konsultāciju uzņēmuma GatewayBaltic direktore Inese Andersone.

Viņasprāt, Latvijas uzņēmumi pa maz uzmanības velta pārdošanai, taču tieši ar to, kā arī ar zemāku efektivitāti viņi zaudē Rietumeiropas konkurentiem.

Visi runā par to, kā Latvijas ekonomiku glābs eksports. Vai tā domā arī paši uzņēmēji?

Darba mums noteikti kļuva vairāk. Interese ir bijusi arī pirms tam, un tie, kas saprata, ka jāeksportē, to sāka darīt jau iepriekšējos gados – krīze viņus ir skārusi daudz mazāk. Tiem, kas tikai tagad sāk meklēt eksporta tirgus, iet daudz grūtāk, jo viņiem nav nekādas iestrādes – viņi visu laiku bija orientējušies uz Latvijas tirgu, strādāt uz eksportu – tas tomēr ir savādāk. Lai uzsāktu eksportu, uzņēmumam jāiziet cauri diezgan lielai transformācijai.

Zviedrijai nav jājūtas atbildīgai par Baltijas valstīs notikušo kredītballīti, uzskata Zviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs Bengts Deniss, raksta Igaunijas biznesa portāls dv.ee.

Zviedri nejūtas atbildīgi par emkredītballīti /emBaltijāZviedrijas Centrālās bankas bijušais vadītājs pauž pārliecību, ka atbildība par kredītu ņemšanas neprātu un tā rezultātā izveidojušos ekonomisko disproporciju jāuzņemas Baltijas valstu valdībām, nevis zviedru bankām. «Bankas nevar uzņemties valdības lomu un stabilizēt ekonomiku,» laikrakstā Dagens Industri norāda analītiķis.

Tā vietā Baltijas valstis palikušas pie vecās sistēmas, kas nepieļauj nekādas valūtas kursa svārstības vai pieļauj tās ierobežotā apmērā.

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.

Zviedrijas koncerns Vattenfall ar Nīderlandes Nuon izlēmuši apvienot spēkus, lai kļūtu par vadošo Eiropas elektroenerģijas kompāniju.

Tas teikts Vattenfall izplatītajā preses relīzē. Zviedri par 100% Nuon akcijām piedāvājušie 8.5 miljardus eiro. Pilnīga Nuon akciju pārpirkšana gan notiktu pakāpeniski 6 gadu laikā. Darījumā netiks iekļauta Nuon piederošā sadales tīklu kompānija Alliander.

Nīderlandes enerģētikas tirgū šis šogad jau ir otrais lielais darījums, iepriekš Vācijas energomilzis RWE par 9.3 miljardiem eiro iegādājās nīderlandiešu kompāniju Essent.

TheMonetizr palīdz mobilo spēļu izstrādātājiem pelnīt naudu ar produktiem, kas apdrukāti ar spēles tematiku, tostarp telefona vāciņiem, krekliem, cepurītēm

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

«Mums ir programmatūra, kas ļauj spēļu izstrādātājiem ielikt savās spēlēs mūsu kodu, kas spēlētājiem dod iespēju iegādāties kādu no produktiem brīdī, kad lietotājs ir sasniedzis kādu konkrētu spēles līmeni. Tā ir iespēja iegādāties produktu lētāk nekā citiem vai iegūt iespēju nopirkt kaut ko, kas nav pieejams citiem,» stāsta Mārtiņš Bratuškins, TheMonetizr (Monetization Solutions Inc.) līdzīpašnieks. Tie ir īpaši produkti cilvēkiem, kas ir pietiekami lojāli spēlei. TheMonerizr saviem klientiem iesaka sākt piedāvāt īpašos produktus tiem, kuri spēlē pavadījuši vismaz stundu. Tad var sākt piedāvāt uzlīmītes, piespraudītes un citus lētākus produktus, bet, jo lojālāki ir lietotāji, jo vērtīgāki produkti tiek piedāvāti. «Nākotnē gribam būt starpnieks starp lielajiem zīmoliem – ne tikai spēļu – un mobilajās ierīcēs aktīvo auditoriju. Mēs varam līdzdarboties jebkurā mobilajā pieredzē, kur sasniedz kādu rezultātu,» saka Mārtiņš.

Tūkstošiem trušu, kas savā vaļā dzīvo Stokholmas centrā tiek nogalināti, sasaldēti un pārvērsti enerģijā, kura tiek izmantota mājokļu apsildīšanai, vēsta BBC.

Šos Stokholmā dzīvojošos trušus nogalināja arī pirms tam, ko paredz pilsētas pasākumi attiecībā uz atbrīvošanos no kaitēkļiem. Taču tagad kompānija Biomal apstrādā šos beigtos trušus, radot enerģiju siltumapgādei.

Tā kā truši Stokholmas centrā tiek uzskatīti par kaitēkļiem, šos dzīvniekus izmantot enerģijas ieguvei varētu būt efektīvs risinājums, taču šī ideja jau ir saskārusies ar vairākiem pretiniekiem, to skaitā arī dzīvnieku tiesību aizstāvjiem.

Stokholmas ekonomikas skolas Rīgā pārstāvji plāno Latvijā izveidot Zviedrijas slimnīcu, lai paaugstinātu valsts slimnīcu standartus, kā arī atslogot Zviedrijas medicīnas sistēmu, raksta The Local.

Stokholmas skolas vecākais viceprezidents Gunnars Lungdals sacījis, ka Latvijas slimnīcu administrēšanai nepieciešama lielāka izglītošana un Zviedrijas sistēma varētu funkcionēt kā paraugs.

Neskatoties uz palīdzību Latvijas medicīnas sektoram, G. Lungdals arī cer samazināt pacientu rindas Zviedrijā slimnīcā, kuri gaida operācijas.

«Rindas ir garas un šī varētu būt lieliska alternatīva,» viņš uzsvēris. «Cilvēkiem varētu būt uztraukums par operāciju citā valstī, taču, ja tur būs iesaistīti viņu valsts pārstāvji, tad viņi jutīsies daudz drošāk.»

Zviedrija ir viena no pasaules bagātākajām un attīstītākajām valstīm, un tās ģeogrāfiskā novietojuma dēļ arī ērts eksporta tirgus Latvijas uzņēmumiem. Tādēļ GatewayBaltic piedāvā nelielu ieskatu aktuālajās Zviedrijas sabiedrības attīstības tendencēs, lai iedvesmotu Latvijas uzņēmumus paplašināt savu produktu vai pakalpojumu klāstu, kas ļautu gūt panākums arī otrpus Baltijas jūrai.

Sabiedrības novecošanās

Sabiedrības novecošanās noteikti ir problēma, par ko noteikti dzirdēts jau iepriekš, taču šis ir tas brīdis, kad vajadzētu sākt par to domāt nopietni. Šobrīd 18% Zviedrijas iedzīvotāju ir vecumā 65gadi un vairāk, un tiek paredzēts, ka šis skaitlis sasniegs 24% jeb ceturtdaļu sabiedrības jau 2035. gadā. Produkti un pakalpojumi senioriem sastāda ievērojumu un pastāvīgi augošu tirgus daļu, kas ir atvērta jauniem, inovatīviem produktiem. Uzņēmumu galvenais uzdevums šobrīd ir saprast, kā viņu piedāvātais preču vai pakalpojumu klāsts var tikt pielāgots senioru vajadzībām. Tas var būt jauns tehnoloģisks risinājums aprūpes centriem un pansionātiem vai tikpat labi pārtikas produkts, kas bagātināts ar specifiskām uzturvielām – iespēju ir daudz un dažādas! Iespējams, ka, lai uzrunāto attiecīgo mērķauditoriju, jāpielāgo nevis pats produkts, bet gan mārketinga stratēģija.

Automašīnu tirgotāji Zviedrijā turpina ciest no ekonomiskās krīzes. Jaunu automašīnu pārdošanas apjoms jūlijā, salīdzinot ar pagājušā gada jūliju, samazinājusies par 13.9%, ziņo The Local.

Savukārt salīdzinot 2009. gada pirmo pusgadu ar 2008. gada pirmo pusgadu automašīnu pārdošanas apjomi samazinājušies par 25%.

Interesants ir fakts, ka diviem Zviedrijas autobūves flagmaņiem Volvo un Saab ir pilnīgi pretēji rādījumi.

Ja Volvo var lepoties, ka viņu mašīnas jūlijā, salīdzinot ar 2008. gada jūliju, tika pirktas par 13% vairāk (2 985 vienības), tad Saab gan nē, jo pārdošanas apjomi jūlijā kompānijai kritušies par 71.8%, bet pusgadā par 63.9%.

Grafiķes Sabīne Vekmane un Katrīna Sauškina sietspiedi izmantojušas savu māksliniecisko ieceru realizēšanai; šobrīd tā kļuvusi par viņu biznesa pamatu.

«Luste ir atvērtā sietspiedes darbnīca – ja tev gribas kaut ko izdrukāt un esi izdomājis, ka sietspiede būs īstais risinājums, var piezvanīt mums un sarunāt randiņu. Mēs pateiksim, vai ideja ir īstenojama, un apmācīsim, kas un kā jādara, un ļausim pašam strādāt,» skaidro Katrīna Sauškina, SIA Darbnīca Luste īpašniece. Viņas kolēģe Sabīne Vekmane piebilst, ka Luste no citiem līdzīga profila uzņēmumiem atšķiroties ar sietspiedes tehnikas apmācību, – citās darbnīcās to nepiedāvā.

Bieži vien uzņēmēji dažādus knifus cenšas paturēt pie sevi, konkurentiem tos neatklāt. Sabīne teic, ka viņas neko jaunu nav atklājušas – šī metode ir radusies Ķīnā jau piektajā gadsmitā. «Latvijā ir daudzas sietspiedes darbnīcas, kas izpilda pasūtījumus, bet ir maz tādu, kas pieejamas cilvēkiem. Mēs esam specifiskas arī ar to, ka izpildām nestandarta pasūtījumus, piemēram, lielformāta darbus,» viņa stāsta.

Maizes un konditorejas izstrādājumu ražotājs SIA «Liepkalni» no šīs nedēļas sākuma apkalpo rīdzinieku pasūtījumus tiešsaistē, biznesa portālam db.lv pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ieva Zariņa.

Šobrīd pasūtījumus iespējams saņemt tikai tirdzniecības centrā A7, Rīgā, bet ar laiku plānots, ka produktu saņemšanas punktu skaits tiks paplašināts. Kopumā uzņēmumam ir piecas maizes un konditorejas izstrādājumu ražotnes. Ja pasūtījumu veic līdz darba dienas plkst. 15, tad to iespējams saņemt jau, sākot no nākamās dienas plkst 10, taču, veicot pasūtījumu, ir iespējams arī norādīt precīzu laiku.

Tiešsaistē iespējams pasūtīt kliņģerus, kūkas, pīrādziņus, rauga un kārtainās mīklas izstrādājumus un tortes.

Par šāda pakalpojuma piedāvāšanu uzņēmumam bijusi ideja jau pērn un līdz šim analizēts, kā to nodrošināt. I.Zariņa norāda, ka šāds pakalpojums primāri domāts individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumus var veikt ne tikai telefoniski, bet arī elektroniski - uzņēmuma mājaslapā. Savukārt, pasūtījuma apmaksa tiek veikta uz vietas veikalā.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Investori zaudē ticību, ka eiro zona spēs iegrožot parādu krīzi, kas vēršas plašumā Grieķijā un vairākas citās Eiropas Monetārās savienības (EMS) valstīs, otrdien raksta avīze Financial Times, atsaucoties uz Čikāgas preču biržas datiem.

Pagājušajā piektdienā eiro vērtība noslīdēja līdz 1,3586 ASV dolāriem - iepriekš tik zemā līmenī eiro bija 2009.gada 20.maijā.

Pēc laikrakstā vēstītā, tirdzniecības dalībnieki un hedžfondi esot likuši uz spēles teju astoņus miljardus ASV dolāru, spekulējot ar varbūtību, ka eiro kurss turpinās kristies parādu krīzes dēļ.

«Jo ilgāk problēmas netiks risinātas, jo nervozāki var kļūt investori un atturēties no papildu risku uzņemšanās,» viņš secina.

Tikmēr eiro vērtība otrdien pieauga līdz 1,3727 ASV dolāriem, jo tika saņemtas ziņas, ka ceturtdien gaidāmajā Eiropas Savienības samitā Briselē galvenais akcents tiks likts uz valsts parāda un budžeta deficīta problēmām PIIGS valstīs.

Darba ņēmēji Baltijas valstīs ir salīdzinoši labi finansiāli pasargāti ikdienišķās situācijās, kad viņus «no kājām ir nogāzis» vīruss vai infekcija. Divu nedēļu darba kavējums slimības dēļ strādājošajam ar algu «uz papīra» 800 EUR Latvijā samazinās ikmēneša ienākumus tikai par 9%, kamēr Igaunijā jau par 18%, bet Lietuvā par 11%, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas valstu sociālā nodrošinājuma salīdzinājums.

Strādājošie Baltijā var paļauties uz pabalstiem slimošanas laikā, slima bērna kopšanas gadījumā, gan arī darba zaudēšanas gadījumā. Slimības laika kompensācija attiecībā pret darba algas lielumu ir visdāsnākā Latvijā, taču ja ir runa par saslimuša bērna kopšanu, atsevišķās situācijās kompensācijas nosacījumi Lietuvā var būt labvēlīgāki nekā Latvijā. Piemēram, piecu darba dienu kavējums saslimuša bērna kopšanas dēļ samazina mātes vai tēva mēneša ienākumus par nepilniem 9% Latvijā un Igaunijā, un tikai par 1,5% Lietuvā.

Grūtāka finansiālā situācija ir tiem, kas saskaras ar darba zaudēšanu. Nākamajos sešos mēnešos pēc darba zaudēšanas strādājošajiem Latvijā jārēķinās ar vidēji par 30% mazākiem mēneša ienākumiem, Igaunijā par 40% mazākiem, bet Lietuvā ienākumu kritums ir visievērojamākais, tur darba zaudēšanas gadījumā ienākumi samazinās par 55%.

Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem sāk palikt grūti apmaksāt automašīnas, kuras ņemtas līzingā, norāda vairāki autolīzinga nodaļu vadītāji, raksta Dv.ee.

Nespejot samaksat lizinga maksajumus, igauni zaude automašinas

Finansiālā situācija spiež Igaunijas iedzīvotājiem atgriezt automašīnu izplatītājam un ņemt kādu lētāku mašīnu vai arī meklēt citu izeju no situācijas, vienojoties ar līzinga sniedzēju.

"Automašīnu skaits, ko klienti atgriež, jo nespēj nomaksāt ikmēneša maksājumus, savā ziņā ir pieaudzis, bet Hansa Liising ar to jau bija rēķinājusies, tāpēc nekas briesmīgs nav noticis," norāda Hansa Liising vadītāja Gunara Tomemetsa.

Nākotnē tiks noteikta jauna veselības aprūpes finansēšanas kārtība, ieviešot veselības apdrošināšanu un sasaistot tiesības uz valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi ar nodokļa deklarēšanu un nomaksu.

To paredz otrdien Ministru kabineta (MK) sēdē atbalstītais Veselības ministrijas izstrādātais veselības aprūpes finansēšanas likums, kas izstrādāts saistībā ar Ministru kabinetā atbalstīto koncepciju par veselības obligāto apdrošināšanu. Likums tālāk tiks izskatīts Saeimā.

Paredzēts, ka valsts veselības apdrošināšanas obligātās iemaksas ir likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktā nodokļa daļa, kas ir plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts budžetam piekritīgā ieņēmumu daļa. Līdz ar to iedzīvotājiem nodokļu slogs nepalielināsies.

Tiesības uz valsts apmaksātu veselības aprūpi obligāti apdrošināmās personas un brīvprātīgi apdrošināmās personas iegūs, ja apdrošināšanas iemaksas ir paziņotas un veiktas noteiktu laika periodu (piemēram, darbiniekiem 11 iepriekšējā gada kalendāros mēnešus) vai ar nodokli apliekamo deklarēto ienākumu apmērs gadā ir ne mazāks kā 12 minimālās mēnešalgas.

Pasaules politiķi arvien vairāk zaudē pietāti pret brīvā tirgus jēdzienu un atbalsta savus vietējos ražotājus – t.i. iejaucas privātā biznesā.

Par to liecina Eiropā pašlaik notiekošie megadarījumi – Francijas uzņēmuma Alstom un zviedru - britu farmācijas uzņēmuma AstraZeneca tirgošana. Par abu šo uzņēmumu kapitāldaļu iegādi interesi citu starpā izrādījušas ASV kompānijas – Alstom gadījumā General Electric (GE) un AstraZeneca gadījumā – Pfizer. Nobīstoties no pasaulē lielākā farmācijas uzņēmuma radīšanas, kas britiem varētu nozīmēt daudzu darbavietu zaudēšanu, AstraZeneca tomēr galu galā noraidījusi Pfizer izteikto pirkšanas piedāvājumu. Savukārt Alstom gadījumā, kur cīņa starp potenciālajiem investoriem GE un Siemens pieņēmusi teju jau biznesa kriminālromāna cienīgus apgriezienus, Francijas valdība vispār izdarīja gājienu ar zirdziņu, izdodot dekrētu, kas ļauj valdībai bloķēt ārvalstu investoru tīkojumus pēc stratēģiski svarīgiem franču uzņēmumiem. Jēdziens «stratēģiski svarīgs» gan ir no gumijas un ļauj sevī vajadzības gadījumā satilpināt praktiski jebko.

Ādažu novada domes sēdē šodien no amata gāzts domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks (ZZS), par kura atsaukšanu nobalsojuši viņa koalīcijas partneri.

Deputāti nekavējoties organizējuši jauna domes priekšsēdētāja vēlēšanas, kurās piecas koalīcijas partijas izvirzījušas Normunda Zviedra (V) kandidatūru, savukārt seši opozīcijā esošie Reģionu alianses deputāti atkārtoti šim amatam izvirzījusi nupat gāzto Sprindžuku.

Aizklātā balsojumā Sprindžuka veidotā piecu partiju koalīcija nobalsoja par savu jauno favorītu Zviedri, bet Sprindžukam ar opozīcijas atbalstu bija par maz, lai nosargātu savu amatu.

Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija, Zviedris 2011.gadā pabeidzis Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju un ieguvis sporta pedagoga izglītību, viņš ir SIA Zviedri un SIA Centrs V valdes loceklis. Zviedris 2009.gadā izcīnījis Latvijas čempiona titulu MTB riteņbraukšanā.