Tehnoloģijas

Neskaidrības kavē Lattelekom licences izsniegšanu

Juris Kaža [email protected], 13.09.2002

Jaunākais izdevums

Regulators ir sagatavojis Lattelekom telekomunikāciju operatora licenci, bet tās pieprasīšanu un izsniegšanu kavē neskaidrības, kas satrauc abas puses. No licences izsniegšanas ir arī atkarīgs tas, cik strauji un gribīgi Latvijā ienāks jauna fiksētā telekomunikāciju tīkla operatori, saka nozares speciālisti. Jaunienācējiem jāzin, ar kādiem noteikumiem darbosies lielākais un spēcīgākais tirgus dalībnieks Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis teica, ka, izsniedzot licenci pirms t.s. Jumta līgums ir zaudējis spēku, varētu uzskat?t, ka radušies divi dokumenti, kas regulē Lattelekom darbību. A. Virtmanis arī teica, ka licenci tīri praktiski nevarot izsniegt, jo Lattelekom to vēl nav pieprasījis. Uz‘ēmumam līdz šim nav bijusi licence, jo uzskatīts, ka tā darbību licences vietā regulē Jumta līgums. Lattelekom regulēšanas lietu direktors Guntars Jansons teica, ka uzņēmums nav iepazīstināts ar licences projektu, tādēļ nezinot, vai ir pamats lūgt regulatoram to parakstīt un izsniegt. G. Jansons arī teica, ka Lattelekom nav skaidrības par tādiem jautājumiem kā t.s. universālā pakalpojumu sniegšana, jo vēl nav galēji nosacīta kārtība, kādā operatori pildīs šo pienākumu. Lattelekom arī nezinot, kā regulators nākotnē aprēķinās tarifus, jo metodika vēl nav izstrādāta. A. Virtmanis sacīja, ka juridiskās neskaidrības par Lattelekom licenci pazustu, ja tiktu noslēgts mierizlīgums arbitrāžas procesā starp Latvijas valsti un Sonera, kam pastarpināti pieder 49 % Lattelekom. Tā kā Sonera piederošais Tilts Communications (TC) arbitrāžā neapstrīd Latvijas tiesības liberalizēt telekomunikāciju tirgu no 2003. gada 1. janvāra, mierizlīgums, visticamāk, grozītu Jumta līgumu, lai tas zaudētu spēku šai datumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar 1. oktobri dubultos valsts nodevu par pases izsniegšanu

Māris Ķirsons [email protected], 11.02.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar 2003.gada 1.oktobri paredzēts palielināt valsts nodevas likmes par pasu izsniegšanu, ņemot vērā, ka no minētā datuma paredzēts uzsākt personas apliecību izsniegšanu un pase vairs nebūs obligāts personu apliecinošs dokuments. To paredz valdības sēdē akceptēja noteikumus, kuri nosaka valsts nodevas likmes par pilsoņu personas apliecību, nepilsoņu personas apliecību, ārvalstnieku, bezvalstnieku, bēgļu vai personu, kurām piešķirts alternatīvais statuss, uzturēšanās atļauju, kā arī pilsoņu pasu, nepilsoņu pasu, bezvalstnieku ceļošanas dokumentu un bēgļu ceļošanas dokumentu izsniegšanu un nodevas maksāšanas kārtību. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 20 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 30 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 45 lati. Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, ir 50 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 65 lati; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 80 latu. Valsts nodevas likme par pases izsniegšanu vecuma pensionāriem, pirmās un otrās grupas invalīdiem, bērniem līdz 18 gadu vecumam ir divi lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 10 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 20 latu, bet valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, minētajām personām ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu.†Valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase atkārtoti nozaudēta divu gadu laikā, minētajām personām ir 10 latu, bet par pases paātrinātu izsniegšanu minētajām personām ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 20 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 35 lati. No valsts nodevas par personas apliecības vai pases izsniegšanu ir atbrīvota persona, kura ir pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā un iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē šo statusu apliecinošu dokumentu. No valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu atbrīvota persona, kura mainījusi uzvārdu pēc laulības noslēgšanas un dokumentus pases saņemšanai iesniegusi 30 dienu laikā pēc laulības noslēgšanas. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota amatpersona ir tiesīga atbrīvot personu no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu, ja: pase nepieciešama, lai ārstētos ārvalstī;†pase nepieciešama izbraukšanai no valsts tuvinieka slimības vai nāves gadījumā;†pasi izsniedz personai līdz 18 gadu vecumam, kā arī izglītības iestādes audzēknim, ja tiek organizēts brauciens uz ārvalstīm. Atbrīvošanai no valsts nodevas par pases paātrinātu izsniegšanu persona Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē iesniedz rakstisku iesniegumu un dokumentu, kas apliecina minēto pases paātrinātas izsniegšanas nepieciešamību. Valsts nodevu persona maksā kredītiestādē. Pirms personas apliecības vai pases saņemšanas persona maksājumu apliecinošu dokumentu (kvīti) iesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Valsts nodevu par personas apliecības vai pases izsniegšanu ieskaita valsts pamatbudžetā. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases izsniegšanu ir pieci lati, bet par pases paātrinātu izsniegšanu ir šādas valsts nodevas likmes: ja pasi izsniedz četru darbdienu laikā, – 15 latu; ja pasi izsniedz divu darbdienu laikā, – 30 latu. Līdz 2003.gada 1.oktobrim valsts nodevas likme par pases atkārtotu izsniegšanu, ja pase nozaudēta vai bojāta, ir 10 latu, bet par pases paāt

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pilnveido pasažieru pārvadājumu ar taksometriem jomas tiesisko regulējumu

Rūta Lapiņa, 02.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2.novembra Valsts sekretāru sanāksmē pieteikti divi jauni Satiksmes ministrijas izstrādāti noteikumu projekti, kas nosaka kārtību kādā veicami pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un prasības speciālās atļaujas jeb licences saņemšanai un par valsts nodevu par speciālās atļaujas izsniegšanu komercpārvadājumu veikšanai ar autotransportu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Greiškalna.

Grozījumi Autopārvadājuma likumā, kas stāsies spēkā 2018.gada 1.martā nosaka, ka licences pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometriem turpmāk izsniegs republikas pilsētas domes un plānošanas reģioni. Noteikts, ka plānošanas reģiona izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru republikas pilsētas teritorijā un otrādi – republikas pilsētas izsniegtā licence nedod tiesības veikt pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru pārējā plānošanas reģiona teritorijā.

Ministrijā skaidro, ka licence dod tiesības nogādāt pasažieri uz jebkuru citu vietu ārpus republikas pilsētas vai pārējās plānošanas reģiona teritorijas, kurā saņemta licence. Noteikumu projekts nosaka prasības plānošanas reģiona un republikas pilsētas speciālās atļaujas saņemšanai, kārtību, kādā veicami pasažieru pārvadājumi ar taksometru, taksometru radītā vides piesārņojuma ierobežojumus un siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu plānošanas reģionos, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam sniedzamās informācijas apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Verdi vīlies par atlikto atdalīšanos

Juris Kaža [email protected], 25.11.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom informācijas tehnoloģiju nodaļa Verdi ir vīlusies par Privatizācijas aģentūras (PA) lēmumu neizskatīt jautājumu par Verdi pārveidošanu 100 % meitas uzņēmumā. Verdi biznesa attīstibas un pārdošanas direktors Ēriks Eglītis teica, ka darbības virziena juridiskā neatdalīšana nozīmē, ka 2003. gadā pēc telekomunikāciju tirgus liberalizācijas IT darbības virzienu var piemeklēt papildu problēmas. PA, kas pārvalda 51 % valsts daļu Lattelekom, 8. novembrī atlika jautājuma par Verdi atdalīšanu izskatīšanu uz nenoteiktu laiku, pieprasot, lai to sīkāk izpēta Lattelekom valsts pilnvarnieki. Pēc neoficiālas informācijas, šāds lēmums varētu būt saistīts ar Sonera un Latvijas valsts arbitrāžas strīdu, kur Latvijas puses juristi ieteikuši pagaidām neveikt lielas pārmaiņas Lattelekom struktūrā. «Jau šodien mums ir jācīnās ar aizdomām, ka Lattelekom mūs šķerssubsidē. Piegādātāju acīs mēs esam gan it kā biznesa partneri, kas savos risinājumos iekļauj viņu produktus, gan lieli gala lietotāji, tātad viņu klienti, nevis aģenti,» E. Eglītis teica. Vinš sacīja, ka ja Verdi būtu juridiski atdalīts Lattelekom meitas uzņēmums, tam būtu savas auditētās gada atskaites un lielākā finansu caurskatamība. «Tagad IT tirgū runā, ka mūs škērsubsidē Lattelekom, lai gan iekšēji mēs pārdodam savus pakalpojumus pārejam uznēmumam cenšoties strādāt kā t.s. peļnas centrs,» E. Eglītis teica. Šobrīd Verdi ir spējis tikt galā ar aizdomām un aizspriedumiem, taču nākotnē tas varētu izjust arī zināmu spiedienu no pašu aprindām, tas ir, no Lattelekom. «Konkurences apstākļos viņiem būs ļoti intensīvi jāpieveršas sava biznesa kodolam, kas ir telekomunikācijas. Ja mēs būsim vienota uznēmuma nodaļa, tad par mums pamatoti vaicās, kāds mums sakars ar šo darbību, sevišķi ja vēl apkalpojam klientus ārpus Lattelekom jomās kas nav tieši saistītas ar telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu,» E. Eglītis teica. Verdi augstais menedžeris uzskata, ka šādu iebildumu nevarētu būt pret Verdi kā meitas uzņēmumu, kam pamatdarbība ir IT risinājumu ieviešana, sistēmu uzturēšana u. tml. peļņas nolūkos, apkalpojot gan Lattelekom, gan citus klientus. E. Eglītis sacīja, ka Verdi kā nodaļa strauji vairojusi savu darbu ar klientiem ārpus Lattelekom. Gaidāms, ka ieņemumi no pakalpojumu sniegšanas ārpus koncerna 2002. gadā sasniegs 2 miljonus Ls, salidzinot ar 850 000 Ls 2001. gadā. Verdi sniegtie pakalpojumi uzturot un atjaunojot Lattelekom IT sistēmas ir vērti aptuveni 8 miljoni Ls gadā, teica E. Eglītis. Verdi mērķis, ja to pārveidos meitas uzņēmumā, būtu pēc laika sadalīt apgrozījumu 50 - 50 starp Lattelekom un citiem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir sagatavoti saistošie noteikumi, kas regulēs taksometru licencēšanas kārtību, paredzot ierobežojumus iebraukšanai Vecrīgā un pārvadātājam nosakot gada nodevu 300 eiro apmērā.

Noteikumi Par vieglo taksometru pārvadājumu licencēšanu un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu īpaša režīma zonā noteiks kārtību, kādā Rīgas pilsētas pašvaldībā izsniedz speciālās atļaujas jeb licences un licences kartītes pasažieru pārvadāšanai ar vieglajiem taksometriem Rīgas administratīvajā teritorijā, un prasības, kas jāizpilda, lai saņemtu speciālo licenci un licences kartīti.

Tāpat tie regulēs prasības, kas jāpilda licences darbības laikā, un kārtību, kādā izsniedz un anulē speciālo atļauju vieglo taksometru iebraukšanai īpaša režīma zonā - Vecrīgā, un pašvaldības nodevu par vieglo taksometru iebraukšanu Vecrīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība maina nodevas apmērus

Māris Ķirsons [email protected], 01.04.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stratēģiskas nozīmes preču importa, eksporta un tranzīta licenču sagatavošana un izsniegšana, kas līdz šim bija Latvijas Attīstības aģentūras pārziņā tagad būs Ārlietu ministrijas kompetencē. Tā nolemts valdības sēdē.Valdība mainījusi valsts nodevu par speciālas atļaujas izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem. Speciāla atļauja stratēģiskas nozīmes preču darījumiem: par licenču izsniegšanu eksporta vai importa darījumiem ar kopējo vērtību līdz 1000 Ls – 5 Ls; par licences izsniegšanu eksporta darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1000 Ls – 5 Ls +2.5 % no darījuma kopējā apjoma, bet ne vairāk kā 500 Ls ; par licences izsniegšanu importa darījumiem, kuru kopējā vērtība pārsniedz 1000 Ls - 5 Ls + 2.5 % no darījuma kopējās vērtības, bet ne vairāk kā 600 Ls; par licences izsniegšanu tranzīta darījumam - 80 Ls; par importa sertifikāta vai galīgā izlietojuma apliecinājuma izsniegšanu – 15 Ls; par piegādes kontroles sertifikāta izsniegšanu – 20 Ls; par kontrolei nepakļauto preču licences izsniegšanu– 20 Ls; par eksporta, importa un tranzīta licences derīguma termiņa pagarināšanu – 5 Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Noslēgts sadarbības līgums starp Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūru

Aivars Mackevics [email protected], 13.12.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12. decembrī, Rīgā tika noslēgts Lattelekom un Latgales reģiona attīstības aģentūras (LRAA) sadarbības līgums par operatoru centra pakalpojumu izmantošanu. Līgums paredz operatoru centra pakalpojumu izmantošanu – sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu pa tālruni. Sadarbības līguma ietvaros Lattelekom un Latgales attīstības aģentūra ir izveidojusi speciālu informatīvo līniju 7 118 118. Šo līniju apkalpos Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Turklāt Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs savu palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Turpmāk iedzīvotāji, piezvanot pa tālruņiem 118 un 7 118 118 vai arī apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv, varēs saņemt visu nepieciešamo informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgales reģionā. LRAA direktore Inga Goldberga atzīst: “Sadarbības līgums ar Lattelekom ir nozīmīgs gan Latgales reģiona attīstības aģentūrai, gan visai Latgalei kopumā. Tagad, izmantojot Lattelekom Rēzeknes operatoru centra pakalpojumus, mēs iedzīvotājiem varēsim sniegt daudzveidīgus pakalpojumus. Arī reģiona uzņēmēji atzīst, ka 118 Uzziņu dienesta datu bāzē ievietotā informācija ir ļoti nepieciešama. Jācer, ka līgums būs labs sākums ilgtermiņa sadarbībai un daudz plašākai informēšanai par aktuāliem notikumiem Latgalē.” Vērtējot noslēgto līgumu, Lattelekom Korporatīvo klientu apkalpošanas daļas direktore Baiba Paegle uzsver: “Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot atbilstošu telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir viens no informācijas sabiedrības veidošanas pamatelementiem. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij tik nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā ekonomiski izdevīgi un ērti pašvaldību institūcijas var sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs īstenot valsts un pašvaldību iestādēm uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti.” Avots:

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Arodbiedrība pret štata samazināšanu Lattelekom

Juris Kaža [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība pretojas iecerētai aptuveni 1000 Lattelekom darbinieku atlaišanai, taču pagaidām neplāno traucēt uzņēmuma darbību. Arodbiedrības prezidente Zoja Semjonova Db teica, ka organizācija vairākām valsts iestādēm un amatpersonām iesniegusi savus iebildumus pret Lattelekom strādājošo skaita samazināšanu. Rakstiski iebildumi nosūtīti Valsts darba inspekcijai, ministru prezidentam Einaram Repšem, Lattelekom valsts daļu pārvaldītājai Latvijas privatizācijas aģentūrai un starptautiskai sakarnieku arodbiedrību organizācijai. «Mēs tagad nogaidām kāda būs valsts reakcija,» teica arodbiedrības vadītāja un piebilda, ka pagaidām netiek domāts par darba tirgus cīņas paņemieniem, kas varētu traucēt Lattelekom darbību. «Mēs neesam devuši savu piekrišanu Lattelekom darbinieku samazināšanas plāniem, tādēļ arī neviens vēl šogad nav oficiāli atlaists,» teica Z. Semjonova. Arī vairāki Lattelekom vadītāji un darbinieki, ar kuriem Db sazinājās un kuri nevēlējās, lai publicētu viņu vārdus, teica, ka darbinieku samazināšanas plāni radījuši zināmu spriedzi, bet, visticamāk, tie Lattelekom pakalpojumu kvalitāti neietekmēšot. «Man šķiet, ka uzņēmums cenšas darīt visu iespējamo, lai tos, kuru darbvietas likvidēs, nodrošinātu ar jaunu darbu,» teica kāds strādājošais. Cita augsta amatpersona izteicās, ka noskaņojums Lattelekom jau desmit gadus raksturojams ar vārdiem «ne dienu miera». Taču atbildīgais darbinieks atzina – uzņēmuma ekonomiskie rādītāji un rezultāti liecina, ka nemitīgās reorganizācijas bijušas veiksmīgas. Neoficiālās sarunās darbinieki arī izteicās, ka Lattelekom strādājošo vidū ir labi izglītoti un zinīgi cilvēki, kuriem nebūs grūti atrast citu nodarbošanos. Šim viedoklim piekrita arī Z. Semjonova, kura gan teica, ka viņai rūp to darbinieku liktenis, kuriem līdz pensijai atlicis tikai nedaudz gadu. Viņasprāt tiem varētu rasties lielas grūtības atrast citu darbu. Lattelekom paziņojumā par plānoto darbinieku skaita samazināšanu norādīts, ka dažas pašreizējās uzņēmuma funkcijas varētu nodot citiem uzņēmumiem, tas ir, tos pirkt kā ārpakalpojumus. Z. Semjonova teica, ka šādi varētu pārkārtot Lattelekom transporta nodaļu un mācību centru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par ātrajām pasēm grib iekasēt 50 latus

, 13.08.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija iecerējusi, ka par paātrinātu (divu darbdienu laikā) pases pirmreizēju izsniegšanu vai par pases atkārtotu izsniegšanu, ja iepriekšējai pasei beidzies derīguma termiņš, pase nav derīga ceļošanai, personai mainījies personvārds vai mainījies personas tiesiskais statuss būs 50 lati līdzšinējo 35 latu vietā.

To paredz iekšlietu ministrijas 13.augustā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktais Ministru kabineta noteikumu projekts «Noteikumi par valsts nodevu par pasu izsniegšanu», kas paredz palielināt nodevas apmēru par paātrinātā kārtībā divu darbdienu laikā izsniegtajām pasēm.

Tāpat plānots, ka pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam šī nodeva būs 30 lati līdzšinējo 25 latu vietā.

Par pases paātrinātu atkārtotu izsniegšanu citu iemeslu dēļ nodeva būs 60 lati līdzšinējo 40 latu vietā, bet pensionāriem, pirmās vai otrās grupas invalīdiem un personām līdz 20 gadu vecumam būs jāmaksā 40 lati līdzšinējo 30 latu vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labklājības ministrija (LM) plāno virkni pasākumu, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanas procesā. Tie paredz gan attīstīt un pilnveidot elektronisko pakalpojumu pieejamību komersantiem, gan vienkāršot prasības darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom 2003. gadā būšot vismaz pieci konkurenti

Juris Kaža [email protected], 04.07.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecas kompānijas ir pieprasījušas licences darboties telekomunikāciju tirgū, lai tieši vai netieši konkurētu ar Lattelekom pēc 2003. gada 1. janvāra, kad beigsies Lattelekom monopols. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) telekomunikāciju un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis Db pavēstija, ka visi iesniegumi saņemti no Latvijas uzņēmumiem. Licenču pretendentus publiskos pēc tam, kad SPRK tiem izsniegs licences, visticamāk, augustā, viņš teica. Viens no pretendentiem ir līdzšinējais t.s. interneta telefonijas pakalpojumu sniedzējs SIA Telekomunikāciju grupa. Telekomunikāciju grupas direktors Ģirts Meijers apstiprināja, ka pieprasījis licenci un nākamgad varētu piedāvāt gan starptautiskos, gan vietējos balss sakarus un, iespējams, arī interneta pakalpojumus. Viņš teica, ka Telekomunikāciju grupai ir aptuveni 3000 klientu, «pārsvarā biznesa klienti», kas zvana uz ārzemēm caur internetu. Telekomunikāciju grupa ir viens no vairākiem t.s. IP (internet protocol–interneta standarta) telefonijas uzņēmumiem, kas 2001. gadā parakstīja līgumu ar Lattelekom par alternatīvu ārzemju balss sakaru pakalpojumu sniegšanu, maksājot zināmu nodevu Lattelekom par zaudētām šķerssubsidijām. SPRK ir jau pagarinājusi esošās individuālas datu pārraides un interneta pakalpojumu sniedzēja licences 11 uzņēmumiem un iestādēm, -- tas izriet no SPRK padomes lēmuma, kas parakstīts 29. maijā. Šo kompāniju starpā ir SIA Unistars, SIA Telia Latvija, SIA Latnet Serviss, A/S Delfi Internet, Latvijas valsts radio un televīzijas centrs (divas licences), SIA Neonet un citi. Individuālās licences izsniedz uzņēmumiem, kas izmanto t.s. ierobežotos nacionālos resursus -- radio diapazonu vai numerācijas sistēmu. SIA Microlink Data (strādā ar preču zīmi Delfi Internet) jurists Gundars Kauliņš Db paskaidroja, ka pagarinātās individuālās licences automātiski ietver t.s. vispārējo atļauju sniegt telekomunikāciju pakalpojumus. Jebkurš no šiem uzņēmumiem arī varētu konkurēt ar Lattelekom, ja vēlētos, viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom dividendēs izmaksās 9.35 milj. Ls

Madara Fridrihsone, 18.06.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets vakar piekrita SIA Lattelekom direktoru padomes priekšlikumam SIA dalībniekiem dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 9.35 milj. Ls no uzņēmuma pērnā gada peļņas. Lattelekom dalībnieku sapulce par dividenžu izmaksu lems šodien. Līdzšinējais fiksēto telekomunikāciju monopolists 2002. gadā nopelnījis 21.8 milj. Ls. Valstij šajā uzņēmumā pieder 51 % kapitāla daļu, bet Tilts Communications — 49 % kapitāla daļu. Db (16.04.2003.) jau rakstīja, ka iepriekš Lattelekom direktoru padome piedāvāja dividendēs par 2002. gadu izmaksāt 6.5 milj. Ls, taču šis piedāvājums neapmierināja valdību, kas uzskatīja, ka valstij būtu jāsaņem lielāka uzņēmuma peļņas daļa. Privatizācijas aģentūras (PA)ģenerāldirektors Arnis Ozolnieks otrdien ministrus informēja, ka Lattelekom direktoru padome atzinusi, ka maksimālā dividendēs izmaksājamā summa ir 9.35 milj. Ls. Lai arī dividendēs nolemts izmaksāt vairāk, nekā to paredzēja Lattelekom direktoru padomes sāktonējais piedāvājums, tas neatstās negatīvu iespaidu nedz uz šogad plānoto fiksēto telekomunikāciju tīklu modernizācijas darbu izpildi, nedz uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, skaidroja PA ģenrāldirektors. Līdzīgu viedokli izteica arī Lattelekom direktoru padomes loceklis Viesturs Šutko, kurš norādīja, ka šogad iecerēts palielināt tā dēvētā ciparu tīkla īpatsvaru no pašreizējiem 83 % līdz 90 %. Tiesa, Lattelekom jumta līgums paredzēja, ka fiksēto telekomunikāciju tīkla modernizācija bija jāpabeidz līdz 2001. gadam, viņš piebilda. V. Šutko atgādināja, ka kopš šī gada 1. janvāra Lattelekom faktiski sāk darboties brīvas konkurences apstākļos, proti, savus pakalpojumus jau sāk piedāvāt citi fiksēto telekomunikāciju operatori, tādēļ šogad uzņēmuma peļņa no fiksēto telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanas būs neliela. Viņš prognozē, ka 2003. gadā lielāko Lattelekom peļņas daļu veidos dividenžu ienākumi no šim uzņēmumam piederošajām Latvijas Mobilā telefona akcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pilnveidos licencēšanas un uzraudzības kārtību darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem

Žanete Hāka, 04.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnveidojot komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtību, komersantiem, kas nodarbojas ar darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu, turpmāk būs radīta godīga konkurence, savukārt darba meklētājiem – skaidri saprotama informācija par piedāvātajiem pakalpojumiem.

To paredz otrdien, 4. oktobrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība, informē Labklājības ministrija.

Turpmāk licences saņēmējam būs pienākums būt sasniedzamam licences saņēmēja darbības vietā, lai Nodarbinātības valsts aģentūra /NVA/ varētu veikt licences saņēmēja pārbaudi tieši uz vietas. Pretējā gadījumā, ja licences saņēmējs atkārtoti nepiedalīsies NVA veiktajās pārbaudēs, tas būs viens no priekšnosacījumiem, kad NVA varēs pieņemt lēmumu par licences anulēšanu.

Paredzēts vienkāršot arī atkārtotas licences izsniegšanas kārtību. Tagad komersants licencē varēs svītrot valstis un darbiekārtošanas pakalpojumu veidus, ja tas vairs nesniedz kādu no tiem konkrētā vietā. NVA, pamatojoties uz licences saņēmēja iesniegumu, licenci izsniegs atkārtoti, kas līdz šim nebija iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosaka juridisko personu licencēšanas un uzraudzības kārtību darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai

Māris Ķirsons [email protected], 22.01.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē akceptēja noteikumus , kuri noteiks kārtību, kādā licencējamas un uzraugāmas juridiskās personas, kuras sniedz darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā, citu nodarbinātību veicinošu pakalpojumu sniegšana) par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem), kā arī paaugstināt darba meklētājiem (bezdarbniekiem) saņemamo pakalpojumu kvalitāti,norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā. Juridiskā persona ir tiesīga sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus (konsultēšana darbiekārtošanas jautājumos, informēšana par brīvajām darba vietām, iekārtošana darbā vai citi nodarbinātību veicinoši pakalpojumi) par maksu tikai pēc Nodarbinātības valsts aģentūras licences saņemšanas.†Juridiskā persona, kas darbiekārtošanas pakalpojumus par maksu vēlas sniegt vairākās valstīs, saņem atsevišķu licenci šo pakalpojumu sniegšanai katrā valstī. Licences derīguma termiņš ir viens gads no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu vai licences derīguma termiņa pagarināšanu. Ja ārvalsts darbā iekārtošanas institūcijas, tās filiāles vai pārstāvniecības sadarbības līgumā vai tā projektā noteikts īsāks darbības termiņš, piemērojams līgumā vai tā projektā noteiktais termiņš. Lēmumu par licences izsniegšanu, licences derīguma termiņa pagarināšanu vai licences anulēšanu pieņem aģentūras izveidota licencēšanas komisija. Aģentūra izveido licencēšanas komisiju ne mazāk kā piecu cilvēku sastāvā un iekļauj tajā aģentūras pārstāvjus un pa vienam pārstāvim no ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Valsts darba inspekcijas. Juridiskā persona maksā valsts nodevu par licences saņemšanu vai licences derīguma termiņa pagarināšanu (pārreģistrāciju),norādīts Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosaka jaunas valsts nodevas par mednieka apliecības

Māris Ķirsons [email protected], 04.03.2004

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības pieņēma noteikumus, kuri nosaka: valsts nodevas par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu izvest medību trofejas no Latvijas likmes, atvieglojumus un maksāšanas kārtību; kārtību, kādā medību trofejas izvedamas no Latvijas.Valsts nodevas likmes ir šādas: par mednieka apliecības izsniegšanu – viens lats; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu – trīs lati Par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa vai rubeņa medīšanai (neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma) – viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ja atļaujas derīguma termiņš ir viena diena, – 10 Ls; ja atļaujas derīguma termiņš ir līdz 10 dienām, – 25 Ls; ja atļauja derīga visu medību sezonu, – 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Par atļauju izvest medību trofejas no Latvijas: par aļņa apaļradža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragu izvērsums pārsniedz 120 cm, vai aļņa ar lāpstveida ragiem medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofejas ragiem ir 20 vai vairāk žuburu, – 100 Ls; par staltbrieža medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 10 kg, – 100 Ls; par stirnas medību trofejas (ragi kopā ar galvaskausu vai pieres kaulu) izvešanu, ja trofeja ir smagāka par 0.6 kg, vai vilka vai lūša medību trofejas (āda un galvaskauss) izvešanu – 50 Ls; par jebkuru citu medību trofeju (izņemot lapsu, jenotsuņu, Amerikas ūdeļu, meža caunu, akmens caunu, sesku un bebru ādas) izvešanu – 10 Ls. Vecuma un izdienas pensionāriem un valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem piemēro atvieglojumu valsts nodevai par mednieku sezonas kartes izsniegšanu un nosaka valsts nodevas likmi – viens lats. Mednieka apliecību, mednieka sezonas karti, medību atļauju, atļauju ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļauju izvest medību trofejas no Latvijas izsniedz pēc tam, kad uzrādīts dokuments par valsts nodevas samaksu,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paredz mednieka gada karšu ieviešanu

Māris Ķirsons [email protected], 20.11.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē Zemkopības ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu «Noteikumi par valsts nodevu par mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes un medību atļaujas izsniegšanu, par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā un atļaujas izsniegšanu medību trofeju izvešanai no Latvijas, kā arī to izvešanas kārtība».Paredzēts noteikt personām šādas valsts nodevu likmes: par mednieka apliecības izsniegšanu - 1 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu pamatlikme - 3 Ls; par mednieka sezonas kartes izsniegšanu vecuma un izdienas pensionāriem, valsts akreditēto augstākās izglītības iestāžu pilna laika studējošajiem - viens lats; par medību atļaujas izsniegšanu aļņa, staltbrieža, mežacūkas, stirnas, medņa un rubeņa medīšanai neatkarīgi no atļaujā norādītā dzīvnieka vecuma un dzimuma - viens lats. Par atļaujas izsniegšanu ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā: ar atļaujas derīguma termiņu uz vienu dienu - 10 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu līdz 10 dienām - 25 Ls; ar atļaujas derīguma termiņu uz visu medību sezonu - 70 Ls,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā Valsts nodevu maksā pirms mednieka apliecības, mednieka sezonas kartes, medību atļaujas, atļaujas ārvalstu medniekam medīt Latvijas teritorijā vai atļaujas izvest medību trofeju no Latvijas saņemšanas, pretī saņemot darījumu apliecinošu dokumentu. Tā ieskaitāma valsts pamatbudžetā.Lai izvestu medību trofeju no Latvijas, nepieciešama Valsts meža dienesta atļauja, bet vilka un lūša medību trofejas izvešanai - arī Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Atļaujas paraugu medību trofeju izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Valsts meža dienests. Atļaujas paraugu vilka un lūša medību trofejas izvešanai no Latvijas un tās izsniegšanas kārtību nosaka Dabas aizsardzības pārvalde,norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latgalē sāk darboties informatīvais tālrunis tūristiem

Aivars Mackevics [email protected], 06.03.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. martā, sāka darboties Latgales reģiona informatīvā tālruņa līnija 7 118 118, ko apkalpo Lattelekom Rēzeknes operatoru centrs. Piezvanot uz šo numuru, no pulksten 7.00 līdz 23.00 ikviens interesents var saņemt informāciju par atpūtas, izklaides, lauku tūrisma, transporta un citām iespējām Latgalē. Informatīvā līnija 7 118 118 ir izveidota saskaņā ar sadarbības līgumu, ko decembrī noslēdza Lattelekom SIA un Latgales attīstības aģentūra. Līgumā paredzēts arī, ka Lattelekom 118 operatoru dienests sniegs palīdzību Latgales reģiona attīstības aģentūras datu uzturēšanā un apkopošanā par jaunāko un aktuālāko tūrisma informāciju reģionā. Patlaban datu bāzē ir apkopots vairāk nekā 1000 ierakstu. Arī turpmāk iecerēts datu bāzi pastāvīgi papildināt ar informāciju par jauniem tūrisma objektiem, izklaides un tūrisma pasākumiem, kā arī tūrisma vietu aprakstiem, ceļojumu iespējamām izmaksām un vēlamo apmeklējuma laiku. Informāciju par Latgales reģionu var iegūt arī, piezvanot pa tālruni 118 vai apmeklējot interneta mājas lapu www.118.lv. Latgales reģiona attīstības aģentūras direktore Inga Goldberga, runājot par informatīvo tālruņa līniju, izteica cerību, ka to aktīvi atbalstīs arī Latgales tūrisma informācijas centri, sniedzot to rīcībā esošo informāciju. „Neviens zvanītājs nepaliks bez atbildes,” viņa sacīja. „Ja operatora rīcībā nebūs vajadzīgās informācijas, tas ieteiks citu informācijas avotu.” Iedzīvotājiem nepieciešamu un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšana ir viena no Lattelekom darbības prioritātēm. Jau otro gadu, veidojot telekomunikāciju infrastruktūru un izglītojot sabiedrību, uzņēmums ir aktīvi iesaistījies informācijas sabiedrības veidošanā. Tālruņa izmantošana ir svarīgs informācijas sabiedrības veidošanas pamatelements. Lattelekom aktīvā līdzdalība informācijas sabiedrības veidošanā apliecina uzņēmuma vadošo lomu šajā valstij nozīmīgajā procesā. Sadarbība ar Latgales reģiona attīstības aģentūru ir spilgts piemērs, kā pašvaldību institūcijas var ekonomiski izdevīgi un ērti sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus, izmantojot tālruni. Turklāt operatoru centra izmantošana palīdzēs valsts un pašvaldību iestādēm īstenot uz klientiem vērstas organizācijas principus un sekmēs to darbības efektivitāti. Zvanot uz informatīvo tālruni 7 118 118, jāmaksā saskaņā ar Lattelekom iekšzemes sarunu tarifiem. Papildu maksa par informācijas sniegšanu prasīta netiek. Avots: Lattelekom

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom negrib atvadīties no monopola

Juris Kaža [email protected], 01.07.2003

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom piedāvā savienot sarunas no citiem operatoru tīkliem uz Rīgu Rīgas rajonu un Jūrmalu par 1.7 santīmiem minūte, bet pārējām Latvijas pilsētām – par 5 santīmiem minūte. Telekomunikāciju nozare uzskata, ka Lattelekom publicētie starpsavienojuma ievērojami apgrūtinās konkurenci telekomunikāciju tirgū. Latvijas telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis sacīja, ka šādi tarifi sagraus jebkādas iespējas alternatīviem operatoriem darboties iekšzemes sarunu tirgū. Viņš uzskata, ka Lattelekom piedāvājums nav pamatots izmaksās un varētu pat novest pie tiesas prāvām par telekomunikāciju regulējošo likumu neievērošanu. Lattelekom regulēšanas lietu attīstības direktors Aivars Kreilis sacīja, ka abi mobilo sakaru operatori ir spējuši attīstīties ar esošiem starpsavienojuma līgumiem, kas neesot lēti. Turklāt A. Kreilis norādija, ka likumā paredzēto izmaksu attiecināšanas metodiku, kuras pielietošanu apstiprinās neatkarīgs auditors, varēs piemērot starpsavienojumu tarifu aprēķināšanai tikai 2004. gadā. Tā rezultātā varētu mainīties nākāmgad piedāvātie starpsavienojuma tarifi. A. Kreilis lika saprast, ka Lattelekom varētu samazināt starpsavienojuma tarifus, ja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pieļautu kompānījai veikt t.s. tarifu sabalansēšanu paaugstinot fiksēto mēnešm Lattelekom pakalpojumu nodaļas vadītājs Valdis Vansovičs sarunā ar Db sacīja, ka neskatoties uz kurnēšanu par tarifiem, pirmo starpsavienojuma līgumu ar jaunu operatoru varētu parakstīt jau tuvāko 10 dienu laikā. «Uzskatu, ka 2 līdz 3 mēnešu laikā, mēs būsim parakstījuši līgumus ar kādiem sešiem alternatīvajiem operatoriem,» V. Vansovičs sacīja un piebilda: «Tas norāda, ka mūsu piedāvājums ir adekvāts.» Lattelekom menedžeris teica, ka operatorus, ar kuriem tiks slēgti starpsavienojuma līgumi, pēc pušu vienošanās publiskos tikai pēc līguma parakstīšanas. Tele2 un Tele2 Telekom izpilddirektors Mats Tilli komentāra, kas rakstīts avīzei Diena arī izteicās, ka Lattelekom tarifu piedāvājums faktiski pagarina monopolu un padara konkurenci iekšzemes tirgū gandrīz neiespējamu. Savukārt no Tele2 internetā publicētā starpsavienojuma piedāvājuma izriet, ka kompānija citiem operatoriem prasīs 8.8 santimus minūte par ienākošiem zvaniem savos tīklos. Tele2 pieder mobilo sakaru tīkls visā Latvijā, bet māsas uzņēmumam, fiksēto sakaru operatoram Tele2 Telekom praktiski nav savu tīkla resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā gada laikā DSL interneta lietotāju skaits pieaudzis par 64%

Vēsma Lēvalde [email protected], 07.10.2005

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada laikā Lattelekom Liepājā plāno ciparu tīklam pieslēgt vairāk nekā 948 tālruņa līnijas: Liepājas rajona Cīravā – 192 tālruņa līnijas, Kazdangā – 179, Rucavā - 209 un Nīcā – 368 tālruņa līniju, informē SIA Lattelekom preses sekretāre Maija Celmiņa. Šajās vietās Lattelekom uzstādīs arī DSLAM iekārtas, kas ļaus iedzīvotājiem izmantot platjoslas interneta pakalpojumus (Pilsētas internetu, Mājas DSL, Ultra DSL). Liepājas rajonā Lattelekom ciparu tīklam ir pieslēdzis 87,5% tālruņa līniju, bet pilnīgi sakaru tīkla modernizācijas darbus plānots pabeigt 2007. gadā, izmantojot arī bezvadu tehnoloģijas (CDMA tīklu). 7. un 8. oktobrī Lattelekom piedalīsies izstādē Liepājas uzņēmējs 2005. Izstāde notiks Tautas mākslas un kultūras centrā Liepājā, Rožu laukumā 5/6. Izstādē Lattelekom speciālisti uzņēmējus iepazīstinās ar jauno datortehnikas apkalpošanas pakalpojumu, kas paredz datoru, serveru, printeru uzturēšanu un apkalpošanu, speciālistu konsultācijas pa tālruni jebkurā diennakts laikā vai datorspeciālistu izsaukumu, kā arī informēs par interneta, bezvadu interneta un tālruņa līniju pakalpojumiem. Izstādes laikā piesakot vairākus Lattelekom pakalpojumus – interneta pieslēgumus Starta DSL, Ekonomiskais Ultra DSL, MDSL Pro u. c., kā arī ISDN tālruņa līnijas pakalpojumus un datortehnikas apkalpošanu – to ierīkošana būs ar 50% vai 100% atlaidi. Liepājas pilsētā un rajonā Lattelekom ir aptuveni 26 553 klientu – 25 382 privāto klientu un 1 171 biznesa klients.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada februāra Latvijā sāks izsniegt jauna parauga pases, līdz ar to no 2024.gada 12.februāra uz pusi pieaugs arī nodevas apmērs par pasu izsniegšanu, liecina Iekšlietu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos.

Esošā parauga pases Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015.gadā. Personu apliecinošiem dokumentiem to lietošanas laikā aizsardzība pret viltošanu samazinās, tāpēc, lai mazinātu riskus, kas saistās ar viltotu dokumentu izmantošanu, personu apliecinošu dokumentu paraugs periodiski ir jāuzlabo, mainot dizainu un ieviešot jaunākas paaudzes līdzekļus pret viltošanu, izmaiņas pamato PMLP.

Jaunajos pasu paraugos būšot iekļauti "inovatīvi pretviltošanas risinājumi". Jaunā parauga pases būs biezākas - tajās no 34 uz 42 palielināts lapu skaits.

Valsts nodevas par pasu izsniegšanu pēdējo reizi tika noteiktas 2012.gadā. Kopš minētā laika vairāku valsts nodevas veidojošo pozīciju izmaksas ir gandrīz dubultojušās, cenu celšanu pamato PMLP. IeM rosinātie grozījumi paredz, ka valsts nodeva par pases izsniegšanu pieaugušajam bez atvieglojumiem desmit darba dienu laikā būs jāmaksā 60 eiro līdzšinējo 30 eiro vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu

Nozare.lv, 22.03.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie ātro kredītu izsniedzēji noliedz vēlmi monopolizēt tirgu, norādot, ka licences apmēru noteikšana ir Ekonomikas ministrijas (EM) ziņā.

Kā biznesa portālam skaidroja SIA SMScredit.lv izpilddirektors Toms Jurjevs, SMScredit ir atbalstījis vispārējo ideju par ātro kredītu nozares licencēšanas nepieciešamību, taču jautājumos par licences maksu un citiem finansiālajiem aspektiem, kas ir saistīti ar licencēšanu, uzņēmums vienmēr ir ieturējis neitrālu pozīciju. «Tas nozīmē, ka mēs neesam ne atbalstījuši, ne protestējuši plānotajai licences maksai un citiem finansiālajiem kritērijiem,» neoficiāli citu nozares pārstāvju izteiktos pārmetumus par vēlmi monopolizēt tirgu noraida Jurjevs.

Arī Open Credit valdes priekšsēdētājs Armands Broks uzsvēra, ka apgalvojumi par to, ka Open Credit grib monopolizēt ātro kredītu tirgu, ir aplami, jo ne jau uzņēmums nāca klajā ar šādām prasībām, bet gan EM.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izsludina konkursu par ogļūdenražu izpēti un ieguvi Latvijas teritoriālajā jūrā

Dienas Bizness, 15.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija izsludinājusi atklātu konkursu ogļūdeņražu izpētei un ieguvei Latvijas teritoriālajā jūrā, kurā aicināti piedalīties un licenci saņemt Latvijas un ārvalstu juridiskās un fiziskās personas, informē Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Konkursa priekšmets ogļūdeņražu izpētei un ieguvei jūrā ir licences laukums 31,65 km2 platībā, kas atzīta par perspektīvu ogļūdeņražu iegulu, kurā iespējama naftas ieguve.

Iegūstamās naftas daudzums minētajā iegulā pēc Valsts Ģeoloģijas dienesta 2002. gada Pārskata par Baltijas jūras objekta E17 seismisko datu pārapstrādi un interpretāciju ir 27-110 milj. barelu (sagaidāmie – 58 milj. barelu).

Ministrijā skaidro, ka tādējādi valsts no ogļūdeņražu ieguves valsts nodevas, kuras likme naftai tiek piemērota saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par ogļūdeņražu ieguves valsts nodevu, iegūtu 15% no mēnesī iegūtās naftas daudzuma vērtības katrā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VID: nekvalitatīvas degvielas apjomi tirdzniecībā samazinājušies

, 02.02.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2006.gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, ņēmušas 1750 degvielas paraugus un veikušas to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, Db.lv informēja VID.

Starp galvenajām Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Akcīzes preču pārvaldes uzraudzības darba prioritātēm 2006.gadā bija degvielas kvalitātes un komersantu glabājamo naftas produktu rezervju atbilstības kontrole. Ar degvielas kvalitātes kontroles mobilajām ekspreslaboratorijām pērn testēts par 62% vairāk degvielas paraugu kā 2005.gadā.

2006.gadā VID Akcīzes preču pārvaldes amatpersonas, pārbaudot komersantus, kas veic komercdarbību ar naftas produktiem, izņēma 1750 degvielas paraugus un veica to kvalitātes pārbaudi. Trijos gadījumos tika konstatēta neatbilstība normatīvo aktu prasībām, savukārt 2005.gadā neatbilstība tika konstatēta piecos 5 gadījumos. Dati liecinot, ka regulāru kontroles pasākumu rezultātā nekvalitatīvas degvielas apjomi tirdzniecībā ir samazinājušies un komersanti cenšas ievērot normatīvajos aktos noteiktās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom šomēness sāks darboties Igaunijā

Juris Kaža [email protected], 02.10.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lattelekom jau šomēness sāks piedāvāt datu pārraides pakalpojumus korporatīviem klientiem Igaunijā. Lattelekom korporatīvo klientu apkalpošanas daļas pārdošanas nodaļas direktors Aigars Ceruss sacīja, ka Igaunijā drīzumā uzstādis pakalpojumu sniegšanas punktu, t.s. point-–of–presence (POP). Līdz gada beigām, gan Lietuvā, gan Igaunijā tikšot pieņemti Lattelekom filiāļu vadītāji, ar nodomu veidot tirgus pieprasījumam atbilstošu pārstāvniecību. Abu filiālu mērktirgus būs telekomunikāciju un interneta pakalpojumu sniedzēji un lieli korporatīvi klienti, sevišķi tādi, kas darbojas visās trīs Baltijas valstīs, paskaidroja A. Ceruss. Db Online jau ziņoja (19.09) par Lattelekom nodomiem piedāvāt datu pārraides pakalpojumus visās trīs Baltijas valstīs. Kompānija to oficiāli apstiprināja paziņojumā presei vakardien. Paziņojums apstiprināja Db agrāk rakstīto, ka Lietuvā jau ierīkots Lattelekom POP kam pieslēdzoties , kā ziņo Lattelekom, četri Lietuvas telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji jau saņem datu pārraides pakalpojumus. Jāpiebilst, ka POP ir ierīce vai t.s. «dzelzis», kura tehnisko apkopi nodrošina enerģētikas kompānija Lietuvos enerģija, kurai ir savs jaudīgs datu pārraides tīkls, kas savienots ar Lattelekom tīklu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lattelekom izvēršas Lietuvas datu pārraides tirgū

Juris Kaža [email protected], 18.09.2002

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas interneta pakalpojumu sniedzējs Delfi kopš jūlija pērk starptautisko datu pārraides kanālu no Lattelekom, nevis Lietuvos Telekomas. Darījums, ko apstiprināja Microlink sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs Lietuvā Giedrs Karsaks (Giedrius Karsakas) liecina par Lattelekom nodomu izvērst darbību datu pārraides pakalpojumu sniegšanā visās trīs Baltijas valstīs. Tapat kā Latvijā un Igaunijā, igauņu Microlink koncerns Lietuvā piedāvā interneta pakalpojumus ar Delfi preču zīmi. Lietuvos Telekomas sabiedrisko attiecību speciāliste Giedre Balitīte (Giedre Balytyte) Db apstiprinājā, ka Lietuvas kompānijai «ir informācija, ka Lattelekom ir atvēris filiāli Lietuvā un saņēmis datu pārraides licenci.» «Mēs apsveicam jaunu konkurentu datu pārraides tirgū,» viņa piebilda. G. Baltīte arī zināja teikt, ka Lietuvos telekomas uz komerciālu līgumu pamata pārdot Lattelekom savu maģistrālo tīklu jaudu. Lattelekom sabiedrisko attiecību menedžere Anita Leiškalne Db sacīja, ka kompānija pagaidām nekomentēs nākotnes biznesa attīstibas plānus. Iespējams, ka par šiem jautājumiem varēšot sniegt sīkāku informāciju pēc Lattelekom valdes sēdes 27. septembrī. Tomēr Db Online rīcībā esošā neformālā informācija liecina, ka Lattelekom apņēmies gan Lietuvā, gan Igaunijā nodarboties ar datu un balss pārraides jaudas vairumtirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru