Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Laikraksts Dienas Bizness galveno balvu Latvijas Gazele 2006 piešķīris uzņēmumam SIA VKLV Holding, kas darbojas koksnes un būvmateriālu vairumtirdzniecībā. Zināmi arī balvu: Gazele 2006 Vidzemē, Gazele 2006 Kurzemē, Gazele 2006 Latgalē un Gazele 2006 Zemgalē, Rīgā, Rīgas rajonā ieguvēji.

Gazele 2006 apbalvošanas ceremonija notiek šodien viesnīcā Reval Hotel Latvija.

Gazele 2006 apbalvošanas ceremonijas nominācijas un balvu ieguvēji:

Darbība: piena un piena produktu, olu, pārtikas eļļas un tauku vairumtirdzniecība. Apgrozījuma pieaugums laika posmā no 2003.g. - 2005.g. palielinājies par + 1417,63 %

Darbība: metāllūžņu iepirkšana, pārstrāde un vairumtirdzniecība. Apgrozījuma pieaugums laika posmā no 2003.g. - 2005.g. palielinājies par + 1331,48 %

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2007 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 23.janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija.

Pasākumu esam aicinājuši atklāt LR Ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu, un strauji augošos uzņēmumus uzrunās arī LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, LR Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un LR Veselības ministrs Ivars Eglītis.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīko vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele2007, kur godinās un apbalvos Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Jau septīto gadu pēc kārtas Latvijas nozīmīgākais biznesa informācijas avots – SIA Izdevniecība Dienas bizness – sadarbībā ar SIA Lursoft izveidojusi Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu.

Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos, kā arī šogad jau otro reizi rīkoja vērienīgu apbalvošanas ceremoniju Gazele 2007, kur godināja un apbalvoja Latvijas strauji augošos uzņēmumus par sasniegumiem laika posmā no 2004. gada līdz 2006. gadam.

Gazele 2007 šogad:

Gazele 2007 Vidzemē ir: SIA Serviss AT (Aloja, Limbažu rajons)

Uzņ. darbības veids: lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība

+ 1762,38 % (apgrozījuma pieaugums no 2004.g. – 2006.g.)

Gazele 2007 Kurzemē ir: SIA Pindstrup Latvia (Talsi)

Uz galveno balvu Latvijas Gazele 2006 pretendē: SIA BL Group, SIA A2 Autowelt un SIA VKLV Holding. Uzzini pirmais - par uzvarētājiem šodien jau 15.00 lasi biznesa portālā Db.lv!

Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu Gazele 2006 apbalvošanas ceremonija notiks š.g. 25. janvārī plkst. 15:00 Reval Hotel Latvija (Elizabetes 55).

Pasākumu atklās LR Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tajā piedalīsies LR Ekonomikas ministrs Jurijs Strods un LR Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, Db.lv informēja SIA Izdevniecība Dienas bizness mārketinga speciāliste Ilze Balcerbule.

Jau 6. gadu pēc kārtas lielākais biznesa laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas straujāk augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par strauji augošām kompānijām un par tām raksta, rīko speciālus seminārus reģionos un šogad pirmo reizi noslēgumā – uzvarētāju apbalvošanas ceremoniju Gazele 2006 (par sasniegumiem laika posmā no 2003.g. – 2005.g.).

Šā gada 25. septembrī norisinājās Gazele 2013 apbalvošanas ceremonija, kuras ietvaros par Latvijas Gazeli atzīts finanšu pakalpojumu sniedzējs AS 4finance. Par straujāko darbinieku skaita pieaugumu uzteikts SIA Placis un godināti straujāk augošie uzņēmumi arī Latvijas reģionos. Topa rezultāti liecina, ka Gazeļu skaits jau trešo gadu Latvijā turpina pieaugt.

Šogad Gazeles statueti un titulu Latvijas Gazele ieguva AS 4finance. Šis finanšu nozares uzņēmums piedzīvojis vislielāko izrāvienu kopš 2010. gada, apgrozījumu audzējot 67 reizes un piecu gadu laikā uzsākot darbu kopumā 13 valstīs, trijos kontinentos. Uzņēmuma apgrozījums pērn sasniedzis 24,7 miljonus latu.

«Šis ir novērtējums visai 4finance grupai un ikvienam tās darbiniekam. Šobrīd visās darbības valstīs mums uzticas jau vairāk nekā viens miljons klientu. Gan šis skaitlis, gan arī pats apbalvojums ir tiešs indikators tam, ka Latvijā ir uzņēmumi, kas spēj eksportēt arī finanšu pakalpojumus un inovatīvus IT risinājumus. Vienlaikus šis apbalvojums liecina, ka 4finance grupas sniegtie finanšu pakalpojumi ir būtiski lielam skaitam cilvēku un ir tiešām sabiedriski nozīmīgi. Vēlos uzsvērt, ka 4finance grupa arī turpmāk ir apņēmusies saviem klientiem sniegt vislabāko iespējamo servisu un kvalitatīvākos pakalpojumus, kā arī mērķtiecīgi turpināt attīstīt savu darbību eksporta tirgos,» uzsver Toms Jurjevs, 4finance izpilddirektors.

Latvijas augošie un veiksmīgākie uzņēmumi šodien saņēmuši Dienas biznesa pasniegtās Gazele 2008 balvas.

Galveno balvu Latvijas Gazele 2008 saņēma degvielas un naftas produktu vairumtirdzniecības uzņēmums Oil Logistic, ko pasniedza Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards. Savukārt Gazele 2008 — ražošanas uzņēmuma balvu no Reģionālās attīstības un pašvaldību ministra Edgara Zalāna rokām saņēma betona izstrādājumu ražošanas uzņēmums Dzelzsbetons MB.

Citās nominācijās uzvarēja sekojoši uzņēmumi: Zemgales Gazele — SIA Karuss, Vidzemes Gazele — SIA Aimasa, Latgales Gazele — SIA Kolors, Kurzemes Gazele — SIA Dzelzsbetons MB, Rīgas un Rīgas rajona Gazele — SIA Oil Logistic.

Uz Gazeles balvu varēja pretendēt uzņēmumi, kas no 2005.— 2007.gadam bija uzrādījuši nepārtrauktu apgrozījuma pieaugumu, 2005.gadā apgrozījums bijis virs 100 tūkst. Ls, pozitīvu paškapitālu un 2007. gada noslēgšanu ar peļņu. Gazeles TOP iekļūst 150 visstraujāk augošie uzņēmumi un balvu Latvijā pasniedz jau astoto gadu.

Kalnienas Dzelzaviešos pirmo sastapām namatēvu Aivaru Biezo (52), kurš ar traktoru tīrīja ceļu, lai redakcijas automašīna varētu iebraukt pagalmā. «Tikai nebildējiet mani darba drēbēs! Citi nesapratīs, ka «biezais» arī strādā,» jokoja Aivars. Pagalmā mūs sagaidīja divi sargsuņi - rejoši Kaukāza aitu suņi. Mums pretī steidzās namamāte Iveta Sarmanova (41) ar vārdiem: «Jūs mazliet esat pasteigušies, cerēju, ka atbrauksiet vēlāk. Tad es būtu jau ceļa pagriezienā jūs sagaidījusi, lai izvizinātu ragavās zirga pajūgā līdz Dzelzaviešiem,» viņa smaidot teica un piebilda, ka tas jau nekas, gan mēs tāpat visu paspēsim izbaudīt, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Dzelzavieši ir ciemošanās vieta tūristiem, kurus interesē lauki.

«Es visu, visu protu. Bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Latgalē, kur mums bija viss tas pats, kas šodien ir Dzelzaviešos. Bērnības sapnis bija, ka reiz man būs mājiņa meža vidū un daudz dažādu mājdzīvnieku. Aivars ir piepildījis manu bērnības sapni,» sacīja Iveta. Uz dzīvi Dzelzaviešos viņi pārcēlās abi reizē, nopērkot šo īpašumu. Tur ir viss, ko Iveta vēlējusies, - astoņi šķirnes zirgi, deviņi šķirnes suņi, pilna kūts ar dažādiem mājdzīvniekiem. «Man pat ir bail sapņot vēl par kaut ko, jo visi mani sapņi piepildās,» saka Iveta.

Ceturtdien portālā db.lv publicētais Tatjanas Verjē blogs „Telekomunikāciju tarifi Latvijā nesaprotami augsti” izraisīja plašu diskusiju un daudzveidīgu reakciju par šo tēmu komentētāju vidū.

Blogā autore kritizē gan starptautisko tarifu zvanus, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) darbību, gan Latvijas telekomunikāciju tirgū it kā nepastāvošo konkurenci, gan arī it kā netaisnīgo telekomunikācijas infrastruktūras sadalījumu.

Tik tiešām, telekomunikāciju nozare un starptautisko tarifu lielums Latvijā tiek regulēti. No vienas puses to regulēšanu veic SPRK, taču komisija nosaka vienīgi tarifu griestus, tas ir – cenu par sarunas minūti, kāda nevar tikt pārsniegta. Tajā pašā laikā tarifus mūsu valstī, kā jebkurā valstī ar tirgus ekonomiku regulē arī pats tirgus, kurā valda ļoti asa konkurence, jo telekomunikāciju pakalpojumus Latvijā sniedz vairāk nekā 300 kompānijas.

Jau septīto gadu tika sumināti visstraujāk augošie uzņēmumi Latvijā - Gazeles. Par visas Latvijas galveno Gazeli - visstraujāk augošo uzņēmumu laikā no 2004. līdz 2006. gadam - tika atzīts naftas produktu tirdzniecības SIA Ādaži-Kover, kas dibināts 1992. gadā un sākotnēji nodarbojās ar meža dzīvnieku gaļas pārstrādi, bet vēlāk mainīja darbības jomu un sāka strādāt naftas produktu tirdzniecības jomā.

SIA Ādaži- Kover līdzīpašnieks Aleksandrs Sidorovs atzina, ka bizness ir balstīts uz labiem kontaktiem ar Baltkrieviju, Ukrainu un Krieviju un produkcijas noņēmējiem klientiem Vācijā, Somijā un Anglijā. Viņš interesentus aicināja uz Ādažiem iepazīties ar to, kā šāds bizness veidojams. "Esmu necerēju iegūt divas balvas," tā savu pārsteigumu par to, ka SIA Ādaži- Kover ir atzīts ne tikai par Gazele 2007 Rīgā un Rīgas rajonā, bet arī Gazele 2007, atzina uzņēmuma līdzīpašnieks A. Sidorovs.

Balvu Gazele 2007 Vidzemē saņēma SIA Serviss AT, balvu Gazele 2007 Kurzemē saņēma SIA Pindstrup Latvia, balvu Gazele 2007 Zemgalē saņēma SIA Elagro.

Pēc krīzes gadiem turpinājis pieaugt strauji augošo uzņēmumu – gazeļu – skaits.

Iepriekšējos gados gazeļu skaits bija ievērojami sarucis, piemēram, 2009. gadā kopējais gazeļu kritērijiem atbilstošo uzņēmumu skaits bija 241, 2010. gadā – 285 uzņēmumi, savukārt 2011. gadā – tie jau ir 440 uzņēmumi. Tradicionāli visplašāk gazeļu sarakstā pārstāvēti Rīgas un Rīgas reģiona uzņēmumi (no 440 uzņēmumiem – 232). Tomēr šogad gazeļu topā liels ir arī Vidzemes reģionu pārstāvošo uzņēmumu skaits – 90 uzņēmumi. Pagājušā gada gazeļu sarakstā Kurzemes reģions ierindojas otrajā vietā, bet šogad tas ieņem trešo vietu. Savukārt ceturtajā vietā ar 41 pārstāvēto uzņēmumu ierindojas Latgales reģions, kas pērn bija pēdējā, piektajā vietā. Vismazāk šogad gazeļu topā iekļuvuši uzņēmumi no Zemgales reģiona. Jāatzīmē, ka Dienas Bizness sadarbībā ar ilggadējo sadarbības partneri Lursoft IT, publicē pirmos 250 strauji augošos uzņēmumus, bet vērtēta tiek visu strauji augošos uzņēmumu kopa.

Starptautiskā audita un biznesa konsultāciju kompānija Deloitte publicējusi pētījuma telekomunikāciju prognozes 2008.gadam kopsavilkumu, Db.lv informēja Deloitte vecākais menedžeris Aleksandrs Parfinovičs. Galvenās prognozes ir šādas:

1. No kredītu krīzes līdz komunikāciju krīzei

Kādas ir izredzes telekomunikāciju sektoram 2008. gadā? Vai kredītu krīze izraisīs komunikāciju krīzi? Tās ietekme dažādās valstīs un dažādu veidu uzņēmumiem būs atšķirīga. Visiem telekomunikāciju uzņēmumiem rūpīgi jāpārskata sava izmaksu bāze – ekonomikas apsīkums varētu būt stimuls izmaksu pazemināšanai un darbinieku skaita samazināšanai. Apsīkums var arī pavērt iespējas konsolidācijai – daži jaunās pasaules telekomunikāciju titāni var pat nospriest, ka fiskālais diskomforts un svārstīgās vērtēšanas industrializētajā pasaulē ir stimuls sākt meklēt izdevīgus darījumus. Latvijā, papildus kredītu krīzei, augstajai inflācijai un ekonomikas atdzišanai, sagaidāms, ka cilvēki būs arvien taupīgāki savos ikmēneša izdevumos. Tas nozīmē, ka vidējais ieņēmums no viena patērētāja draud samazināties.

2012 .gada 25. septembrī Spilves lidostas Aviācijas muzejā plkst. 16.00 ar svinīgu apbalvošanas ceremoniju un žurnāla Gazele atklāšanu tiks godināti tie Latvijas uzņēmumi, kas pēdējos trīs gadus uzrāda dinamiskus izaugsmes rādītājus. Strauji augošo uzņēmumu skaits Latvijā arī šogad ir palielinājies, liecina laikraksta Dienas bizness un informācijas tehnoloģiju izstrādes un informācijas pakalpojumu sniedzēja Lursoft IT pētījums.

Gazele 2012 apbalvošanas ceremonijas devīze ir Panākumi ceļ spārnos! Pasākuma apmeklētāji tiks aicināti doties simboliskā lidojumā virs Latgales, Zemgales, Kurzemes, Vidzemes un Rīgas ar nolaišanos katrā reģionā un strauji augošo uzņēmumu godināšanu. Noslēgumā tiks prezentēts jaunākais žurnāls Gazele, kas pie laikraksta Dienas Bizness abonentiem nonāks 26.septembrī un būs nopērkams lielākajās preses tirdzniecības vietās.

Tāpat kā 2011.gadā, arī šogad Latvijā vērojamas ekonomiskās izaugsmes tendences, jo strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu skaits ir palielinājies. Gada pārskati apliecina, ka atsevišķi Latvijas uzņēmumi apgrozījumu palielinājuši pat vairāk nekā 50 reižu. 2012.gada līderos ir izvirzījusies tirdzniecības nozare.

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas bizness kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Rīgas, Rīgas rajona uzņēmējiem veltīta Gazeļu konference būs 11. decembrī viesnīcā Rīga (Aspazijas bulvāris 22, Rīgā).

11. decembra konferencē Gazele 2008. Kā strādāt pārmaiņu laikā? uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Rīgas, Rīgas rajona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Saplūstot telekomunikāciju un televīzijas nozarēm, tiek samazinātas izmaksas pakalpojuma nodrošināšanai, kā arī palielināta klientu bāze, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā ar lielu soli televīzijas lauciņā jau iekāpuši tādi telekomunikācijas uzņēmumi kā SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT), SIA Tele 2 un SIA Lattelecom, bet SIA Bite Latvija šim jaunajam izaicinājumam vēl briest. «Lai gan Bite un All Media Baltics ir Bites grupas uzņēmumi, darbojamies neatkarīgi. Mums pašlaik vēl nav sava TV risinājuma, tajā pašā laikā nevaram noliegt, ka pie tāda strādājam. Startēsim ar jauno produktu, kad būsim pārliecināti, ka tā saturs un tehnoloģiskie risinājumi atbilst klientu vēlmēm un vajadzībām,» atklāj SIA Bite Latvija vadītājs Kaspars Buls.

Jau ziņots, ka 2017. gada oktobrī tika noslēgts darījums, kura rezultātā starptautisks aktīvu pārvaldīšanas uzņēmums Providence Equity Partners iegādājās Zviedrijas mediju grupas MTG biznesu Baltijā. Jauniegādāto uzņēmumu grupa Latvijā turpina strādāt ar nosaukumu All Media Baltics un nodrošina televīzijas kanālu TV3, LNT, TV6, Kanāls 2, radio Star FM, video portāla TVPlay, portāla Skaties.lv, TV Play Baltics satelīttelevīzijas un SmartAD darbību Baltijas valstīs. Savukārt Bite Group pieminētais Providence Equity Partners iegādājās 2015. gadā.

Rīga, 2007. gada 11. septembris - šodien, 11. septembrī, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts parakstīja trīspusēju sadarbības līgumu ar Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča vārdā nosauktās Valsts telekomunikāciju universitātes rektoru Aleksandru Gogoli un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu. Līguma slēgšanas ceremonijā piedalījās Krievijas vēstniecības Latvijā vadošās amatpersonas. Līgums tika slēgts ar mērķi palielināt inovatīvo informatīvo komunikāciju tehnoloģiju lomu Latvijas un Krievijas izglītības un ražošanas attīstībā.

Līgums paredz, ka minētās Latvijas un Krievijas universitātes veiks zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, realizēs kopīgus pētniecības projektus un studiju programmas, kā arī realizēs studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu studiju, prakses, stažēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā. LIAA sniegs atbalstu universitāšu sadarbībai.

Sadarbības līguma slēgšanas iniciators Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis pastāstīja, ka pirms 17 gadiem RTU (Rīgas Politehniskajam institūtam) jau bija izveidojusies stabila sadarbība ar Sanktpēterburgas M. Bonča-Brujeviča vārdā nosaukto Valsts telekomunikāciju universitāti. Ik gadu no Rīgas uz Sanktpēterburgu devās apmaiņas studentu un mācībspēku grupas. Neskatoties uz to, ka Rīga no Sanktpēterburgas atrodas tikai 560 kilometru attālumā, līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu universitāšu sadarbība izjuka, taču nu ir pienācis brīdis to atjaunot. "Viens no lielākajiem ieguvumiem RTU telekomunikāciju studentiem un telekomunikāciju uzņēmumu darbiniekiem būs ražošanas prakses un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Krievijā," teica J. Lelis.

Jau 8. gadu pēc kārtas laikraksts Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas augošo uzņēmumu – Gazeļu sarakstu. Dienas bizness ir vienīgais laikraksts Latvijā, kurš apkopo datus par augošiem un veiksmīgiem uzņēmumiem, par tiem raksta un rīko izglītojošus pasākumus.

Atbalstot uzņēmējus visā Latvijā, šogad Dienas biznes kopā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru rīko vairākas reģionālās Gazeļu konferences visā Latvijā, un Zemgales uzņēmējiem veltīta bezmaksas Gazeļu konference būs rīt, 25. novembrī, Jelgavā, konferenču zālē Silva (Driksas ielā 9, Jelgavā).

25. novembra Gazeļu konferencē Jelgavā uzņēmēji varēs uzzināt: par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai, kā strādāt pārmaiņu laikā un uzzināt risinājumus veiksmīgai biznesa vadībai, tāpat arī būs iespēja dalīties pieredzē ar citiem uzņēmumu vadītājiem. Konferences noslēgumā tiks godināti Zemgales reģiona augošie un veiksmīgie uzņēmumi, kas iekļuvuši Gazeles 2008 sarakstā.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Latvijā telekomunikāciju nozarē tarifi šogad faktiski nepieaugs, bet arī nekritīsies kā iepriekšējos gadus.

Uzsvars uz mobilo internetu

Telekomunikāciju tarifi šogad faktiski nepieaugsLatvijā šogad daudz straujāk nekā citās valstīs procentuāli pieaugs to iedzīvotāju skaits, kas izmantos mobilo internetu. Tāpēc šajā segmentā ir lielas izaugsmes iespējas, akcentē LTA izpilddirektors. Arī operatori norāda, ka 2009.gadā lielu vērību ir iecerēts pievērst tieši mobilajam internetam. Latvijas Mobilā telefona (LMT) preses sekretāre Elīna Lidere Db pastāstīja, ka LMT turpina attīstīt mobilo sakaru tīklu un šobrīd norit intensīvs darbs pie ātrgaitas datu pārraides tīkla paplašināšanas. LMT arī atzīmē, ka arvien vairāk cilvēku sākuši izmantot mobilā interneta iespējas gan mobilajā tālrunī, gan arī kā interneta pieslēgumu datoram - iBirojs. «Mobilais internets turpina uzņemt apgriezienus tirgū. Mobilā interneta pakalpojums kļūs vēl populārāks un pieejamāks plašākam cilvēku lokam, pateicoties dažādām apmaksas sistēmu pieejām. Piemēram, Bite ir sākusi piedāvāt jaunu produktu – priekšapmaksas mobilo internetu,» Db norāda Bites grupas ģenerāldirektors Freds Renčaks. Arī Triatel valdes priekšsēdētājs Raimonds Peļņa paredz, ka interneta un telekomunikāciju tirgus kļūs aizvien mobilāks, izkonkurējot esošās tehnoloģijas un piedāvājot aizvien vairāk bezvadu risinājumu. «Tā kā mobilais internets ir salīdzinoši jauns pakalpojums Latvijas tirgū, tad sagaidāms, ka aizvien vairāk cilvēku iepazīs tā iespējas un tā popularitāte augs,» uzsver R.Peļņa.

Par izteiktu līderi mobilo telekomunikāciju pakalpojumu jomā Baltijā pēc apmierināto un lojālo klientu skaita izvirzījies uzņēmums Latvijas Mobilais Telefons (LMT), liecina pētījums.

EPSI Rating pētījums liecina, ka tieši LMT ir vislojālākie klienti gan patērētāju, gan biznesa segmentā. Turklāt Latvija ievērojami apsteidz Lietuvu un Igauniju, jo tieši Latvijas uzņēmumiem ir vislojālākie korporatīvie klienti.

Izmantojot starptautisko klientu apmierinātības indeksu EPSI Rating, veikta mobilo telekomunikāciju tirgus izpēte, noskaidrojot klientu apmierinātības un lojalitātes līmeni Baltijas valstīs.

Klientu apmierinātības līmenis telekomunikāciju pakalpojumiem Latvijā un Lietuvā ir augstāks nekā Igaunijā. Lai arī pēdējos gados visās Baltijas valstīs klientu apmierinātības rādītāji ir palielinājušies, šogad vērojams kritums Lietuvas iedzīvotāju apmierinātībā ar mobilo telekomunikāciju operatoru sniegtajiem pakalpojumiem.

Rīga, 2007. gada 10. septembris - otrdien, 11. septembrī, plkst.14 Rīgā, Kaļķu ielā 1, 119. telpā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektors Ivars Knēts parakstīs trīspusēju sadarbības līgumu ar Sankt-Pēterburgas M. A. Bonč-Brujeviča vārdā nosauktās Valsts telekomunikāciju universitātes rektoru Aleksandru Gogoli un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu. Līguma slēgšanas ceremonijā piedalīsies Krievijas vēstniecības Latvijā vadošās amatpersonas. Līgums tiks slēgts ar mērķi palielināt inovatīvo informatīvo komunikāciju tehnoloģiju lomu Latvijas un Krievijas izglītības un ražošanas attīstībā.

Līgums paredz, ka minētās Latvijas un Krievijas universitātes veiks zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu, realizēs kopīgus pētniecības projektus un studiju programmas, kā arī realizēs studentu un akadēmiskā personāla apmaiņu studiju, prakses, stažēšanās un kvalifikācijas paaugstināšanas nolūkā. LIAA sniegs atbalstu universitāšu sadarbībai.

Sadarbības līguma slēgšanas iniciators Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis stāsta, ka pirms 17 gadiem RTU (Rīgas Politehniskajam institūtam) jau bija izveidojusies stabila sadarbība ar Sankt-Pēterburgas M. A. Bonč-Brujeviča vārdā nosaukto Valsts telekomunikāciju universitāti. Ik gadu no Rīgas uz Sankt-Pēterburgu devās apmaiņas studentu un mācībspēku grupas. Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu sadarbība izjuka, taču nu ir pienācis brīdis to atjaunot. "Viens no lielākajiem ieguvumiem RTU telekomunikāciju studentiem un telekomunikāciju uzņēmumu darbiniekiem būs ražošanas prakses un kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas Krievijā," atzīst J. Lelis.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Mobilo telekomunikāciju operatora Bite jaunais īpašnieks - ASV investīciju kompānija Providence Equity Partners (Providence) - investējis līdzekļus arī citā Latvijas telekomunikāciju uzņēmumā - interneta un kabeļtelevīzijas operatorā Baltcom.

Pēc vairāku piedāvājumu izskatīšanas Baltcom ir izvēlējies privātā kapitāla investīciju fonda Providence piedāvāto mezanīna finansējumu, lai palielinātu investīcijas uzņēmuma tālākajā attīstībā, aģentūru LETA informēja Baltcom pārstāvji.

Līdzšinējie Baltcom investori - kompānijas Ardian un Resource Partners - paliek Baltcom vairākuma akcionāri, informē uzņēmums.

Juridiski Baltcom pilnībā pieder Luksemburgā reģistrētajai kompānijā Rpax One S.A.. Jūnija sākumā Rpax One S.A. akcionāri palielināja pamatkapitālu par 50 000 eiro līdz 174 940 eiro un jaunemitētās akcijas, kas veido 28,5% kapitāla, nolemts pārdotas Latvijas uzņēmumam Bite Latvija par 3,5 miljoniem eiro, liecina akcionāru ārkārtas sapulces protokols.

8 ES dalībvalstis apsteidz ASV platjoslas pakalpojumu ieviešanas ziņā, teikts Komisijas ziņojumā par telekomunikācijām

Kā norādīts Eiropas Komisijas 13. ziņojumā par sasniegto vienotā telekomunikāciju tirgus jomā, Dānija, Nīderlande, Somija un Zviedrija ir pasaulē vadošās valstis platjoslas pakalpojumu ieviešanā — šo valstu platjoslas pakalpojumu izplatības rādītājs 2007. gada beigās pārsniedza 30 %.

Izplatības rādītājs visās šajās ES dalībvalstīs, kā arī Apvienotajā Karalistē, Beļģijā, Luksemburgā un Francijā 2007. gada jūlijā pārsniedza ASV platjoslas pakalpojumu izplatības rādītāju (22,1 %). 2007. gadā platjoslas līniju skaits Eiropas Savienībā pieauga par 19 miljoniem, kas atbilst vairāk nekā 50 000 mājsaimniecībām katru dienu. Platjoslas nozares kopējo ieņēmumu apjoms tiek lēsts 62 miljardu eiro apmērā, un Eiropas kopējais platjoslas pakalpojumu izplatības līmenis sasniedza 20 %. Tomēr patērētājiem varētu piedāvāt ievērojami vairāk priekšrocību no vienotā tirgus, konkurences palielināšanās un regulējuma sloga samazināšanas tirgus dalībniekiem.