No Rīgas centrālcietuma šodien atbrīvoja ASV kibernoziegumos apsūdzēto Denisu Čalovski.
Čalovskis pēc iznākšanas no cietuma žurnālistiem plašos komentāros neieslīga, jo viņam esot grūti parunāt, vien norādīja, ka ir pateicīgs visiem, kuri viņu atbalstīja.
«Es gribētu pateikt paldies visiem, kas mani atbalstīja, kas zvanīja un sūtīja vēstules. Esmu gandarīts par pareizi pieņemto lēmumu,» uzsvēra jaunais vīrietis.
Tāpat viņš uzsvēra, ka jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs Latvijai. Uz norādi, ka atsevišķi politiķi viņu nodēvējuši par noziegušos «urlēnu», Čalovskis atbildēja: «Kas tas urlēns tāds ir? Es nezinu, ko tas nozīmē.»
«Latvijas pilsonis ir galvenais pamats Latvijai un, manuprāt, jebkurš Latvijas pilsonis ir vajadzīgs mūsu valstij un tāpēc ir vajadzīgs reemigrācijas plāns un citi plāni,» piebilda apsūdzētais.
Čalovskis no cietuma iznācis tērpies tumšā žaketītē ar lielu somu. Pie žaketes bija piesprausts Latvijas karodziņš. Pēc tam viņš iesēdās vecāku automašīnā un aizbrauca.
Viena no Čalovska advokātēm Ilona Bulgakova aģentūrai LETA pastāstīja, ka no Ģenerālprokuratūras ir saņemts prokurora Mārča Viļuma parakstīts dokuments par Čalovska atbrīvošanu no apcietinājuma.
Bulgakova pauda patiesu prieku par šo lēmumu un norādīja, ka Čalovska turēšanai apcietinājumā nebija nekāda pamata, līdz ar to «viņa atbrīvošanu var uzskatīt par tiesiskuma uzvaru».
Tikmēr advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ ir saņēmis Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) vēstuli ar informāciju par to, ka Latvijas valsts ir lūgta līdz 25.novembrim sniegt savus paskaidrojumus saistībā ar Čalovski ierosinātajā lietā. No tā faktiski secināms, ka līdz 4.decembrim, kad Čalovskis tāpat būtu jāatbrīvo no apcietinājuma, ECT viņa lietu izskatīt nepaspētu, atzina Vārpiņš.
Vēlāk arī Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga aģentūrai LETA atzina, ka šodien prokurors ir nolēmis atbrīvot Čalovski no izdošanas apcietinājuma, «jo ir zudis izdošanas apcietinājuma piemērošanas mērķis». Plašāku informāciju prokuratūra atteicās sniegt.
Šēnberga apstiprināja, ka likums tagad Čalovskim neparedz piemērot citu drošības līdzekli.
Valdība 6.augustā lēma izdot Čalovski ASV, tomēr iespējamā kibernoziedznieka advokāti vērsās ECT, lūdzot noteikt pagaidu aizsardzību, proti, aizliegumu izdot Čalovski ASV, pirms viņa lieta nav izskatīta. ECT šo lūgumu apmierināja, taču Čalovskis turpināja atrasties cietumā.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iepriekš paziņoja, ka Ģenerālprokuratūra ir nosūtījusi ECT lūgumu informēt par iespējamo Čalovska lietas izskatīšanas laiku, un, saņemot atbildi, prokuratūrai būs pamats izskatīt jautājumu par turpmāku Čalovska apcietinājuma nepieciešamības pamatojumu.
Septembra sākumā Ģenerālprokuratūrā tika saņemta atbilde, ka ECT Čalovska sūdzībai ir piešķīrusi prioritāti, bet nekādus konkrētus sūdzības izskatīšanas termiņus tiesa nav norādījusi. Par minēto Ģenerālprokuratūra informēja Tieslietu ministriju, lai kopīgi lemtu par turpmāko rīcību saistībā ar Čalovska atrašanos izdošanas apcietinājumā.
Kamēr prokuratūra gaidīja ECT atbildi, Čalovska advokāts Egons Rusanovs pat mēģināja klienta atbrīvošanu panākt ar Latvijas tiesas palīdzību, taču neveiksmīgi.
Likums paredz, ka izdodamās personas apcietinājuma termiņš nedrīkst pārsniegt vienu gadu. Čalovskis tika aizturēts pagājušā gada 4.decembrī, tātad formāli apcietinājuma termiņa pēdējā diena ir šā gada 3.decembris.
ASV federālie prokurori izvirzījuši apsūdzības trim iespējamiem Austrumeiropas kibernoziedzniekiem - Krievijas pilsonim Ņikitam Kuzminam, Rumānijas iedzīvotājam Mihajam Paunesku un Latvijas iedzīvotājam Čalovskim, kurš pazīstams arī ar iesauku Miami. ASV tiesībsargājošās iestādes uzskata, ka trīs aizturētie vīrieši ir atbildīgi par datorvīrusa Gozi Virus radīšanu un uzturēšanu. Ar šo vīrusu tika inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, tostarp aptuveni 40 000 datoru ASV. Vīruss nonācis pat ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datoros.
Internetā publiski pieejamā informācija liecina, ka Gozi Virus radīts, lai piekļūtu datiem par svešiem banku kontiem un pēc tam iztukšotu tos. Ar minēto vīrusu dators varēja tikt inficēts, atverot šķietami nekaitīgu PDF formāta failu. Ar minētā datorvīrusa palīdzību no banku kontiem visā pasaulē izzagti vairāki miljoni ASV dolāru - kopējās finansiālās pretenzijas pret visu grupu ir vismaz 50 miljoni dolāru, ieskaitot gan nozagto naudu, gan vīrusa radītos zaudējumus.
Čalovski Federālais izmeklēšanas birojs (FIB) apsūdz par to, ka viņš ir pārdevis Gozi vīrusam domāto pārlūka injekciju 2011.gada janvārī. Pārlūka injekcija izplatās ar vīrusu palīdzību un izmaina bankas mājaslapas izskatu, ieliekot tur lūgumu sniegt dažādas ziņas, tostarp arī par bankas karti. Šie dati pēc tam tiek izmantoti kontu apzagšanai. Čalovskis pats naudu no kontiem nav zadzis, taču saņēmis atlīdzību par minētās programmatūras izstrādi, kuru viņam esot pasūtījis Kuzmins.
#1/9
ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis pēc atbrīvošanas iznāk no Rīgas Centrālcietuma.
#2/9
Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji pie Rīgas Centrālcietuma gaida ASV kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska atbrīvošanu.
#3/9
Rīgas Centrālcietums.
#4/9
Automašīna, ar kuru no Rīgas centrālcietuma pēc atbrīvošanas dodas prom ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis.
#5/9
ASV kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska māte Jeļena Čalovska, sagaidot dēlu, kurš tika atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.
#6/9
ASV kibernoziegumos apsūdzētā Denisa Čalovska māte Jeļena Čalovska, sagaidot dēlu, kurš tika atbrīvots no Rīgas Centrālcietuma.
#7/9
ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis pie automašīnas, ar kuru pēc atbrīvošanas dodas prom no Rīgas centrālcietuma.
#8/9
ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis atbild uz žurnālistu jautājumiem pēc atbrīvošanas no Rīgas centrālcietuma.
#9/9
ASV kibernoziegumos apsūdzētais Deniss Čalovskis žurnālistu ielenkumā pēc atbrīvošanas dodas prom no Rīgas centrālcietuma.
