Latvijā mobilo telefonu tirgus pērn kopumā ir samazinājies par 5-15%, un sagaidāms, ka arī šogad tirdzniecības kritums turpināsies, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Turklāt būtiskas izmaiņas ir notikušas tieši atsevišķu kategoriju mobilo telefonu tirdzniecībā. Piemēram, telefoni, kas tiek pārdoti t.s. brīvajā tirdzniecībā bez jebkādām saistībām ar operatoru, kritums pērn lēšams līdz pat 20 - 25 %, tai pat laikā t.s. subsidēto telefonu pārdošana ir samazinājusies tikai par 5 - 10 %. Tiesa, iespējams, ka atsevišķiem operatoriem subsidēto tālruņu tirdzniecība ir pieaugusi. "Tieši subsidētie telefoni ir kļuvuši par galveno preču kategoriju starp mobilajiem telefoniem un veido vismaz 70% no visu pārdoto telefonu skaita," norādīja U. Priedītis. Latvijas Mobilā telefona dīlerim DT Mobile, piekrīt arī operators Tele2. "Telekomunikāciju tirgus Latvijā attīstās un savstarpējā cīņa starp operatoriem palīdz klientiem izvēlēties labāko piedāvājumu – tas attiecas gan uz tarifu, gan arī izdevīgu mobilo telefonu iegādes piedāvājumu. Pēdējos gados un arī šobrīd skaidri vērojama tendence, ka cilvēki vairāk izvēlas subsidētos telefonus un šis pārsvars sasniedz gandrīz 80%," Db paskaidroja Tele2 mārketinga direktors Jānis Spoģis.

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) kopš 2015. gada sākuma tehnisko apskašu laikā veic transportlīdzekļu marķēto spoguļu pārbaudi. Par gadījumiem, kad fiksētas neatbilstības spoguļu marķējumā, tiek informēta Valsts policija (VP).

Kopš pārbaužu veikšanas uzsākšanas neatbilstības spoguļu marķējumos konstatētas 190 auto.

Šis ir labs veiksmīgas sadarbības piemērs starp CSDD, VP un uzņēmumiem, kas veic autodetaļu marķēšanu. Tagad VP ir iespēja ātrāk atklāt noziedzīgus grupējumus, kas iesaistīti transportlīdzekļu detaļu zādzībā un tirdzniecībā. Pēc šādas sadarbības uzsākšanas pozitīvas iezīmes novērojamas arī statistikā – pērn transportlīdzekļu spoguļu zādzību skaits ir samazinājies par 42%, salīdzinot ar 2014. gadu.

CSDD Transportlīdzekļu kontroles un sertifikācijas inspekcijas priekšnieks Jānis Liepiņš: «Spoguļu marķējuma pārbaudes tehniskās apskates laikā ir viens no pasākumiem, kā palīdzēt VP izsekot un atklāt noziedzīgu rīcību. Mūsu uzdevums ir tehniskās apskates laikā pievērst uzmanību spoguļu marķējumam. Ja tiek konstatēta neatbilstība vai redzamas marķējuma dzēšanas pazīmes, par to informēt VP, kas attiecīgi rīkojas.»

Novembrī tirdzniecības vietās Rīgā konstatēti 83 zādzību mēģinājumi, kas ir par 40% vairāk kā oktobrī, kad tika konstatētas 59 zādzības. Apsardzes kompānijas Grifs AG vadītāja Maija Vavilova norāda, ka 70% no zādzībām tirdzniecības vietās izdara paši darbinieki, turklāt viņa prognozē šī skaitļa palielināšanos, ja uzņēmēji nenodrošinās pilnvērtīgu darbinieku kontroli.

Situācijā, kad virkne cilvēku nespēj nomaksāt kredītus, līzingus un ikmēneša rēķinus, palielinās ne tikai sīkās zādzības, bet arī plānotie noziegumi, kad realizācijai tiek zagtas dārgas preces. Grifs AG apkopotie dati par novembri rāda, ka apsardzes darbinieki aizdomās par zādzību izdarīšanu aizturējuši 267 personas, 211 no tām nododot Valsts policijas uzraudzībā, kas ir divas reizes vairāk kā oktobrī, kad aizturētas tika 124 personas, bet policijai nodotas - 89.

Sīkās zādzības arvien biežāk sāk izdarīt personas, kuras vairs nespēj izdzīvot krīzes apstākļos un nomaksāt kredītus, līdz ar to palielinās vilinājums paņemt no veikala preci un "aizmirst par to samaksāt". Samazinoties būvniecības apjomiem, pie vecajiem ieradumiem – zagšanas – atgriežas bijušie ieslodzītie, kas līdz šim kā mazkvalificēts darbaspēks darbojās būvniecības nozarē.

«Šobrīd nav izdevīgi zagt maku, jo makā skaidras naudas nav,» tā atzīst daļa kabatzagļu, kas ir pārkvalificējušies, pievēršoties zādzībām no tirdzniecības iestādēm.

To intervijā Dienas biznesam atklāj Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieka vietnieks Andrejs Grišins. «Naudas makā ir kredītkarte, bet kredītkartes izmantošana ir smags noziegums, daudz smagāks par kabatzādzību, līdz ar to daļa profesionālo kabatzagļu pārkvalificējas zagt jaunās, mazgabarīta, dārgās mantas no lielveikaliem,» skaidro A. Grišins.

«Ir stereotips, ka visi, kas zaudēs darbu, ies uz veikalu zagt maizes klaipu un desu. Tā nav. Cilvēks zog preci, ko viņš visdrīzāk nelietos, bet mēģinās pārdot par puscenu, nopelnīs 10 latus un tad dosies uz veikalu iepirkties,» skaidro A. Grišins, prognozējot, ka šogad varētu attīstīties tādi darboņi kā augļotāji, pārpircēji, jo cilvēku, kas pērk zagtās mantas par lētu naudu, netrūkstot.

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

Lētu elektropreču ieplūšana no Ķīnas un Tālajiem Austrumiem likusi Lielbritānijas kramplaužiem pievērsties citiem noziegumiem, piemēram, laupīšanām, ziņo Reuters.

Kriminoloģias pasniedzējs Džeimss Tredvels (James Treadwell) no Lesteras universitātes Centrālanglijā skaidrojis, ka tradicionālo māsaimniecības preču vērtības kritums ir padarījis «kramplaužu amatu» mazāk populāru.

Pēdējā desmitgadē māju apzagšanu skaits samakramplau

Valsts valdība šo tendenci skaidrojusi ar veiksmīgo vēršanos pret noziedzniekiem, taču Dž. Tredvels uzskata, ka tā vairāk iezīmē noziedznieku «darba maiņu».

Viņš skaidrojis, ka pagājušā gadsimta astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados noziedznieki varēja gūt peļņu, ielaužoties mājās un nozogot videomagnetofonus. Bet tagad lētais Ķīnas darbaspēks ir visu mainījis.

No šodienas Swedbank piedāvā jaunu mobilo lietotni Swedbank 2019, kas sākumā būs pieejams Android lietotājiem, bet drīzumā arī iOS, informē bankas pārstāvji.

Android lietotāji var izmantot jau pirmo jauno funkciju: mobilos bezkontakta maksājumus.

Swedbank 2019 mobilo bezkontaktu maksājumu limits ir izveidots 150 eiro vienai transakcijai, un šī funkcija tiek papildu aizsargāta ar obligāto ekrāna aizslēgšanu.

«Iesaistot klientus Swedbank 2019 lietošanā, mēs aicinām ikvienu izmēģināt tās jauno lietošanas loģiku, dizainu un funkcijas, kuru klāsts ar laiku tiks papildināts. Tādā veidā ikviens klients var piedalīties jauna digitāla pakalpojuma izstrādē, veidojot vēl nebijušu sadarbības modeli. Tāpēc aicinu ikvienu interesentu papildus esošajai Swedbank lietotnei lejupielādēt arī jauno Swedbank 2019, izmēģināt to ikdienā, maksāt ar tālruni un sniegt mums savus ieteikumus jaunās versijas izstrādē,» norāda Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

ES mērogā veiktais 27 000 mājsaimniecību pētījums ir atklājis, ka Eiropas telesakaru pakalpojumu jomā rodas jauni patēriņa modeļi. 24 % mājsaimniecību ir atteikušās no fiksētā telefona līnijas par labu mobilajiem telefoniem, un 22 % no tām izmanto datoru, lai veiktu zvanus internetā.

Palielinās dalībvalstu skaits, kurās Eiropas mājsaimniecībām ir bezvadu piekļuve internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus. Tikmēr 29 % Eiropas mājsaimniecību pērk telesakaru un informācijas nesēju pakalpojumu komplektus. Tas ir gandrīz par 10 % augstāks rādītājs nekā pagājušajā gadā. Tomēr patērētāju galvenā prioritāte šajā ātri mainīgajā vidē joprojām ir pakalpojumu kvalitāte, Db.lv informē Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Arvien vairāk lietotāju fiksēto telefonu vietā izvēlas mobilos telefonus, un 24 % no ES 27 mājsaimniecībām lieto tikai mobilos telefonus. Šis īpatsvars ir ievērojami lielāks jaunajās dalībvalstīs (39 %) nekā ES - 15 (20 %), izņemot Somiju (61 %) un Portugāli (48 %). Dažās dalībvalstīs līdzās šim pieaugumam arvien vairāk lieto arī bezvadu piekļuvi internetam, izmantojot mobilos tīklus vai satelīttīklus (Čehijas Republika, Slovākija, Austrija un Itālija).

Mobilo sakaru operatora “Tele2” veiktā mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja liecina, ka ir būtiski palielinājies to uzņēmumu skaits, kas visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Salīdzinot ar šī gada sākumu, šādu uzņēmumu skaits ir palielinājies par aptuveni 20% un šobrīd jau 71% MVU visiem vai daļai darbinieku apmaksā mobilos sakarus.

Pētījuma dati gan norāda arī uz to, ka vairāk nekā puse MVU darbinieku, kuriem tiek apmaksāti mobilie sakari, darba vajadzībām izmanto savu personīgo mobilo telefonu.

“Koronavīrusa izraisītās pandēmijas laikā, kad ir noteikti dažādi ierobežojumi un liela daļa iedzīvotāju strādā un mācās attālināti, mobilie sakari ir kļuvuši par vienu no pamatvajadzībām. Mūsu pētījums apliecina, ka arī mazie un vidējie uzņēmumi to lieliski apzinās, apmaksājot saviem darbiniekiem mobilos sakarus. Vienlaicīgi gan jāatzīmē, ka joprojām ir gana liels to uzņēmumu skaits, kas saviem darbiniekiem neapmaksā mobilo sakaru rēķinus, lai gan ir novērojama tendence, ka šādu uzņēmumu skaits samazinās,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Kā rāda tirgus un sabiedriskās domas pētījumu grupas SKDS pētījums vairāk nekā puse (51,3%) Latvijas turīgāko iedzīvotāju lieto kompānijas Nokia ražotos mobilos telefonus, un 64,7% izmanto mobilo sakaru operatora LMT pakalpojumus.

Latvijas turīgāko iedzīvotāju vidū iecienītākie kompāniju Nokia, Samsung un SonyEricsson ražotie mobilo telefonu modeļi. 51,3% turīgo dod priekšroku Nokia, 18,7% Samsung un 17,3% SonyEricsson.

Iedzīvotājiem, kuru ikmēneša ienākumu līmenis ir viss 500 Ls izvēlas arī LG mobilos telefonus.

Apmēram 25% no Latvijas turīgākajiem savus mobilos telefonus maina tiklīdz viņiem iepatīkas kāds jauns modelis. Taču lielākā daļa (>50%) savus mobilos maina tikai tad, kad tie saplīst vai nolietojas.

SKDS direktors Arnis Kaktiņs apgalvo, ka vīrieši savus telefonus biežāk nekā sievietes.

Mobilo telefonu maiņas biežums dažādās vecuma grupās

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE (BTA), apkopojot datus par saņemtajiem KASKO atlīdzību pieteikumiem, secinājusi, ka šogad desmit mēnešu laikā, salīdzinot ar identisku laika periodu pērn, par 17 % pieaudzis apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par klientiem nozagtiem transportlīdzekļiem. Būtiski – par 60 % - pieaudzis saņemto atlīdzību pieteikumu skaits par transportlīdzekļu zādzībām tieši šā gada oktobrī. BTA novērojusi tendenci – palielinās zādzību skaits Rīgas tuvumā esošajos novados, sevišķi Mārupes un Babītes novados.

Kopumā BTA šā gada 10 mēnešos saņēmusi 49 KASKO apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 17 % vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika periodā. Saskaņā ar BTA datiem autozagļi kļuvuši aktīvāki tieši oktobrī, kad sākas gada tumšais laiks un garnadžiem iespējams paveikt zādzības nepamanītiem. Šogad oktobrī BTA saņēmusi astoņus KASKO atlīdzību pieteikumus par nozagtiem transportlīdzekļiem, kas ir par 60 % vairāk nekā šā gada septembrī un arī par 60 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Par līdzīgu tendenci attiecībā uz zādzību skaita pieaugumu tieši oktobrī liecina Valsts policijas dati. Saskaņā ar Valsts policijas datiem šā gada oktobrī nozagti 98 transportlīdzekļi, kas ir par 51 % vairāk nekā šā gada septembrī un par 13 % vairāk nekā pērnā gada oktobrī. Kopumā Latvijā šā gada 10 mēnešos nozagti 779 transportlīdzekļi.

airBaltic vadītājs Bertolts Fliks rakstiskā intervijā Dienas biznesam atzīst, ka mēnesī viņa alga airBaltic ir 14 tūkstoši latu.

Ažiotāža ap airBaltic vadītāja B. Flika algu izcēlās pēc tam, kad medijos parādījās informācija par Flika algas apmēriem. Šī informācija liecināja, ka caurmērā airBaltic prezidenta alga svārstījās no 14 000 līdz 34 000 Ls, bet jūlijā B. Fliks esot saņēmis pat 103 000 Ls (gadā kopumā izmaksāti teju 320 000 Ls). Tas izraisīja diskusijas sabiedrībā un medijos. B. Flikam tika pārmesta nevēlēšanās pildīt amatpersonas deklarāciju, jo airBaltic uzskata, ka uz uzņēmumu neattiecas šādi noteikumi un kompānijas vadība nav Latvijas amatpersonas. Paralēli daudz neskaidrību bija arī ap savulaik skandināvu aviokompānijai SAS piederošo airBaltic akciju iegādi, ko veica Flikam piederošā SIA Baltijas aviācijas sistēmas.

Pie TV3 raidījuma Nekā personīga veidotājiem vērsušies Liepājas Statoil darbinieki, kuri ievērojuši, ka pilsētas ceļu policijas priekšnieks, kuram valsts piešķīrusi dienesta automašīnu un degvielas uzpildes karti, izmanto dienesta stāvokli un ar šo pašu karti norēķinās, uzpildot savu personīgo automašīnu.

Par notikušo zināja policista priekšniecība, tomēr neko vairāk par formālu pārbaudi neuzsāka. Tikai pēc Nekā personīga iejaukšanās uzsākts kriminālprocess par valstij domātās degvielas izmantošanu personīgām vajadzībām.

Nedēļas sākumā Nekā personīga veidotāji saņēmuši ziņas no Liepājas Statoil degvielas uzpildes stacijas. Tās darbinieki bija ievērojuši pilsētas ceļu policijas priekšnieku Leonīdu Tarabanu pildām degvielu savā personīgajā automašīnā Mazda 5 un norēķināmies ar Valsts policijas degvielas karti. Par notikušo uzzināja L. Tarabana kolēģi policijā un pieprasīja no benzīntanka novērošanas kameru ierakstus. Policija uzsāka pārbaudi. Tomēr L. Tarabanu no amata neatstādināja. Kad Nekā personīga par notikušo informēja Valsts policijas priekšnieku, tas nekavējoties lika lietu nogādāt Rīgā. Nākamajā dienā tika uzsākts kriminālprocess.

Aprīļa vidū Rīgā, Purvciemā kādas daudzdzīvokļu ēkas pazemes stāvvietā automašīnai BMW X6 no virsbūves izgriezti un nozagti LED lukturi, pamatīgi sabojājot arī auto virsbūvi, liecina apdrošinātāju sniegtā informācija.

Zagto auto detaļu tirgus Latvijā joprojām ir pietiekami liels, lai auto detaļu zagļiem būtu interese zagt ne tikai auto spoguļus. Arī auto lukturi ir viena no trim zagļu iecienītākajām auto detaļām aiz auto spoguļiem un atpakaļgaitas sensoriem. Tāpat zagļi mēdzot zagt arī dekoratīvās uzlikas (moldingus), auto magnetolas un pat auto stūres.

«Visbiežāk auto lukturi tiek zagti, tos vienkārši noskrūvējot vai noņemot, taču šajā gadījumā zagļi izmantojuši netipisku metodi – lukturi izgriezti no automašīnas virsbūves, sabojājot gan sānu spārnus, gan motora pārsegu. Tas bija iespējams, jo automašīnai ir plastmasas spārni, kurus ir viegli sagriezt, nesabojājot pašus lukturus. Konkrētajā gadījumā automašīnas remonta izmaksas ir gandrīz 9000 eiro apmērā, no kuriem 5000 eiro ir abu LED lukturu nomaiņa,» informēja If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītājs Pāvels Valainis.

«Jo aktīvāk apkaro korupciju, jo kukuļdevēju un ņēmēju metodes paliek arvien smalkākas un jo vairāk korupcija lien pagrīdē,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījusi ilggadējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbiniece Juta Strīķe.

«Izmeklētājiem ir daudz grūtāk strādāt nekā pirms desmit gadiem. Iedomāsimies situāciju, ka no cilvēka ņem kukuli, bet pa vidu ir trīs starpnieki, kuri katrs paņem kādu savu daļu. Bet tie starpnieki tiek piesaistīti tādēļ, lai kukuļņēmējam būtu drošības sajūta.

Neviens uzņēmējs vairs nesaka: samaksājiet man naudu, tad es slēgšu līgumu! No vienas puses, mums ir grūtāk strādāt, bet, no otras puses, vai tas nav labi, ka neviena amatpersona tiešā veidā nevienam neprasa kukuļus! Esam novērojuši vairākas situācijas, kad amatpersonas tā kā grib prasīt, tā kā prasa, tomēr vēlāk aizdomājas: vai man to vajag? Nē, nevajag, un atsakās no noziedzīgajām darbībām.»

Pāvests Francisks kritizējis atkritumu kultūru un uzsvēris, ka izmest ēdienu ir tas pats, kas zagt no pasaules nabadzīgajiem iedzīvotājiem, vēsta The Telegraph.

Savu iknedēļas uzrunu Svētā Pētera laukumā pāvests veltījis Apvienoto Nāciju Organizācijas Pasaules Vides dienai, lai pievērstu uzmanību pārmērīgam patēriņam un pārtikas izšķērdēšanai.

«Šī atkritumu kultūra ir padarījusi mūs nejūtīgus pat pret atkritumiem un pārtikas izmešanu, kas ir vēl nožēlojamāk, kad visā pasaulē diemžēl daudzi cilvēki un ģimenes cieš no bada un nepietiekama uztura,» uzsvēris pāvests.

Bankas aprēķinājušas, ka tām ir izdevīgāk ļaut zagt klientu maksājumkaršu informāciju, nevis investēt, lai bankomātos to nebūtu iespējams izdarīt.

Nesen SEB banka nāca klajā ar informāciju, ka pērn bijis rekordliels gadījumu skaits, kad, pievienojot bankomātiem speciālas ierīces, nozagti maksājumkaršu dati, kas vēlāk izmantoti nozogot klientu naudu.

Saskaņā ar bankas rīcībā esošo informāciju pērn reģistrēta ap 40 nelegālu magnētisko karšu datu lasītāju jeb skimmeru uzstādīšana, kā arī desmit gadījumi, kad bankomāti bojāti, lai iegūtu detaļas skimmeru izgatavošanai. «Līdz ar to 2008. gads bijis viskritiskākais banku vēsturē bankomātu apdraudējuma ziņā,» pausts bankas paziņojumā. Ir arī aprēķināts, ka katra nelegālā ierīce tiek izmantota 30 līdz 150 karšu datu savākšanai un gandrīz puse šo karšu informācijas tiek izmantota naudas nozagšanai.

Eiropas Komisija veic priekšdarbus, lai visā Eiropā varētu atļaut izmantot mobilo tālruni lidojumu laikā, liecina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā sniegtā informācija medijiem.

Eiropas Komisija šodien ieviesusi noteikumus, kā saskaņot nosacījumus Viseiropas mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanai lidojumu laikā. Tagad darījumu ļaudis un patērētāji lidojumos pa visu Eiropu varēs izmantot mobilos tālruņus: saņemt zvanus, zvanīt paši, kā arī saņemt un rakstīt īsziņas. Tas nozīmē, ka ar tiem 90 % Eiropas aviopasažieru, kuriem, iekāpjot lidmašīnā, ir mobilais tālrunis, varēs sazināties arī lidojuma laikā.

"Lai sniegtu tādus Viseiropas telekomunikāciju pakalpojumus kā mobilie telefonsakari lidojumā, ir vajadzīga vienota regulatīvā struktūra, kas tos nodrošinātu visā Eiropā. Tāpēc šodien Eiropas Komisija ir attiecīgi rīkojusies. Šāda jauna pakalpojuma ieviešanai bija jāpieņem viens regulatīvs lēmums attiecībā uz visu Eiropas gaisa telpu," teica ES komisāre telekomunikāciju jautājumos Vivjena Redinga. "Mēs tagad ceram, ka operatori, nosakot savu piedāvāto pakalpojumu cenas, rīkosies pārskatāmi un novatoriski. Iespēja izmantot mobilo sakaru pakalpojumus ir ļoti saistošs jauns pakalpojums jo īpaši darījumu klases ceļotājiem, kuriem nepieciešamas saziņas iespējas, lai kur tie būtu un lai kur tie dotos. Tomēr, ja telefona rēķins, kuru patērētājs pēc tam saņems, būs šokējoši liels, šis pakalpojums neattīstīsies. Es arī aicinu aviokompānijas un operatorus nodrošināt lidmašīnā tādus apstākļus, lai tie pasažieri, kas vēlēsies izmantot sakaru pakalpojumus lidojuma laikā, netraucētu pārejos pasažierus."

Ministru Kabinets atbalstījis Iekšlietu ministrijas iniciatīvu, kas būtiski atvieglo policijas iespējas bez tiesas sankcijas noklausīties telefonsarunas.

Līdz ar ministru kabineta atbalstu, policija dažās minūtēs tagad varēs uzzināt, kurš, kad un ar ko runājis pa telefonu, kā arī to, kur atrodas subjekts.

Iekšlietu ministrijas pārstāvji gan norādījuši, ka jaunās policijas tiesības tiks izmantotas tikai likumīgu mērķu operatīvai sasniegšanai.

Turklāt jaunajā kārtībā esot maz kā jauna. Līdzīga norma likumdošanā jau pastāvot - policija arī tagad var saņemt informāciju par cilvēka atrašanās vietu un sarunām bez tiesas sankcijas. Tomēr šī pati likuma norma ļauj operatoram šo sankciju pieprasīt. Jaunie likuma grozījumu priekšlikumi strikti sadalot, kādos gadījumos tiesas sankcija vajadzīga, kādos - nē.

Latvijā mobilo sakaru operatori iedzīvotājiem piedāvā mobilos telefonus iegādāties par latu, tiesa ir jānoslēdz līgumus ar operatoru uz diviem gadiem.

No šodienas līdz 15.februārim vērienīgu mobilo tālruņu izpārdošanu ir uzsācis mobilo sakaru operators Tele2. Tālruņus ir iespējams iegādāties vairāk nekā 100 Tele2 tirdzniecības vietās visā Latvijā, slēdzot divu gadu līgumu ar operatoru.

Tele2 norāda, ka trīs dienas ikviens varēs iegādāties vairāk nekā 60 mobilo tālruņu modeļus par latu. Kā novēroja Db, pie Tele2 servisa centra Marijas ielā, rīta pusē bija izveidojusies cilvēku rinda, kas vēlējās tikt pie kārotajiem telefoniem.

Savukārt no 12.-28.februārim Nokia, Samsung un Sony Ericsson mobilos telefonus pa 0.99 latiem būs iespējams iegādāties Latvijas Mobilā telefona (LMT) dīlera DT Mobile tirdzniecības vietās - Trodeks, Trodeks IT vai LMT veikalos. Līgums ar LMT būs jāslēdz uz diviem gadiem.

IKT pakalpojumu sniedzējs “Bite” turpina attīstīt plašu 5G tīkla pārklājumu visā Latvijas teritorijā, jau šobrīd nodrošinot 5G pieejamību vairāk nekā 50% Latvijas iedzīvotāju. Kamēr privātpersonas 5G tīklu aktīvi izmanto multivides izklaides iespējām, uzņēmumiem gan Rīgā, gan reģionos stabils un ātrs internets palīdz biznesa procesu uzlabošanā. Kopumā šobrīd uzņēmumi mobilos datus 5G tīklā izmanto ievērojami vairāk nekā 4G tīklā.

“Bite” 5G visaktīvāk izmanto mazumtirdzniecības, nekustamā īpašuma un būvniecības nozaru uzņēmumi

Stabils un ātrs internets jau labu laiku ir kļuvis par biznesa veiksmes stūrakmeni, un tas ir pieprasītākais “Bite” 5G pakalpojums, ko šobrīd izmanto uzņēmumi. 5G ir izrāviena iespēja daudzās nozarēs, ļaujot ne vien attīstīt biznesu, bet arī uzlabot darba procesu efektivitāti.

Jaunākie “Bite” tīkla dati liecina, ka šobrīd 30% no 5G datu plūsmas patērē mazumtirdzniecības nozarē strādājošie uzņēmumi. 18% 5G datu plūsmas patērē nekustamā īpašuma un būvniecības nozares uzņēmumi, savukārt 15% - tehnoloģiju, mediju un telekomunikāciju nozaru organizācijas. Kopumā mobilo datu lietojums 5G tīklā uzņēmumu vidū ir par 50% lielāks nekā 4G tīklā.

Laikā no 19. līdz 30. novembrim Latvijas Zaļais punkts un tā sadarbības partneri SIA Pērkons un Dēli un SIA TOPO CENTRS aicina Latvijas iedzīvotājus nodot nolietotus mobilos telefonus otrreizējai pārstrādei. Akcijas mērķis ir izveidot efektīvu sistēmu nolietoto mobilo telefonu savākšanai no iedzīvotājiem.

Akcijas ietvaros 23 Latvijas pilsētās 45 mobilo telefonu tirdzniecības vietās būs izvietoti īpaši spainīši nolietoto mobilo telefonu un to aksesuāru savākšanai. Nododot pārstrādei neizjauktu mobilo telefonu un aizpildot speciālu anketu, iedzīvotāji piedalīsies izlozē. Akcijas beigās katrā no tirdzniecības vietām izlozēs dāvanu karti 50 Ls vērtībā, ar kuru sešu mēnešu laikā varēs iepirkties attiecīgajā veikalā.

Latvijas Mobilo telefonu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, SIA Pērkons un Dēli valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ločmelis: „Ja netiks risināti jautājumi par nolietoto mobilo tālruņu nodošanas iespējām, mēs, mobilo tālruņu tirgotāji, zināmā mērā būsim līdzvainīgi dabas un apkārtējās vides vēl lielākā piesārņošanā. Un kur visērtāk būtu iedzīvotājiem savus nolietotos tālruņus nodot? Laikam jau to tirdzniecības vietās! Tāpēc aizvien vairāk mobilo tālruņu tirgotāju pievienojas kustībai, ko īsumā varētu raksturot - dzīvosim zaļi! Ja Tev ir nolietots mobilais tālrunis – sāc arī dzīvot zaļi un nodod to!”

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.