Nordic Partners Limited ar iesniegumu, kurā minētie apstākļi liecinot par Latvijas un Īslandes pilsoņu darbībām organizētā grupā, kas satur izspiešanas pazīmes ar mērķi iegūt no Īslandes bankas finansētā Latvijas uzņēmuma Nordic Partners 5,3 miljonus eiro, vērsies Latvijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde, informē Nordic Partners Limited sabiedrisko attiecību konsultante Maija Dulle-Sūniņa.

Iesniegumā norādīts, ka šo naudas izspiešanas shēmu, iespējams, ir organizējis Latvijas zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons kopā ar Īslandes Augstākās tiesas advokātu Karlu Georgu Sigurbjonsonu (Karl Georg Sigurbjonsson).

Pēc viņas stāstītā ENAP iesniegumu ir pievienojusi šā gada jūnijā uzsāktajam kriminālprocesam par krāpšanu lielā apmērā vai organizētā grupā ar mēģinājumu prettiesiskā veidā iegūt svešu mantu, izmantojot metodes, kurās ir saskatāmas nelikumīgas uzņēmumu pārņemšanas pazīmes jeb reiderisms. Šajā procesā par cietušo ir atzīts Nordic Partners Limited grupas uzņēmums SIA NP Foods. Plāno iesniegt iesniegumus par atzīšanu par cietušajiem arī AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta u.c. M. Dulle-Sūniņa atzīmē, ka šis ir jau otrais kriminālprocess Latvijā, kurā iesaistīts zvērināts advokāts Mārcis Miķelsons.

Islandes investoru kompānija Nordic Partners jaunajā biroju ēkā Rīgā, Audēju ielā 9 iemūrējusi pamatkapsulu ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Vēsturiskajā Vecrīgas namā atradīsies Nordic Partners grupas uzņēmumu galvenais birojs. Rekonstrukcijā plānots kopumā ieguldīt ap 3,8 milj.eiro.

Nekustamo īpašumu kompānija NP Properties ir jaunā biroja attīstītājs un apsaimniekotājs.

SIA NP Properties izpilddirektore Elita Moiseja: "Nordic Partners jau vairāk nekā 10 gadus investē pārtikas un nekustamā īpašuma industrijā Latvijā. Jaunā biroju ēka Audēju ielā kalpos kā Nordic Partners vizītkarte. Tā būs arī citu Nordic Partners grupas uzņēmumu NP Confectionary AB un NP Properties galvenā mītne. Jāmin, ka NP Properties jau iepriekš bijusi pieredze biroju ēku rekonstruēšanā, bet šis nams ir pirmais kompānijas vēsturē, kas tiek attīstīts vēsturiskajā Rīgas centrā, saglabājot un atjaunojot nama kultūrvēsturiskās vērtības. "

Latvijas uzņēmējiem piederošā AS Nordic Partners iegādājusies 51% daļu starptautiskajā Nordic Partners Limited holdingā, kļūstot par Latvijas lielāko pārtikas ražošanas uzņēmumu, loģistikas pakalpojumu sniedzēja un industriālo parku lielāko akcionāru.

Uzņēmumu sabiedrisko attiecību konsultante Evija Ansonska informē, ka vietējie uzņēmēji kontrolēs AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta, SIA Staburadzes Konditoreja, mazumtirdzniecības veikalu tīklu SIA Saldumu Tirdzniecība un uzņēmumu Lider Artur – Polijā, Margiris – Lietuvā, kā arī loģistikas pakalpojumu sniedzēju SIA NP Logistics un industriālo parku – SIA NP Jelgavas biznesa parks (RAF), SIA Nordic Industrial Park, SIA Nordic Technology Park un SIA NP Business Centre un citas saistītās uzņēmējsabiedrības. Notikušais darījums vēl jāapstiprina Latvijas Republikas Konkurences padomei.

Investīciju kompānija Nordic Partners ehf. ir parakstījusi vienošanos par Čehijas pārtikas ražošanas grupas a/s Hamé iegādāšanos un vienošanās stāsies spēkā pēc tam, kad Nordic Partners būs iepazinies ar uzņēmuma auditētajiem 2007. gada darbības rezultātiem, kā arī tiks saņemts Čehijas Republikas konkurences iestāžu pozitīvs atzinums, informē Nordic Partners.

Šobrīd tas ir lielākais Nordic Partners iegādātais uzņēmums. Hamé apgrozījums 2007. gadā bija 185 miljoni EUR, kas to ierindo starp Centrālās un Austrumeiropas vadošajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem. Galvenās uzņēmuma ražoto produktu grupas ir gaļas produkti, gatavas maltītes, sviestmaizes, bērnu pārtika, pārtikas produkti no tomātiem, mērces, salātu mērces un dārzeņu produkti. Uzņēmumā strādā gandrīz 3000 darbinieku.

Pēc Hamé pievienošanas Nordic Partners kopējie aktīvi sasniegs 1,1 miljardu EUR, grupas uzņēmumi kopumā saražos 170 000 tonnas pārtikas produktu un 100 miljonus litrus dzērienu, bet to apgrozījums plānots 435 miljoniem EUR.

Vai zems energopatēriņš ir sasniedzams tikai ar augsto tehnoloģiju palīdzību? Vai šādas ēkas nav pārāk dārgas un atmaksājas ekonomiski?

Par šiem jautājumiem laikraksts Dienas bizness iztaujāja arhitektu Robertu Riekstiņu, kas specializējies energoefektīvu ēku projektēšanā, kā arī SIA Rīgas industriālais parks izpilddirektoru un līdzīpašnieku Gati Jansonu, kas saimnieko Latvijā unikālā zema energopatēriņa biroja ēkā Dzelzavas ielā 120z.

Atrodamies Rīgas industriālā parka ēkā Dzelzavas ielā 120z, kas ir saņēmusi virkni apbalvojumu un nomināciju. Tā ir zema energopatēriņa biroju ēka, kas atzīta kā Ilgtspējīgākā ēka Latvijā 2014. Ko nozīmē ilgtspējīga ēka, ar ko tā ir īpaša?

Roberts Riekstiņš. Energoefektivitāte ir ilgstpējīgas domāšanas sastāvdaļa. Pagaidām savādais vārds «ilgtspējība» pēc būtības nozīmē ļoti globālu domu, ka mēs dzīvojam un būvējam ēkas tā, lai šo pasauli mūsu bērniem atstātu tādā pašā kvalitātē vai labāku, nekā šodien. «Ilgtspējība» ir jēdziens, kas skar arī visu dzīvesveidu – ēšanu, pārvietošanos, transportu. Un arī to, kur un kā mēs dzīvojam.

Baltijas riska kapitāla fondu pārvaldnieks "Livonia Partners" otrajam alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II" piesaistījis 157 miljonus eiro, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

"Livonia Partners Fund II" atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Neskatoties uz sarežģīto ģeopolitisko situāciju un lielo inflāciju, "Livonia Partners Fund II" piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

"Livonia Partners Fund II" ieguldījumu stratēģijas pamatprincipi ietver ilgtspējīgas izaugsmes perspektīvas un jēgpilnu pozitīvu ietekmi uz sabiedrību un vidi. Uzņēmumu vērtība parasti ir no 10 miljoniem eiro līdz 100 miljoniem eiro.

Kopš pirmās līdzekļu piesaistes 2021.gada septembrī "Livonia Partners Fund II" fonds ir investējis "BestAir" un "Zave" (zaļo mājas klimata risinājumu izplatītāji), CSUB (kompozītmateriālu risinājumu piegādātājs zemūdens un akvakultūras nozarēm Ziemeļeiropā) un "Stebby" (Baltijas pakalpojumu tirgū lielākais labsajūtas uzņēmums).

Pašmāju virtuves un iebūvējamo mēbeļu ražotājs Accenta industriālajā parkā Nordic Technology Park veicis ražošanas telpu paplašināšanu par 50%, līdz ar to uzņēmuma kopējā nomāto telpu platība ir aptuveni 9400 m2.

Kompānija tādējādi ir kļuvusi par trešo lielāko Nordic Partners Properties industriālo parku nomnieku (pēc platības). Palielinoties pieprasījumam pēc Accenta ražotās produkcijas, tika veikta vērienīga ražotnes paplašināšana, palielinot ražošanas jaudas vietējam un eksporta tirgiem. Šobrīd uzņēmuma produkcijas stratēģiski nozīmīgākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Somija, Norvēģija.

Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja norāda, ka tik vērienīga telpu paplašināšana veikta pirmo reizi pēdējā gada laikā. Sadarbību ar Nordic Partners Properties ražotājs Accenta sācis 2007.gadā.

Lielākais industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA "NP Properties" nodevis ekspluatācijā modernu B1 biroju ēku "NTP Biznesa Centrs", kas ir lielākais kompānijas šobrīd rekonstruētais biroju centra projekts.

Jaunā biznesa centra kopējā platība ir 8400 kv.m, un tā izveidē ieguldīti vairāk nekā 3 miljonu latu.

"NTP Biznesa Centrs" ir viens no četriem uz doto brīdi "NP Properties" projektiem biroju segmentā ar kopējo biroju telpu platību vairāk nekā 29 tūkst.kv.m.

"NTP Biznesa Centrs" atrodas Pārdaugavā, Jūrkalnes ielā 15/25 - stratēģiski izdevīgā vietā tuvu Vecrīgai un lidostai "Rīga".

Elita Moiseja, SIA "NP Properties" izpilddirektore: "Jaunā biroju ēka "NTP Biznesa Centrs" platības ziņā ir "NP Properties" lielākais šobrīd rekonstruētais biroju centrs. Šogad uzsākta vēl trīs biroju ēku attīstīšana - "Nordic Partners" biroja ēka Vecrīgā, deviņu stāvu biroju ēka Jelgavā agrākā RAF teritorijā, kas pēc rekonstrukcijas pabeigšanas platības ziņā pārspēs "NTP Biznesa Centru", un jauna biroja ēku kompleksa būvniecība Rīgā, Šampētera ielā.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties šā gada pirmajā ceturksnī iznomājis vai atjaunojis nomas līgumus par 13,4 tūkst. m2 – par 3,8 tūkst. m2 vairāk nekā pagājušā gadā pirmajos trijos mēnešos.

No jauna iznomātas telpas ir 11 tūkst. m2 platībā. Par Nordic Partners Properties industriālo parku nomniekiem šogad kļuvis telemārketinga uzņēmums Studio Moderna, datoru un perifēro iekārtu ražotājs Eurolcds, savas telpas paplašinājuši jau esošie nomnieki – mēbeļu ražotājs Accenta un IT uzņēmums C.T. & CO.

Rezultāti norādot uz pieaugošo aktivitāti industriālo parku jomā un perspektīvām šī segmenta attīstībai Latvijā, uzskata uzņēmums. Šogad pieaugums lielā mērā būšot atkarīgs no tā, cik ražošanu un eksportu atbalstoši apstākļi būs valstī kopumā.

Nordic Partners Properties industriālajos parkos pēdējos gados ir samazinājies ārvalstu kompāniju skaits – iepriekš tas veidoja vairāk nekā 50% no kopējā nomnieku skaita, savukārt patlaban no 135 uzņēmumiem tikai viena trešdaļa jeb 32% ir starptautiskas kompānijas.

65% Nordic Partners Properties platību iznomātas pašmāju un starptautiskiem ražotājiem, turklāt tieši eksportējošiem ražotājiem – metālapstrādes, mašīnbūves, kokrūpniecības, pārtikas industrijas u.c.

Ārvalstu investoriem daudz svarīgāk par izdevīgajām īpašumu cenām krīzes laikā un darbaspēka izmaksām ir prognozējamība – gan attiecībā uz Latvijas nodokļu sistēmu, gan energoresursiem un jebkurām citām izmaksām, kuru apjoms tiešā veidā atkarīgs no valsts politikas. Gan minētie faktori, gan arī citu valstu priekšrocības veicinājušas situāciju, kad ārvalstu investoru interese ir nekonkrēta un piesardzīga. Šādu situāciju prognozējam aptuveni vēl divus gadus, saka industriālo parku attīstītāja un apsaimniekotāja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 18 miljonu eiro apmērā industriālo teritoriju attīstīšanas kompānijai Nordic Partners Properties, informē bankas pārstāvji.

Aizdevuma mērķis ir refinansēt uzņēmuma saistības un uzņēmuma akcionāru ieguldījumus, kā arī investēt NP Jelgavas biznesa parka ražošanas un noliktavu telpu paplašināšanā un citos biznesa attīstības projektos.

NP Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja: «Nordic Partners grupai jau iepriekš ir bijusi pozitīva pieredze sadarbībā ar SEB banku, kura sevi ir apliecinājusi kā ļoti profesionālu un stabilu sadarbības partneri. Ņemot vērā arī to, ka SEB bankai ir būtiska pieredze un zināšanas komerciālo nekustamo īpašumu darījumu finansēšanā, vienojāmies par sadarbību NP Properties esošo industriālo parku tālākā attīstībā. NP Properties arī turpmāk plāno jaunu komercīpašumu attīstīšanu, līdz ar to sagaidām, ka arī nākotnē SEB banka varētu būt viens no sadarbības partneriem, kas sekmētu un veicinātu jauno projektu īstenošanu.»

Konkurences padome (KP) ļāvusi apvienoties pārtikas ražotājiem Laima, Staburadze, Gutta un citiem uzņēmumiem.

Par to liecina KP lēmums. KP pagājušā gada nogalē saņēmusi Nordic Partners lielākā akcionāra Daumanta Vītola ziņojumu par uzņēmumu Tallinas ielas centrs, Laima, Miera ielas centrs, Saldumu tirdzniecība, Devanagari, Staburadze, NTBDC L, Sporta ielas centrs, NP FOODS, NP Logistics, NPG, Gutta, Detente, Staburadzes konditoreja un Euro Food apvienošanos.

Ziņojumā sniegtā informācija nebija pietiekama, tāpēc 4.februārī KP sāka papildu izpēti un pēc tās KP secināja, ka apvienošanās dēļ uzņēmumu pārstāvētajos tirgos neradīsies un nenostiprināsies dominējošs stāvoklis, kā arī nevar tikt būtiski samazināta konkurence jebkurā no uzņēmumu pārstāvētajiem tirgiem, tāpēc apvienošanās ir atļauta. Grupas uzņēmumi, kuriem atļauta apvienošanās, darbojas tādās jomās kā pārtikas ražošana, holdinga darbība, konsultācijas, loģistika, vairumtirdzniecība, juridiskie, grāmatvedības pakalpojumi un nekustamā īpašuma apsaimniekošana.

Pārtikas uzņēmumu vadības, produktu tirdzniecības un loģistikas pakalpojumu grupas NP Foods uzņēmumi varētu kotēt akcijas biržā, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service apliecināja NP Foods valdes priekšsēdētājs Juris Jonaitis.

NP Foods grupas uzņēmumi, piemēram, Laima un Staburadze, iepriekš jau kotēja akcijas biržā, un tas varētu notikt arī nākotnē, sacīja Jonaitis. «Tiesa, tad uzņēmumu grupai ir jāsasniedz lielāks apgrozījums nekā pašlaik un jāatrod pareizā birža, kur kotēt akcijas,» viņš paskaidroja.

Jonaitis pieļāva iespēju, ka NP Foods varētu neaprobežoties ar Rīgas Fondu biržu. «Pašlaik var redzēt, ka diezgan daudz uzņēmumu gan no Krievijas, gan Ukrainas kotējas Varšavas biržā, kur ir ļoti labi nosacījumi un ļoti labs tirgus,» viņš klāstīja.

«Bet patlaban tā drīzāk ir viela pārdomām, nevis reāls plāns. Pašlaik mums ir jāsakārto un jānostiprina sava darbība, jāsagaida, kad nozarē un ekonomikā būs pieaugums, un jāpelna nauda,» atzina NP Foods vadītājs.

Maksas caurlaides iebraukšanai Vecrīgā nav attaisnojušās, uzskata Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns.

Dome atzīst ka automašīnu skaits Vecrīgā nav mazinājies, taču neraugoties uz to dome negrasās attiekties no caurlaidēm, raksta Diena.

Ja viena mēneša laikā pašvaldība nespēs paskaidrot, kā tā izlieto caurlaidēs iekasēto naudu, lai sasniegtu mērķi — ierobežot automašīnu plūsmu Vecrīgā, iespējams, ar 1. janvāri tai šādas iespējas iekasēt naudu par iebraukšanu vecpilsētā vairs nebūs. Domei ir 100 caurlaižu iebraukšanai Vecrīgā.

Pērn par iebraukšanu Vecrīgā iekasēti Ls 1 091 159. Vienreizēja iebraukšana par vienu stundu - 5 lati, par otro stundu - 6 Ls/h, par trešo stundu - 7.2 Ls/h, par ceturto un katru nākamo stundu - 8 Ls/h. Juridiskajām personām, kurām saskaņā ar speciālas komisijas lēmumu piešķirta atļauja regulārai iebraukšanai Vecrīgā atkarībā no caurlaides derīguma ilguma jāmaksā 300 līdz 1 250 latu. Valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu un komercsabiedrību autotransportam - 10 latu par pusgadu. Iedzīvotājiem, kuru dzīvesvieta vai nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, ir tiesības saņemt bezmaksas abonementa viedkarti iebraukšanai Vecrīgā.

Ņemot vērā plānošanas, projektēšanas un būvniecības stadijā esošos projektus, Rīgas moderno biroja platību tirgus tuvāko piecu gadu laikā tiks papildināts ar vismaz 200 000 kvadrātmetriem jaunu biroju platību, teikts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma "CBRE Baltics" aizvadītā gada biroju tirgus apskatā.

Tuvākajos gados, palielinoties moderno biroju platībām, paredzama lielāka nomnieku aktivitāte, pārceļoties uz mūsdienīgām prasībām atbilstošiem birojiem, teikts apskatā.

Tajā pausts, ka 2020.gads valstī kopumā, tāpat arī biroju platību segmentā, iezīmējās ar vairākiem būtiskiem pārbaudījumiem, kurus nāksies risināt arī 2021.gadā. Gada sākumā liela daļa biroju darbinieku bija spiesti turpināt savas darba gaitas attālināti un vairums līdz pat šim brīdim nav atgriezušies pie iepriekš ierastās biroja dzīves.

"Tāpat nevienu vairs neizbrīna, ka Rīgas biroju tirgus pēdējos gados ir bijis lēns, un tā attīstības tempi salīdzinoši zemi, salīdzinot ar mūsu kaimiņvalstīm, kur biroju platību pieauguma tempi bija un turpina būt krietni vien straujāki," norāda "CBRE Baltics" eksperti.

Lai arī daudzas biroju ēkas ir pustukšas, veikali «neapdzīvoti» un to skatlogi tumši, meklējot telpas biznesam, var izrādīties, ka atrast sev ko piemērotu, nemaz nebūs tik vienkārši.

Kāda ir pašreizējā situācija komercplatību tirgū, ar ko jārēķinās, meklējot telpas, Saldo skaidroja SIA Immostate komercplatību speciāliste Agnese Groševa.

Dažādu kompāniju tirgus apskatos aktivitāte tirdzniecības, biroju, noliktavu telpu tirgū tiek raksturota visai atšķirīgi. Vieni ir optimistiskāki un piesauc potenciālo nomnieku interesi, citi ir pesimistiskāki un akcentē brīvo telpu lielo īpatsvaru. Kā jūs raksturotu tirgu?

Immostate sevi pieskaita pie piesardzīgiem optimistiem. Jūtams, ka pēc sasaluma, kas tirgū iestājās 2008. gada beigās, aktivitāte ir atgriezusies. Nomnieku rotācija, mainība ir liela.

Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu uzņēmums "Livonia Partners" piesaistījis 147 miljonus eiro alternatīvo ieguldījumu fondam "Livonia Partners Fund II", kurš līdzekļus plāno investēt Baltijas uzņēmumos, informē "Livonia Partners" pārstāvji.

Kompānijā atzīmēja, ka fonds apņēmies ieguldīt iespējās, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas izaicinājumus.

Livonia Partners Fund II atbalsta vairāki institucionālie investori, tostarp Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Visi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt Livonia Fund II, kas piesaistījis arī virkni jaunu investoru.

“Mums ir ne vien ievērojams līdzekļu apjoms, bet arī zināšanas un ekspertīze, ko ieguldīsim uzņēmumos, palīdzot tiem augt un attīstīties. Pēc 2021. gada sagaidāma Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanās, ko veicinās daudzu nozaru, jo īpaši tehnoloģiju, pakalpojumu un ražošanas attīstība. Livonia atbalstīs šo izaugsmi, ieguldot talantīgos uzņēmējos,” saka Livonia Partners partnere un līdzdibinātāja Kristīne Bērziņa, piebilstot, ka plašā un daudzveidīgā investoru klāsta uzticība Livonia Partners veido par lielāko privātā kapitāla fondu Latvijā.

Lai veicinātu Baltijas uzņēmumu izaugsmes iespējas, Luminor pārvaldītie pensiju fondi Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atbalstījuši vienu no lielākajiem Baltijas privātā kapitāla ieguldījumu pārvaldniekiem Livonia Partners, otrajā parakstīšanas posmā investējot 15 miljonus eiro.

Būtisku daļu Livonia Partners Fund II finansējuma plānots ieguldīt uzņēmumos, kas risina klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas jautājumus.

"Fonda vadības komandas investīciju pieredze un sasniegtie rezultāti, kā arī fokusēšanās uz ilgtspēju saskan ar Luminor ilgtermiņa pensiju fondu vērtības palielināšanu. Vēlamies vairot iespēju Baltijas uzņēmumiem piekļūt finansējumam un īstenot savus attīstības mērķus, tādējādi veicinot visa Baltijas reģiona izaugsmi," saka Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā Atis Krūmiņš.

Livonia Partners Fund II ir klasificēts kā 8. panta jeb "gaiši zaļais" fonds saskaņā ar ES jauno Ilgtspējīgas finanšu informācijas atklāšanas regulu. Šo fondu atbalsta vairāki institucionālie investori, piemēram, Baltijas un Ziemeļvalstu pensiju fondi, starptautiskās institūcijas un privātie investori. Daudzi Livonia Partners Fund I investori turpina ieguldīt arī Livonia Partners Fund II, kas piesaistījis arī jaunus investorus.

Šodien durvis ver studentu kopmītņu ēka Sauthemptonā, Lielbritānijā, kura būvēta no SIA Nordic Homes ražotiem koka karkasa moduļiem. Ēkas projektēšana, ražošana un montāža prasījusi sešus mēnešus, informē Nordic Homes pārstāve Mairita Migliniece.

Līgums par projektu Sauthemptonā, kuru ražošanā realizēja Nordic Homes, tika noslēgts par vairāk nekā vienu miljonu eiro, sacīja Migliniece.

Šī gada februārī projekta pasūtītājs un studentu kopmītņu ēkas attīstītājs Urba Life UK noslēdza līgumu ar Nordic Homes māsaskompāniju Nordic Construction UK Ltd. par studentu kopmītņu ēkas būvniecību Sauthemptonā. Pēc tehnisko rasējumu izstrādes 16.aprīlī tika sākta moduļu ražošana. Pēc diviem mēnešiem, 12.jūnijā, saražotie moduļi tika aizvesti uz ostu un sagatavoti transportēšanai uz Lielbritāniju. Ēkas būvniecības procesā moduļu montēšana aizņēma vien desmit dienas. Līdz 24.septembrim tika pabeigti inženierkomunikāciju pieslēguma darbi, lai studentus varētu izmitināt pabeigtajās istabās.

Remmenu (Remmen) ģimene ir piekritusi pārdod kompāniju a/s Remmen Hotel Holdings, kam pieder viesnīcas Hotel D'Angleterre, Hotel Kong Frederik un Hotel Front, kā arī to restorāni, starptautiskai investīciju kompānijai Nordic Partners. Darījums ietver arī restorāna Copenhagen Corner pārdošanu, kas atrodas pie Kopenhāgenas rātslaukuma, Db.lv informēja Nordic Partners vadītājs Gisli Reinisons. Pārdošanas cena netiek atklāta.

Remmenu ģimene komentēja darījumu, sakot, ka, pēc viņu domām, šis ir labs laiks pārdošanai un cena ir atbilstoša. Viņi minēja arī, ka kompānija Nordic Partners būs piemērots īpašnieks, kas nākotnē gādās par grupas Remmen Hotel Group pakalpojumu kvalitāti un tās viesiem, un visiem tās darbiniekiem.

Saskaņā ar Nordic Partner lielākā akcionāra un vadītāja Gisli Reinisona (Gisli Reynisson) teikto, kompānijas Remmen Hotels iegāde ir dabīgs turpinājums kompānijas Nordic Partner attīstībai ārvalstīs, jo īpaši tas attiecas uz darījuma nekustamā īpašuma elementu, jo kompānija šajā gadā ir iegādājusies vairāk nekā 200 000 kvadrātmetrus nekustamā īpašuma. "Sākotnēji saistībā ar Remmen Hotels Group mūs interesēja nekustamā īpašuma aspekts, bet darījuma laikā un vairāk iepazīstoties ar grupas darbību mēs sākām novērtēt šīs kompānijas lielo vērtību. Tādēļ mūsu mērķis, pārņemot šo viesnīcu grupu, pilnīgi noteikti ir turpināt un paplašināt biznesa viesnīcu darbību pašreizējo darbinieku vadībā ar Remmenu grupas vadītāju Toni Baku (Tony Bak) priekšgalā."

Atzīmējot vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupas AS "Eco Baltia" plastmasas iepakojuma pārstrādes rūpnīcas SIA "Nordic Plast" 23. dzimšanas dienu, oficiāli atklāta jauna otrreizējo izejvielu šķirošanas un pārstrādes līnija, kurā uzņēmums investējis 2,8 miljonus eiro.

Tas ļaus "Nordic Plast" audzēt otrreizējo izejvielu pārstrādes jaudas līdz pat 30% jeb līdz 300 tonnām mēnesī, kāpinot uzņēmuma efektivitāti un konkurētspēju starptautiskajos tirgos.

Jaunā iekārta, kura darbu testa režīmā sākusi jau novembrī, paredzēta dažādas tīrības materiālu šķirošanai, veicinot pārstrādi arī tai iepakojumu daļai, kam tā līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas ir būtisks ieguldījums attiecībā uz Latvijā un Eiropas Savienībā (ES) noteikto polimēru pārstrādes mērķu izpildi – no pašreizējiem 22% uz 50% no kopējā tirgū laistā polimēra iepakojuma apjoma līdz 2025. gadam. Līnija darbosies diennakts režīmā, tomēr tās darbība plānotajos apjomos neietekmēs "Nordic Plast" energoefektivitāti.

Db.lv piedāvā interviju ar uzņēmuma STATS Invest Mārketinga direktori Gunu Ozoliņu, kura stāsta par STATS grupas uzņēmumu īpašumā esošās bijušās VEF teritorijas daļas līdzšinējo un plānoto attīstību. Pievienots arī nekustamo īpašumu kompāniju Colliers International, Balsts un Tokarev Invest šīs teritorijas vērtējums.

- Lūdzu, īsumā pastāstiet par STATS grupas uzņēmumiem. Vai tie visi izvietojušies jaunajā STATS grupas biroja ēkā bijušās rūpnīcas VEF teritorijā, Bērzaunes ielā 11a?

STATS grupā ir apvienoti vairāki uzņēmumi, kas savstarpēji sadarbojoties, nodrošina pilnu pakalpojumu spektru - nekustamā īpašuma projektu attīstīšanu, projektēšanu, būvniecību, būvtehnikas nomu un tirdzniecību, kā arī nekustamo īpašumu apsaimniekošanu Latvijā un citās valstīs.

Jaunajā STATS grupas biroja ēkā, kas atrodas Bērzaunes ielā 11a, ir izvietojies mātes uzņēmus SIA STATS Invest, kas sniedz visiem meitas uzņēmumiem administratīvos un vadības pakalpojumus - personāls, mārketings, finanses, IT u.c.. Jaunajā STATS ēkā mitinās arī vissenākais grupas uzņēmums SIA Būvuzņēmums STATS, kas nodarbojas ar būvniecību un rekonstrukciju. Būvuzņēmums STATS veica arī šīs ēkas rekonstrukciju. Vēl no grupas uzņēmumiem Bērzaunes 11a atrodas arī SIA STATS Projekts, kas nodarbojas ar arhitektūru un projektēšanu, SIA Forburga, kas ir nekustamo īpašumu projektu attīstītājs, kā arī SIA Labo Namu Aģentūra, kas nodarbojas ar namu apsaimniekošanu un apsaimnieko arī jauno STATS ēku.

Industriālo parku attīstītājs Nordic Partners Properties 2010.gadā visvairāk platību ir iznomājis dažādu nozaru pašmāju un starptautiskiem ražotājiem – gandrīz 65% no kopējās iznomātās platības.

Kopumā šī gada 11 mēnešos iznomātas ražošanas, noliktavu un biroju telpas aptuveni 28 tūkst. m2 platībā, tostarp 18,8 tūkst. m2. iznomāti jauniem klientiem, bet 15,1 tūkst. m2 esošajiem klientiem pēc līgumu pagarināšanas.

Uzņēmums gadu cer noslēgt ar pozitīviem rezultātiem, ko lielā mērā ietekmē industriālo parku telpu iznomāšanas rezultāti, vērtēja Nordic Partners Properties valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja.

2010. gadā visvairāk telpu šogad ir iznomāts eksportējošiem ražotājiem. Nākamgad varētu pieaugt interese no nišas ražotājiem.

Lielākās platības šogad ir iznomātas SIA Nordic Metalplast (Jelgavas Biznesa parks) – 2300 m2. Tas ir itāļu uzņēmums, kas nodarbojas ar dažādu metāla un plastmasas ceļa zīmju ražošanu. 3100 m2 ir iznomāti augsto metālkosnstrukciju ražotājiem SIA Belmast (Daugavpils Industriālais parks). Savukārt kopumā visvairāk platības šogad iznomātas Nordic Industrial Park (Olainē, Rūpnīcu ielā) – aptuveni 9500 m2.

SEB banka piešķīrusi ilgtermiņa aizdevumu 3.8 miljonu eiro apmērā alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka SG Capital Partners pārvaldītajam nekustamo īpašumu fondam SG Capital Partners Fund 1. Bankas finansējums kopā ar SG Capital Partners līdzekļiem tiks izmantots biroju ēkas Rīgā, Brīvības ielā 39 iegādei.

Biroju ēka «Open Office», kas vēsturiski pazīstama arī kā «Sniķera nams», ir būvēta laikā no 1929. līdz 1931. gadam pēc slavenā latviešu arhitekta Eižena Laubes projekta Latvijas Universitātes profesora, ģenerāļa Pētera Sniķera vajadzībām, un tikusi pilnībā atjaunota 2008. gadā.

Harijs Švarcs, SG Capital Partners valdes priekšsēdētājs, skaidro: «Īpašums ļoti labi atbilst fonda svarīgākajiem kritērijiem – lieliska atrašanās vieta pilsētas centrā, stabila naudas plūsma fonda investoriem un atraktīvs kopējais investīciju ienesīgums.»

Savukārt, SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts norāda: «SG Capital Partners ir investēts arī Latvijā strādājošo iedzīvotāju uzkrātais pensiju kapitāls, tādēļ šis darījums ir viens no piemēriem, kur Latvijas iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumi tiek izvietoti Latvijas ekonomikā.»

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.