2007.gada 12. jūlijā Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisija pieņēma lēmumu anulēt licenci Nr.93 SIA Tito un ko darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un licences Nr. 95 un Nr.96 SIA Baltijas darba centrs darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un Latvijas Republikā, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūras Juridiskā departamenta Struktūrfondu un tiesiskā nodrošinājuma nodaļa jurists Rinalds Buškovs.

Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par licences anulēšanu, ja licences saņēmējs nav pildījis Noteikumos noteiktos pienākumus, radot būtisku apdraudējumu vai kaitējumu darbiekārtošanas pakalpojumu saņēmēja likumīgajām interesēm. Atbilstoši Noteikumu 24.8.punktam, licences saņēmēja pienākums ir uzturēt darba meklētāju datu bāzi, arī informāciju par darba meklētāju nodarbinātību Latvijā un ārvalstīs, bet Ministru kabineta 2005.gada 5.jūlija noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 31.6.punkts nosaka, ka viens no licences saņēmēja pienākumiem ir līdz nākamā ceturkšņa pirmā mēneša divdesmit piektajam datumam iesniegt Aģentūrā pārskatus par darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanu iepriekšējā ceturksnī, kā arī Noteikumu 24.11.punkts nosaka, ka komersantam 10 darbdienu laikā rakstiski jāpaziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai par izmaiņām iesniegumā vai tam pievienotajos dokumentos norādītajās ziņās.

2007.gada 25.aprīlī notika Nodarbinātības valsts aģentūras Licencēšanas komisijas sēde, kurā tika pieņemts lēmums anulēt četru darbāiekārtošanas firmu licences, Db.lv informēja aģentūras Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska.

Pamatojoties uz MK noteikumu Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 34.1. un 34.2.punktu, tika anulēta SIA Algarve licence Nr.32 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā, jo tika konstatēts, ka SIA Algarve nepilda noteikumos paredzētos licences saņēmēja pienākumus, kā arī darbojas pretēji klienta likumīgajām interesēm. Šī gada laikā tika saņemtas piecas pamatotas klientu sūdzības par SIA Algarve sniegtajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem Lielbritānijā.

Vēl tika anulētas licences trīs komersantiem - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem - SIA Balt-land licence Nr.1 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā, SIA Olsi Plus licence Nr.102 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā un SIA E-recrut servis VNV licence Nr.92 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā.

2006.gada 31.oktobrī notika Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Labklājības ministrijas (LM) organizēta komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju sanāksme, kuras mērķis bija informēt komersantus par 2005.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.491 „Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība” grozījumu projektu. Sanāksmē piedalījās 37 komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kā arī četri pārstāvji no Baltic Educational Travel and Work Association /BETWA/. Grozījumi paredz, ka maksa par darbiekārtošanas pakalpojumiem turpmāk būs jāņem no darba devēja, nevis klienta. Tātad komersants no klienta varēs ņemt tikai reģistrācijas maksu par darbiekārtošanas pakalpojumu saņemšanai nepieciešamajiem izdevumiem. Tie ir izdevumi, kas saistīti ar klienta iekārtošanai darbā vajadzīgo dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, transporta, veselības apdrošināšanas un citi līdzvērtīgi maksājumi. Reģistrācijas maksai jābūt samērīgai un atbilstošai katra iepriekš minētā pakalpojuma kvalitātei. Sanāksmē NVA un LM pārstāvji atbildēja uz komersantu neskaidrajiem jautājumiem un klātesošie diskutēja par grozījumu projektu. Sanāksmes noslēgumā vēl netika noteikts precīzs grozījumu spēkā stāšanās laiks, tomēr plānots, ka tie stāsies spēkā ar 2007.gada 1.martu. NVA direktors Ringolds Beinarovičs ieteica komersantiem - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem jau laicīgi pirms grozījumu stāšanās spēkā iesniegt NVA labotus parauglīgumus, kuros nav paredzēta maksa par darbiekārtošanas pakalpojumiem. Līguma un cenrāža paraugus no 2006.gada 1.decembra varēs apskatīt NVA mājas lapā.

2006.gada 31.oktobrī notika Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) un Labklājības ministrijas (LM) organizēta komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju sanāksme, kuras mērķis bija informēt komersantus par 2005.gada 5.jūlija Ministru kabineta noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība grozījumu projektu.

Sanāksmē piedalījās 37 komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju pārstāvji, kā arī četri pārstāvji no Baltic Educational Travel and Work Association /BETWA/.

Grozījumi paredz, ka maksa par darbiekārtošanas pakalpojumiem turpmāk būs jāņem no darba devēja, nevis klienta. Tātad komersants no klienta varēs ņemt tikai reģistrācijas maksu par darbiekārtošanas pakalpojumu saņemšanai nepieciešamajiem izdevumiem. Tie ir izdevumi, kas saistīti ar klienta iekārtošanai darbā vajadzīgo dokumentu sagatavošanu un noformēšanu, transporta, veselības apdrošināšanas un citi līdzvērtīgi maksājumi. Reģistrācijas maksai jābūt samērīgai un atbilstošai katra iepriekš minētā pakalpojuma kvalitātei.

Lai mazinātu darba meklētāju krāpšanas gadījumus un nelikumīgu darbiekārtošanas pakalpojumu izplatību, turpmāk darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, reklāmās par piedāvātajiem pakalpojumiem papildus būs jāietver arī informācija par savas darbības atbilstību normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām. Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos grozījumos noteikumos par personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, kas otrdien, 29.augustā, akceptēti valdībā. Saskaņā ar apstiprinātajiem grozījumiem komersantiem reklāmās par piedāvātajiem darbiekārtošanas pakalpojumiem būs jānorāda firmas nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī Satiksmes ministrijas izsniegtās licences numurs. LM uzskata, ka, nosakot papildus prasības darbiekārtošanas pakalpojumu reklāmām, mazināsies arī iespējas pakļaut cilvēkus nelegālai nodarbinātībai, kā arī samazināsies cilvēku tirdzniecības upuru skaits. Lai nodarbotos ar personu iekārtošanu darbā uz kuģiem, komersantiem nepieciešams saņemt licenci Satiksmes ministrijā. Pašlaik Latvijā 24 komersanti ir tiesīgi iekārtot cilvēkus darbā uz kuģiem. Ar šo firmu sarakstu var iepazīties Latvijas Jūras administrācijas interneta mājaslapā www.jurasadministracija.lv. Pagājušajā nedēļā valdība akceptēja līdzvērtīgus grozījumus noteikumos par komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtību.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ar mērķi uzlabot komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu licences saņēmēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) pilnveidojusi kritērijus, atbilstoši kuriem ir jādarbojas minēto pakalpojumu sniedzējiem, Db.lv informēja LM Komunikācijas departamenta direktore Lelde Rāfelde.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajos noteikumos Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība, kas šodien, 3.jūlijā akceptēti valdībā.

Lai atvieglotu komersantu darbu, turpmāk tiem būs nepieciešama tikai viena licence, kas ļaus sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Līdz šim, iekārtojot darba meklētājus darbā ārzemēs, pakalpojumu sniedzējiem bija nepieciešamas licences par iekārtošanu darbā katrā atsevišķā valstī. Atcelti arī ierobežojumi izsniegto licenču derīguma termiņam.

Lai uzlabotu licences saņēmēju sniegto pakalpojumu ilgtermiņa kvalitāti, papildinātas prasības, kādām visā pakalpojuma sniegšanas laikā jāatbilst pakalpojumu sniedzējiem, t.sk. komersantam ir reģistrēta personu datu apstrādes sistēma, nav nodokļu parādu, nav konstatēti profesionālās darbības pārkāpumi, noteikts ierobežojums saņemt licenci komersantiem, kuru pārvaldes institūciju locekļi ir iepriekš sodīti par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem u.c.

Lai sakārtotu darbiekārtošanas pakalpojumu nozari un paaugstinātu minēto pakalpojumu kvalitāti, Labklājības ministrija (LM) rosina pievienoties Starptautiskās darba organizācijas konvencijai Par privātām nodarbinātības aģentūrām.

Tas noteikts LM izstrādātajā likumprojektā Par Konvenciju par privātām nodarbinātības aģentūrām, kas šodien, 15.februārī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Konvencijas mērķis ir nodrošināt iedzīvotāju, kuri izmanto minētos privātos darbiekārtošanas pakalpojumus, tiesisko aizsardzību, kā arī privāto darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju koordinētu un reglamentētu darbību. Konvencijā noteikto saistību izpildi koordinē LM.

Būtiskākā Konvencijas prasība paredz noteikt ierobežojumus privātajām nodarbinātības aģentūrām iekasēt jebkāda veida samaksu no iedzīvotājiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

Kopumā LM sagatavotajā likumprojektā ietvertie noteikumi attiecas uz vairākām prasībām, piemēram, darbiekārtošanas pakalpojumu definīciju, pakalpojumu sniedzēju licencēšanu, uzraudzības un kontroles mehānismu pilnveidošanu, sadarbības veicināšanu starp privātajiem darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem un kompetentām valsts iestādēm u.c. prasībām.

Licences darbiekārtošanas pakalpojumu veikšanai turpmāk piešķirs, apturēs vai anulēs Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA).

To paredz Labklājības ministrijas izstrādātie grozījumos Ministru kabineta noteikumos «Komersantu – darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju – licencēšanas un uzraudzības kārtība». 29. janvārī grozījumi izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē, bet tie vēl jāapstiprina valdībā.

Līdz šim licences darbiekārtošanas pakalpojumu veikšanai izsniedza speciāli šim mērķim izveidota licencēšanas komisija, kuras sastāvā bija pārstāvji no Ārlietu, Labklājības, Iekšlietu ministrijas un Valsts darba inspekcijas.

Noteikumos arī plānots noteikt, ka vienu gadu licenci nevarēs saņemt tie komersanti, kuri ir darbojušies tāda komersanta vārdā, kuriem licence ir anulēta, jo komersants ir radījis

Šodien, 28.februārī, Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrija informēja par tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanu. Ekonomikas ministrija ir atbildīgā institūcija par importa licenču un uzraudzības dokumentu izsniegšanu noteiktu trešo valstu (piemēram, Ķīnas, Baltkrievijas, Krievijas, Ukrainas) izcelsmes atsevišķu tekstila, netekstila un tērauda preču ievešanai Latvijā. Licencēšana tiek veikta saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem kvotu administrēšanas nolūkos. Licences tiek apstiprinātas Tērauda tekstila un netekstila preču importa licencēšanas komisijā, kurā ir pārstāvji no Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta Galvenās muitas pārvaldes. Sākot ar 2004.gada 1.maiju Licencēšanas komisija ir izsniegusi 3248 importa licences un 3673 uzraudzības dokumentus. Ņemot vērā izmaiņas licencēšanas kārtībā saistībā ar tirdzniecības liberalizāciju, vairāk kā pusotra gada laikā Licencēšanas komisijas uzkrāto praktisko pieredzi par licencēšanas procesu, citu ES dalībvalstu pieredzi attiecīgo rūpniecības preču importa licencēšanas jomā, ka arī Latvijas importētāju ierosinājumus par licencēšanas procedūras uzlabošanu, ministrija uzskata, ka ir nepieciešams veikt esošās tērauda, tekstila un netekstila preču importa licencēšanas procedūras vienkāršošanu un birokrātisko šķēršļu mazināšanu. Līdz ar to Ekonomikas ministrija izstrādās jaunu instrukciju, kas noteiks licencēšanas kārtību Ekonomikas ministrijas ietvaros un tādējādi tiks likvidēta Licencēšanas komisija. Tas nemainīs līdzšinējo dokumentu iesniegšanas kārtību, kas noteikta ES normatīvajos aktos, bet tiks paātrināts dokumentu izsniegšanas process. Plašāka informācija par Licencēšanas procesu pieejama EM mājas lapā.

Anulēta SIA Luksar licence Nr.33 un SIA Nitro Motors licence Nr.18 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā, jo konstatēts, ka firmas nepilda licences saņēmēja pienākumus, kā arī darbojas pretēji klienta likumīgajām interesēm, Db.lv informēja Nodarbinātības valsts aģentūra.

Pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr.491 Komersantu - darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanas un uzraudzības kārtība 34.1. un 34.2. punktu, anulēta SIA Luksar licence Nr.33 un SIA Nitro Motors licence Nr.18 darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai Lielbritānijā, jo konstatēts, ka SIA Luksar un SIA Nitro Motors nepilda Noteikumos paredzētos licences saņēmēja pienākumus, kā arī darbojas pretēji klienta likumīgajām interesēm.

Par licences saņēmēja pienākumu nepildīšanu un darbību pretēji klienta likumīgajām interesēm 2005.gadā tika anulētas divas licences, bet 2006.gadā - astoņas. Šogad ir anulētas jau septiņas licences.

«Nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam,» ierosina Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā Par priekšlikumu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju regulēšanas mehānisma izveidei valdībai norādīts, ka patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšanai nepieciešams ieviest efektīvu nebanku kredītu devēju licencēšanas sistēmu, kas nodrošinātu preventīvās darbības riska samazināšanai patērētājam.

Ekonomikas ministrija skaidro: «Ekonomiskās krīzes apstākļos patērētāji papildus naudas līdzekļu meklējumos var viegli kļūt par upuri negodīgiem kredītu devējiem, kas piešķir aizdevumu par paaugstinātām aizdevuma likmēm, neadekvātiem nodrošinājumiem vai ķīlām, iekļaujot līgumā netaisnīgus vai patērētāja tiesības ierobežojošus noteikumus. Īpaši bīstama šāda komersantu darbība var izrādīties attiecībā pret noteiktām sociālām grupām, piemēram, pensionāriem vai nestrādājošiem jauniešiem, kuru spēja izprast līguma noteikumus var būt ierobežota. Ņemot vērā problēmas nopietnību, patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzībai ir nepieciešams papildus mehānisms to kredītu devēju darbības pastiprinātai uzraudzībai un kontrolei, kas nav uzskatāmi par kredītiestādēm Kredītiestāžu likuma izpratnē.»

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un šodien, 26.oktobrī, nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Tirgus uzraudzības pamatnostādnes, kurās noteikti tirgus uzraudzības pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes tirgus uzraudzības veikšanā turpmākajiem 5 gadiem.

Tirgus uzraudzības pamatnostādnes ir izstrādātas, lai pilnveidotu un nostiprinātu tirgus uzraudzības sistēmu Latvijā, kas ir priekšnoteikums vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanai uzņēmējiem un patērētāju aizsardzībai no negodīgas konkurences izpausmēm un nedrošām precēm.

Latvijai kā ES dalībvalstij jānodrošina, lai tirgus uzraudzības sistēma atbilstu Eiropas vienotā tirgus prasībām un Latvijas tirgū pieejamas tikai drošas, noteiktām būtiskajām prasībām atbilstošas preces.

Tirgus uzraudzības politikas virsmērķis ir aizsargāt patērētājus no riskiem un apdraudējumiem viņu dzīvībai, veselībai un ekonomiskajām interesēm ar efektīvi funkcionējošu tirgus uzraudzības sistēmu un iesaistīto pušu (saimnieciskās darbības veicēji, patērētāji un valsts iestādes) sekmīgu pienākumu izpildi.

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem būs jāapkopo statistika par krāpšanas gadījumiem.

Grozījumi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā izstrādāti, lai ieviestu Eiropas Savienības (ES) direktīvu par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū. Finanšu ministrijā (FM) skaidroja, ka direktīvas mērķis ir turpināt attīstīt integrētu, drošu elektronisko maksājumu iekšējo tirgu, lai atbalstītu ES ekonomikas izaugsmi un nodrošinātu, ka patērētājiem, tirgotājiem un uzņēmumiem ir maksājumu pakalpojumu izvēle un pārredzamība, lai pilnībā gūtu labumu no iekšējā tirgus.

Lai to nodrošinātu, direktīvas prasības tiek attiecinātas uz visiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, proti, kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm u.c.

Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai nav viena iemesla, bet gan to kokteilis.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču aptaujātie to nesaista ar vietējās varas aktivitātēm.

Tādu ainu rāda dažādās jomās strādājošie aptaujātie. Pēc SIA Lursoft pētījuma datiem, ik gadu juridisko adresi maina 8–10 tūkst. uzņēmumu, kas ir diezgan mazs skaits pret kopējo pašlaik nelikvidēto uzņēmumu skaitu, kas pašlaik ir nepilni 198 tūkstoši. DB aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējams tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm, piesaistot konkrētu uzņēmumu – investoru savai teritorijai.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Finanšu ministrijas (FM) ieskatā nepieciešams nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, sākot to ar juridisku personu kreditēšanu, otrdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FM Kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu politikas nodaļas departamenta direktora vietniece Dina Buse.

Komisijas sēdē deputāti vērtēja grozījumus Krājaizdevu sabiedrību likumā, pirms balsojuma par otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem. Komisijas diskusija noritēja par partijas "Progresīvie" priekšlikumu atļaut krājaizdevu sabiedrības paju iegādes kreditēšanu, kā arī sākt juridisko personu kreditēšanu.

Buse norādīja, ka, ņemot vērā citu valstu darbības modeļus par krājaizdevu sabiedrību otrā līmeņa veidošanu, ir nepieciešams mērķtiecīgi nodrošināt pakāpenisku krājaizdevu sabiedrību sektora attīstību, uzsākot to ar juridisku personu kreditēšanu, jo pie esošās situācijas nav iespēju veidot otrā līmeņa krājaizdevu sabiedrību.

Buse informēja, ka no patlaban Latvijā esošajām 29 krājaizdevu sabiedrībām juridisko personu kreditēšanu varētu sākt septiņas sabiedrības.

Šā gada 25. maijā visā Eiropas Savienībā (ES), arī Latvijā, stāsies spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula. Turpmāk – par Latvijas gatavību regulas ieviešanai, tās ietekmi uz uzņēmējdarbību un to, kā uzņēmumiem sagatavoties 25. maijam.

Cik gatava Latvija ir regulas ieviešanai no likumdošanas viedokļa?

Aigars Klaucāns, Datu valsts inspekcijas (DVI) Eiropas Savienības un starptautiskās sadarbības nodaļas juriskonsults: Šobrīd aktīvi izstrādājam nacionālo normatīvo aktu, to dara Tieslietu ministrija, kas nodarbojas ar politikas veidošanu datu aizsardzības jomā. Saeimā jau ir nonācis likumprojekts – Personas datu apstrādes likums, kas aizstās šobrīd spēkā esošo Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Arī DVI, manuprāt, ir pietiekami gatava jaunajai situācijai, arī tādēļ, ka attiecībā uz tiesiskajiem pamatprincipiem nav nekādu būtisku izmaiņu, tie paliek būtībā nemainīgi. Protams, ir arī izaicinājumi, ietekmes novērtējums, rīcības kodekss, sertifikācija, ar to visu vēl notiek darbs, tomēr mēs nešaubāmies, ka 25. maijā DVI būs gatava. Ievērojot Personas datu apstrādes likumprojekta anotācijā norādīto informāciju, iespējams, 2019. gadā par 15 amata vietām tiks palielināts DVI darbinieku skaits.

2007.gada 11. janvārī sākusi darbu Rīgas Fondu biržas izveidotā neatkarīgā Biedru un emitentu uzraudzības komiteja (Uzraudzības komiteja), kurai birža ir deleģējusi daļu no regulētā tirgus uzraudzības funkcijām. Par Uzraudzības komitejas priekšsēdētāju tās pirmajā sēdē ievēlēts Viktors Gustsons.

Līdz šim lēmumus par emitentiem un biedriem piemērojamām sankcijām, ja tie pārkāpuši biržas noteikumus, pieņēma vienīgi Rīgas Fondu biržas valde. Tagad nozīmīgākos uzraudzības lēmumus biržas vārdā būs tiesīga pieņemt Uzraudzības komiteja, kuru veidos ar biržu nesaistīti eksperti, biznesa portālu Db.lv informēja Rīgas Fondu biržas komunikāciju departamenta vadītājs Āris Dreimanis..

Daļēja uzraudzības funkciju deleģēšana neatkarīgai institūcijai ļaušot biržai izvairīties no interešu konflikta, kas tai varētu rasties, vienlaicīgi pildot gan tirgus organizatora, gan uzrauga lomas.

Valdības sēdē akceptēja grozījumus atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumos. Izmaiņas nosaka, ka Veselības ministrija un normatīvajos aktos noteiktās tās padotībā esošās institūcijas izsniedz speciālu atļauju (licenci): vispārēja tipa aptiekas atvēršanai (darbībai): farmaceita praksei; farmaceitu koppraksei; farmaceitu kapitālsabiedrībai; pašvaldībai; slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekas atvēršanai (darbībai); zāļu lieltirgotavas atvēršanai (darbībai); zāļu ražošanas uzņēmuma atvēršanai (darbībai); zāļu ražošanai aptiekā; zāļu ražošanai (pārpakošanai un pārfasēšanai) zāļu lieltirgotavā;dezinfekcijas, dezinsekcijas un deratizācijas pakalpojumu sniegšanai. Noteikts, ka labklājības ministra padotībā esošā Nodarbinātības valsts aģentūra izsniedz speciālu atļauju (licenci) juridiskajām personām darbiekārtošanas pakalpojumu sniegšanai par maksu (izņemot iekārtošanu darbā uz kuģiem),norādīts Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta informācijā. Noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūliju.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?