Cik sensitīvu informāciju īsti izplata starptautiskais portāls WikiLeaks un kā tas var ietekmēt vairāku pasaules valstu, tostarp, Latvijas nacionālo drošību? Šis jautājums zināmu laika posmu nodarbina daudzu prātus.

Savukārt dažāda līmeņa ārvalstu un vietējās amatpersonas, piemēram, aizsardzības ministrs Artis Pabriks uzsvēris, ka «WikiLeaks spekulē ar demokrātijas principiem, tas pielīdzināms visatļautībai», to attiecinādams uz publiskotajiem dokumentiem par ASV un NATO it kā noslēgto vienošanos par Baltijas valstu (arī Latvijas) aizsardzības plānu.

Šī polemika lielā mērā atgādina pirms vairākiem mēnešiem notikušos, nu jau lielā mērā aizmirstos procesus, kad aktīvi tika spriests, kas ir svarīgāk - tas, ka kāds NEO (Ivars Poikāns) atļaujas publiskot VID datus, ka VID savu klientu informāciju nespēj nosargāt, vai arī tas, par ko liecina nopludinātā informācija, proti, kāds ir tās saturs. Tāpat ir bijis kuriozs, kad informācija, kas tiek uzskatīta par klasificētu, mierīgi ir izlasāma kādas Latvijas valsts institūcijas interneta mājaslapā, bet tās darbinieki pat nenojauš, ka ir izdarījuši kādu pārkāpumu.

Strīds starp Latvijas tirgotāju kooperāciju Aibe un tās bijušā valdes locekļa jauno uzņēmumu Latvijas tirgotāju savienība LaTS izgaismo procesus, kas līdz šim tika risināti uzņēmumu iekšienē, savukārt šobrīd, konkurencei saasinoties, visticamāk, tiks aktualizēti.

Konflikta iznākums it kā ir sasniegts, Konkurences padomei lemjot piemērot minimālo sodu, tomēr īsti nevar saprast, kurš palicis lielākos zaudētājos - vainīgais, kura vaina ir konstatēta, vai cietušais, kuram labvēlīgais spriedums pats par sevi nekādu kompensāciju neparedz.

Tajā pašā laikā arī jāsecina, ka diez vai paši uzņēmēji ir domājuši par darba likumā paredzēto iespēju aizliegt darbiniekam izplatīt uzņēmuma iekšējo informāciju un izmantot gūtās zināšanas, pametot darba vietu. Protams, finansiāli grūtajos apstākļos šāda papildu līdzekļus prasoša iespēja, visticamāk, sākotnēji liktos iracionāla, tomēr pretējā gadījumā ir jārēķinās, ka līdz ar darbinieku skaita sarukšanu var gaidīt konkurences palielināšanos. Tā nu ir realitāte, ka Latvija ir pietiekami neliela, lai būtu jācīnās ne tikai par klientiem, bet arī par darbiniekiem. Turklāt sektoros, kuros ir prasības pēc specifiskām zināšanām, darbinieku lēmums dibināt savu privāto biznesu vai tapt pārvilinātiem pie tuvākajiem konkurentiem var izrādīties finansiāli sāpīgs trieciens bijušajam darba devējam. Tāpēc katram pašam vajadzētu izsvērt, kas viņam izmaksā lētāk.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Augs konkurence par Eiropas naftas tirgu; Krievijai būs jādomā, kā nosargāt ieņēmumus, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijai galveno ekonomikas izaicinājumu šobrīd sagādā nevis sankcijas, bet zemās naftas cenas. Izejvielu analītiķi vidēji paredz lēzenu melnā zelta cenu palielināšanos nākamgad. Tiesa gan, Krievijai uz pieaugošas naftas ieguvējvalstu savstarpējās konkurences fona nosargāt savus naftas ieņēmumus var būt visi pagrūti. Tiek lēsts, ka vidējā termiņā palielināsies naftas ražotāju konkurence arī par Eiropas tirgu. Nav izslēgts, ka Krievijas dominance Eiropas naftas piegāžu ziņā varētu mazināties gan tāpēc, ka vecā kontinenta politiķi gribēs diversificēt savas naftas piegādes, gan tāpēc, ka Eiropas tirgū agresīvāk gribēs iespiesties arābu naftas ieguvēji – galvenokārt Saūda Arābija un Irāna.

Dienu pēc tam, kad pasaules medijos izskanēja ziņa par to, ka Apple jau otro reizi nav spējusi nosargāt vērtīgu iPhone prototipu, ASV tehnoloģiju kompānija sākusi meklēt cilvēkus spētu palīdzēt nosargāt Apple vēl neizlaistos produktus, ziņo CNet.

Apple izsludinājusi konkursu, meklējot kompānijas Produktu drošības nodaļas vadītājus.

CNet norāda, ka, iespējams, tā ir sakritība, ka šis darba sludinājums publicēts laikā, kad kompānija Apple atkārtoti zaudē kontroli pār saviem vēl neizlaistiem produktiem, taču amata apraksts visnotaļ izklausās pēc Apple atbildes gājiena gadījumiem, kad nozaudētas testa ierīces.

Apple sludinājumā teikts, ka minēto amatu pienākumu klāstā ir nodrošināt aizsardzību un novērst riskus Apple vēl neizlaistajiem produktiem un attiecīgajam intelektuālajam īpašumam.

Apple pagaidām nekomentē šos notikumus.

Pagājušā gada augustā Latvijas Ārlietu ministrijas politiskais padomnieks Pēteris Veits uz desmit mēnešiem devās civilajā misijā uz Afganistānu, lai kara izmocītajai tautai sniegtu attīstības palīdzību. «Darbs ir ienteresants. Vienmēr ir patīkami redzēt rezultātus un citu prieku. Tas pārņem, » saka Pēteris Veits.

Lielākā daļa latviešu karavīru izvietota vienā bāzē kopā ar norvēģu spēkiem Farjabas provincē pašos Afganistānas ziemeļrietumos pie robežas ar Turkmenistānu. Paralēli militārajai misijai valstī norisinās arī civilā, kuras priekšgalā ir ANO, un Latvija tajā iesaistījās pirms gada augustā. Civilās misijas uzdevums ir piešķirt attīstības palīdzību tur, kur dien attiecīgās valsts karavīri – vispirms jāatrod, kam palīdzība visvairāk vajadzīga, tad jākoordinē projekta īstenošana. Tikai esot uz vietas un tiekoties ar vietējiem, ir iespējams izveidot projekta kritērijus, atzīst Pēteris Veits. Un tam vajadzīgs laiks. «Valstī 30 gadus ir bijis karš, province ir nomaļa, izglītības līmenis ir zems, un viena vajadzība ir lielākā par otru,» stāsta Pēteris Veits.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

Varis Toys bija pirmā firma no Austrumeiropas, kas saņēma balvu pasaules lielākajā rotaļlietu izstādē. Kā tas izdevās, stāsta uzņēmuma vadītāja Sandra Peiča.

Varis Toys ir ģimenes uzņēmums, un Sandra sarunā daudzreiz piemin savu vīru Māri, kurš esot īstais «uzņēmuma mugurkauls». «Mēs, pārējie ģimenes locekļi, esam tikai atbalsta funkcijas,» smaida Sandra, kura arī šoreiz uzņēmusies sev jau ierasto «runassievas» lomu. Tikmēr Māris Peičs acīmredzami daudz ērtāk jūtas pie sava darba galda.

Tā nu sanāk, ka Peiču ģimenes uzņēmums ir viens no vecākajiem Latvijā, un tas sākās 1988. gadā ar kooperatīvu Saime. «Puķes nebija mūsu bizness, mēs sākām ar elektrības kabeļu ražošanu. Vīrs pēc profesijas ir inženieris enerģētiķis, un tā viņam bija pirmā doma, ar ko varētu nodarboties. Es tobrīd audzināju bērnus un strādāju kolhozā. Pirmo gadu, kamēr kabeļu cehs tika organizēts, mēs dzīvojām tikai no manas darba algas. Protams, bija sava tiesa baiļu, uzsākot kaut ko jaunu, tomēr nevienam no mums nekad nav bijis sapnis par vienkāršu, klusu eksistenci.»

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina Lursoft pētījums. Vienlaikus sarucis arī likvidēto uzņēmumu skaits.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka 2020.gada laikā reģistrēti 8938 jauni uzņēmumi, kas ir par 14,42% mazāk nekā 2019.gadā. Tiesa, kritumu uzrādījusi ne tikai jaunu uzņēmumu reģistrēšanas līkne, bet arī likvidēto uzņēmumu skaits, kas, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, pērn būtiski sarucis. Ja 2019.gada laikā Latvijā tika likvidēti nepilni 24 tūkstoši uzņēmumu, kas bija līdz šim lielākais likvidēto uzņēmumu skaits viena gada laikā, tad pērn to skaits sarucis par 51%, samazinoties līdz 11,69 tūkstošiem likvidētu uzņēmumu gada laikā.

Analizējot jaunu uzņēmumu reģistrēšanu pa mēnešiem, redzams, ka 2020.gada janvāris bijis ar pozitīvu tendenci un reģistrēts pat par 3% jaunu uzņēmumu vairāk nekā 2019.gada janvārī, savukārt februārī reģistrēts neliels, t.i., par 2,98%, kritums. Turpmākajos mēnešos līdz ar Covid-19 pandēmijas rezultātā izsludināto ārkārtas situāciju ne tikai Latvijā, bet arī citviet pasaulē, jauni uzņēmumi reģistrēti ievērojami mazāk nekā 2019.gadā.

Lai arī Nokia pagaidām ir līderis viedtelefonu tirgū, kompānijai ir grūti piesaistīt programmu veidotājus saviem produktiem, kamēr tirgū ir tādi zīmoli kā Apple un Google, raksta Bloomberg.

Programmu veidotājs Jans Ole Sūrs (Jan Ole Suhr), kurš izstrādājis aplikāciju Gravity, kas paredzēta sociālajam portālam Twitter, norāda, ka mazajiem programmatūras attīstītājiem ir grūti veidot aplikācija Nokia telefoniem, jo Somijas ražotājs nestrādā pie jauniem risinājumiem, joprojām piedāvājot iepriekšējās paaudzes tehnoloģiskos risinājumus, kuri prasa lielāku darbu, lai aplikācija telefonā izskatītos tiešām labi.

Patlaban mūzikas, video, spēļu un citu programmu veidotāji gaida N8 parādīšanos tirgū, cerot, ka pirmais Nokia telefons ar jauno, uzlaboto Symbian 3 operētājsistēmu, būs «pārskatāmāks, ērtāks, vieglāk lietojams un ar uzlabotu savietojamību» - īsāk sakot, vairāk līdzīgs iPhone.

Slovēnijas ārlietu ministrs Samuels Žbogars aicina Latviju ieviest eiro, sakot, ka tā ir stabila valūta, kurai nedraud devalvācija un inflācija.

S. Žbogars uzsvēra, ka Slovēnijai vieglāk izdevies pārciest ekonomisko krīzi nekā Latvijai, galvenokārt tādēļ, ka tā pievienojusies eiro zonai. Eiro ieviešana ir palīdzējusi Slovēnijai nosargāt banku sistēmas stabilitāti un veidot drošāku biznesu.

Arī Slovēnijai nav izdevies izvairīties no ekonomiskās krīzes, kuras dēļ iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā samazinājies par 7%. Taču šobrīd Slovēnijas budžeta deficīts ir samazinājies un situācija kopumā uzlabojusies, pateicoties veiksmīgajai krīzes pārvarēšanas programmai un šogad veiktajām veselības, pensiju un dažādu sociālo jomu reformām.

Jāpiezīmē, ka trešdien, 10. februārī, Latvijas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš un Slovēnijas ārlietu ministrs S. Žbogars parakstīja Latvijas un Slovēnijas valdību līgumu par klasificētās informācijas apmaiņu un savstarpējo aizsardzību. Ministri pārrunāja arī abu valstu reģionālās politikas, kā arī ekonomiskās sadarbības jautājumus, solot paplašināt un atbalstīt Latvijas uzņēmēju iespējas Slovēnijā.

Patlaban cenšos lauzt stereotipus, ka Chillout chair iederas tikai vasarā kā krēsls «ar skatu uz jūru». Tā DB atklāj krēslu gatavotājs Zigurds Penkulis. Katrs darinājums ir unikāls un tai arī turpmāk jābūt ekskluzīvai precei, savu ražojumu – šūpuļkrēslu pozicionē Zigurds.

Prototips un brunči

Kā svarīgāko jaunumu, kas tapis pēdējos divos gados kopš iepriekšējās sarunas ar DB, Zigurds Penkulis min jaunumu sortimentā, kas patlaban iegūst taustāmu veidu – šūpuļkrēsla radinieks. Taču oriģinālo ideju, kurai prototips jau gatavs un tikai gatavošanas vaina, meistars vēl neatklāj, jo konkurenti nesnaužot. Kaut ko sākt darināt esot mazākā bēda, svarīgākais un laikietilpīgākais ir tieši izstrādāt prototipu. Piemēram, šūpuļkrēsla ideja briedusi gadu. Turklāt vēl aizvien atrodas kāds knifs, ko pilnveidot. Tagad gan izmaiņu jau ir pavisam maz, jo, kā uzskata Zigurds, visas kļūdas un nepilnības novērstas. Kādas – to jau nu neteikšot gan. Idejas jaunumiem pasaka priekšā arī pircēji, piemēram, vēloties iegādāties mazākus krēsliņus bērniem. Lai gan esošais der arī mazuļiem, bērnu variantu var ielikt mazākā telpā.

Lai gan Vecrīgā ir vairāk bāru un potenciālo klientu, ne visi spēj sadzīvot ar kaimiņiem un maksāt augstāku nomas maksu nekā citviet

Doma par savu biznesu bārmeņiem Laurim Streņģem un Ronaldam Undzēnam bijusi jau sen, kad abi vēl strādāja pie citiem darba devējiem. Savu biznesu Lauris un Ronalds sāka pirms septiņiem gadiem, apkalpojot izbraukuma banketus, un joprojām ar to nodarbojas. Biznesa attīstība notika pakāpeniski – vispirms viņi nodibināja uzņēmumu, pēc dažiem mēnešiem uzklāja pirmo banketu, vairākus gadus turpināja strādāt algotu darbu. Pēc kāda laika sākuši apsvērt domu, ka vajadzētu savu vietu, kur bāzēties. Tapa pirmais bārs – Ezītis miglā Vecrīgā. Puiši turpinājusi strādāt citviet, taču rudenī līdz ar sezonas beigām uz pilnu slodzi pievērsās savam biznesam. «Dīvainā kārtā Ezītī uzplaukums bija tieši rudenī. Bijušie kolēģi nāca ciemos un bizness lēnām iegrozījās,» atminas Ronalds. Sekojuši bāru projekti gan Rīgā, gan citviet, daži izrādījušies veiksmīgi, dažus nolemts neturpināt. Nesen viņi Vecrīgā atvēruši jaunu bāru – YOLO. Tā ir abreviatūra izteicienam You only live once – tu dzīvo tikai vienreiz.

Lego® Serious Play® metode dod iespēju ar rotaļīguma elementiem runāt par nopietniem biznesa jautājumiem

Pasaulē ir dažādas metodes, ko var izmantot biznesa treniņiem un citiem mērķiem. Lego® Serious Play® ir viena no tādām. «Tā nav nekāda raķešu zinātne, nekas pilnīgi jauns – tās ir labi zināmas lietas citā «mērcē»,» teic Ieva Treija, Lego® Serious Play® trenere. Kad cilvēkiem noliek priekšā Lego® klucīšus, uzreiz sejā parādās smaids, viņi atceras, kā ar tiem spēlējās bērnībā vai ka ir tos gribējuši. Tas rada labus apstākļus, lai nepiespiestā atmosfērā parunātu par biznesa problēmām un uzņēmuma izaicinājumiem. «Reizēm darbiniekiem ir apnicis par to runāt, bet šādi apstākļi rada pozitīvu vidi sarunai,» saka I. Treija.

I. Treija saskārusies ar situācijām, kad cilvēki stāsta, ka viņi tāpat ikdienā izmanto konstruktorus. «Protams, tos var izmantot tāpat, bet šajā metodē ir vajadzīgs koordinators – cilvēks, kurš ir iemācījies procesu, lai tas būtu aizraujošs. Sākumā ir vienkārši uzdevumi, kas kļūst arvien sarežģītāki. Svarīgi, lai cilvēks, kurš vada šo procesu, nodrošinātu to, ka dalībniekiem visu laiku ir interesanti. Lai gan viss notiek brīvā atmosfērā, galarezultātā jābūt atrisinātam uzdevumam, par ko uzņēmums ir vienojies ar koordinatoru,» viņa skaidro. Grupā darbojas maksimums 12 dalībnieku, lai visiem būtu interesanti un katrs varētu iesaistīties. Sākumā visiem ir vienāds komplekts un pirmie uzdevumi nav tieši saistīti ar gala uzdevumu. Sākumā mērķis ir panākt, lai visi ir vienādās pozīcijās – gan tie, kuri bērnībā ir spēlējušies ar klucīšiem, gan tie, kuri to nav darījuši. «Cilvēki uztraucas, ka nav to bērnībā darījuši un nevarēs tik veikli sastiprināt. Tāpēc pirmie uzdevumi ir prasmju nostiprināšanai. Tālāk notiek pievēršanās galvenajam uzdevumam, un tad cilvēki var izmantot papildu klucīšus,» saka I. Treija.

Vadošās Rietumvalstu kompānijas jau kādu laiku sākušas ziņot par savu iepriekšēja ceturkšņa sniegumu. Peļņas atskaites bieži vien papildina uzņēmumu vadītāju spriedumi un mājieni par nākotni. Redzams, ka šo finanšu atskaišu publicēšanas sezonu daudzas lielās kompānijas arī izmanto, lai informētu par savu produktu un pakalpojumu cenu tālāku palielināšanu.

Piemēram par cenu palielināšanu plašam produktu klāstam nupat ziņojis globālais dažnedažādu patēriņa preču ražotājs Procter & Gamble (tas kontrolē, piemēram, Gillette, Pampers, Ariel un teju neskaitāmas citas preču zīmes). Līdzīgi par cenu palielināšanu ziņojis globālais patēriņa preču smagsvars Unilever, kas iepriekšējā ceturksnī vidēji tās audzējis par 4%, kas ir visvairāk kopš 2021. gada. Arī šai kompānijai piederošo preču zīmju saraksts ir ļoti garš, kur cita starpā šis uzņēmums ir lielākais pasaules saldējuma ražotājs (tas kontrolē, piemēram, Magnum preču zīmi).

Vēl par savu cenu palielināšanu nupat ziņojuši tādi uzņēmumi kā Nestle, Danone un WD-40 Co utt. Tāpat dauzu šādu uzņēmumu vadība devusi mājienus, ka cenu palielināšana, iespējams, būs nepieciešamā arī nākamgad. “Mums jāgatavojas vēl vismaz 12 mēnešiem ar inflācijas spiedienu. Mēs atrodamies tādā inflācijas vidē, kas ir vērojama reizi divdesmit gados,” spriedusi minētā Unilever vadība.

Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē šobrīd ir ārkārtas situācija. Skaidrs, ka pašlaik svarīgākais ir apturēt pandēmiju un nosargāt cilvēku dzīvības. Nav šaubu, ka šajā ziņā mūsu valdība un atbildīgie dienesti dara visu iespējamo, visu cieņu par to. Cits jautājums ir valsts ekonomika.

Kā zināms, Starptautiskais Valūtas fonds tieši Latvijai, izejot no krīzes, prognozē vislielāko ekonomikas lejupslīdi Baltijas valstīs. Varbūt vēl nav par vēlu analizēt un saprast – kāpēc? Jāsaprot, ka no krīzes mūs neizvedīs pieci lielie valsts uzņēmumi, - jaunajā situācijā ļoti nozīmīgi būs tieši vietējie mazie un vidējie uzņēmumi, kas jau tagad ir nozīmīgs pamats valsts nodokļu sistēmai. Tāpat arī individuālā darba darītāji – aktīvi, radoši, izdomas bagāti cilvēki, kuri strādā, lai uzturētu sevi un savu ģimeni, arī savus darbiniekus un, protams, maksātu valstij nodokļus. Nevis kā smagu piespiedu slogu, bet, apzinoties savu atbildību pret valsti un vienlaikus ar pārliecību, ka valsts apzinās savu atbildību pret saviem pilsoņiem un sniegs atbalstu un palīdzīgu roku, kad tas būs vajadzīgs. Arī pēc krīzes ikviens cilvēks vēlēsies atgriezties agrākajā dzīvē.

Vasaras vidus pasaulē padevies visai darbīgs, un ziņu fons - pietiekami kolorīts. Kopumā joprojām milzīgu neskaidrību par nākotni uztur pandēmijas faktors. Attiecīgi ap šīm ziņām – apnicis tas vai nē - turpina griezties pasaule.

1. Par un ap Covid

Notiekošais nav traucējis pasaules akciju tirgus flagmanim – ASV – turpināt mēģināt pietuvoties šā gada februāra cenu rekordiem. Akciju tirgū šonedēļ bija vērojams mērens pieaugums, ko noteica vairāki faktori.

Finanšu tirgū zināmas cerības, piemēram, saistījušās ar ātrāku vakcīnu pret Covid-19. Oksfordas Universitātes vakcīnas izstrādātāji teikuši, ka jau septembrī varētu beigties tās testēšana uz cilvēkiem. Tas liek spekulēt, ka drīz vien pēc tam vakcīna varētu būt pieejama arī plašākai sabiedrības daļai. Arī ASV uzņēmums "Moderna" klāstījis, ka vakcīnas rezultātā antivielas izstrādājoties pilnīgi visos tās testa subjektos. Ap minēto vakcīnu plaukst dažādas citas drāmas. Piemēram, Apvienotā Karaliste vainojusi ar Krieviju saistītus hakerus centienos "nozagt" šīs valsts progresu tās izstrādāšanā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SAKRET OU vadītājs Igaunijā Kaspars Pacēvičs.

- Svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

SAKRET OU ir sauso un lietošanai gatavo būvmateriālu ražotājs Igaunijā. Tas ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums, kas ietilpst būvniecības materiālu ražotāja AS SAKRET HOLDINGS grupā un ir viens no lielākajiem Latvijas kapitāla investoriem Igaunijā pēc valsts neatkarības atgūšanas.

Latvijā daudz ir runāts par Latvijas Nokia, Skype vai citu super-produktu radīšanu, es uzskatu, ka mums tāds jau ir, un tas ir SAKRET. Mēs smiltis, kas nāk no Latvijas zemes dzīlēm, pārvēršam zeltā un eksportējam uz citām valstīm. Mums nav jāmeklē jauni super-produkti, mums tādi jau ir! Par to var pārliecināties ikviens, kurš kaut reizi ir apmeklējis kādu no SAKRET ražotnēm.

Personāla atlases kompānijas Amrop speciālbalvu saņēmusi Swedbank, ko Uzņēmumu reputācijas topa pētījuma gaitā iedzīvotāji un uzņēmēji atzinuši par labāko darba devēju, proti, šai bankai ir laba reputācija kā darba devējam.

Uzņēmumu reputācijas topa izveides laikā viedokli par uzņēmumiem pauda gan uzņēmēji, gan iedzīvotāji. Katra uzņēmuma reputācijas indekss tiek veidots no vairāku faktoru kopsummas: aptauju respondenti vērtē šo kompāniju reputāciju kopumā, to produktu un pakalpojumu kvalitāti, to, cik labi darba devēji ir šie uzņēmumi, kāda ir to korporatīvā komunikācija, cik sociāli atbildīgi tie ir, vai tie ir orientēti uz nākotni, cik augsts ir to eksporta potenciāls, kā arī to, cik atbildīgi pret vidi ir šie uzņēmumi.

Uzņēmumi ar augstāko reputācijas vērtējumu sadaļā «Labs darba devējs»”

1. Swedbank

2. Latvijas Mobilais telefons

Ziņu virsrakstos dominē pandēmija, nemieri un valstu sāncensība. Vienlaikus ekonomikas turpina vērties vaļā un varas institūcijas ziņo par gigantiskiem ekonomikas stimuliem.

Kopš zemākajiem punktiem plusā jau 40%

Pasaules lielākajos akciju tirgos šonedēļ turpinājās cenu pieaugums, ko joprojām noteica prieks par valdību un centrālo banku stimuliem, ekonomiku tālāku atvēršanos un pieņēmumi, ka pandēmijas lielākā "bezcerība" jau ir aiz muguras. Kopš maija sākuma ASV Standard & Poor's 500 indeksa vērtība tādējādi palēkusies jau vairāk nekā par 7%. Savukārt kopš marta zemākajiem punktiem šis kāpums ir jau 40% apmērā. Tas ASV akcijām vēsturiski ir bijis labākais sniegums 50 tirdzniecības sesiju periodā. Rezultātā minētais ASV akciju indekss ir vien nepilnus 8% zem saviem februāra otrās puses rekordiem. Savukārt kopš šā gada sākuma tā cena sarukusi par 3,4%.

Neskaidrība par Latvijas ceļu būves attīstību pēc tam, kad izsīks Eiropas Savienības naudas rene, mudina vietējos uzņēmējus aktīvāk meklēt darba iespējas ārvalstīs

«Latvijas ceļu būve pēdējos gados ir kā narkomāns sēdējusi uz ES fondu naudas adatas, kas 2019.-2020. gadā beigsies. Nodokļu reformā ceļi tika aizmirsti, tādēļ vietējie uzņēmumi meklē eksporta iespējas, jo pretējā gadījumā pēc diviem gadiem nozares apjoms, kas ir pilnībā atkarīgs no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, samazināsies četras reizes, trīs ceturtdaļām uzņēmumu būs jābeidz darbība vai jāmaina savs darbības profils,» atzīst biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Latvijas nozares uzņēmumi periodiski piedalās dažādos iepirkumu konkursos ārzemēs. Tiesa, sekmes ir dažādas. Lietuvā līdz šim tiem ir izdevies veikt vairāk darbu; uzņēmumi ir būvējuši tiltus, lidostu, pārvadus, promenādi u.c. Igaunijā līdz šim pieredze nav bijusi tik rožaina. «Ļoti skaidri redzam, ka pat mūsu tuvākie kaimiņi mēģina nosargāt savu tirgu, lai gan teorētiski visas trīs Baltijas valstis ir ES sastāvā un formāli šķēršļiem nevajadzētu būt, bet realitātē tādi ir, piemēram, tiek prasītas konkrētās valsts valodu zināšanas,» stāsta A. Bērziņš. Taujāts, kādēļ līdz šim Latvijas ceļu būvniekiem labāk veicies tieši Lietuvā, nevis Igaunijā, viņš teic, ka viens no faktoriem ir tas, ka mūsējie uzņēmumi ir iekļāvuši lietuviešus savu uzņēmumu kapitāldaļās.