Citas ziņas

Nosūta kriminālvajāšanai kriminālprocesu par juvelierizstrādājumu kontrabandu

, 01.11.2007

Jaunākais izdevums

Valsts ieņēmumu dienests nosūtījis kriminālvajāšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 9 kg juvelierizstrādājumu kontrabandu, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Šā gada 25.oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtījusi kriminālvajāšanai kriminālprocesu par dārgmetālu juvelierizstrādājumu, kuru kopējā muitas vērtība ir gandrīz 66 tūkstoši latu, kontrabandu. Kriminālprocess tika uzsākts 2007.gada 28. jūnijā pēc Krimināllikuma 190. panta 2.daļas par kontrabandu lielā apmērā.

Šā gada 28 jūnijā VID darbinieki veica kontroles pasākumus Starptautiskajā lidostā Rīga, kuru laikā pārbaudīja ielidojušos pasažierus, kuri šķērsoja muitas robežu pa "zaļo koridoru". Pārbaudīja arī kāda Latvijas Republikas pilsoņa, kurš ielidoja no Stambulas, personīgo bagāžu. Tajā tika atrasts liels daudzums juvelierizstrādājumu, kuru kopējais svars ir 9130,52 grami un preču kopējā muitas vērtība 65 991,29 LVL.

Ekspertīzes aktā norādīts, ka juvelierizstrādājumu sastāvā ir 585 proves zelts, bet rotājumos izmantoti dabīgie topāzi, kvarci, krāsoti halcedoni, dabīgie granāti, dabīgie halcedoni, kā arī dārgakmeņu imitācijas.

Šā gada 25.oktobrī VID kriminālprocesu nosūtīja Muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu, kurai ir piemērots drošības līdzeklis- policijas uzraudzība un aizliegums izbraukt no valsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu

LETA, 31.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai politiķis šodien paziņoja par atkāpšanos no parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata un lēmumu nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Bondars preses konferencē atkārtoti uzsvēra, ka nav vainīgs.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot Bondaru kriminālvajāšanai.

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Bondara izdošanu kriminālvajāšanai 

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras...

Kā zināms aģentūrai LETA, Bondaram tiek inkriminēts tas, ka viņš "mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās izdarīja dokumenta, kas piešķir tiesības, viltošanu, kā arī izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm". Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Bondars ieskatā, prokuratūra īsteno "bezzaudējuma stratēģiju", jo politiķis neredz iespēju, ka deputāti priekšvēlēšanu laikā varētu nobalsot pret viņa izdošanu. Politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai, lai "izgāztu prokuratūras 14.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu".

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena no kriminālprocesā iesaistītajām personām ir arī Bondara sieva Ieva.

Komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) citēja Satversmes tiesas spriedumu, ka, Saeimai, lemjot par piekrišanu kriminālvajāšanas, jāvērtē, vai tā nav saistīta ar attiecīgā deputāta politisko darbību un vai neapdraudēs Saeimas spēju darboties.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Griķe norādīja, ka nav faktu, ka Bondara izdošana kaut kā veidā traucētu Saeimas darbību. Prokurore arī atzīmēja, ka lietas pierādījumu vērtēšana būs tiesas kompetence.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Kvēps prokurores argumentus arī nodēvēja par sadzīviskiem un atsaucās uz Eiropas Parlamenta (EP) kritērijiem, lai noteiktu, vai kriminālprocess nav aizdomīgs un, iespējams, būtu saistīts ar kādiem slēptiem politiskiem motīviem. Parasti politiskie motīvi ir aizslēpti ar citām lietām, sacīja Bondara aizstāvis.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru. Advokāts norādīja, ka EP arī vērtē, vai kriminālprocesā pret visām personām ir vienāda kriminālprocesuālā pieeja, bet pret notāres palīdzi neesot tikusi rosināta pat disciplinārlieta.

Deputāts Vitālijs Orlovs (S) vaicāja, kāpēc iepriekš netika ierosināta lieta pret notāri, kura tagad jau aizgājuši mūžībā. Griķe skaidroja, ka nevarēs komentēt izmeklēšanas darbības līdz 2021.gada maijam, bet uzsvēra, ka būtiskākie pierādījumi tika iegūti viņas veiktās izmeklēšanas laikā viena gada posmā, bet līdz tam neesot bijis zināms, ka notāri varēja saukt pie kriminālatbildības, tāpēc arī nekāds process netika sākts.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Kursīte-Pakule norādīja, ka, ja deputāti neatbalstītu Bondara izdošanu, tad aizdomu ēna uz politiķi kļūtu vēl smagāka. Tāpēc lietā nepieciešams paļauties uz taisnīgu tiesu, sacīja komisijas vadītāja.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija otrdien atbalstīja lēmumprojektu pēc prokuratūras lūguma izdot kriminālvajāšanai Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Par lēmumprojektu vēl būs jābalso Saeimai.

Bondars komisijas sēdē uzturēja nostāju, ka nav vainīgs, neko nepareizi nav izdarījis un likumu neesot pārkāpis. Vienlaikus politiķis aicināja atbalstīt viņa izdošanu kriminālvajāšanai.

Papildināta - Bondars plāno aiziet no Budžeta komisijas vadības un nekandidēt uz 14.Saeimu 

Pēc prokuratūras lēmuma prasīt Saeimas deputāta Mārtiņa Bondara (AP) izdošanu kriminālvajāšanai...

Saeimas Kārtības rullis paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas sākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu komisijas ziņojuma.

Komisijas sēdē izskanēja, ka šī lieta saistīta ar Bondaru ģimenes īpašumiem un savstarpēji noslēgtajiem līgumiem. Bondars iepriekš bija izteicies, ka jautājums ir par "senu ar mani saistītu lietu".

Kā komisijā klāstīja Bondara advokāts Mārtiņš Kvēps, prokuratūra deputātu prasa izdot kriminālvajāšanai aizdomās par iespējamu viltojumu laulāto noslēgtajā līgumā par ģimenes mantas statusu.

Rīgas tiesas apgabala prokurore Madara Griķe sēdē norādīja, ka lietā figurē trīs personas - vēl vienai personai kriminālatbildība varētu tikt piemērota nedēļas laikā, bet pret trešo personu kriminālprocess varētu tikt izbeigts. Trešā persona arī var iesniegt dokumentus par tās reabilitāciju, atzīmēja prokurore.

Prokuratūras iesniegtajos dokumentos norādīts uz iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Prokurore uzsvēra, ka iespējamā apsūdzība un kriminālvajāšana pret Bondaru nav saistīta ar viņa politisko darbību. Viņa norādīja, ka kriminālprocess šajā lietā tika sākts jau 2018.gadā - pirms Bondars kļuva par 13.Saeimas deputātu.

Izdošanas gadījumā Bondars tiktu saukts pie atbildības par pārkāpumiem laulāto vienošanās par mantas statusa noteikšanu, kas skar privāto sfēru un nav nekādā veidā saistīts ar politisko darbību, pauda Griķe. Prokurore cer, ka Saeima turpinās beidzamajos gados ievēroto praksi un neliks šķēršļus deputāta izdošanai kriminālvajāšanai.

Savukārt Bondara advokāts Kvēps apgalvoja, ka no prokurores Saeimā iesniegtajiem dokumentiem secināms, ka pēdējās aktīvās izmeklēšanas darbības veiktas 2019.gadā, bet 2020.gadā lietā saņemti vien "ļoti nenozīmīgi dokumenti". Kvēps pauda neizpratni, kāpēc, nerodoties jauniem pierādījumiem un neveicot jaunas darbības, prokuratūrai 24.maijā "radusies apjausma", ka Bondars ir jāsauc pie atbildības. Tāpat kriminālvajāšana tiekot prasīta nevis pēc tam, kad policija ir beigusi pirmstiesas izmeklēšanu, bet gan pēc tam, kad lieta ir "atņemta policijai", sacīja politiķa advokāts.

Prokurores skatījumā, apgalvojums, ka pēdējās darbības lietā veiktas 2019.gadā, neatbilst patiesībai. Viņa uzsvēra, ka par uzraugošo prokurori šim kriminālprocesam kļuvusi pirms gada - 2021.gada 5.maijā. Uzraugošā prokurore norādīja, ka tikai pēc tam, kad lieta pirms gada nonāca viņas uzraudzībā, tika sākts izmeklēšanas darbs saistībā ar notāra darbībām.

Kvēps arī pauda neizpratni, kāpēc par tā dēvēto viltoto vienošanos jeb dokumentu nav saukta pie atbildības zvērināta notāra palīgs jeb profesionāla juriste, kura dokumenta tekstu neesot saskaņojusi ar Bondaru.

Deputāta aizstāvis skaidroja, ka parlamentārieša sievai mamma uzdāvinājusi zemi un, paņemot kredītu, Bondara dzīvesbiedre uz tās uzcēla māju. Lai Bondarei nebūtu katrā lietā jāiet līdzi Bondaram un jāstāsta, ka māja pieder viņai, ticis veikts ieraksts notāra sagatavotajā dokumentā. Savukārt prokurore norādīja, ka tika dāvināts tikai zemesgabals, bet vēlāk tas tika papildināts ar ēkām un papildus zemi. Tas, ka dokumentu noslēdz uz viena laulātā vārdu, nenozīmējot, ka tas nav uzskatāms par laulāto kopmantu, apsūdzības pozīciju skaidroja Griķe.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka, reaģējot uz prokuratūras lūgumu izdot viņu kriminālvajāšanai, Bondars plāno atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

LTV ziņoja, ka pieprasījums par Bondara izdošanu kriminālvajāšanai saistīts ar lietu par aizdomīgo līgumu ar sievu, kas garantē ģimenes mājas neatņemšanu lietā par zaudējumu nodarīšanu "Latvijas Krājbankai".

Ja Saeima piekrīt izdot deputātu kriminālvajāšanai, viņš var pilnvērtīgi turpināt darbu Saeimā, gan piedaloties Saeimas un komisijas sēdēs, gan arī tajās balsojot un saņemot pilnu atlīdzību par deputāta pienākumu izpildi. Kriminālvajāšanas laikā prokuratūrai un tiesai ir tiesības piemērot attiecīgajam deputātam visus kriminālprocesuālos piespiedu līdzekļus, teikts parlamenta Kārtības rullī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca gatavojas pārtraukt akciju kotēšanu biržā

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Juvelierizstrādājumu ražotāja un tirgotāja AS "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca" gatavojas pārtraukt akciju kotēšanu biržā "Nasdaq Riga", teikts uzņēmuma paziņojumā biržai.

Lai lemtu par šo jautājumu, šā gada 6.oktobrī plkst.10 sasaukta "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" ārkārtas akcionāru sapulce, kas notiks Rīgā, Terēzes ielā 1.

Akcionāru sapulces darba kārtībā ir viens jautājums - par "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Gadījumā, ja izsludinātajā sapulcē tiks pieņemts lēmums izslēgt "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas no regulētā tirgus, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām, akcionāriem, kuri būs balsojuši "par" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus būs jāizsaka pārējiem akcionāriem obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums.

Pēc "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" valdes aprēķiniem šajā gadījumā vienas "Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas" akcijas atpirkšanas cena būs ne mazāka kā 0,2665 eiro par vienu akciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta divus kriminālprocesus par juvelierizstrādājumu kontrabandu 50 000 latu apmērā

Ar vienas nedēļas intervālu – šī gada 15. un 22. augustā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja divus kriminālprocesus par vairāk kā 50 000 latu vērtu zelta un sudraba juvelierizstrādājumu kontrabandu.

Viens no kriminālprocesiem tika uzsākts šī gada jūnijā, kad VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturēja kādu Lietuvas pilsoni, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni divus kilogramus zelta un sudraba juvelierizstrādājumu 20 000 latu vērtībā.

Minētā persona šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādējādi apliecinot, ka viņa bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, pārbaudot personas bagāžu, VID darbiniekiem radās aizdomas par iespējamu kontrabandu un tika nolemts veikt personas apskati. Tās laikā tika atklāts, ka aizturētais ar elastīgām saitēm potīšu daļā zem biksēm ir piestiprinājis divus maisiņus, kuros atrodas dažāda veida zelta un sudraba juvelierizstrādājumi. Pārkāpējs juvelierizstrādājumus bija iegādājies Turcijā un tos bija paredzēts realizēt viņa paziņam piederošā uzņēmumā Lietuvā. Kriminālprocess kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīts pēc Krimināllikuma 190. panta 2. daļas – par kontrabandu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita prokuratūras lūgumam un kriminālvajāšanas sākšanai izdeva Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Mārtiņu Bondaru (AP).

Iepriekš izdošanu atbalstīja arī parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Pēc prokuratūras izteiktā lūguma par politiķa izdošanu kriminālvajāšanai Bondars nolēmis atkāpties no Budžeta komisijas priekšsēdētāja amata un nekandidēt 14.Saeimas vēlēšanās.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva Ieva Bondare un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte jeb persona, pret kuru kriminālprocess izbeigts daļā, mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu prasītāja ar likumu aizsargātām interesēm, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Par šādu pārkāpumu paredzēts sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, ar probācijas uzraudzību, ar sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts ieņēmumu jomā kopumā uzsākti 163 kriminālprocesi, muitas jomā – 980. Savukārt attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu ir uzsākti 72 kriminālprocesi un kriminālvajāšanai nosūtīti 9 kriminālprocesi.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kaspars Podiņš informē, ka visa 2018. gada laikā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu bija uzsākti 17 kriminālprocesi, savukārt kriminālvajāšanai nosūtīti 5 kriminālprocesi.

«Šis ievērojamais pieaugums ir noticis saistībā ar skaidras naudas nedeklarēšanu vai nepatiesu deklarēšanu un, iespējams, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu,» uzsvēra K. Podiņš. Viņš norāda, ka šogad arestēti finanšu līdzekļi 13,1 milj. eiro apmērā, arestēta kustamā manta 664 535 eiro apmērā, arestēta nekustamā manta 8,9 milj. eiro apmērā, turklāt manta (1,4 milj. eiro apmērā), kas ir atzīta par noziedzīgi iegūtu. Bez tam šogad VID atklājis un pārtraucis 16 organizētu noziedzīgu grupējumu darbību, no kuriem visvairāk – 10 valsts ieņēmumu jomā, trīs - akcīzes preču un trīs - narkotisko un psihotropo vielu apritē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mašīnā slēpj 80 tūkstošus vērtus dārgmetālus

, 02.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests nosūtījis kriminālvajāšanai kriminālprocesu par 80 tūkstošu dolāru vērtu dārgmetālu kontrabandu, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Šā gada 24. oktobrī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde nosūtīja kriminālvajāšanai kriminālprocesu par vairāk nekā 15 kilogramu dažādu dārgmetālu lietņu kontrabandu. Kriminālprocess tika uzsākts 2007.gada 31.augustā pēc Krimināllikuma 190. panta otrās daļas par kontrabandu lielā apmērā.

Šā gada 31. augustā VID darbinieki muitas kontroles punktā Vientuļi veica padziļinātu pārbaudi kādai Lietuvas pilsoņa vadītajai automašīnai. Automašīnas priekšējā panelī aiz cimdu nodalījuma ierīkotā slēpnī tika atrasti divi ar līmlenti aplīmēti vīstokļi. Atverot šos vīstokļus, konstatēja, ka tajos atrodas septiņi neregulāras formas pelēkas krāsas metāla priekšmeti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 24.februārī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvaldes darbinieki lidostā Rīga aizturējuši kādu laulāto pāri, kurš nedeklarējot centās Latvijas Republikas muitas teritorijā ievest aptuveni četrus kilogramus zelta juvelierizstrādājumu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Minētās personas šķērsoja lidostas zaļo koridoru, tādejādi apliecinot, ka to bagāžā nav deklarējamu preču. Taču, veicot personu bagāžas kontroli un pārbaudot viņu personīgās mantas, VID darbinieki atrada aptuveni četrus kilogramus zelta gredzenu, auskaru, ķēdīšu un citu juvelierizstrādājumu. Pārkāpēji juvelierizstrādājumus bija iegādājušies Turcijā, lai vēlāk tos tirgotu sievietei piederošajā uzņēmumā Latvijā. Saskaņā ar preču rēķinu juvelierizstrādājumu vērtība ir 73280 ASV dolāri.

Par konstatēto pārkāpumu 2008.gada 25.februārī VID uzsākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 190.panta 3.daļas par personu grupā veiktu kontrabandu lielā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Baltijas birža

Aug peļņa no juvelierizstrādājumu ražošanas

Jānis Šķupelis, 24.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas juvelierizstrādājumu ražotājiem Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca šodien publicēja savus šā gada trīs ceturkšņu finanšu rezultātus, kas atklāja, ka uzņēmuma peļņa trīskāršojusies, liecina kompānijas sniegtā informācija NASDAQ OMX Riga biržai.

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca gada deviņos mēnešos nopelnījusi 33,5 tūkst. latu, kas ir par 23 tūkst. Ls vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar apgājušo gadu krasi pieaudzis arī uzņēmuma apgrozījums – par 58,5% līdz 280 tūkst. Ls.

Nākotnē Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca plāno piesaistīt partnerus no Eiropas savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, kā arī izvērst sadarbību ar vairumtirgotājiem Latvijā. Tāpat tiek plānots apsekot un veidot sadarbību ar mazajiem uzņēmuma produkcijas patērētājiem. Viens no galvenajiem uzdevumiem esot izstrādāt jaunu reklāmas konceptu, kurš veicinātu produktu atpazīstamību Latvijas tirgū, informē uzņēmuma valde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Saeimas komisija atbalsta Juraša izdošanu kriminālvajāšanai

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien nolēma atbalstīt aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP), žurnālistiem pastāstīja komisijas priekšsēdētāja Janīna Kursīte-Pakule (VL-TB/LNNK).

Šādu lēmumprojektu atbalstīja deviņi deputāti, bet pret bija četri. Par šo jautājumu vēl jālemj Saeimas sēdē, un paredzēts, ka balsojums notiks ceturtdien, 31.janvārī.

Komisijas sēdē šodien pret lēmumprojektu par Juraša izdošanu balsoja deputāti Normunds Žunna (JKP), Andris Skride (AP), Artuss Kaimiņš (KPV LV) un Linda Ozola (JKP).

Komisija šo jautājumu sāka skatīt pagājušajā nedēļā, un turpināja diskutēt par to šodien slēgtajā sēdē, kas ilga teju trīs stundas.

Kursīte-Pakule norādīja, ka komisijai būtu jāizšķir, vai šī lieta varētu būt politiskā izrēķināšanās, tomēr daudzi jautājumi bija ne par to, līdz ar to diskusija bija ļoti gara. Politiķe uzsvēra, ka viņa šajā lietā nesaskata politisko izrēķināšanos, tāpēc atbalstīja lēmumprojektu par izdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu par 889 gramiem zelta juvelierizstrādājumu kontrabandu. Jāmin, ka šā gada sākumā Latvijas teritorijā zeltu mēģināja ievests kāds Igaunijas pilsonis.

Janvāra beigās, veicot muitas un robežkontroli vilcienā Maskava-Rīga, Valsts robežsardzes darbinieki pamanīja, ka vienam no pasažieriem ir izrakstīts Eiropas apcietinājuma orderis. Tika noskaidrots, ka Igaunijas iedzīvotājs ir izsludināts tā saucamajā «Interpola meklēšanā» par bruņotu juvelierizstrādājumu veikala aplaupīšanu Somijā, bandas sastāvā, pielietojot vardarbību - sasienot veikala personālu un klientus un draudot ar šaujamieročiem.

Veicot personas kratīšanu, viņa kabatās tika atrasti zelta izstrādājumi - daži gredzeni un divi zelta atlējumi. Zelta lējumi bija veidoti amatnieciski, pārkausējot vienā lējumā vairākus juvelierizstrādājumus ar visiem dārgakmeņiem. Iespējams, tas darīts, lai apgrūtinātu nolaupīto juvelierizstrādājumu atpazīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Konstatē amonija nitrāta kontrabandu lielā apmērā

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembra vidū, 14.novembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanai nosūtījusi 2006. gada februārī uzsākto kriminālprocesu par kāda Latvijas uzņēmuma veikto amonija nitrāta kontrabandu lielā apmērā. Par kravas saņēmēja - Latvijas uzņēmuma - valdes locekli reģistrēts kāds Igaunijas bezdarbnieks bez patstāvīgas dzīvesvietas.

Apejot muitas kontroli un izmantojot viltotus dokumentus, Latvijas Republikas muitas teritorijā tika ievestas 8652, 738 tonnas amonija nitrāta 686 150 latu vērtībā. Amonija nitrātu izmanto lauksaimniecībā kā minerālmēslojumu un par tā ievešanu no trešajām valstīm papildus visiem nodokļiem jāmaksā antidempinga maksājumi 32 lati par tonnu.

2006.gada janvārī un februārī no Krievijas uzņēmuma Rēzeknes preču stacijā pienāca vairākas liela apjoma kravas ar amonija nitrātu. Kravas saņēmējs – kāda Latvijas uzņēmuma pārstāvis - VAS Latvijas dzelzceļš darbiniekiem iesniedza muitas dokumentus, kuros bija uzrādīts, ka ir nokārtotas visas nepieciešamās muitas formalitātes kravas izlaišanai brīvam apgrozījumam. VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki konstatēja, ka minētais uzņēmums nav veicis šo preču deklarēšanu un minēto kravu dokumenti muitas iestādēs vispār nav formēti. Par konstatēto faktu VID Muitas kriminālpārvalde 2006. gada 17.februārī uzsāka kriminālprocesu par kontrabandu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk kā 513 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta kriminālprocesu par vienu kilogramu kokaīnu saturošas vielas kontrabandu.

picturegallery.6fd5284f-582b-4b51-ba21-e5986a351139

Šī gada 8. janvārī VID Muitas kriminālpārvalde kriminālvajāšanai nosūtīja 2008.gada 14. novembrī uzsākto kriminālprocesu par vienu kilogramu kokaīna saturošas vielas iegādāšanos, glabāšanu un kontrabandas mēģinājumu, kā arī šaujamieroča iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Kriminālprocesu uzsāka 2008.gada 14. novembrī pēc tam, kad 13. novembrī VID Muitas kriminālpārvaldes darbinieki sadarbībā ar Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldi padziļinātās muitas kontroles veikšanai robežkontakta punktā Veclaicene apturēja kādu BMW markas automašīnu, ko vadīja 1975. gadā dzimis Latvijas iedzīvotājs. Pārbaudot automašīnas salonā esošās somas saturu, VID darbinieki atrada divus vairākkārtīgi iepirkuma maisiņos ietītus, stipri sasmaržotus un ar līmlenti aplīmētus papīra vīstokļus, kuros atradās vairāk kā kilograms baltas pulverveida vielas. Šādu vielu atklāja arī automašīnas vadītājam piederošajā atslēgu piekariņā, kā arī automašīnas vadītāja dzīvesvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Policija pēdējos gados rosinājusi apsūdzēt 50 maksātnespējas administratorus

LETA, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policija (VP) kopš 2016.gada saņēmusi vairākus simtus iesniegumu par iespējamām nelikumīgām darbībām maksātnespējas procesu gaitā un kopš tā laika likumsargi prokuratūrai rosinājuši sākt kriminālvajāšanas pret 50 maksātnespējas administratoriem, skaidroja VP.

2016.gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 34 epizodēm pret 16 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosinājusi sākt kriminālvajāšanu par krāpšanu, piesavināšanos un dokumentu viltošanu.

Pagājušā gadā kriminālvajāšanai VP kopā nosūtīja 16 kriminālprocesus ar 45 epizodēm pret 27 maksātnespējas administratoriem. Policija ierosināja sākt kriminālvajāšanu par piesavināšanos, tiesas nolēmuma neizpildīšanu, patvarību, maksātnespējas procesa kavēšanu, dokumentu viltošanu, izspiešanu organizētā grupā, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

2018.gada piecos mēnešos VP kriminālvajāšanai ir nosūtījusi septiņus kriminālprocesus ar 13 epizodēm pret septiņiem maksātnespējas administratoriem par piesavināšanos. Šogad VP sākti četri kriminālprocesi pret maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums šodien atbalstīja Ģenerālprokuratūras aicinājumu izdot kriminālvajāšanai deputātu Juri Jurašu (JKP) saistībā ar kriminālprocesu par valsts noslēpuma izpaušanu.

Šādu lēmumu atbalstīja 73 deputāti, pret bija 17 parlamentārieši.

Juraša izdošanu iepriekš atbalstīja arī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, kur par šādu lēmumu balsoja deviņi deputāti, bet četri bija pret.

Jurašs ir kritisks par šo lietu. Viņš pauda, ka Ģenerālprokuratūra šajā lietā maldina, bet lieta tiekot būvēta uz meliem un puspatiesībām. Turklāt šī esot vēršanās pret trauksmes cēlēju. Jurašs ir pārliecināts, ka šī lieta ir politiski motivēta, savukārt ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers darbojas kā «oligarhu advokāts».

Deputāts šodien Saeimas debatēs norādīja, ka tiesā pierādīs savu taisnību, kā arī mudināja parlamentu balsot tā, lai viņš nezaudētu šo iespēju. Pēc Juraša runas debatēs JKP deputāti piecēlās kājās un aplaudēja. Saeimas sēdē piedalījās arī tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīca kopš 2011. gada marta kļuvusi par oficiālo pārstāvi Spāņu firmas zīmolam Aragon Carmon un līdz ar to Latvijas tirgū piedāvā juvelierizstrādājumus no sudraba ar Swarovski kristāliem.

Par to liecina kompānijas sniegtā informācija. Šī sadarbība tika sākta, lai paplašinātu piedāvāto juvelierizstrādājumu sortimentu, sacīts Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcas 2010. gada finanšu pārskatā. Tajā arī minēts, ka kompānija, ņemot vērā pasaules finansiālas krīzes nosacījumus, plāno attīstīt jaunas iespējas biznesam, tajā skaitā piesaistīt partnerus no Eiropas savienības valstīm un Krievijas jaunu juvelierizstrādājumu modeļu izgatavošanai, izveidot krietni lielākas sadarbības iespējas ar vairumtirgotājiem Latvijā, kā arī apsekot un veidot sadarbību ar mazajiem patērētājiem.

Interneta vietnē atrodamā informācija liecina, ka Spānijas kompānija Aragon Carmona ir ģimenes uzņēmums ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi sudraba rotaslietu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu juvelierizstrādājumu tirgotāja SIA Grenardi biznesa attīstību un mērķu īstenošanai nepieciešamos apgrozāmos līdzekļus, Luminor banka uzņēmumam piešķīrusi 1,5 miljonus eiro aizdevumu.

SIA Grenardi nodarbojas ar augstas klases juvelierizstrādājumu tirdzniecību. Ar ekskluzīvām tiesībām uzņēmums pārstāv vairākus labi pazīstamus un prestižus starptautiskus rotaslietu zīmolus. Grenardi ir izveidojis arī vairākus savus zīmolus, piemēram, klasisko briljantu kolekciju Due, rotaslietu kolekciju sadarbībā ar bijušo Valsts prezidenti Vairu Vīķi – Freibergu VVF Rotājies Latvija, izsmalcinātu un mūsdienīgu zīmolu Lilly Spring, juvelierizstrādājumu kolekcijas bērniem u.c.

“Grenardi ir juvelierizstrādājumu mazumtirdzniecības tīkls Latvijā ar plašu piedāvājuma klāstu, ko nākotnē plānots vēl paplašināt. Uzņēmumam ir svarīgi saviem klientiem nodrošināt visaugstāko servisu. Ar bankas piešķirto finansējumu plānojam to vēl vairāk attīstīt, tajā skaitā tuvākajos gados atverot jaunas tirdzniecības vietas Rīgas centrā,” saka SIA Grenardi valdes locekle Alīna Spriņģe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien piekrita kriminālvajāšanas sākšanai pret 13.Saeimas deputātu Aldi Adamoviču (JV) par, iespējams, veiktu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Ģenerālprokuratūra lūdza Adamoviču izdot kriminālvajāšanai saistībā ar trim Krimināllikuma pantiem, proti, krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojumu.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka teica, ka prokurors Ando Skalbe tuvākajā laikā plāno pieņemt lēmumu par apsūdzības celšanu Adamovičam, taču konkrēts termiņš nav noteikts.

Adamovičs debatēs norādīja, ka ir gatavs sadarboties un sniegt skaidrojumus ģenerālprokuratūrai un, ja nepieciešams, aizstāvēt savu viedokli tiesā. Deputāts uzsvēra, ka nav ļaunprātīgi vai ar viltu izmantojis deputātu kompensācijas, ko piešķirt deputātiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas. Politiķis norādīja, ka pats balsos par savu izdošanu un aicina arī kolēģus balsot par.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra vērsusies Saeimā, lūdzot izdot kriminālvajāšanai deputātu Ati Zakatistovu (KPV LV).

Neminot personas vārdu, Prokuratūras pārstāve Laura Majevska informēja, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors šodien vērsās Saeimā ar ierosinājumu par piekrišanas došanu kriminālvajāšanas sākšanai pret deputātu par Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Minētais pants paredz atbildību par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa.

Prokuratūra norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta Lietuvas pilsoņa izdošanu kriminālvajāšanai

, 27.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šodien, 27.novembrī, pieņēmis rīkojumu par Lietuvas Republikas pilsoņa, 1975. gadā dzimušā Remigija Uleviča izdošanu Krievijas Federācijai (KF) kriminālvajāšanai, informēja Tieslietu ministrija.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, saskaņā ar spēkā esošo Eiropas Padomes 1957.gada 13.decembra konvenciju par izdošanu, 2007. gada 2.augustā Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūrā tika saņemts KF ģenerālprokurora vietnieka A. Zvjaginceva lūgums par Lietuvas Republikas pilsoņa R. Uleviča izdošanu KF kriminālvajāšanai.

KF Maskavas apgabala Istrinskas iekšlietu pārvaldē 2005. gada jūlijā tika ierosināta krimināllieta un pieņemts lēmums par R. Uleviča saukšanu pie kriminālatbildības pēc KF kriminālkodeksa 264. panta otrās daļas Ceļu satiksmes noteikumu un transporta līdzekļu ekspluatācijas neteikumu pārkāpšana. Šis KF kriminālkodeksa pants paredz iespējamo sodu – brīvības atņemšanu līdz pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Saeimas sēdē Juraša vietā «nosēdināta» deputāta fotogrāfija uz kartona

LETA, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas Saeimas sēdē kriminālvajāšanai izdotā deputāta Jura Juraša (JKP) vietā bija «nosēdināta» deputāta fotogrāfija uz kartona.

Parlamentārieši arī izmantoja iespēju jokot par šo bildi, piemēram, deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (S) kāda jautājuma skatīšanas laikā no Saeimas tribīnes norādīja, ka arī «deputāts Jurašs» atbalsta attiecīgo priekšlikumu.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Krišjānis Feldmans skaidroja, ka deputāta fotogrāfijas izvietošana ir simbolisks žests, lai parādītu, ka JKP aizvien ir stipra un saliedēta komanda, kas turpinās runāt par jautājumiem, kas vairo trauksmes cēlēju aizsardzību un cer, ka pēc iespējas ātrāk Jurašam izdosies pierādīt savu taisnību attiecīgajā procesā.

Feldmans pauda, ka Jurašam ir liels sabiedrības atbalsts un ka pašlaik politiķis neplāno nolikt Saeimas deputāta mandātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzsācis divus kriminālprocesus par juvelierizstrādājumu kontrabandu lielā apmērā, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Šā gada 9.septembrī VID Muitas kriminālpārvaldē tika uzsākts kriminālprocess pēc krimināllikuma 190.panta otrās daļas par kontrabandu lielos apmēros. Latvijas Republikā caur lidostas Rīga muitas kontroles punktu nedeklarētā veidā centās ievest zelta un sudraba juvelierizstrādājumi - kopumā vairāk kā 6,5 kg, ar kopējo vērtību USD 82 231. Zelta un sudraba izstrādājumus centās ievest kāda Latvijas Republikas nepilsone, kura ielidoja no Turcijas. Kriminālprocesa ietvaros šai personai piemērots aizliegums izbraukt no valsts un sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana.

Savukārt 5. septembrī lidostā Rīga VID Rīgas Muitas reģionālās iestādes darbinieki, veicot Lietuvas pilsoņu, kuri ielidoja no Turcijas, bagāžas apskati, atklāja nedeklarētu preci. Apskates laikā konstatēja, ka ievestas ASV dolāru naudas zīmes ar kopējo vērtību USD 48 900 un 443 vienības juvelierizstrādājumu, tai skaitā ķēdītes, auskarus un gredzenus, no baltā un dzeltenā zelta ar un bez nezināmas izcelsmes akmeņiem. Saskaņā ar Latvijas krimināllikuma 190.p., lietas materiāli, konstatētās mantas un naudas zīmes, kā arī abas personas tika nodotas VID Muitas krimin��lpārvaldes darbiniekiem, lietas tālākai virzībai. Ir uzsākts kriminālprocess pēc krimināllikuma 190.p. trešās daļas par kontrabandu lielā apmērā, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kriminālprocess politikā ir vecs kā pasaule

Sandris Točs, speciāli DB, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā dēvētās «oligarhu lietas» uzsākšana 2011.gada maijā bija iemesls ziņu speciālizlaidumiem dienas vidū, bet kriminālprocesa izbeigšanas dienā 2016.gada decembrī KNAB neizplatīja pat preses relīzi. Vai kriminālprocesa izmantošana politikā ir savienojama ar tiesiskas valsts būtību, intervijā stāsta zvērināts advokāts Egons Rusanovs.

Fragments no intervijas

Vai pieļaujams kriminālprocesu izmantot kā ieroci politikas veidošanai, kā tas notika ar tā dēvēto «oligarhu lietu», ar kuru pamatoja Saeimas atlaišanu, bet kura tagad vispār ir izbeigta, atzīstot, ka nekas nav noticis?

Kriminālprocess kā atmaskošanas un sodīšanas procedūra par aizliegto ir valsts varas instruments. Turklāt vecs kā pati pasaule. Vismaz tā uzskata nopietni tiesību vēsturnieki. Tas tā bijis vienmēr, ir un arī, jādomā, būs. Tas ir jāsaprot un jāpieņem. Taču tas nozīmē arī to, ja mēs dzīvojam tiesiskā valstī, tad mums vismaz jācenšas, lai kriminālprocess tiktu izmantots tiem mērķiem, kam tas ir paredzēts, nevis politisko vēlmju un citu kaislību apmierināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Tiesībsargs lūdzis sākt kriminālprocesu pret VID ģenerāldirektori

Lelde Petrāne, 10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs Juris Jansons vērsies prokuratūrā, lūdzot sākt kriminālprocesu pret vairākām Valsts ieņēmumu dienesta un Finanšu ministrijas amatpersonām, tostarp pašreizējo VID ģenerāldirektori Neliju Jezdakovu.

Par to vēstīja LTV raidījums de facto. Raidījums ziņoja, ka tiesībsargs amatpersonām pārmet nolaidību, kuras rezultātā no nodokļu maksātājiem nepamatoti iekasēti nodokļi un soda naudas vairāk nekā 60 miljonu latu apmērā.

Strīds starp tiesībsargu un VID saistīts ar cilvēkiem, kuri pirmskrīzes laikā nodarbojās ar nekustamo īpašumu biznesu. Tolaik tikai ļoti retus darījumus uzskatīja par saimniecisku darbību, un vairums spekulantu veikto pārdevumu ar nodokli netika aplikti. Vēlāk likumdošana mainījās, un VID attapās, ka pastāv iespēja paplāno valsts maku padarīt daudz biezāku, un veica nodokļu auditus 320 cilvēkiem, secinot, ka pārbaudītajiem jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopā 65,4 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru