2017. gads lauksaimniecības un pārtikas nozarē bijis neviennozīmīgs un, visticamāk, ieies vēsturē ar sviesta bumu, otrdien žurnālistiem sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2016. gada septembrī zemākā sviesta cena bija 6,51 eiro/kg, bet pašlaik sviesta vidējā cena Rīgas lielveikalu ķēdēs ir 10,68 eiro/kg. Tas nozīmē, ka sviesta cenas pieaugums bijis par 64%. Sviesta ažiotāža Igaunijā, pēc Gulbes paustā, gan bijusi lielāka, jo tur ir pilnas noliktavas ar franču, poļu sviestiem un savu ražotāju preci ir grūti pārdot. Globālā sviesta cena bija sasniegusi pat 7 tūkstošus eiro/t, bet tagad tā sarukusi līdz 4,3 tūkstošiem eiro/t.

Gulbe arī atgādina, ka ažiotāžas laikā visvairāk nopelna nevis ražotājs, bet gan kāds no starpniekiem.

Piena nozarē savukārt sarežģītais periods beidzies un vairs netiek prognozētas tik zemas iepirkumu cenas, kādas tās bija 2015. un 2016. gadā. Tomēr, salīdzinot ar citām ES valstīm, piena iepirkuma cenas Latvijā ir zemas. Iemesls tam ir neefektīvā piena pārstrāde. Gulbe sacīja, ka situācija uzlabojas, jo piena pārstrādātāji meklē un atrod jaunus tirgus. Latvijā parādās jauni produkti ar augstu pievienoto vērtību, modē nāk produkti ar olbaltumvielām, grieķu jogurti. Arī paši pārstrādātāji pievēršas piena ražošanai, piemēram, Preiļu sieram ir moderna ferma, arī citiem uzņēmumiem pieder fermas. Turklāt neesot jāsatraucas, ka govju skaits Latvijā samazinās, jo pieaug produktivitāte.

Agru vai vēlu sviesta cenu «burbulis» pasaules tirgū plīsīs un, ja tobrīd citu piena produktu cenas nemainīsies, iespējams arī piena iepirkuma cenu samazinājums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Viņš atzina, ka šī vasara bija raksturīga ar augstu sviesta cenu pasaules tirgū, kas ir diezgan unikāla situācija pēdējo desmit gadu laikā. Tajā pašā laikā pārējo piena produktu, kuriem nav augsts tauku saturs, cenas ir mainījušās minimāli. Pateicoties balansam starp būtisku sviesta cenas pieaugumu un nelielu pārējo piena produktu cenu pieaugumu, piena iepirkuma cena tirgū saglabājas relatīvi augsta un Latvijā turas pie 30 centiem par vienu kilogramu. Nedaudz augstāka tā ir atsevišķās Eiropas valstīs. «Agrāk vai vēlāk sviesta cenu «burbulis» plīsīs un, ja tajā brīdī citu produktu cenas nemainīsies, pieļaujams arī piena iepirkuma cenas kritums,» teica Šolks. Patlaban gan nav iespējams prognozēt, kad sviesta cena sāks sarukt.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Lai gan Eiropas Savienībā (ES) sviesta cenas sāka pazemināties jau pagājušā gada septembrī, Latvijā sviesta cena pērn novembrī bija par 51% augstāka nekā pirms gada, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka ES sviesta cenas jau pērn septembrī sāka pazemināties, bet jo īpaši straujš kritums notika pagājušā gada oktobrī un novembrī. Pērnā gada novembra vidū sviesta cena bija 5,3 eiro kilogramā, kas ir tikai par 28% augstāka nekā pirms gada.

Tikmēr Latvijā, pretēji tendencēm ES, sviesta cena līdz šim turpina pieaugt, pērn novembrī sasniedzot 5,89 eiro kilogramā, kas ir par 51% vairāk nekā pirms gada.

ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati arī liecina, ka ES turpināja pazemināties arī vājpiena pulvera cena, kas pērn novembra vidū ES vidēji sasniedza 1,51 eiro kilogramā un bija par 26% mazāka nekā pirms gada. ES intervences krājumos esošo vājpiena pulvera krājumu pārdošana nesekmējas. Pēdējā pārdošanas konkursā pērn 14.decembrī EK noraidīja visus iesniegtos pārdošanas piedāvājumus.

Sviesta trūkums Francijā tiek raksturots kā sliktākais kopš Otrā pasaules kara beigām un, lai gan maizniekiem tas ir liels izaicinājums, viņi pagaidām atsakās padoties finansiālajam spiedienam izmantot margarīnu, vēsta thelocal.fr.

Visā valstī veikaliem ir arvien grūtāk piepildīt plauktus, un ainas ar tukšiem plauktiem kļūst ierastākas.

«Piena trūkuma dēļ mūsu piegādātāji nevar izpildīt pasūtījumus,» šādi paziņojumi lasāmi veikalos pie sviesta plauktiem.

Kā vēstīts, Latvijā sviestam ir būtiski palielinājusies cena, bet sviesta deficīts nav novērots.

LASI ARĪ:

Eiropas Savienībā sviesta cena gada laikā pieaugusi par 84%

FOTO: Cenu izmaiņas gada laikā dažādās preču un pakalpojumu grupās

Sviesta cena sasniegusi rekordu, pēdējā mēneša laikā atsevišķiem zīmoliem pārsniedzot pat 13 eiro/kg. Šāda cena nedz Latvijā, nedz Eiropā nav novērota pēdējo divdesmit gadu laikā. Arī oficiālie Eiropas piena nozares dati liecina – sviesta cena jūlija pēdējā nedēļā ir par 93 % augstāka, nekā pirms gada šajā pašā laikā.

Iemesls cenu kāpumam ir pavisam vienkāršs – pieprasījums pēc piena taukiem ir tik liels, ka ražotāji nespēj to nodrošināt. Un kur preces deficīts, tur cenas aug. Proti, pēdējā pusgada laikā strauji kāpusi vajadzība pēc dabīgā produkta un, izrādās, ražotāji un pārstrādātāji tam nav gatavi. Sviesta noliktavas ir tukšas, izejvielas trūkst un tas notiek vasaras pilnbriedā, kad tradicionāli zemnieku saimniecībās piena saražo visvairāk. Daži ražotāji neslēpj, ka vajadzība pēc tradicionālā sviesta pieaugusi daudzkārt.

Sviesta cena – rekordaugsta

Šobrīd nav skaidrs, kas notiks ziemā, kad saražotā piena daudzums samazināsies.

Sviesta deficītam Zviedrijā turpinoties jau otro mēnesi, piensaimniecības nozare joprojām cīnās, lai apmierinātu pieprasījumu, un plaukti lielveikalos vēl aizvien ir tukši, vēsta thelocal.se.

Sviesta deficīts esot saistīts ar ēdiena gatavošanas tendencēm, diētām un to, ka jaunieši «pagriež muguru» piensaimniecībai.

«Vienlaicīgi vērojamas divas acīmredzamas tendences. No vienas puses pieprasījums pēc sviesta un krējuma pieaug, no otras puses ražošana pēdējo gadu laikā sarūk,» stāstījis Klaess Henriksons (Claes Henriksson) no Zviedrijas piena giganta Arla.

Zviedrijas TV šefpavāre Leila Lindholma, kura savos kulinārijas padomos ieteikusi izmantot sviestu, ir viena no tām, kuru Zviedrijas plašsaziņas līdzekļi vaino šī produkta trūkumā.

«Tas ir ļoti glaimojoši, ka viņiem jādomā, ka man ir tik liela ietekme uz Zviedrijas sabiedrību, bet es uzskatu - tas ir mazliet pārspīlēti,» komentējot šo viedokli, sacījusi pati šefpavāre. Pēc viņas domām, ir vairāki iemesli, kādēļ zviedri izvēlas pilntauku produktus, nevis «vieglākus».

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena turpina pieaugt un šogad augustā salīdzinājumā ar pagājušā gada augustu sviesta cena palielinājusies par 84%, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Vienlaikus ZM pārstāvji norāda, ka arī pārējiem produktiem cenas attīstās labvēlīgi, izņemot vājpiena pulveri, kam cena pazeminās. Eiropas Komisijas (EK) eksperti pieļauj, ka sviesta cenu kāpums var atkal izraisīt sviesta aizstāšanu patēriņā ar augu taukiem.

Tāpat ministrijā atzīmēja, ka ES krājumos ir apmēram 360 000 vājpiena pulvera, kas iepirkti, sākot no 2015. gada. Šā gada augustā un septembrī ES bija atsākusies vājpiena pulvera pārdošana intervencē, taču no 1. oktobra intervences mehānismi ES vairs nav pieejami.

Piena produktu eksportā pasaules mērogā kopumā joprojām pozitīvas tendences. ES sekmīgs vājpiena pulvera eksports - šā gada septiņos mēnešos vājpiena pulvera eksports pieaudzis par 39% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. ES sviesta eksports jūlijā par 56% pieaudzis uz ASV. ASV šā gada septiņos mēnešos par 4% izdevies kāpināt sviesta, par 22% - siera un par 15% vājpiena pulvera eksportu.

Gada laikā - kopš 2016. gada augusta - cenas pieaugušas vistas gaļai, griķiem un sviestam. Kopumā vidējās piena un gaļas cenas ir samērā stabilas. Toties lētākas kļuvušas auzu pārslas un tomātu sula, novērojusi Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Fotogalerijā skatāmas cenu izmaiņas produktu grupām 2016. un 2017. gada augustā!

LTA norāda, ka periodā kopš gada sākuma gaļas produktu cenas veikalos vērojamas samērā stabilas, izņemot vistas gaļu, kas salīdzinot ar iepriekšējo gadu kļuvusi dārgāka par vairāk kā 20% un šobrīd 1 kg (broilers) maksā 3.22 eiro.

Bakalejas preču grupā vērojama cenu stabilitāte, un izmaiņas ir visai nelielas salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu. Nemainīga palikusi cukura vidējā cena. Ievērojamākais kāpums – griķiem, cena pieaugusi par 24%. Tie kļuva «skandalozi» 2010.gadā, kad griķu cena dažu dienu laikā palecās par 67%. Daudzviet veikalos tie nebija nopērkami, jo patērētāji, uztraucoties par tālāku cenu kāpumu un iespējamo deficītu, kāds jau piemeklējis Krieviju, griķus izpirka pastiprināti, norādā asociācija.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Eiropas Savienībā (ES) sviesta cena pēc ilgākas lejupslīdes šā gada februārī ir nedaudz pieaugusi, kamēr Latvijā tā februārī kritusies par 2% - līdz 5354 eiro tonnā, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

ES sviesta cena šogad februārī bija 4550 eiro tonnā, kas ir 2% pieaugums salīdzinājumā ar janvāri. Tikmēr šā gada marta otrajā nedēļā Latvijā sviesta cena atkal pieauga par 2% salīdzinājumā ar marta pirmo nedēļu, bet ES sviesta cena šajā periodā pieauga par 1%.

Līdzīga tendence kā sviesta cenām februārī ES attiecīgajā mēnesī bija vērojama arī Čedaras siera cenām, kas pieauga par 2% līdz 3200 eiro tonnā salīdzinājumā ar janvāri, kad ES Čederas siers maksāja 3126 eiro tonnā. Latvijā Čederas siers februārī maksāja 2696 eiro tonnā, kas ir 1% samazinājums salīdzinājumā ar janvāri.

Tikmēr ES februārī joprojām turpināja pazemināties vājpiena pulvera cena, nokrītoties par 2% - līdz 1383 eiro tonnā, neraugoties uz ražošanas apjomu samazināšanos. Latvijā vājpiena pulvera cena šogad februārī bija 1157 eiro tonnā, kas ir par 26% mazāk nekā janvārī.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT 1 un biedrību "Mārketinga padome" 30. augustā organizē Latvijā ražotā sviesta un pasterizētā piena konkursu, kurā piedalīsies 11 piena pārstrādes uzņēmumi ar 21 produktu paraugu.

Konkursa rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks 12. starptautiskās pārtikas izstādes "Riga Food 2007" atklāšanas ceremonijas laikā, 5. septembrī.

Konkursu mērķis ir apkopot un izcelt labāko piena un sviesta ražošanas uzņēmumu un meistaru pieredzi, kā arī popularizēt Latvijā ražotu piena produktu lietošanu iedzīvotāju uzturā.

Kā norada LPCS biroja vadītāja Daiga Nolberga: "sviests jau no pagājušā gadsimta sākuma ir viens no būtiskākajiem Latvijas eksporta produktiem. Latvijas iedzīvotāji allaž augstu novērtējuši vietējā ražojuma kvalitatīvos un gardos piena produktus, un jau septīto reizi rīkotais piena produktu konkurss allaž ir gardēžu gaidīts pasākums".

Sviesta cenām Latvijā tuvākajos mēnešos vajadzētu kristies salīdzinājumā ar esošo cenu līmeni, aģentūrai LETA prognozēja Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) vadītāja Ingūna Gulbe.

Viņa pastāstīja, ka kopumā piena produktu cenām Latvijas veikalos nevajadzētu kāpt. Sviesta cenām, kas pērn būtiski palielinājās, vajadzētu samazināties. Globālajā tirgū sviesta cenām ir tendence samazināties jau kopš pērnā gada. Lai arī Latvijā patlaban sviesta cena vēl ir salīdzinoši augsta, paredzams turpmāks sviesta cenu kritums.

AREI vadītāja piebilda, ka kopumā vairumam pārtikas produktu Latvijā cenas šogad saglabāsies stabilas, ar nelielu pieauguma tendenci. Vairumā gadījumu pārtikas cenām nav pamata samazināties, jo palielinājusies minimālā alga, ko lauksaimniecībā un pārtikas rūpniecībā saņem liels īpatsvars cilvēku. Tāpat šogad ir augstāks akcīzes nodoklis degvielai un gāzei, līdz ar to ražošanas process nav kļuvis lētāks un nav pamata cerēt, ka pārtika Latvijā kļūs lētāka. Taču nav arī tādas pārtikas produktu grupas, kur tuvākajā cenas būtiski kāps.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Piena iepirkuma cenas Latvijā atlikušajos vasaras mēnešos varētu saglabāties esošajā līmenī, savukārt tās prognozēt turpmāk pagaidām ir pāragri, aģentūrai LETA sacīja Kazdangas piena pārstrādes uzņēmuma Elpa valdes priekšsēdētājs Gundars Sisenis.

Viņš pastāstīja, ka patlaban piena iepirkuma cenām ir tendence stabilizēties, un turpmākajā vasarā nav gaidāms straujš cenu kāpums. Turpretī to, kādas cenas būs šā gada pēdējā ceturksnī, ir grūti pateikt. Tas būs atkarīgs no situācijas Eiropas tirgū. Tāpat piena iepirkuma cenas turpmākajos mēnešos ietekmēs arī klimatiskie apstākļi, piemēram, nokrišņu daudzums Latvijā, kas iespaido lopbarības kvalitāti un, attiecīgi, piena izslaukumu un piena kvalitātes rādītājus.

«Ja rudenī agrāk uznāks salnas, nelielie un vidējie zemnieki, kam nav atbilstošas tehnikas iespējas, nevarēs ātri un operatīvi sagatavot skābsienu vai sauso sienu. Tādā gadījumā barībai nebūs attiecīgā kvalitāte. Proteīna saturu lopbarībā varētu ietekmēt novēlotā vasaras sākšanās, vēsais laiks un saules trūkums, līdz ar to lopbarības kvalitāte var nebūt pietiekamā augsta. Tas, katrā gadījumā, ietekmēs izslaukumu, piena ražošanu un arī kvalitātes rādītājus,» sacīja Elpa valdes priekšsēdētājs, neizslēdzot, ka rudenī, kad būs jāsāk izbarot šovasar sagatavoto lopbarību, piena izslaukums var kristies un piena iepirkuma cena mainīties.

Piena ražotāju prasītie līdzekļi atbalstam 3,5 milj. Ls apmērā netiks atrasti - lauksaimnieki šo naudu var pat negaidīt. To intervijā Db apstiprina zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Viņš arī norāda, ka nākotnē Latvijā var palikt tikai viens liels piena pārstrādātājs.

Lai stabilizētu situāciju piena nozarē, Zemkopības ministrija ir radusi iespēju atvēlēt 2,5 milj. Ls, taču paši lauksaimnieki uzsver, ka ar to ir ievērojami par maz. Kādu redzat problēmas risinājumu?

Zemnieki ir devuši jums laiku līdz 15. maijam atrast trūkstošos 3,5 milj. Ls. Vai jūsu teiktais nozīmē, ka viņi var pat negaidīt?

Viņi tiešām var negaidīt - šāda papildu summa netiks atrasta. Ir 2,5 milj. Ls. Ja valsts budžets tiešām pildīsies labi, tad mēs varēsim pārskatīt subsīdiju izmantošanu kā tādu, bet pašlaik tam nav pamata.

Un tomēr — kādu jūs redzat risinājumu piensaimnieku problēmām?

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Policija Norvēģijā arestējusi divus zviedrus, kuri centušies pārdot 250 kilogramus kontrabandas sviesta par 250 kronām (apmēram 19 latiem) gabalā, ziņo thelocal.se.

Katras sviesta paciņas svars bijis 500 grami.

Kā vēstījuši vietējie mediji, abi vīrieši atzinušies, ka devušies uz Norvēģiju, lai gūtu sev materiālu labumu no valstī valdošā sviesta deficīta. Sviests pirkts Zviedrijā.

Pēc kontrabandas sviesta nonākšanas policijas rokās - par šausmām daudziem norvēģiem - tas tikšot iznīcināts.

Kā stāstījusi kāda ierēdne, šis incidents ir neparasts, taču nav nekas negaidīts. «Mēs esam dzirdējuši par «melnā» tirgus cenām,» viņa teikusi.

Norvēģijas mediji vēsta, ka norvēģu «straumes» šobrīd plūst pāri robežai, lai Zviedrijā iegādātos kāroto produktu.

Latvijā šā gada deviņos mēnešos iepirkts par 4% mazāk piena nekā pērn. Piena ražotāju skaits piecos gados sarucis uz pusi.

Latvijas iedzīvotāji pienu tikai nedaudz vairāk par pusi saņem no Latvijas ražotājiem, un zemniekus sagaida kārtējā dabīgās atlases kārta, tāds ir Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) priekšsēdētāja Jāņa Šolka piensaimniecības nozares raksturojums, kā vienīgo risinājumu saredzot pašmāju produkcijas patēriņa palielināšanu.

«2017. gadā šogad iztrūkstošie 4% vai 25 tūkstoši tonnu piena tika pārstrādāti industriālajos produktos, kas pamatā ir sausais vājpiens. Šobrīd iepirktā piena apjoms valstī ir pietiekams un iepirkuma cena – aptuveni 0,29 eiro – līdz jaunajam gadam ar nelielām izmaiņām varētu saglabāties stabila,» tā J. Šolks.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!