Visa International paziņo, ka šobrīd tās dalības bankas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Čehijā, Ungārijā, Kazahijā, Polijā, Krievijā un Slovākijā kopā ir izdevušas vairāk kā 1 miljonu Visa un Visa Electron viedkaršu. Kopš 2002. gada decembra, kad Baltijā tika izsniegta pirmā viedkarte, to skaits šajās valstīs strauji audzis un pašlaik sasniedz 180 500. Līdz ar to 8 % no visām Baltijas valstīs izsniegtajām Visa kartēm ir viedkartes. Pārejā uz Visa viedkartēm visā Centrālās Eiropas un Austrumeiropas reģionā vienīgi Čehija (konvertētas 10.9 % Visa kartes) ir apsteigusi Baltijas valstis, kurām uzreiz seko Krievija (7.8 % konvertētas Visa kartes). Globālā vērtējumā Visa paredz, ka tās dalībvalstis līdz gada beigām izsniegs 115 miljonus viedkaršu, tādejādi vēl vairāk patērētājiem pasaulē sniedzot drošību, ātrumu un ērtību, ko piedāvā čipu tehnoloģija. Šo karšu izgatavošanas tehnoloģija atbildīs EMV globālajiem standartiem, kas nodrošinās sadarbspēju visā pasaulē. «Vēlos apsveikt Baltijas bankas ar ātrumu, kādā tās spējušas adaptēt sarežģīto tehnoloģiju. Pārejot uz viedkartēm, fiziskie un juridiskie klienti, kā arī finanšu institūcijas baudīs arvien augošas ērtības, norēķinu drošību un pieejamību. Pašlaik čipkartes izsniedz astoņas Baltijas bankas, un Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas starp līderiem Centrālās un Austrumeiropas banku vidū pārejā uz viedkartēm,» komentē Pjotrs Ščepanjaks, VISA International pārstāvis Baltijas reģionā.

Visa International un MasterCard International uzsāk sadarbību, lai izveidotu vienotas PIN koda ievadierīces — PII (PIN Entry Device — PED) drošības prasības un autorizēšanas procedūras. Abas kompānijas ir vienojušās standartizēt drošības prasības, testēšanas metodes un procedūras PII autorizācijai un cenšas panākt līdzīgas vienošanās arī ar pārējiem nozīmīgākajiem industrijas pārstāvjiem. Šāda veida sadarbība nodrošina, ka visas PII tiks autorizētas pēc vienotas un augstas drošības līmeņa sistēmas. Vienošanās mērķis ir uzlabot klientu datu ievades drošību, novēršot dažādu sistēmu konfliktējošās un nesavietojamās prasības. Sākot no 2004. gada 1.oktobra visas PII, kas pakļautas drošības testēšanai, tiks autorizētas pēc jaunām vienotām Maksājumu Karšu Industrijas PII Drošības Prasībām. Līdz tam laikam, Visa un MasterCard vienojušās abpusēji atzīt produktus, kas tiek apstiprināti ar pašreiz eksistējošajām Visa un MasterCard prasībām. Tommi Lassila, Visa pārstāvis Baltijas valstīs uzsver: «Maksājumu karšu sistēmas Visa un MasterCard sadarbojas, lai panāktu zemākas izmaksas jaunajām ierīcēm, kas paaugstina maksājumu drošību pārejas periodā uz viedkartēm. Tā kā Baltijas valstīs pāreja uz EMV standarta viedkartēm tiek sekmīgi realizēta, jaunā iniciatīva atbalsta vadošo maksājumu organizāciju centienus samazināt izmaksas un atvieglot banku, tirgotāju un maksājumu terminālu ierīkotājiem pāreju uz EMV viedkartēm.»

Gan visām valsts, gan arī privātajām struktūrām laika gaitā nāksies izmantot vienu vienoto e-parakstu. Tā intervijā Db apgalvo jaunieceltā īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Signe Bāliņa.

Kādus redzat savus galvenos uzdevumus, prioritātes, strādājot šajā amatā?

Galvenais uzdevums ir veicināt informācijas sabiedrības un e-pārvaldes attīstību Latvijā.

Ko vēlaties mainīt līdzšinējā ministrijas darbā?

Uzskatu, ka pašreizējā situācijā ir svarīgi vairāk strādāt ar tiem darbiem, kas ir vērsti uz e- pārvaldes attīstību – tiem, kas ir jādara valsts iekšienē. Nebūt nav mazsvarīgi tie darbi, kas saistās ar valsts tēla pozicionēšanu, ar pārējo ES dalībvalstu informēšanu par to, kāds mums ir progress informācijas sabiedrībā, taču pašreizējā brīdī ir svarīgāk strādāt, lai progress būtu straujāks, un tad, kad mums tas būs, varam runāt par visu pārējo.

Līdz šī gada 26. maijam Unibanka klientiem jau ir izsniegusi 5500 viedkaršu, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz sākotnēji plānoto apjomu — izsniegt 2500 viedkaršu līdz maija beigām. Plānots, ka līdz gada beigām Unibanka būs izsniegusi vairāk nekā 20 000 karšu ar iestrādātu mikroprocesoru. Viedkaršu projekta ietvaros Unibanka turpina veidot atbilstošu infrastruktūru darījumiem ar viedkartēm — jau šobrīd POS termināli tirdzniecības vietās ir uzstādīti ne tikai Rīgā, bet arī Siguldā, Jūrmalā un Daugavpilī. Ainārs Ozols: «Pieprasījums pēc viedkartēm liecina, ka klienti ir sākuši izprast viedkartes iespējas un ir gatavi izmantot jaunās tehnoloģijas. Tā kā drošība ir viena no būtiskākajām viedkartes priekšrocībām, viedkaršu saņemšanai aktīvāk ir pieteikušies tie klienti, kuri maksājumu kartes izmanto kā norēķinu līdzekli ikdienā, jo šai klientu grupai darījumu drošība ir svarīgs faktors.»

Restorānā «Humors un zupas» Unibankas, karšu apstrādes centra Bankserviss, kompānijas POINT un Mastercard International pārstāvju klātbūtnē tika veikts Latvijā pirmais darījums ar Eurocard/Mastercard viedkarti. Līdz ar šo transakciju Unibanka ir pilnībā pabeigusi EC/MC viedkaršu sertifikācijas un testēšanas procesu un ir gatava EC/MC viedkaršu izsniegšanai. Līdz gada beigām tiks pabeigta Unibankas POS terminālu tīkla pilnveidošana arī EC/MC viedkaršu pieņemšanai. Unibankas projektu vadītāja Vija Freimane: «Tas, ka mēs esam pirmā banka, kura ir gatava veikt darījumus ar VISA un Eurocard/Mastercard izdotajām viedkartēm, vēl vairāk nostiprina Unibankas līderpozīcijas maksājumu karšu tirgū. Mēs būsim arī pirmie, kas sāks izsniegt klientiem EC/MC kredītkartes un debetkartes ar iestrādātu mikroprocesoru. Paredzams, ka pirmās EC/MC viedkartes Unibankas klientiem tiks izsniegtas jau nākamā gada sākumā.» Oktobra sākumā Unibankas klienti lietoja gandrīz 33 tūkstošus VISA karšu, savukārt līdz gada beigām plānots izsniegt aptuveni 40 000 VISA karšu, kuros ir iestrādāts mikroprocesors. Līdz pilnīgai pārejai uz viedkartēm klientiem tiek izsniegtas tā sauktās hibrīdkartes, kurām ir gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pirmās VISA viedkartes Unibanka sāka izsniegt šī gada pavasarī.

Līdz 15. oktobrim pārtraukta elektroniskā paraksta viedkaršu izgatavošana, vēsta laikraksts Dienas bizness.

E-paraksta attīstītājs Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šobrīd veic sistēmas optimizāciju un procedūras maiņu e-paraksta viedkaršu ražošanā, tādējādi līdz 15. oktobrim karšu ražošana ir pārtraukta. «Viedkaršu personalizācija ir pietiekami sarežģīts un komplicēts process, kur jāievēro virkne drošības procedūru,» DB skaidro LVRTC valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta, atgādinot, ka tradicionāli citās valstīs e-paraksts viedkartēs tika ieviests reizē ar identifikācijas (ID) kartēm. Latvijā e-parakstu neieviesa reizē ar ID kartēm, kas, pēc viņa teiktā, ir bijis viens no iemesliem, kādēļ sākotnējais Latvijas pasta e-paraksta projekts un lielās pieprasījuma prognozes par izsniegto viedkaršu skaitu nepiepildījās, ar ko rēķinājās Latvijā esošie viedkaršu personalizētāji. Tādējādi viedkaršu izgatavošanas izmaksas uz vienību kļuva neadekvāti augstas un karšu personalizētājiem attiecīgais bizness kļuva neinteresants, turpina J. Bokta. Ietekmi uz pieprasījumu atstāja arī tas, ka paralēli viedkartēm tika ieviests virtuālais jeb e-paraksts «mākonī», kā arī e-paraksts, pieejams ID kartēs. Pēdējie dati liecina, ka aptuveni puse no ID karšu saņēmējiem tajā aktivizējuši arī e-parak- stu. ID karšu izsniegšana deva stimulu kopējā e-paraksta lietošanas intensitātē, tomēr samazināja pieprasījumu pēc e-paraksta viedkartēm. Tādējādi esošais viedkaršu personalizētājs First Data pārtrauca sniegt šādu pakalpojumu. Vienlaikus J. Bokta atzīst, ka e-paraksta viedkaršu lietotāji ir tie, kas e-parakstu izmanto bieži un regulāri.

2008.gada 6.maijā – Intel Corporation, Samsung Electronics un TSMC (Taiwan Semiconductor Manufacturing Company) paziņoja par sadarbību pārejā uz lielākām 450mm silīcija plāksnēm (mikroshēmu sagatavēm), sākot ar 2012. gadu.

Pāreja uz lielākām plāksnēm veicinās pusvadītāju nozares attīstību un palīdzēs uzturēt pamatotu ražošanas un lietošanas cenu struktūru nākotnē.

Vēsturiski lielāku silīcija plākšņu izmantošana ļauj ražot pusvadītājus par mazāku cenu. Lielākas plāksnes ļauj samazināt ražošanas izmaksas uz vienu mikroshēmu. Turklāt, lai efektīvāk izmantotu enerģiju, plāksnes un citus resursus, lielāku plākšņu izmantošana var palīdzēt samazināt resursu izmantojumu kopumā katrā mikroshēmā. Piemēram, pāreja no 200mm plāksnēm uz 300mm plāksnēm palīdzēja samazināt gaisu piesārņojošu izmešu un globālo sasilšanu veicinošu vielu daudzumu no katras mikroshēmas, un, pārejot uz 450mm plāksnēm, arī ir sagaidāms samazinājums.

Sabiedriskā medija koncepciju pienācis laiks pabeigt, bet pēc tam tā jāsāk īstenot nekavējoties. Tāpat ir nepieciešama pakāpeniska pāreja uz abonomentu maksām, vai arī sabiedriskā medija nodokli, uzskata Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Dienas Rīts viņš pastāstīja, ka pie jauna sabiedriskā medija koncepcijas strādāts jau veselu gadu un ir pienācis brīdis koncepciju nobeigt. Padomē pašlaik darbojas ekspertu grupa, kas nākamajā nedēļā prezentēs darba rezultātus. Tad arī tiek plānots pieņemt lēmumu par koncepciju.

A. Dimants arī norādīja, ka sabiedriskās televīzijas un radio attīstības iespējas nav izmantotas – tā, piemēram, abās raidorganizācijās tiekot veidoti portāli, bet vajadzētu vienu, kopīgu. «Mans redzējums – koncepciju jāsāk īstenot nekavējoties. Pirmo reizi Latvijā izveidojot sabiedrisko mediju. Nākošais uzdevums – izdarīt grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kurā jānorāda, ka mums ir sabiedriskais medijs,» klāstīja A. Dimants.

Ir pagājuši vairāk nekā divi dīkstāves mēneši, kas būtiski skāruši tūrisma nozari: tūrisma pakalpojumu sniedzēji Covid-19 krīzi izjuta vieni no pirmajiem, tiklīdz tika slēgtas valstu robežas.

Protams, tāpat kā citas nozares, arī tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi ir izmantojuši valsts atbalsta instrumentus - dīkstāves pabalstus un "Altum" aizdevumus. Līdz maija vidum dīkstāves pabalstus šajā nozarē saņēmuši 1318 uzņēmumu, pabalsti izmaksāti 13 795 darbiniekiem par kopējo summu vairāk nekā 8 miljoni eiro, kas ir 37 procenti no kopējās dīkstāves pabalstos izmaksātās summas. Tāpat tūrisma nozares uzņēmumi ir saņēmuši 5 miljonus eiro atbalstu finanšu instrumentu veidā no "Altum". Tomēr visnozīmīgākais atbalsts nozares restartēšanai būs sabiedrības iesaiste un tas, cik prasmīgi spēsim piesaistīt klientus tūrisma nozarei pēc Baltijas valstu iekšējo robežu atvēršanas. Vislabākais atbalsts, ko valsts var uzņēmumiem sniegt, ir ļaut tiem strādāt, bet, lai varētu strādāt tūrisma pakalpojumu sniedzēji, ir vajadzīgi tūristi. Liels atbalsts šajā ziņā būtu robežu atvēršana uz tām valstīm, kuras vīrusa izplatība skārusi mazāk.

Ministru kabinets 2018. gada 14. augusta sēdē apstiprināja Latvijas oficiālo pozīciju jautājumā par pāreju uz vasaras laiku, uzsverot, ka Eiropas Komisijai (EK), lemjot par pašreizējās kārtības izmaiņām, jāsaglabā vienota pieeja visā Eiropas Savienībā (ES).

Pēdējā gada laikā Eiropā ir aktualizējies jautājums par nepieciešamību pārskatīt pašreizējo pulksteņa pārregulēšanas kārtību ES, tāpēc EK nolēmusi apzināt ES valstu iedzīvotāju viedokli par spēkā esošo kārtību, kādā ES notiek pāreja uz vasaras laiku un atpakaļ.

Latvija atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas (pārejas uz vasaras laiku un atpakaļ), ja vasaras laiks ES vienoti tiks noteikts kā pamatlaiks, kas netiek grozīts un tiks nodrošināta harmonizēta pieeja visā ES. Šāds lēmums būtu optimāls ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko stāvokli un ievērojot pozitīvo vasaras laika ietekmi (ekonomiskā aktivitāte, veselības uzlabošanās), par ko liecina arī Ekonomikas ministrijas apzināto Latvijas nevalstisko organizāciju, institūciju un uzņēmēju paustais viedoklis.

2018. gada 28. oktobrī Latvijā un daudzviet citur pasaulē notiks pāreja atpakaļ no vasaras laika, kad pulksteņa rādītāji jāpagriež vienu stundu atpakaļ.

Latvijā pāreja atpakaļ no vasaras laika notiks svētdien, 28. oktobrī, plkst.04:00 (naktī no sestdienas uz svētdienu), pulksteņa rādītājus pagriežot vienu stundu atpakaļ. Pāreja uz vasaras laiku atkal notiks nākamā gada 31. martā, informē Ekonomikas ministrija.

Kā zināms, šā gada vasarā Eiropas Komisija veica Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju aptauju, lai noskaidrotu viedokli par nepieciešamību veikt izmaiņas pastāvošajā kārtībā sezonālajai laika maiņai (pāreja uz vasaras laiku pavasarī un ziemas laiku rudenī). Arī Latvijas valdība pauda savu viedokli, norādot, ka atbalsta vienotu dalībvalstu atteikšanos no divkāršās laika maiņas, vienlaikus uzsverot, ka jāsaglabā vienota un koordinēta pieeja visā ES attiecībā uz laika joslu noteikšanu.

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

66% Latvijas iedzīvotāju un 64% uzņēmēju atzīst, ka pāreja uz eiro viņiem vai viņu uzņēmumam bijusi ērta, liecina nedēļu pēc eiro ieviešanas veiktā Swedbank un TNS aptauja.

Savukārt ceturtā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu vadītāju (attiecīgi 26% un 25%), pārejot uz jauno valūtu, saskārušies ar kādām neērtībām.

Lai pāreja uz eiro nesagādātu nekādas neērtības, lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmumu (attiecīgi 65% un 61%) naudas uzkrājumus turēja bankas kontā, lai tur tie 1.janvārī automātiski konvertētos eiro.

Tāpat 40% iedzīvotāji priekšroku deva norēķiniem ar karti nevis skaidru naudu, bet 24% vēl decembrī centās iztērēt atlikušos latus. Savukārt 28% uzņēmumi vairāk izmantoja bezskaidras naudas norēķinus un 19% latu banknotes iemaksāja bankomātos. Arī iedzīvotāju vidū naudas iemaksas bankomāti bija populārākais veids latu iemaksai kontā – tos izmantoja 19% respondentu.

Ekonomiskā krīze un ierobežotie finanšu resursi liek meklēt risinājumus kā padarīt darbu efektīvāku un ļauj atteikties no ierastākiem, bet vienlaikus arī dārgākiem produktiem. Šis ir laiks, kad Latvijas valsts pārvaldes informatīvās sistēmas var spert izšķirošu soli pārejai no ierastā Microsoft Office licenzētā nodrošinājuma uz bezmaksas atvērtā pirmkoda programmatūru (APP).

Tieši krīze ir vispateicīgākais laiks neefektīgu ieradumu maiņai un pārejai uz labāku saimniekošanas modeli.

Faktiski neviens nenoliedz, ka atvērtā pirmkoda risinājumi principiāli neatpaliek no Microsoft produktiem. Galvenās iebildes pārejai uz atvērtajām tehnoloģijām ir šādas: programmatūras nomaiņa, darbinieku apmācīšana un turpmāka sistēmas uzturēšana galarezultātā nekādu ietaupījumu nedos. Šis arguments tiek balstīts uz apgalvojumu, ka neviens nevar sniegt konkrētus aprēķinus, kāds varētu būt ekonomiskais efekts, ja šāda pāreja notiku. Uzrādīt precīzus aprēķinus apgrūtina lielais dažādi interpretējamo faktoru skaits. Piemēram, nav iespējams precīzi aprēķināt cik izmaksā darbinieku apmācīšana darbam ar atvērtajām tehnoloģijām. Microsoft lobisti apgalvo, ka izmaksas ir lielas, taču prakse liecina, ka tās ir nenozīmīgas un darbinieki jaunās tehnoloģijas savu funkciju pildīšanai var apgūt pilnā apmērā dažās dienās. Tas noteikti neaizņem vairāk laika kā pārejot uz jauniem Microsoft produktiem. Piemēram, no XP uz Vista. To pašu var teikt arī par citiem faktoriem, tāpēc visprecīzākais efektivitātes kritērijs ir empīriskā prakse.

Balstoties uz Swedbank un Danske Bank noslēgto vienošanos, kuru tagad ir apstiprinājušas finanšu uzraudzības iestādes, Danske Bank klientu-privātpersonu apkalpošana pāries Swedbank pārziņā 4.jūnijā, informē AS Danske Bank.

Šajā datumā uz Swedbank automātiski tiks pārcelti visi šo klientu norēķinu konti, hipotekārie kredīti, patēriņa kredīti, noguldījumi un vērtspapīri. Lai pāreja būtu pēc iespējas gludāka, Danske Bank klienti tiek aicināti savlaicīgi vērsties Swedbank un pieteikt norēķinu karti un pieeju internetbankai.

Abas iesaistītās puses ir apņēmības pilnas nodrošināt pakalpojumu gludu pāreju un visu nepieciešamo palīdzību klientiem, kurus skar šī pāreja. Apkalpošanas pāreja Latvijā ietekmēs aptuveni 5500 klientus. Pārceļamo kredītu portfeļa apmērs ir aptuveni 108 miljoni eiro.

«Mēs pieliksim visas pūles, lai pāreja no vienas bankas uz otru viņiem būtu pēc iespējas nemanāmāka,» norāda Danske Bank Latvijā vadītājs Raivis Kakānis.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā atklāta virszemes pāreja. Tā savieno divus lielākos Austrumu slimnīcas stacionārus un būtiski atvieglos pacientu pārvešanu uz izmeklējumiem vai ārstu konsultācijām, kā arī padarīs komfortablākus pārvietošanās ceļus slimnīcas stacionāru iekštelpās.

Jaunizbūvētā virszemes pāreja savieno divus lielākos Austrumu slimnīcas stacionārus - "Gaiļezers" un "Latvijas Onkoloģijas centrs" -, bet līdz ar Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas klīnikas (NMPUK) paplašināšanas projekta īstenošanu jau tuvāko mēnešu laikā savienojums tiks nodrošināts arī ar NMPUK. Stiklotā pāreja ir mūsdienīga, gaiša un savieno abu stacionāru ēkas 2.stāva līmenī. Tā ir 500 metrus gara. Projektā paredzēts, ka jaunizbūvētā pāreja būs apsildāma, lai, pārvietojoties vai pārvedot pacientus starp stacionāriem, nebūtu jūtamas telpu temperatūras atšķirības un cilvēki justos komfortabli visās slimnīcas iekštelpās. Šāda savienojuma izveide starp stacionāriem nodrošinās pacientiem minimālu saskarsmes risku ar ārējo vidi, nodalot plūsmas un minimizējot arī infekciju izplatīšanās riskus.

Db.lv jau rakstīja, ka, sākot no šī gada 23.maija, Parex banka saviem klientiem sākusi piedāvāt jaunus pakalpojumus – viedkaršu PIN-kodu atbloķēšana un PIN-kodu maiņa bankas automātos, nedodoties uz banku un nemainot maksājuma karti. Lai uzzinātu, kādas iespējas šajā sakarā ir citu banku klientiem, Db.lv veica citu Latvijas banku aptauju.

Kas ir viedkartes?

Nordea Latvija pārdošanas un produktu attīstības vadītājs Ritvars Pavlovs: "Viedkartes ir plastmasas kartes ar iebūvētu atmiņu un mikroprocesoru, ko izmanto lietotāju identificēšanai vai naudas pārvedumiem. Viedkaršu nolūks ir kalpot par drošu elektroniskā paraksta nesēju."

DnB NORD Banka Karšu izdošanas un operāciju daļas vadītājs Maksims Tumanovs: "Viedkarte ir plastmasas kartīte, kurā ielīmēts mikročips - aktīvs informācijas nesējs, kas glabā un apstrādā datus par naudas līdzekļiem. Viedkarte ir pilnīgi droša pret zādzībām un nesankcionētu lietošanu, ko nodrošina PIN kods vai biometrija (piemēram, pirkstu nospiedums), vai arī foto."

Ko tur liegties, ar e-pakalpojumu un e-pārvaldes ieviešanu Latvijā iet gaužām grūti. Kurš gan vairs var saskaitīt, cik daudzu valdību deklarācijās nedaudz modificētā veidā rakstītas apņemšanās Māras zemē ieviest efektīvu e-pārvaldi? Līdz brīdim, kad politiķu un amatpersonu ikdienas leksikā ienāca vārdi «budžeta konsolidācija», Latvijā vairākās valdībās bija pat īpašs e-lietu ministrs.

Kaut arī neviens to nav skaitījis, šķiet, diezgan droši varam apgalvot, ka modīgās e-pārvaldes un visvisādu e-pakalpojumu izstrādē izlietotajiem pašu valsts budžeta un Eiropas Savienības līdzekļiem droši vien pietiktu kāda jauna slimnīcas korpusa vai bibliotēkas uzbūvēšanai... Re, skolēnu, pedagogu un vecāku līdz šim izbrāķētā portāla skolas.lv uzlabošanā vien Izglītības un zinātnes ministrija grasās ieguldīt vairāk nekā trīs miljonus latu.

Tik «tumsonīgie» Latvijas iedzīvotāji nez kādēļ nesteidz apgādāties ar drošu elektronisku parakstu viedkartēm, apgūt par Latvijas valsts portālu lepni nodēvētās interneta vietnes latvija.lv piedāvātos e-pakalpojumu labumus, tā vietā dodot priekšroku «sēdēšanai» pavisam citos, nu galīgi nevalstiskos portālos.

No 1.marta atsevišķās Vecrīgas ielās sāks darboties maksas autostāvvietas, taču norēķināties tajās varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņām.

Ņemot vērā īpašās prasības, kas piemērojamas vecpilsētas pieminekļu un vides aizsardzībai, Vecrīgā maksas stāvvietās netiks izvietoti citur pilsētā ierastie norēķinu aparāti, informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas projektu koordinators Dzintars Zaļūksnis. Par stāvvietas izmantošanu vecpilsētā nebūs iespējams maksāt skaidrā naudā vai ar viedkartēm, norēķināties varēs tikai ar mobilā tālruņa īsziņas (SMS) palīdzību.

Taču Rīgas domes satiksmes departamenta preses sekretārs Mareks Ivans pastāstīja, ka tiekot apsvērta iespēja, ka maksāt varēs arī Rīgas satiksmes kontrolieriem, kas dežurēs vecpilsētā. Jaunākā informācija liecina, ka maksas autostāvvietas tiks ieviestas pakāpeniski, un 1. martā sāks darboties sešas stāvvietas. Vēl neesot arī skaidri zināms, kas būs rakstīts uz ceļazīmēm, informējot par maksāšanas veidu, jo, piemēram, britu tūristi varētu nesaprast, ka saīsinājums SMS nozīmē mobilā tālruņa īsziņu. Jau ziņots, ka maksa par automobiļa novietošanu autostāvietā Vecrīgā par pirmo stundu būs 5 lati, par katru nākamo – 8 lati.

Lai pieteiktos e –talona personalizētajām viedkartēm ar atlaidi, SIA Rīgas satiksme klientu centrā Brīvības ielā 191 anketas jānogādā līdz 10. janvārim.

Visi klienti, kas būs iesnieguši pieteikšanās anketas un fotogrāfijas līdz 10. janvārim, saņems personalizētās viedkartes braucieniem sabiedriskajā transportā līdz 1. martam, kad Rīgas sabiedriskajā transportā stāsies spēkā jaunā e-talona sistēma.Ja anketas tiks iesniegtas vēlāk, uzņēmums viedkartes izgatavos, taču pēc 1. marta. Db novēroja, ka 9. janvāra pēcpusdienā klientu centrā bija izveidojusies apmēram 10 cilvēku rinda, lielākoties studenti ar jau aizpildītām anketām un pensionāri. Klientus apkalpoja viena darbiniece, kura vairākiem anketu iesniedzējiem aizrādīja, ka fotogrāfijām ir pārāk tumšs fons, tomēr anketas pieņēma. Jau ziņots, ka 1. martā Rīgas autobusos, trolejbusos un tramvajos stājas spēkā jaunā e – talona sistēma, un visām tām pasažieru grupām, kam pienākas atlaides braucienam transportā, jāpasūta personalizētas viedkartes.

Datoru Drošības tehnoloģijas, kas pārstāv antivīrusu kompāniju Kaspersky Lab informē,ka Microsoft plāno piedāvāt pati savu programmatūru cīņai ar spiegošanas programmām, piektdien paziņojis Bils Geitss. Pēc Geitsa vārdiem, Microsoft nodos lietotāju rīcībā programmatūru, kura palīdzēs atklāt kaitīgās programmas, un arī pastāvīgi to atjauninās. Microsoft vadītājs nepaskaidroja, kad šī programmatūra būs pieejama un cik par to būs jāmaksā. Neraugoties uz to, ka tiek gūti panākumi cīņā ar spamu un vīrusiem, Geitss atzina, ka ļaundabīgo un reklāmas programmu problēma kļūst arvien nopietnāka. Uzstājoties ar runu Datoru vēstures muzejā, viņš paziņoja: "Visa šī ļaundabīgo programmu lieta ir ļoti nepatīkama. Stāvoklis kļūst tik nopietns, ka ir pēdējais laiks ieguldīt līdzekļus tā uzlabošanā." Izrādās, ka minētā problēma skārusi arī pašu Geitsu. Viņš pastāstīja, ka ļaundabīgās programmas esot bijušas ieviesušās viņa mājas datoros, lai gan ne reizi neesot gadījies inficēties ar vīrusu. "Man dažos mājas datoros ir bijušas reklāmas programmas un citi krāmi," atzinās Geitss. Viņš sniedza šo paziņojumu piesātināta Sanfrancisko apkaimes apmeklējuma noslēgumā. Piektdien, dienas pirmajā pusē, Geitss uzrunāja inženierzinātņu studentus Kalifornijas Universitātē, Bērklijā. Vēl viena steidzami risināma problēma, pēc Geitsa domām, ir saistīta ar parolēm. "Nevienam nepatīk mainīt paroles," sūrojās Geitss. "Cilvēki izvēlas tādas paroles, kuras nemaz nav grūti uzminēt." Bils Geitss uzskata, ka datoru industrijai nāksies pāriet uz viedkartēm vai biometrisko datu izmantošanu lietotāju identificēšanai. Pēc viņa domām, šādām pārmaiņām būs nepieciešami pieci vai seši gadi. "Taču nav šaubu, ka mēs bez tā neiztiksim," ir pārliecināts Geitss. Atgādināsim, ka Microsoft plāno izlaist arī savu antivīrusu programmu, kas, pēc kompānijas sniegtās informācijas, iznāks kā atsevišķs maksas produkts. Pagaidām nav ziņu par tā iznākšanas termiņiem.

Rīga ar nākamo gadu taisās sarīkot «pilsoņu karu» – rīdzinieki pret pārējiem. Kā jau mūsdienīgā konfliktā, sitīs gan ne pa galvu, bet pa kabatu. Kā izrādās, visādi provinciāļi nobraukājot galvaspilsētas budžeta naudu, tāpēc turpmāk viņiem par braucienu Rīgas sabiedriskajā transportā būs jāmaksā uz pusi vairāk nekā patriciešiem.

Lielākā nejēdzība šai sakarā ir aplamais pretstatījums, ka krietnajiem rīdziniekiem domātos labumus notērē kaut kādi svešie. Šie paši Rīgas satiksmes (RS) budžeta tērētāji ir arī savu ienākumu tērētāji Rīgas ēdnīcās un krogos un dažnedažādās bodītēs kā preču un pakalpojumu pircēji, bez kuriem veikalniekiem klātos bēdīgi. Tā ka noskaust šai pilsētas ekonomikas labdaru armijai 20 santīmus par braucienu ir vienkārši maziski.

Līdz ar šā «pilsoņu kara» sākšanu ne mazāk nekrietna ir arī lielas iedzīvotāju daļas tūlītēja nonākšana ķīlnieku situācijā. Jo neba no laba prāta kāds Ogres vai Ķekavas iedzīvotājs ik dienu dzenas uz Rīgu – citas iespējas gluži vienkārši nav. Rīgas dome lēš, ka no tās subsīdijām RS «iedzīvojas» ap 100 tūkstošiem uz galvaspilsētu ik dienas braukājošo, un no viņiem drīzumā RS arī ņems dubultā tā vienkāršā iemesla dēļ, ka dēties šiem ļaudīm nav kur, un kādēļ gan tad nepaņemt?

No 3.marta pašvaldības maksas stāvvietas Vecrīgā tiks ieviestas sešos ielu posmos.

Maksas stāvvietas būs Grēcinieku ielas posmā no Mārstaļu ielas līdz Kungu ielai, Jēkaba ielas posmā no Smilšu ielas līdz Mazajai Trokšņu ielai, Kungu ielas posmā no Grēcinieku ielas līdz Kaļķu ielai, Smilšu ielā visā garumā, Zirgu ielas posmā no Meistaru ielas līdz Šķūņu ielai un Vaļņu ielas posmā no Smilšu ielas līdz Kaļķu ielai, liecina informācija SIA Rīgas Satiksme mājas lapā.

Maksas stāvvietu zonās būs uzstādītas ceļa zīmes, kas ceļu satiksmes noteikumos pieminētas kā maksas stāvvieta. Zem šīs ceļa zīmes būs uzstādītas divas papildzīmes. Pirmajā papildzīmē ietvertā informācija paziņos šīs maksas stāvvietas darbības laiku, tas būs no plkst.6 līdz 24. Otrā papildzīme ietvers informāciju par maksas stāvvietas zonu, tā būs apzīmēta ar burtu R.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers vēlas ieviest virkni valsts iestāžu pakalpojumu, kas būtu pieejami tikai ar elektronisko parakstu.

Vienlaikus paša elektroniskā paraksta apsaimniekošanu varētu pārņemt Satiksmes ministrijas pakļautībā esošais VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs. Satiksmes ministrijā Db norādīja, ka «tiek plānots e-paraksta risinājumu nodot VAS Latvijas valsts radio un televīzijas centrs, LVRTC,». Tādējādi šo nākotnē ļoti ienesīgo pakalpojumu pārvaldīs satiksmes ministra tiešā ietekmes zonā esošs uzņēmums, kura vadītājs šobrīd ir bijušais A.Šlesera padomnieks Lauris Dripe. Satiksmes ministrs domā, ka jānosaka valsts iestāžu pakalpojumi, kuri pieejami tikai e-paraksta lietotājiem. Piemēram, viņaprāt, šādus pakalpojumus varētu piedāvāt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) un Valsts ieņēmumu dienests (VID). «Kamēr e-paraksts nebūs jālieto obligāti, neviens to nedarīs,» tā A. Šlesers. «Jānosaka datums, ar kuru e-parakstu jāsāk izmantot obligāti, tad arī redzēsim, cik ātri un ērti tas ir,» uzskata arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Arī premjers Ivars Godmanis pauda, ka ir jābūt pakalpojumiem, taču vispirms e-paraksta obligāta lietošana ir jāievieš valsts pārvaldes iestādēs, piemēram, normatīvo aktu saskaņošanas procesā ierēdņiem obligāti būtu jālieto e-paraksti. Ar L. Dripi Db sazināties neizdevās. Pēc ļoti aptuveniem aprēķiniem elektroniskā paraksta «brīvprātīgi obligātā» lietošana paraksta pārvaldītājam un nodrošinātājam gadā ienesīs miljoniem latu. LVRTC pēc 2006. gada rezultātiem bija 9. pelnošākais uzņēmums Latvijā - tā peļņa sasniedza 32.9 miljonus latu. 2007. gada uzņēmuma pārskats vēl nav pieejams.