Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu Par Latviju bez latvāņiem. Kampaņas ietvaros ir plānots izglītot latvāņu skarto zemju īpašniekus un citus interesentus par efektīvākajām latvāņu iznīcināšanas metodēm un veicināt latvāņu apkarošanu Latvijas teritorijā, Db.lv informēja VAAD sabiedrisko attiecību speciāliste Ilona Kramarova.

Aprīlī dažādos Latvijas reģionos tiks organizētas VAAD Informācijas dienas. Dalībniekiem būs iespējams noklausīties prezentācijas par efektīvākajām latvāņu iznīcināšanas metodēm, ko vadīs Latvijas kompetentākie latvāņu pētnieki un VAAD speciālisti.

Tiks izdots arī informatīvais materiāls par efektīvām latvāņu apkarošanas metodēm.

Saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto latvāņu izplatības ierobežošanas programmu 2006 - 2012. gadam, viens no galvenajiem VAAD uzdevumiem šogad ir uzsākt latvāņu izplatības monitoringu visā Latvijas teritorijā, kā arī izveidot vienotu latvāņu izplatības datu bāzi. Ja tiks pilnībā apzināta latvāņu izplatība Latvijā, būs iespējams koordinēti un efektīvi cīnīties ar šiem invazīvajiem augiem. VAAD plāno regulāri ziņot sabiedrībai par jaunākajiem monitoringa rezultātiem.

Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās divu likumu grozījumus, kas paredz noteikt tiesības valdībai uzlikt par pienākumu nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību īpašniekiem, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, pārdot savu uzņēmuma daļu.

Nacionālās drošības komisija (NDK) priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) debatēs par paredzētājām izmaiņām norādīja, ka likumprojektos vēl ir nepieciešami juridiski precizējumi.

Grozījumi arī paredzēs, ka vajadzēs saņemt valdības atļauju, lai iegūtu būtisku ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā.

Nacionālās drošības likumu plānots papildināt ar atsevišķu nodaļu par nacionālajai drošībai nozīmīgo komercsabiedrību ierobežojumiem. Tajā būs noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgu Latvijā reģistrētu komercsabiedrību nosakāma tāda komercsabiedrība, kura atbildīs vismaz vienam no likumā minētajiem nosacījumiem. Līdz ar to par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām varēs tikt atzīts ierobežots uzņēmumu loks.

Šogad par glifosāta saturošu un citu augu aizsardzības līdzekļu (AAL) lietošanas pārkāpumiem ierosinātas 16 administratīvā pārkāpuma lietas.

Par to biznesa portālu db.lv informē Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre. Patlaban dienests izskatījis sešas lietas un piemērojis administratīvo sodu kopumā 1070 eiro apmērā.

Dace Ūdre informē, ka ierosinātās lietas neattiecas tikai uz glifosātu saturošu AAL lietošanu, skaits ir kopumā par AAL lietošanas pārkāpumiem. Pērn par AAL lietošanas prasības pārkāpumiem administratīvi sodītas 30 personas. Šobrīd vēl nevar salīdzināt kopumā ierosināto lietu skaitu, jo aktīvā lauksaimniecības sezona turpinās līdz pat oktobrim.

VAAD kontrolē kultūraugu audzētājus, kā tiek ievērotas augu aizsardzības jomas normatīvo aktu prasības attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu lietošanu. VAAD pārbauda lauksaimniekus, kuri pārbaudēm tiek atlasīti pēc noteiktiem kritērijiem, kā arī veic operatīvās pārbaudes, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pārbaužu laikā saimniecībās tiek pievērsta īpaša uzmanība glifosātu saturošu augu AAL lietošanai. VAAD inspektori pārbauda, vai tiek lietoti reģistrēti AAL un vai tie tiek lietoti saskaņā ar reģistrācijas noteikumiem. Izvērtējot riskus, lai pārbaudītu vai darbīgā viela glifosāts nepārsniedz maksimāli pieļaujamās normas, inspektors ņem augu paraugus.

Šī gada jūlijā Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) augļu kokiem un dekoratīvajiem stādījumiem Latvijā konstatēja kaitīgās bakteriālā iedegas (Erwinia amylovora) uzliesmojumu Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, Dobeles rajona Tērvetes novadā un Dobelē - Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

Pēc pastiprināta monitoringa un paraugu noņemšanas saslimšana atklāta arī Bauskas, Jēkabpils, Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas un Bauskas rajonos.

Slimības uzliesmojums valstī izraisījis satraukumu iedzīvotājos par to, kas notiks ar viņu piemājas dārziem, augļkopji satraucas par ražojošiem dārziem.

Kā baktērija izplatās?

Baktērija lokalizējas un pārziemo t.s. saimniekaugā. Ja infekcijas brīdī klimatiskie apstākļi ir mazāk labvēlīgi baktērijas attīstībai un inficētais augs ir veselīgs, saslimšanas simptomi nav pamanāmi. Nākamajā veģetācijas periodā pie labvēlīgiem apstākļiem kaitīgā baktērija, aktivizējoties auga vielmaiņai un attīstības procesiem, vairojas un izplatās pa auga vadaudiem. Tad arī parādās simptomi un tiek inficēti pārējie augi. Riskantākais ir augļu koku un dekoratīvo augu ziedēšanas laiks, arī mitri un silti klimatiskie apstākļi veicina mikroorganisma vairošanos un izplatību.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) oktobrī veiktajā pārbaudē SIA RIMI Latvia tirdzniecības vietā Rīgā konstatēja no Nīderlandes ievestā ugunsērkšķa Pyracantha spp. izplatīšanas noteikumu pārkāpumu. Augam noņemtajā paraugā laboratoriski apstiprināta bīstama augu karantīnas organisma bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) klātbūtne, inform VAAD pārstāve Dace Ūdre.

Pamatojoties uz noteikumiem par bakteriālās iedegas apkarošanas un izplatīšanas ierobežošanas kārtību, VAAD pieņemts lēmums visu augu partiju iznīcināt.

VAAD aicina pircējiem, kuri no 22.septembra līdz 2.oktobrim iegādājušies Rimi veikalos Rīgā, Jelgavā un Kauguros ugunsērkšķa augus podiņos (svītru kods 8 717435671669, nosaukumu Dekoratīvais pīlādzis podiņā, D12/H50, izcelsmes valsts Nīderlande), atdot tos atpakaļ šajos veikalos.

Kopš 2004.gada Latvija ir atzīta par bakteriālās iedegas (Erwinia amylovora) aizsargājamo zonu, līdz ar to Latvijā drīkst izplatīt tikai tos bakteriālās iedegas saimniekaugus, kas audzēti no bakteriālās iedegas brīvajās zonās, par ko liecina norāde augu pasē ZP-b2 vai ZP – LV. Šādas norādes pārbaudē Rimi veikalā konstatētajiem bakteriālās iedegas saimniekaugiem ugunsērkšķiem Pyracantha spp. augu pasē nebija un papildus sniegtā informācija no Nīderlandes ražotāja apstiprināja, ka augi nav audzēti no bakteriālās iedegas brīvajā zonā.

Par topošajām izmaiņām augu aizsardzības jomā stāsta Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) direktors Vents Ezers.

Daudz dzirdēts par augu aizsardzības līdzekļu (AAL) izmantošanu lauksaimniecībā – gan pozitīvi, gan izteikti noraidoši viedokļi. Kāda ir reālā situācija, un kāda ir VAAD loma AAL aprites uzraudzībā?

Lauksaimniecība no citām tautsaimniecības nozarēm atšķiras ar to, ka sabiedrība redz ražošanas procesu no sēklas iesēšanas laukā līdz ražas novākšanai. Redzot smidzinātāju uz lauka, daudziem rodas negatīvas emocijas. AAL lietošana asociējas ar lielo ražotāju dzīšanos pēc lielākas ražas un ienākumiem, bet faktiski augu aizsardzība ir pirmais nosacījums, lai mums būtu pieejama kvalitatīva un droša pārtika. Slimību un kaitēkļu bojāta raža nav vizuāli pievilcīga, bet var būt nelietojama uzturā arī kaitīguma dēļ. Jāpiebilst, ka augu aizsardzība bija aktuāla jau pirms tūkstošiem gadu, kad augkopji izmantoja sēru un pelnus. Laika gaitā esam lietojuši dažādus paņēmienus – augu ekstraktus, pat arsēnu un dzīvsudrabu. Kāpēc? Pārtika ir cilvēka pamatvajadzība, tātad esam atkarīgi no tā, vai mūsu tīrumos un dārzos aug veseli un ražīgi augi. Vēsturiski neražas periodi laika apstākļu, kaitēkļu un slimību dēļ ir izraisījusi badu, epidēmijas, cilvēku migrāciju un karus.

Šopēcpusdien izcēlies konflikts starp Rīgas dārzkopības kluba biedriem un Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) pārstāvjiem, jo kluba biedri kategoriski atteikušies atstāt VAAD telpas, tāpēc notikuma vietā ieradusies arī policija.

Dārzkopības entuziasti šodien ieradās VAAD telpās un aktīvi pieprasīja, lai Elgas Bražūnes lieta tiktu izskatīta publiski. Protestētāju aktivitātes dēļ plānotā sēde tika atcelta.

«Jūs gribat iznīcināt vietējo dārzniecību, ļaujot tirgot importa sēklas. Mēs nekur neiesim, kamēr šīs lietas izskatīšana netiks atļauta publiski,» sacīja sapulcējušies protesta dalībnieki.

Tikmēr VAAD pārstāvji norādīja, ka lietas izskatīšana nav publiska, līdz ar to klātesošajiem jāatstāj telpas.

Turpinoties skaļām debatēm, VAAD Sēklu kontroles departamenta direktore Velta Evelone klātesošajiem mēģina izskaidrot tiesību normas saistībā ar sēklu tirgošanu. Tikmēr viņas stāstīto klātesošie papildina ar emocionāliem komentāriem.

Šogad Zviedrija nemarķētā koksnes iepakojamā materiālā, kura izcelsmes valsts bija Portugāle, vairākos gadījumos ir konstatējusi priežu koksnes nematodi (Bursaphelenchus xylophilus).

Priežu koksnes nematode ir bīstams augu karantīnas organisms, kurš izraisa skujkoku, galvenokārt priežu (Pinus spp.), masveida kalšanu un bojā eju. Ārēji redzamās pazīmes ir skuju dzeltēšana. Pilnīga koka bojāeja, labvēlīgos apstākļos, novērojama pat divu nedēļu laikā no redzamo simptomu parādīšanās, Db.lv informē Agita Pence, Valsts augu aizsardzības dienesta Fitosanitārās uzraudzības daļas vadītāja.

Kaitēklis pirmo reizi Eiropā tika konstatēts 1999. gadā Portugālē. Kopš tā laika Portugālē tiek veikti ļoti stingri fitosanitārie pasākumi šī kaitēkļa apkarošanai un tālākas izplatības ierobežošanai, izzāģejot un sadedzinot invadētos kokus. Lai gan fitosanitārie pasākumi ir piemēroti visu šo laiku un šajā periodā ir izzāģēti vairāki desmiti tūkstoši hektāri meža, 2008.gadā priežu koksnes nematode ir konstatēta jau visā Portugāles teritorijā.

Latvijas augstskolām ir būtiski iebildumi pret plānotajām augstākās izglītības iestādes akreditācijas, studiju virziena akreditācijas, studiju virziena akreditācijas ietvaros iesniegtās papildu informācijas pārbaužu un izvērtēšanas, kā arī studiju programmu licencēšanas izmaksām.

Ņemot vērā augstskolu iebildumus un to, ka kavēšanās ar līguma noslēgšanu ar Vācijas aģentūru ASINN e.V. var apdraudēt studiju virzienu akreditāciju , par akreditācijas procesa iedarbināšanai nepieciešamo noteikumu pieņemšanu šoceturtdien tiks lemts valdības ārkārtas sēdē. Pirms tam pie valdības vadītāja Valda Dombrovska (Vienotība) tiks organizēta sanāksme, lai mēģinātu rast kompromisu starp nozares ministriju un augstskolām.

Saskaņā ar Augstākās izglītības padomes vadītāja Jāņa Vētras teikto, augstskolām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izvēlētās aģentūras ASIIN e.V. sniegtie pakalpojumi izmaksāšot vismaz divas reizes vairāk nekā līdzšinējā akreditācijas veicēja - Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma – pakalpojumi.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) infekciju konstatēja dažās saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos.

Ir pabeigta 785 paraugu testēšana, laboratorijā šobrīd notiek pārbaudes 41 paraugiem. Taču, ņemot vērā atklātos jaunos perēkļus, VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu noņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Konstatētie jaunie infekcijas perēkļi pārsvarā atrodas Zemgalē, šobrīd notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu. Arī šajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā.

Ogrē infekcija skārusi 100 m garu vilkābeļu dzīvžogu.

Otrdien Zemkopības ministrija (ZM) un Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) informēja valdību par Latvijai jaunās un bīstamās augļu koku slimības - bakteriālās iedegas Erwinia amylovora ierobežošanas pasākumiem un kompensāciju apjoma noteikšanu, Db.lv informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Liene Zvereva.

Tā kā bakteriālā iedega ir visbīstamākā un visgrūtāk apkarojamā augļkoku slimība, ZM šodien lūdza valdību rast iespēju piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas pamatbudžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Precīza kompensāciju summa cietušajiem dārziem tiks aprēķināta pēc monitoringa veikšanas, liecina ZM un VAAD sagatavotais informatīvais ziņojums. Tāpat Latvijas augļkopju asociāciju (LAA) ir izstrādājusi priekšlikumus kompensāciju aprēķināšanai.

Valdība atbalstīja ZM un VAAD priekšlikumu kompensēt bīstamās augļu koku slimības dēļ kopumā radušos zaudējumus. Par šo līdzekļu apjomu tiks lemts, izskatot šā gada grozījumus valsts budžetā. Savukārt Zemkopības ministrija izvērtēs iespējas zaudējumus kompensēt no pašreiz ministrijas budžetā pieejamiem līdzekļiem

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) izsuldinājis iepirkumu konkursu par trīspadmit jaunu vieglo automobiļu piegādi, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Prognozētā līgumcena paredzēta vairāk nekā 145,1 tūkstoša latu apmērā.

Tāpat norādīts, ka automobiļi tiks izmantoti nozares specifisko funkciju veikšanai.

VAAD veic valsts kontroli un uzraudzību augu aizsardzības līdzekļu, mēslošanas līdzekļu, augu un augu produktu, augu šķirņu, sēklu un stādāmo materiālu aprites jomā, kā arī sadarbojas ar starptautiskām organizācijām un nodrošina informācijas apmaiņu ar citām valstīm par augu aizsardzības, augu karantīnas, sēklu aprites un selekcionāra tiesību aizsardzības jautājumiem.

VAAD ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot uzraudzības pasākumus. VAAD darbam ir valsti jāpasargā no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, kā arī jānodrošina augu un augu produktu eksportu. Dienesta pienākumos ietilpst radīt priekšnoteikumus, lai nesamazinātos augsnes auglība, lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais un sēklas materiāls, līdzekļi, kas palīdz aizsargāt augus un iegūt augstākas ražas, un, lai tie neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, dzīvniekiem un vidi, tā par dienesta darbības uzdevumiem teikts VAAD mājaslapā.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu (Erwinia amylovora) infekciju konstatējis dažās saimniecībās Rīgas, Ogres, Rēzeknes, Jelgavas, Bauskas un Dobeles rajonos, liecina dienesta sniegtā informācija medijiem.

Ir pabeigta 785 paraugu testēšana, laboratorijā šobrīd notiek pārbaudes 41 paraugam. Taču, ņemot vērā atklātos jaunos perēkļus, VAAD turpinās veikt monitoringu un paraugu noņemšanu visā Latvijas teritorijā.

Konstatētie jaunie infekcijas perēkļi pārsvarā atrodas Zemgalē, šobrīd notiek saimniecību informēšana un lēmumu pieņemšana par fitosanitāro pasākumu veikšanu. Arī šajos perēkļos fitosanitārie pasākumi tiks noteikti, izvērtējot stādīto koku blīvumu un citus apstākļus, saskaņā ar augļkopju un dienesta izstrādāto fitosanitāro pasākumu shēmu.

Rīgas rajonā infekcija konstatēta vienā komercdārzā un piemājas dārzā.

Ogrē infekcija skārusi 100 m garu vilkābeļu dzīvžogu.

2011.gadā Latvijā pārdoto pesticīdu apjoms bija 148,2 tonnas, savukārt 2019.gadā tas palielinājies par 49,1%, līdz 295,4 tonnām, liecina Eiropas Savienības (ES) statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Vienlaikus ES statistikas pārvaldes dati liecina, ka kopumā Latvijā pārdoto pesticīdu skaits 2019.gadā, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, saglabājies neliels - lai arī Latvijā 2019.gadā pārdoto pesticīdu apjoms sasniedz 295,5 tonnas, salīdzinot ar, piemēram, Spāniju (24 073 tonnas), Itāliju (24 286 tonnas) vai Vāciju (10 217 tonnas), pārdoto pesticīdu apjoms ir ievērojami zemāks.

Vienlaikus "Eurostat" dati liecina, ka kopējais pesticīdu lietojums ES ir samazinājies no 360 000 tonnām uz visām dalībvalstīm 2011.gadā, līdz 333 500 tonnām 2019.gadā.

Komentējot "Eurostat" datus Valsts augu aizsardzības dienestā (VAAD) skaidroja, ka, salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm, Latvijā kopš 2011.gada nozīmīgi palielinājusies lauksaimniecībā izmantotās zemes platība (par 8%) un aramzemes platība (par 14%), līdz ar to palielinājies arī izmantoto augu aizsardzības līdzekļu apjoms. Lai ar krūmiem vai ilggadīgajām nezālēm aizaugušu platību sagatavotu lauksaimnieciskai darbībai, siltumnīcefekta gāzu emisiju un izmaksu ziņā visekonomiskāk to paveikt, izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, uzsvēra dienestā.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) ir laidis klajā ikgadējo grāmatu par veiktajiem augu šķirņu novērtēšanas rezultātiem. Izdevums aptver visu vērtēto šķirņu svarīgākos rādītājus un šķirņu novērtējumu pēc 1-9 ballu skalas.

Augu šķirņu saimniecisko īpašību novērtēšanu (SĪN) veic Valsts augu aizsardzības dienesta Augu šķirņu salīdzināšanas departaments, pamatojoties uz lauka izmēģinājumiem un laboratorijas analīzēm. Šķirņu paraugu ķīmiski tehnoloģiskās analīzes veica LLU Agronomisko analīžu zinātniskajā laboratorijā.

Lauka izmēģinājumi 2006.gadā bija ierīkoti 8 vietās; tai skaitā 5 vietas SĪN konvenciālajā lauksaimniecībā un 4 vietas SĪN bioloģiskajā lauksaimniecībā. Pavisam SĪN konvenciālajā lauksaimniecībā veica 186 augu šķirnēm, tai skaitā 67 labību, 7 zirņu, 13 cukurbiešu, 3 kartupeļu, 37 ziemas rapša, 34 vasaras rapša, 3 linu, 10 kukurūzas, 2 āboliņu, 2 lucernas un 8 stiebrzāļu šķirnēm. Bioloģiskajā lauksaimniecībā SĪN veica 31 šķirnei, t. sk. 10 labību, 5 zirņu, 9 kartupeļu un 7 zālaugu šķirnēm.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatē arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Vēlreiz atgādinām, ka zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā lūdzam nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) dāņu uzņēmumam SIA Dan Agro uzlicis 500 latu naudas sodu par augu aizsardzības līdzekļu neatbilstošu lietošanu, kā rezultātā smidzināto platību tuvumā esošajās saimniecībās gājušas bojā bites.

Analogs sods uzlikts arī smidzināšanas darbu izpildītājam - uzņēmumam SIA Jaunbāģi, turklāt dienests par konstatētajiem pārkāpumiem paziņojis Lauku atbalsta dienestam, kas lemj par atbalsta samazināšanu līdzīgu pārkāpumu gadījumos.

Kā ziņots, 19.jūlijā Viļķenes pagastā dāņu uzņēmums Dan-Agro, miglojot ziedošu rapšu lauku ar insekticīdu, Viļķenes un Liepupes pagasta biškopjiem iznīcinājis vairāk nekā 400 bišu saimes. Biškopības biedrība pieprasījusi bišu saimju vērtības un neiegūtā medus ražas kompensāciju, par vienu saimi prasot 200 līdz 250 latu kompensāciju.

Veicot lietu izskatīšanu, VAAD konstatējis nepareizu augu aizsardzības līdzekļa Danadims 40 lietošanu, kas ir atstājusi negatīvu ietekmi uz bitēm, kā rezultātā trešajām personām tika nodarīti būtiski zaudējumi - gājušas bojā bites 19 bišu saimju īpašniekiem. Augu aizsardzības līdzeklis lietots lielā platībā vasaras rapša, vasaras un ziemas kviešu laukos, kas izvietoti divu pagastu teritorijās, nebrīdinot bišu saimju īpašniekus.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot pastiprinātu monitoringu visā Latvijas teritorijā, bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju konstatējis arī Latvijas Valsts Augļkopības institūtā, Db.lv informēja Valsts augu aizsardzības dienesta Stratēģijas un metodoloģijas departamenta direktore Kristīne Kjago.

VAAD monitoringa ietvaros ņēma paraugus Latvijas Valsts Augļkopības institūtā. Testu rezultāti apstiprina bakteriālo iedegu Erwinia amylovora infekciju.

Lai pārbaudītu infekcijas izplatību institūtā dienests ņem papildus paraugus, kuru testēšana vēl turpinās, kā arī veic izmeklēšanu.

Institūtam ir noteikta karantīna, tas nozīmē, ka no tā nevarēs izvest un ievest tajā saimniekaugus.

Kopā ar Latvijas augļkopju asociāciju, Stādu audzētāju biedrību un citām zinātniskām institūcijām, tiks lemts par turpmākajiem fitosanitārajiem pasākumiem infekcijas izplatības ierobežošanai.

Zaru apgriešana nevis samazina infekciju un neārstē augu vai likvidē perēkli, bet pastiprina to un rada lielāku infekcijas izplatību. Bakteriālo iedegu aizdomu gadījumā VAAD lūdz nekavējoties sazināties ar VAAD reģionālajiem inspektoriem.

Bīstamā augļu koku infekcija bakteriālās iedegas rada būtisku apdraudējumu augļkopības nozarei un sākusies cīņa par dārzu pastāvēšanu.

Lai gan atsevišķi speciālisti norāda, ka apdraudējums skar tikai slimības skartās saimniecības un līdz šim drakoniskie slimības ierobežošanas pasākumi skāruši tikai piemājas saimniecības, kam solītas kompensācijas no 10 līdz 30 Ls par izcirstu augļukoku, otrdien izplatītā atbildīgo dienestu informācija jau liecina par bīstamās slimības klātbūtni vienā no komercdārziem. Zemkopības ministrija budžeta grozījumos jau pieprasījusi 154 224 Ls sērgas ierobežošanas pasākumu īstenošanai. Kā liecina Db aplēses, ja bīstamā infekcijas slimība skartu ābeļu un bumbieru komercdārzus ap 830 ha platībā, tad būtu vajadzīgi vismaz 5 milj. Ls sērgas ierobežošanai un kompensācijām.

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot fitosanitārās pārbaudes augļu dārzos, konstatēja bīstamo augu karantīnas organismu plūmju virālās bakas (Prunus pox virus, Sharka virus).

Infekcija konstatēta nelielos ražojošajos dārzos Balvu (0.5 ha liels dārzs), Dobeles un Aizkraukles (ap 0.1 ha lieli dārzi) rajonos. Lai novērstu infekcijas izplatīšanās risku un veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai tā neieviestos Latvijā, VAAD pieņēmis lēmumu par inficēto augu iznīcināšanu. Tiks iznīcināti arī tie koki, kas atrodas ar inficētajiem tiešā saskarē – saskaras to vainagi. Kopumā visos dārzos tiks uzdots iznīcināt ap 15 kokiem. Tiks veikta arī augu apstrāde pret izplatību veicinošiem vektoriem – laputīm, kā arī iznīcināto saimniekaugu atvases tiks apstrādātas ar herbicīdu.

Šodien notikušajā sanāksmē VAAD informējis par infekcijas konstatēšanu Latvijas augļkopju asociācijas, Latvijas Valsts augļkopības institūta, Pūres dārzkopības un pētniecības centra un Stādu audzētāju biedrības pārstāvjus, kuri VAAD noteiktos fitosanitāros pasākumus novērtēja kā optimālākos infekcijas apkarošanai. Infekcijas skartie koki aiziet bojā, un vienīgais veids, kā apkarot vīrusu, ir inficēto koku iznīcināšana. Līdzīgi pasākumi tiek piemēroti arī citās valstīs, kurās tika konstatēta šī infekcija, tostarp Lietuvā.

Jau mēnesi kokapstrādes uzņēmumi saviem produktiem var iegūt starptautiski atzītu testēšanas pārskatu, neizbraucot no Latvijas, norādīts, „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Testēšanas laboratorijas vadītāja informācijā. Saskaņā ar Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja (turpmāk tekstā- LATAK) 2006. gada 22. jūnija lēmumu SIA „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” (turpmāk – MeKA) Testēšanas laboratorijai piešķirta akreditācija atbilstoši testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences standartam LVS EN ISO/IEC 17025 sfērā: „Koksnes materiālu un to izstrādājumu un mēbeļu mehāniskā, fizikālā un fizikāli ķīmiskā testēšana”. Laboratorijai piešķirts LATAK reģistrācijas Nr. LATAK-T-316-00-2006-A. Saņemtā akreditācija ļauj MeKAs Testēšanas laboratorijai izsniegt kokapstrādes uzņēmumiem starptautiski atzītu testēšanas pārskatu par koksnes produktu, kas ir pārbaudīts vienā no sekojošiem sektoriem: — koksnes materiālu un izstrādājumu mehāniskās testēšanas sektors, — koksnes materiālu un izstrādājumu ugunsizturības testēšanas sektors, — mēbeļu un virsmu kvalitātes testēšanas sektors. Šobrīd MeKAs Testēšanas laboratorija ir vienīgā akreditētā laboratorija šajā sfērā Latvijā, norādīts, „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Testēšanas laboratorijas vadītāja informācijā. Jāatzīmē, ka akreditācija ir vislabākais mehānisms, kā nodrošināt garantiju klientam attiecībā uz laboratorijas kvalitāti un kompetenci. Starptautiskajā tirdzniecībā uzticas akreditēto institūciju izdotajiem sertifikātiem un ziņojumiem. Uzticība akreditācijai tiek iegūta pateicoties caurspīdīgai kontroles sistēmai pār akreditētajām institūcijām un akreditētās institūcijas sniegtajai garantijai, ka tā atbilst akreditācijas kritērijiem. Latvijā darbojas vienota starptautiskām prasībām atbilstoša nacionālā akreditācijas sistēma, kurā testēšanas laboratoriju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību veic LATAK, norādīts, „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta Testēšanas laboratorijas vadītāja informācijā.

Lai apliecinātu savu kompetenci, Valsts policijas (VP) Kriminālistikas pārvalde (KP) Ekspertīžu biroja nodaļās ir ieviesusi kvalitātes pārvaldības sistēmu atbilstoši starptautiskajam standartam LVS EN ISO/IEC 17025 un kā apliecinājumu 2005.gada 22.decembrī Kriminālistikas pārvalde ir ieguvusi akreditāciju sfērā Bioloģiskā materiāla cilvēka DNS genotipa noteikšana, Db.lv informēja Valsts policijas

Preses un sabiedrisko attiecību birojs.

Akreditācijas procesu veica Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK).

Otrdien KP Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja direktors E. Beļskis svinīgi pasniegs akreditācijas apliecību.

Akreditācija ir trešās puses novērtēšana, kas apliecina laboratorijas kompetenci noteiktā jomā, kā rezultātā pārvalde ir paaugstinājusi savu konkurētspēju, nodrošinot ekspertu atzinumu starptautisku atzīšanu bez atkārtotas novērtēšanas.

Saņemtais Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja akreditācijas dokuments ir apliecinājums tam, ka Ekspertīžu biroja pārvaldības sistēma atbilst LVS EN ISO 17025 standarta, Latvijas Republikas normatīvos aktos, Eiropas Kopienas normatīvos aktos noteiktajām prasībām, Eiropas Akreditācijas korporācijas (EA) ieteikumiem un lēmumiem. Akreditācija veicina ekspertīžu rezultātu starptautisku atzīšanu un palielina klientu uzticību, kā arī nodrošina ticamu rezultātu. Uzsāktais kvalitātes pārvaldības sistēmas uzturēšanas process nodrošinās Kriminālistikas pārvaldes nemitīgu attīstību un darbības uzlabošanu, atrašanos nepārtrauktā pilnveidošanās procesā.

Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļa ir sagatavojusi mediju akreditācijas noteikumus darbam Liepājas pilsētas pašvaldībā.

Turpmāk informāciju no Liepājas domes varēs saņemt tikai akreditēti žurnālisti. Pārējie informāciju varēs saņemt tikai tādā kārtībā, kā likums nosaka attiecībā uz vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Plašsaziņas līdzekļu pārstāvji darbam Liepājas pilsētas pašvaldībā var saņemt pastāvīgo akreditāciju, speciālo akreditāciju vai vienas dienas akreditāciju.

Pastāvīgo akreditāciju piešķir uz kalendāro gadu, ja ikdienas pienākumu pildīšana ir saistīta ar Liepājas pilsētas pašvaldības darba atspoguļošanu. Lai saņemtu pastāvīgo akreditāciju, nepieciešams iesniegt plašsaziņas līdzekļa vadītāja rakstisku iesniegumu, kurā pamatota akreditācijas nepieciešamība; aizpildītu un parakstītu akreditācijas anketu par katru žurnālistu un divas fotogrāfijas. Minētie dokumenti iesniedzami personīgi Liepājas domes Sabiedrisko attiecību un mārketinga daļā vai nosūtāmi pa pastu.

Valsts ir pārmaksājusi par Covid-19 testēšanas pakalpojumiem krīzes sākumposmā, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norādīja, ka saistībā ar Covid-19 neprognozējamo izplatību Latvijā jau kopš pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020.gada 12.martā atbildīgajām institūcijām bija jārīkojas nekavējoties, lai vīrusu identificētu un pēc iespējas ātrāk to ierobežotu. Šai nolūkā Nacionālajam veselības dienestam (NVD) bija jāslēdz līgumi ar laboratorisko pakalpojumu sniedzējiem jeb laboratorijām, aprēķinot tarifus par veiktajiem izmeklējumiem Covid-19 identificēšanā.

Veicot pārbaudi par to, kā 2020.gadā izlietoti 28,2 miljoni eiro, kas no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem tika piešķirti šiem laboratoriskajiem pakalpojumiem, Valsts kontrole secināja, ka finansējums izlietots atbilstoši mērķim. Tomēr revidenti atzīst, ka katras laboratorijas tarifu noteikšanas individuālā pieeja, kas pastāvēja līdz pat augustam, nav veicinājusi piešķirtā valsts finansējuma ekonomisku izmantošanu un valsts par laboratoriju sniegtajiem pakalpojumiem ir pārmaksājusi.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)