no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Valdība otrdien lems par veselības aprūpes finansēšanas modeļa izvēli, par kuru plaši tika diskutēts Latvijas Bankas (LB) konferencē Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga.

No konferences diskusijas atmiņā palicis veselības ministres Andas Čakšas spilgtais citāts, ka Latvijas Bankas piedāvātais veselības apdrošināšanas modelis būtībā esot tas pats, kas atteikties no bērna, ja viņam skolā īsti nevedas ar sekmēm. Tā vietā Veselības ministrija (VM) piedāvājot ar bērnu parunāt un tad, izprotot viņa problēmas, veikt nepieciešamās izmaiņas. Nenoliedzami, izmantotās metaforas kontekstā varētu šķist, ka VM piedāvātais finansēšanas modelis ir piezemētāks un konstruktīvāks, tomēr tas slēpj būtiskus zemūdens akmeņus.

Kādēļ VM piedāvājums nerisinās veselības aprūpes problēmas?

Pirmkārt, VM prasa 7 gadu laikā vairāk nekā dubultot nozarei no budžeta piešķirto finansējuma apjomu, nepasakot, kur rast līdzekļus. Budžetā, saprotams, to nav. Tas nozīmē, ka šādus plānus var finansēt vai nu atņemot naudu citām nozarēm, vai arī būtiski palielinot nodokļus. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi un trūkstošo finansējumu virknē citu nozaru, izdevumu samazinājumu citviet atrast būs grūti, līdz ar to VM mērķa sasniegšanai var nākties celt nodokļus, vēl vairāk palielinot slogu godīgam nodokļu maksātājam un mazinot uzņēmumu konkurētspēju. Rezultātā ne vien neatrisināsim veselības aprūpes problēmas, bet arī pasliktināsim ekonomikas attīstības izredzes.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Aiva Vīksna, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidente, darbojas biedrībā Līdere, Lietišķās informācijas dienests biznesa attīstības vadītāja:

Kāda ir šā brīža biznesa vide Latvijā?

Esmu gandarīta, ka Latvijā biznesa vide pamazām kļūst arvien sakārtotāka un uzņēmumiem draudzīgāka. Šodien ikvienam ir iespēja uzsākt savu biznesu – izveidot savu uzņēmumu, kas neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Taču būtiski, lai šī sistēma darbotos ilgtermiņā. Ir vajadzīga sakārtota un prognozējama vide, lai jaunizveidotais uzņēmums varētu veiksmīgi darboties un attīstīties. Tāpat arī ir nepieciešama ilgtermiņa nodokļu politika, kas ļauj uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem un vidējiem, plānot savu darbību ilgtermiņā. Par to netiek pietiekoši domāts, bet tajā pašā laikā valsts skaļi stāsta, cik daudz ir paveikts biznesa attīstības veicināšanai Latvijā. Diemžēl, ar to nepietiek – ir nepieciešama pozitīva attieksme un labvēlīga vide, kur uzņēmēji var kvalitatīvi strādāt.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Notiks mākslas darbu izsole

Privātajā Latviešu Mākslas muzejā 3.jūlijā 19:00 tiek rīkota Latvijas vecmeistaru un mūsdienu mākslas darbu izsole.

Šodien Rīgā notiks veloparāde un velopikniks

Šodien, 27.jūnijā, pulksten 15.00 Rīgā notiks neparasta dizaina velosipēdu parādes brauciens no Šmerļa ielas uz Sūnu salu pie Mīlgrāvja tilta, informēja Rīgas domes pārstāve Ieva Prauliņa.

Notiks plazmas virsmas inženierijas jautājumiem veltīta konference

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Lielajā aulā, Kaļķu ielā 1, 9.jūnijā un 10.jūnijā notiks pirmā starptautiskā RTU un Eiropas Plazmas un virsmas jonu inženierijas komitejas organizētā zinātniskā konference Plazmas virsmas inženierija - aizsardzības un dekoratīvie pārklājumi, kurā ar priekšlasījumiem piedalīsies aptuveni 45 zinātnieki no 12 pasaules valstīm.

Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā durvis apmeklētājiem vēris lielākais Baltijas biznesa tehnoloģiju pasākums «Riga Comm 2018», kas piedāvā vērtīgas konferences un nozares plašāko izstādi.

Maksājumu risinājumi, internetbankas pakalpojumi, iepirkšanās internetā, naudas pārskaitījumi ir tikai daļa no finanšu tehnoloģijām, ko uzņēmumi un patērētāji izmanto ikdienā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda Andris Breške, «Riga Comm 2018» vadītājs.

Vēlētos sākt ar apgalvojumu par acīmredzamo: pasaule, kurā šodien darbojamies, vairs nav tāda kā vakar un nebūs vairs tāda rīt. Mūsu samērā vienveidīgajā pasaulē izaicinājumi kļuvuši daudz kompleksāki, pārmaiņas notiek nepārtraukti, pasaule ir savstarpēji ciešāk saistīta un konkurence saasinājusies.

Tās organizācijas, kas nespēj attīstīties un ieviest inovācijas, paliks iepakaļ. Cik svarīgas ir inovācijas? CCL (Centre for Creative Leadership) pētnieki lūdza vairākus simtus augsta līmeņa vadītājus minēt galvenās tendences, kas ietekmēs viņu organizāciju stratēģiju turpmāko piecu gadu laikā. Galvenais virzītājs ir inovācijas, tā norādīja 92% aptaujāto.

Nedaudz pakavēsimies pie mūsu izpratnes par inovācijām. Dzirdot vārdu «inovācija», daudziem rodas asociācijas ar pētniecību un attīstību (R&D), tehnoloģijām, zinātniskajām laboratorijām un produktiem. Mēs izmantosim plašāku definīciju: inovāciju process ir cilvēki, kas ģenerē idejas un liek tās lietā, radot vērtības. Ir tūkstošiem resursu, kas pēta inovāciju struktūru un norises, bet es vēlos vairāk pievērsties inovāciju cilvēciskajam aspektam. Tehnoloģijām arvien vairāk tuvinot cilvēkus jaunā un aizraujošā veidā, nozīmīgāka kļūst inovāciju sociālā dimensija. Kā panākt to, lai cilvēku darbība kļūtu inovatīva?

Par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) panākumiem starptautiskajā augstskolu reitingā, zinātnes un pētniecības attīstību Latvijā, kā arī jauno augstskolu pārvaldības sistēmu laikrakstā Diena Rolanda Pētersona saruna ar RSU rektoru Aigaru Pētersonu.

Kā Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) šobrīd ir ar vakcināciju – cik liels procents studentu un mācībspēku ir vakcinējušies? Vai tiešām no 11. oktobra iespējams pilnīgi droši atjaunot klātienes studijas?

RSU šobrīd mācās ap 9300 studentiem deviņās fakultātēs. Sešas no tām ir saistītas ar veselības aprūpi un medicīnu – tur Covid droši (pārslimojuši vai vakcinēti un saņēmuši QR kodu) ir vairāk nekā 98% studējošo. Pārējās trīs fakultātēs šobrīd notiek uzskaite. Tā kā mums visaktuālākie bija topošie mediķi, jo viņiem jādodas praksēs ārstniecības iestādēs, kur ir ļoti stingri noteikumi, viņi savas anketas aizpildīja pirmie. Tas attiecas arī uz pirmajiem kursiem un ārvalstu studentiem.

Kā datu pārraides attīstība un lietu interneta tehnoloģijas ļauj uzlabot dzīves kvalitāti un organizāciju efektivitāti – 12. oktobrī pieredzē dalīsies vadošie tehnoloģiju profesionāļi 3. lietu interneta konferencē izstādē «RIGA COMM 2018» Ķīpsalā.

Lietu internets ir tehnoloģija, kas ļauj gandrīz jebkuru fizisku ierīci, piemēram, sadzīves tehniku, mašīnas, valkājamas ierīces vai medicīnas aprīkojumu, savienot tīklā, nosūtīt informāciju, ko tālāk var analizēt, un kontrolēt ar interneta palīdzību.

«Lietu interneta ietekme uz patērētājiem un organizācijām strauji palielinās, jo fizisko lietu aprīkošana ar sensoriem un savienošana tīklā kļūst arvien lētāka. Savukārt datu iegūšana reālā laikā no ierīcēm ļauj patērētājiem, uzņēmumiem un pat pilsētām rīkoties daudz efektīvāk un ilgtspējīgāk, tāpēc ir īstais brīdis to izmantot,» tā norāda «RIGA COMM 2018» vadītājs Andris Breške.

Par to, kādus parametrus mērīt, lai kļūtu par labāku sevis versiju,3. lietu interneta konferencēuzstāsies Latvijas biohakinga kustības līdzdibinātājs un konferences organizators Kaspars Vendelis. Viņš stāstīs par sistēmisku zinātnes, tehnoloģiju un dabas izmantošanu (pieeju), lai personas labklājību uzturētu pēc iespējas ilgāk. Lai labāk saprastu savu ķermeni un uzlabotu dzīves kvalitāti, modernās tehnoloģijas sniedz iespēju iegūt un mērīt dažādus ikdienas datus, piemēram, uzņemto pārtiku, miega kvalitāti, sirds ritma izmaiņas, glikozes, skābekļa līmeni asinīs u.t.t.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Šā gada 29. septembrī Viļņā, izstāžu centrā “Litexpo”, jau desmito reizi norisināsies e-komercijas gadatirgus, kas šogad ir atjaunots un mainījis nosaukumu. Šogad konference un izstāde būs vēl plašāka, un dalībniekiem no visām Baltijas valstīm to būs iespējams vērot gan klātienē, gan tiešraidē internetā angļu valodā. Šā gada galvenā pasākuma tēma un fokuss ir e-komercijas eksports.

“E-komercija pandēmijas laikā pacēlās nebijušos augstumos, taču situācija gan pasaulē, gan Baltijas valstīs ir sākusi normalizēties un atgriezties pirmspandēmijas līmenī. Tas nozīmē, ka daudziem tirgotājiem pārdošanas apjomi ir samazinājušies. Šādā situācijā svarīgākais ir meklēt veidus, kā tos atdzīvināt, un viens no instrumentiem ir ģeogrāfiskā paplašināšanās,” stāsta “Ecomexpo’22“ organizators un "All Digital group" uzņēmumu grupas vadītājs Deivids Talijūnas.

“Tāpēc šā gada konferenci veltām e-komercijas eksportam. Konferencē pieredzē dalīsies lielie tiešsaistes tirgi, kas eksportē e-komerciju, uzņēmumi un digitālā mārketinga eksperti. Paralēli konferencei notiek arī gadatirgus, kas ar katru gadu piesaista arvien lielāku uzmanību un kļūst arvien veiksmīgāks. Gadatirgus ir lieliska platforma, lai dibinātu jaunus kontaktus un atrastu pakalpojumu sniedzējus, jo dalībnieku vidū ir lielākie e-komercijas uzņēmumi un ar tirdzniecību saistīti Baltijas un Eiropas zīmoli,” piebilst D.Talijūnas.

Ķīpsalas hallē oktobrī norisināsies biznesa tehnoloģiju izstāde un konferences Riga Comm 2018, kur varēs iegūt praktiskas zināšanas par jaunākajām tehnoloģijām un inovācijām.

«Veidojot «Riga Comm» saturu, ļoti domājām par mūsu apmeklētāju vajadzībām. Tās ir ļoti dažādas, tāpēc piedāvājam 10 konferences dažādām interesēm – sākot no mārketinga, produktivitātes un finanšu tehnoloģijām līdz pat mākslīgajam intelektam. Ņemot vērā apmeklētāju vēlmes, šogad būs arī reāli uzņēmumu pieredzes stāsti un diskusijas,» stāsta «Riga Comm» vadītājs Andris Breške.

Abās «Riga Comm» norises dienās - 11. un 12. oktobrī - uz sešām skatuvēm notiks daudzveidīgas konferences.

Uz Executive skatuves 11. oktobrī Vadītāju forumā pulcēsies uzņēmēji, IT un cita līmeņa vadītāji, lai diskutētu par pieaugošo informācijas tehnoloģiju lomu ikvienas organizācijas vadības procesos. 12. oktobrī Lietu interneta konferencē aplūkos ļoti plašu tēmu loku – sākot no savienotajām automašīnām, viedo pilsētu DNS un lietu interneta drošību līdz pat biohakingam. «Cilvēka organisms ir kā komplekss dators, un, to iepazīstot, varam tajā bioloģiski ielauzties un uzlabot,» norāda Kaspars Vendelis, viens no konferences lektoriem – biohacking.lv kustības līdzdibinātājs.

Jau nākamnedēļ Fastleader Vadības konferencē Rīgā viesosies pasaulē ietekmīgā biznesa žurnāla Business Week galvenais redaktors John Byrne, kurš žurnālā darbojas jau 18 gadus.

John Byrne ir goda viesis Fastleader Vadības konferencē, kas notiks 26. un 27.septembrī Reval Hotel Latvia. Konferencē uzstāsies arī citi pieredzējuši ārvalstu un vietējie vadības speciālisti, kā arī Latvijā izcilākie vadītāji.

Fastleader Vadības konference, ko organizē "Hansa Conferences" un "Fastleader.com", notiek jau trešo gadu.

57 vāka publikāciju īpašnieks

John Byrne strādā Business Week gandrīz 18 gadus. Viņa vadībā tika attīstītas idejas par mēneša bestselleru sarakstu, izveidota vadošo biznesa industrijas skolu klasifikācija, žurnāla tops par labākajām un sliktākajām uzņēmuma vadībām un radīts saraksts ar visdāsnākajiem filantropiem. Strādājot Business Week John Byrne sasniedza rekordu - 57 žurnāla pirmā vāka publikācijas.

10.oktobrī notiks ikgadējā konference par Biznesa Inteliģences pielietojumu uzņēmējdarbības analīzē un vadībā, Db.lv informēja SIA DataEksperts direktors Māris Svilāns.

Konferencē apskatītās tēmas: inovācijas datu analīzē un informācijas piegādē vadībai, budžetēšanas sistēmu ieviešana, kā arī tiks analizēta vairāku uzņēmumu praktiskā pieredze biznesa datu analīzē.

Konferences mērķauditorija ir uzņēmumu vadība, finanšu vadītāji un biznesa analītiķi. Konferences notiks latviešu un angļu valodā.

Konferences lektori:

- Sean Farrington (Business Objects Nordic AB direktors, Zviedrija);

- Harri Häkämies (BusinessObjects, Baltijas reģiona vadītājs, Somija);

- Māris Svilāns (DataEksperts valdes loceklis, Latvija);

- Gundars Gulbis (DataPro valdes loceklis, Latvija);

- Anneli Pille (ProEkspert Klientu attiecību vadītāja, Igaunija);

Nozare un augstākās mācību iestādes vienojas kopīgi organizēt ikgadēju zinātnisko konferenci, kuras galvenais atbalstītājs būs nacionālā lidsabiedrība "airBaltic".

"Mēs parakstām stratēģiskās sadarbības līgumu ar lielām cerībām, ka tam būs praktisks pienesums aviācijas nozarei kopumā," par piektdien noslēgto vienošanos ar Transporta un sakaru institūtu (TSI), Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) un Rīgas Aeronavigācijas institūtu (RAI) norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars.

Nacionālās aviokompānijas, ko LAA aicinājusi būt par 21. maijā paredzētās konferences patronu, viceprezidente personāla vadības jautājumos Alīna Roščina izteica cerību, ka 1. zinātniskā konference izvērtīsies par ilgtspējīgu pasākumu, kam "airBaltic" rada platformu, kur zinātnieki var dalīties ar saviem pētījumu rezultātiem un sniegt pievienoto vērtību. Šogad konferences galvenā tēma un vadmotīvs būs ilgtspējīga aviācijas nozares attīstība.

Ar katru gadu Latvijā ir arvien vairāk biznesa skolu absolventu un vadītāju, kuri pabeiguši visdažādākos apmācību kursus un apmeklējuši daudzas profesionāliem jautājumiem veltītas konferences. Vai varam teikt, ka ar katru gadu biznesa vadība Latvijā kļūst labāka?

Pasaules pieredze ir pierādījusi, ka akadēmiskā un profesionālā izglītība un zināšanas vien nevar paglābt ne no uzņēmumu bankrotiem, ne globāliem finanšu sistēmas un ekonomikas satricinājumiem. Te nevar vainot tikai straujās tehnoloģiskās, demogrāfiskās, ģeopolitiskās un citas pārmaiņas, kuras ļoti ātri reiz apgūtās zināšanas padara par novecojušām.

Zināšanas bieži vien pat ierobežo, traucē mainīt ierasto lietu kārtību, jo mēs zinām – tā tas ir darbojies līdz šim un jebkādas pārmaiņas ir nevēlamas. Un pilnīgi noteikti – ar zināšanām vien nepietiek, lai vadītu un vestu sev līdzi darbiniekus. Kāpēc lai viņi ietu līdzi? Zināšanas par savu nozari, uzņēmumu, produktu, pat zināšanas par menedžmentu nedod atbildi uz jautājumu «kāpēc».

Konkursā par Alberta laukuma labiekārtojumu un Rīgas Melnā Balzama receptūras pamatlicēja – aptiekāra Abrahama Kunces – piemiņas vietas izveidi uzvarējis radošās apvienības U-R-A arhitektu piedāvājums, liecina medijiem sniegtā informācija.

Tas paredz veidot Alberta laukumu kā vietu, kura atspoguļo Rīgas senāko vēsturi. Laukuma centrālais objekts ir Rīgas kuģis, ko iezīmē kuģa siluetā veidots iedziļināts amfiteātris un sausā strūklaka, ko nākotnē nomainīs instalācija ar stikla pārsegumu, zem kura eksponētas arheoloģiskajos izrakumos atrastās vēsturiskās liecības. Rīgas kuģi ieskauj viļņu formā veidoti pakāpieni. Laukumā paredzēts iekodēt arī citas vēsturiskās metaforas - līvu ciemu, Rīdzenes upi, senās ostas krastus.

Savukārt atgādinājums par A.Kunces veikumu tiks iemūžināts spirāles formas vides mākslas objektā, kura veidolā var nolasīt Rīgas Melnā Balzama pudeles siluetu. Instalācijas nosaukums ir Kunces dzīves spirāle. Objektā varēs staigāt kā pa tuneli, fotografēties un izlasīt interesantus faktus par receptūras autoru.

«Bankas ir pārliecinājušās, ka Latvijā finanšu sistēmu apzagt ir relatīvi vienkārši. Tā nav valsts aizsargāta,» intervijā laikrakstam Diena norāda Norvik bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ruselis.

«Izmanīgi blēži kompānijā ar maksātnespējas administratoriem spēj radīt shēmas, kā nozagt naudu un palikt netiesātiem. Arī tas samazina finanšu sistēmas apetīti izsniegt kredītus. Tādējādi dažu blēžu dēļ cieš godīgie uzņēmēji.

Runājot par tieslietu sistēmu, jāpiemin arī bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna mēģinājums reformēt sistēmu un advokāts Jānis Lapsa, kas iestājās pret dīvainībām šķīrējtiesās. Visi pamanījām, cik ātri Bordāna kungam tieslietu ministra karjera beidzās, jo viņš gāja pret sistēmu. Arī mēs bankā jūtamies cietēji, kad sastopamies ar sistēmu, kas ir absolūti labvēlīga noziedzīgu nodarījumu organizētājiem un absolūti nelabvēlīga tajā brīdī, kad banka vēlas aizstāvēt savas tiesības, un šāda sistēma, kāda Latvijā ir, izsakoties mūsu bankas akcionāra vārdiem, ir drauds nacionālajai drošībai. Protams, te jāpiebilst, ka Latvijai pievienošanās eirozonai dod lielāku drošību nekā trīs, piecas vai desmit NATO bāzes. Tomēr valsts drošība un labklājība ir liela mozaīka, kas sastāv no daudziem dažādiem atšķirīgu krāsu stikliņiem, nevis tikai no viena sarkana vai viena zaļa stikliņa,» skaidrojis A. Ruselis.

Nesen publiskotā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti liecina, ka septembris ir jau trešais mēnesis pēc kārtas, kad sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss atkal «slīd» negatīvā virzienā.

Īpaši izteikti tas ir nākotnes vērtējuma apakšindeksam, kurš arī jau trešo mēnesi ir ar mīnusa zīmi. Turklāt septembra rezultāts (-4 punkti) liecina par strauju tendenci vērtējumam pasliktināties. Pirms tam „mīnusa zīme” nākotnes vērtējuma apakšindeksam bija vērojama tikai laika posmā līdz 2012.gada pavasarim. Tas nozīmē, ka tagad tāpat kā laika posmā no 2008. līdz 2011.gadam sabiedrība jau atkal biežāk nākotnē raugās ar bažām, nevis cerībām.

Šajā kontekstā interesanti ir tas, ka viens liels un būtisks ar ekonomiku saistīts tuvākās nākotnes notikums ir zināms un labi iezīmēts: Latvijas pievienošanās euro zonai, līdz kurai skaitāmas vairs nedēļas, ne mēneši. Tas ir notikums, kuru vadošā elite reklamē kā tādu, kurš veicinās investīciju pieplūdumu, vairos stabilitāti un līdz ar to sekmēs arī Latvijas ekonomisko izaugsmi. Ieguvēji būšot visi.

«Viņai, kā saka, ir personība, viņa ir dzīva. Viņa ir tāda ēka, kas jāsaprot,» tā par Gaismas pils būvi intervijā izdevumam Ir saka tās arhitekts Gunārs Birkerts.

«Ko esmu ielicis bibliotēkā...? Bibliotēka nenāk ar vizuālu «bum». Viņa lēni aug, lēni. Ir četras fasādes, nevis divas vai viena. Lai saprastu šo ēku, tā jāredz no visām pusēm. Cilvēks, kas brauc pa Akmens tiltu, redz tikai vienu skatu. Cits no savas mājas - kādu citu. Tā ir dinamiska celtne. Un tajā ir pat divas metaforas, ēka ir abu metaforu metamorfoze. Pirmā - stikla kalns, zelta zirgs un tā tālāk. Jāja zināmu laiku, un tad pacēlās Gaismaspils. Un Gaismaspils nav tikai tāda gluda. Viņai ir sargtornīši, tornīši un kapelas. Viņai ir izaugumi - atkal cita arhitektūra nekā stikla kalnam.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

Latvijas drāmas terapeiti vienojušies par asociācijas dibināšanu.

Drāmas terapija (DT) ir viena no mākslu terapijas jomām, kurā klienti jeb pacienti daudzveidīgu veselības un sociālo problēmu pārvarēšanai individuāli vai grupā terapeitiskās vides un terapeitisko attiecību kontekstā izmanto dažādas teātra tehnikas, lomu spēles, sociodrāmu un psihodrāmu, izvērstu dramatizējumu, stāstus, pasakas, metaforas, simbolus, sapņus, maskas, grimu, priekšmetus, lelles un marionetes, fotogrāfijas un video, lai radošā veidā nonāktu pie pilnīgākas psihiskas un emocionālas integrācijas, personības izaugsmes un izmaiņām, kā arī pie dažādu simptomu mazināšanas.

Latvijā drāmas terapija ir jauna veselības aprūpes specialitāte un pagaidām to pārstāv deviņi drāmas terapeiti, kas ieguvuši maģistra grādu veselības aprūpē un profesionālo kvalifikāciju drāmas terapijas specializācijā. Drāmas terapijas specialitāti var apgūt Rīgas Stradiņa Universitātē.

Rīgas Tehniskā universitātes (RTU) rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis parakstīs sadarbības līgumu ar Eiropas Kosmosa aģentūru par ESA_lab@RTU izveidi, stiprinot universitātes kompetenci kosmosa tehnoloģiju jomā un veicinot kosmosa un ar to saistīto nozaru izaugsmi, informē RTU.

ESA_lab ir Eiropas Kosmosa aģentūras izveidota sadarbības platforma, lai veidotu ciešākas saites ar augstākās izglītības un pētniecības organizācijām. Tās mērķis ir stiprināt pētniecību, attīstību un informācijas apmaiņu, tā sekmējot inovācijas un uz nākotni orientētus kosmosa risinājumus.

RTU ir vienīgā Latvijas augstākās izglītības iestāde, kas paraksta līgumu par ESA_lab, piepulcējoties virknei Eiropas universitāšu un kosmosa aģentūru, piemēram, Oksfordas universitātei, Centrālās Lankašīras universitātei, Darmštates Tehniskajai universitātei, Norvēģijas kosmosa aģentūrai utt.

Pievienojoties sadarbības platformai, RTU plāno vēl intensīvāk pētīt un attīstīt materiālus, to īpašības un ražošanas tehnoloģijas kosmosa vajadzībām. Pieredze šajā jomā RTU zinātniekiem ir liela, piemēram, Būvniecības inženierzinātņu fakultātes vadošais pētnieks Kaspars Kalniņš ar kolēģiem pēc Eiropas Kosmosa aģentūras pasūtījuma ir izstrādājis kosmosa satelītu ražošanas tehnoloģijas, kas palielinās satelītu drošību un ļaus ievērojami samazināt izgatavošanas un ekspluatācijas izmaksas nākotnes misijās.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Esam aizvadījuši lielāko mājokļu politikai, īpaši ēku drošībai un energoefektivitātei veltīto konferenci, kas norisinājās pirmo reizi Latvijā, un pulcēja augsta līmeņa valsts amatpersonas, nozares profesionāļus, Latvijas lielo pilsētu asociācijas un Latvijas pašvaldību savienības viedokļu līderus, pašvaldību vadītājus, asociācijas, biedrības un daudz citu interesentu.

Konferencei bija izvēlēts divu dienu formāts, saprotot, ka svarīgi skart daudzus problēmjautājumus, jo pārrunājamo jautājumu loks ir ļoti plašs. To, ka darāmā vēl ļoti daudz, savā runā atzīmēja arī Valsts kontrolieris Rolands Irklis.

Lai aptvertu pēc iespējas plašāku auditoriju, konference bija skatāma interneta tiešraidē. 25 jaudīgi runātāji (referenti), t.sk. starptautisku organizāciju līderi - viesi no Igaunijas, konference pulcēja vairāk kā 2250 apmeklētāju klātienē un tiešsaistē!

Konferences darbs tika sadalīts sekcijās: abu konferences dienu pirmajās pusēs uz galvenās skatuves referēja augsta līmeņa amatpersonas un starptautisku organizāciju pārstāvji no Igaunijas, mājokļu politikas veidotāji, pašvaldību asociāciju (LLPA un LPS) vadītāji un padomnieki, risinājās spraigas paneļdiskusijas. Savukārt pēcpusdienās paralēli notikumiem uz galvenās skatuves, norisinājās praktiski Asociācijas “Mājoklis” un sadarbības partneru Clean R Grupa, Isover un Rīgas enerģētikas aģentūras semināri un praktiskās darbnīcas.