Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Valsts meža dienests informē, ka ar 15. jūliju ir sākusies vilku medību sezona un tā ilgst līdz noteiktā nomedīšanas limita sasniegšanai, bet ne ilgāk par 31. martu. Valsts meža dienests noteicis lielāko pieļaujamo vilku nomedīšanas apjomu 2006./2007. gada medību sezonai un tie ir 130 (simts trīsdesmit) dzīvnieki.Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts liekākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms, medību iesniegumu pieņemšanai jābūt organizētai tā, lai medību tiesību lietotāji tiktu informēti par medību pieteikšanas brīdī izmantoto vilku limita daļu. Par katru nomedīto vilku tiek aizpildīts noteikta parauga akts. Pamatojoties uz medību vadītāja sastādīto un iesniegto aktu, tiek izsniegta aizpildīta stingrās uzskaites vilka medību atļauja medību produkcijas īpašniekam. Par nomedītajiem vilkiem un izsniegtajām vilku medību atļaujām vienas darba dienas laikā pēc vilka nomedīšanas, jāinformē Valsts meža dienesta medību daļa.Saņemot paziņojumu par 120 vilku nomedīšanu valstī kopumā, nekavējoties jāpārtrauc vilku medību pieteikumu pieņemšana bez ikreizējas saskaņošanas ar VMD Medību daļu un tai savukārt jānodrošina, lai netiktu pārsniegts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms valstī, koordinējot vilku medību pieteikšanu virsmežniecībās no brīža, kad līdz kopējā limita izpildei ir atlikuši desmit vilki, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šajā sezonā noteiktais lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms ir tāds pat kā iepriekšējā sezonā. Pagājušajā medību sezonā tika nomedīti visi atļautie 130 vilki. Tā kā nav mainījusies šo dzīvnieku populācija, nav mainīts arī lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms. Nosakot medību limitu, nolūks ir regulēt dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu citām dzīvnieku sugām un lai dzīvnieki nenodarītu kaitējumu cilvēkiem. Pēc Valsts meža dienesta uzskaites datiem Latvijā patlaban ir apmēram 600 vilku.

Sestdien, 12. augustā Latvijā tiek atklāta pīļu medību sezona. Medniekiem tas ir liels notikums, bet kā jau visos lielos pasākumos, gadās arī pārkāpumi. Lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem Valsts meža dienests ir sagatavojis informāciju medniekiem, kurā atgādina, kas jāņem vērā, lai tiktu ievērotas medību normatīvo aktu prasības, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Katru gadu Valsts meža dienestam nākas saskarties ar gadījumiem, kad ūdensputnu medību laikā tiek nomedītas nemedījamas sugas vai vēl lidspēju nesasnieguši ūdensputni. Šādi gadījumi negatīvi ietekmē sabiedrības attieksmi pret medībām un medniekiem, tādēļ aicinām medniekus būt apzinīgiem, kā arī ziņot Valsts meža dienestam darbiniekiem par konstatētiem medību pārkāpumiem. — Pīļu medību sezona ir no 12.augusta plkst. 16:00 līdz 15.septembrim tikai trešdienās, sestdienās, svētdienās un no 16.septembra līdz 15.novembrim katru dienu; — Normatīvajos aktos noteikti sekojoši putnu rudens medību ierobežojumi: — Teiču dabas rezervāta aizsargjoslā, sekojošās robežās – pa valsts nozīmes ceļiem, kas savieno Atašieni, Odzienu, Pamatus, Krustiņus, Stalidzānus, Barkavu, Murmastieni, Stirnieni un Atašienes staciju – aizliegtas zosu medības; — Ūdensputnu medības aizliegtas Ķemeru Nacionālā parka un Gaujas Nacionālā parka teritorijā. — 22.07.2003. MK noteikumu Nr. 415 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” 16. 3. punkts nosaka, ka dabas liegumos ūdensputnu medībās aizliegts lietot munīciju, kas satur svinu. — Medību likuma 24. panta 7. i punkts par nelikumīgām medībām atzīst medīšanu, izmantojot pusautomātiskus vai automātiskus ieročus, kuros vienlaicīgi var ielādēt vairāk par trim patronām vai ar kuriem var šaut kārtām. — Mednieka sezonas kartes izsniedz Valsts meža dienests vai tā teritoriālā struktūrvienība, vai dabas rezervāta vai nacionālā parka administrācija, kuras kontrolējamā teritorijā atrodas attiecīgās medību platības. Mednieka sezonas karte derīga visā Latvijas teritorijā, sava mednieku formējuma līgumplatībā vai sev īpašumā vai lietošanā esošajā platībā un publiskajās ūdenstilpēs bez īpaša saskaņojuma, kā arī kā viesim cita formējuma platībā, ja medības rakstiski saskaņotas ar medību tiesību lietotāju. Rīgā dzīvojošie mednieki mednieka sezonas kartes var saņemt arī VMD centrālajā aparātā – Rīgā, 13. janvāra ielā 15, Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā. Sausā laika dēļ mežos ir izveidojusies ārkārtīgi augsta ugunsbīstamība, tādēļ mednieki tiek aicināti būt piesardzīgi ar uguni. Medniekiem jāievēro pašvaldību izdotie rīkojumi vai aizliegumi atrasties mežā, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, ugunsbīstamības dēļ. Medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem: mednieka apliecībai, medību šaujamieroča lietošanas atļaujai un mednieka sezonas kartei. Pēc medībām sezonas kartē jāieraksta nomedītie ūdensputni, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta (VMD) apkopotās informācijas šā gada pirmajā pusgadā konstatēti 72 medību noteikumu pārkāpumu gadījumi, kas ir par 41 gadījumiem jeb trešdaļu mazāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. No 72 pārkāpumiem 52 gadījumos vainīgās personas ir atklātas. Diemžēl joprojām samērā daudz pārkāpumus izdara paši mednieki (37 gadījumos 38 mednieki). Malumednieku vidū populārākais medījums ir stirna. VMD vecākais medību inspektors Valters Lūsis to skaidro ar to, ka šie dzīvnieki ir visbiežāk sastopamie un visvieglāk iegūstamie. Tieši šie pārkāpumi visbiežāk arī tiek atklāti, sekmīgi sadarbojoties VMD amatpersonām ar Valsts policiju, kad kontroles reidu laikā tiek pārbaudītas aizdomīgas automašīnas. Kopumā šogad konstatēts 1 gadījums, kad nelikumīgi nomedīts alnis, 7 staltbrieži, 4 meža cūkas, 27 stirnas un 1 lūsis. Joprojām samērā daudzi no būtiskiem pārkāpumiem, kad nelikumīgi tiek nomedīti medījamie dzīvnieki, paliek neatklāti, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Visbiežāk tiek fiksēti pārkāpumi attiecībā uz medīšanu aizliegtā termiņā, medīšanu bez medību pamatdokumentiem un neatļautu un vispārbīstamu medību līdzekļu, rīku un metožu izmantošanu, kā arī drošības noteikumu neievērošanu medībās. No 72 gadījumiem 29 gadījumos ir nodarīti materiālie zaudējumi medību saimniecībai un medību produkcijai 31 104 latu apmērā. No šiem 29 gadījumiem 12 gadījumos lietas ir atklātas un pret 8 personām ierosinātas krimināllietas. Atkārībā no pārkāpuma smaguma personai var tikt piemērota civiltiesiskā un kriminālā vai administratīvā atbildība. Šajā pusgadā ir ierosinatas 44 administratīvā pārkāpuma lietas, no tām lēmums stājies spēkā 33 lietās, uzliekot pārkāpējiem sodu 1115 latu apmērā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Šā gada pirmajā pusē VMD jau ir veicis 759 pārbaudes medību laikā, kurās konstatēja 4 medību noteikumu pārkāpumus. Medniekiem katras medības ir jāpiesaka Valsts meža dienestā, un VMD veic mednieku pārbaudes medību laikā, lai konstatētu, vai medības notiek atbilstoši likuma prasībām. VMD vecākais medību inspektors Aivars Aveniņš skaidro, ka šim darbam ir liela profilaktiska nozīme, jo salīdzinoši 2001. gadā, kad VMD ieviesa šādas pārbaudes, 561 pārbaudes laikā tika konstatēti 46 medību noteikumu pārkāpumi. Tas nozīmē, ka mednieki apzinās, ka viņus kontrolē un nav ieinteresēti riskēt, izdarot pārkāpumus. Kopumā šogad jau 38 mednieks pieķerts par medību noteikumu pārkāpšanu.Šogad pirmajos sešos mēnešos ir bijuši 5 nelaimes galījumi medībās, no kuriem divos 2 cilvēki gājuši bojā. Aizvien vairāk ir tādu gadījumu, kad medību noteikumu pārkāpumi tiek atklāti pateicoties vietējo mednieku aktīvai rīcībai un sadarbībai ar VMD darbiniekiem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai veicinātu intensīvu meža cūku populācijas blīvuma samazināšanu saistībā ar potenciālu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību Latvijā, medību tiesību lietotāji (mednieku kolektīvi) varēs pretendēt uz atbalstu par meža cūku populācijas samazināšanu, informē Zemkopības ministrija.

Kopumā 2013./2014. gada medību sezonas laikā tiek plānots samazināt meža cūku populāciju Latvijā par vismaz 80% - no 74 tūkstošiem īpatņu medību sezonas sākumā līdz ne vairāk kā 15 tūkstošiem medību sezonas noslēgumā.

Medību tiesību lietotāji, kas savās medību platībās būs nomedījuši vairāk nekā 70 procentus no Valsts meža dienesta (VMD) noteiktā pieļaujamā nomedīšanas apjoma (limita), varēs saņemt 35 eiro par katru nomedīto meža cūku virs minētajiem 70 procentiem. Šā atbalsta finansējuma izlietojumu administrēs Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz medību tiesību lietotāju pieteikumiem un VMD sniegto informāciju par izpildīto meža cūku nomedīšanas apjomu.

Majoru kultūras namā izstādītas vaska figūras

Jūrmalā, Majoru kultūras namā, Jomas ielā 35, atkal atvērta Vaska figūru izstāde, ko pēc divu gadu pārtraukuma ar atjaunotu saturu piedāvā firma MTU Fantasy no Igaunijas.

Atklās izstādi Neskartie. Latvijas tekstilmāksla

Ārzemju mākslas muzejā 7.jūlijā pl.17.00 tiks atklāta Latvijas Tekstilmākslas asociācijas rīkotā izstāde Neskartie. Latvijas tekstilmāksla.

Būs apskatāmi Tiroles mākslinieku darbi

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā no 11. jūlija līdz 2. augustam būs apskatāma Austrijas mākslas izstāde Audums un akmens.

No 7. līdz 10. aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 5. starptautiskā mežsaimniecības un koksnes produktu izstāde-forums “Mežs un Koks 2005”. Tuvojas kārtējais pavasaris, un Ķīpsalā tiek gaidīti meža nozares speciālisti un vienkārši interesenti, lai iepazītos ar izstādē piedāvāto ekspozīciju. Kā norāda projekta vadītājs Jānis Āboliņš, šobrīd dalību izstādē ir pieteikušas jau vairāk nekā 70 firmas no Latvijas un ārvalstīm. Izstādē piedalīsies vadošās Latvijas firmas – tehnikas izplatītāji –, eksponējot dažādu kokapstrādes un mežtehniku. Kā jau ierasts, plašs piedāvājums būs pazīstamajām firmām “STOLLER”, “INTRAC Latvija”, “EMU PRIM”, “SIMATRON LATVIJA”, “VALTRA INC.”, “RIPOLS” u. c. Izstādes organizatori uzsver, ka ar katru gadu paplašinās izstādes dalībnieku ģeogrāfija – firma “SCOTT & SARGEANT WOODWORKING MACHINERY Ltd” no Saseksas grāfistes Lielbritānijā iepazīstinās apmeklētājus ar kokapstrādes darbgaldiem, savukārt Polijas firma “INTER-DIAMENT” piedāvās abrazīvos diskus dažādu materiālu apstrādei un griešanai, tai skaitā arī lentzāģu asināšanai. Tradicionāli katrā izstādē piedalās aizvien jaunas firmas no Skandināvijas. Šoreiz kompānija “BEST-HALL OY” no Somijas ir izveidojusi iespaidīgu stendu, lai Latvijas uzņēmējus iepazīstinātu ar savu piedāvājumu – saliekamo angāru un noliktavu būvniecību visdažādākajām nozarēm. Izstādē piedalās arī tādi Latvijas uzņēmumi, kas līdz šim projektā „Mežs un Koks” nepiedalījās. Piemēram, firma “LATIZOLS”, kas piedāvā ievērojami ekonomiskākas un arī lētākas kaltes nekā ārzemju analogi. Savus ražotos šķeldotājus izstādīs arī SIA “RUSSO BALT V.Z.”. Liela izvēle būs arī labi iepazītajiem SIA “T.I.G.E.R.” ražotajiem satvērējiem, kā arī SIA “PARITET” ražotajiem zāģiem un griezējinstrumentiem. “REXROTH BOSCH” grupas uzņēmums “MAGE-BALTIC”, SIA “JUNGHEINRICH LIFT TRUCK”, SIA “BALTCONTROL” iepazīstinās ar dažādiem jaunumiem, sākot ar instrumentiem un beidzot ar kokrūpniecībā nepieciešamajiem iekrāvējiem un degvielas uzpildes stacijām. Dažādas koka ēkas piedāvās SIA “AHIA” un SIA “PIRTNIEKS”. Apmeklētāji varēs iepazīties ar Būvgaldnieku brālības, Mēbeļnieku ģildes un Dabīgā koka apstrādes biedrības veikumu un uz vietas vērot, kā darbojas īsti meistari. Šogad izstāde tiek veidota sadarbībā ar Latvijas Mednieku asociāciju. Izstādes laikā Latvijas Mednieku asociācijas darbinieki stāstīs par starptautiskajiem medību projektiem, par izmaiņām Latvijas likumdošanā, kas skar medniekus, kā arī informēs par Latvijas mednieku saimniecības attīstību un apkārtējās vides ilgspējīgas saimniekošanas metodēm. Tāpat izstādes laikā būs iespēja apskatīt fotogaleriju par medību un medību šaušanas sporta tematiku. Tur darbosies virtuāla šautuve un apmeklētāji varēs izmēģināt savu precizitāti uz trenažiera, kā arī iepazīties ar dažādiem šaušanas sporta veidiem un tiem nepieciešamo inventāru. Izstādes dalībnieki apmeklētājiem piedāvās iepazīties ar aktuālo medībām nepieciešamo inventāru, kā arī citām ar medniecību saistītām precēm un pakalpojumiem. SIA “SALDUS MEŽEZERS” piedāvās “Blaser” ieročus medībām un sporta šaušanai, kā arī munīcijas piegādes iespējas, bet Latvijas Sportinga federācija sniegs informāciju par iespējām nodarboties ar medību šaušanas sportu, tā noteikumiem un sacensību kalendāru. Latvijas Safari klubs organizē eksotisku trofeju izstādi. Savukārt uzņēmums “ZOOVETAPGĀDE” piedāvās Latvijas medību saimniecībā nepieciešamās dzīvnieku piebarošanas un pārtikas vielas, kā arī citas dzīvniekiem domātas preces. Izstādē būs iespējams novērtēt medījumu gardumus. Medījuma gaļas pārstrādes firma “GURMANAS” no Lietuvas meklē sadarbības partnerus Latvijā un izstādes laikā rīkos savas produkcijas degustāciju

Latvijas juridiskās personas to īpašnieku vai vadītāju vajadzībām šogad iegādājušās fantastiski daudz jaunu ekskluzīvu un luksus auto.

Šim nolūkam iztērēti vismaz 20 miljoni eiro. Turklāt vienlīdz naski uz dārgo rotaļlietu iegādi ir bijuši kā Latvijas miljonāru sarakstā atrodami ļaudis, tā cilvēki, kuri šim nolūkam tērējuši vēl nemaz nenopelnītus līdzekļus, - rāda Baltic Screen apkopotie dati un veiktie aprēķini par 2006. gadā Latvijā juridisko personu iegādātajiem un pirmoreiz reģistrētajiem luksusauto.

Pieprasījums pieaug

2005. gadā līdz rudenim Latvijā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti trīs desmiti pilnīgi jaunu Porsche Cayenne auto, savukārt 2006. gadā līdz 1. decembrim bija jau 67 reģistrēti šādi 2006. gada izlaiduma luksusauto, kuru cena var sniegties līdz 80 000 un vairāk eiro. 2005. gadā šajā periodā netika reģistrēts neviens jauns Ferrari, 2006. gadā - 2; 2005. gadā uz juridisko personu vārda tika reģistrēti 5 jauni Bentley markas auto, 2006. gadā - jau 16.

Jūlija vidū sākās jaunā - 2015./2016. gada vilku medību sezona, un Valsts meža dienests ir izdevis rīkojumu, kas atļauj jaunajā medību sezonā nomedīt 250 vilkus, informē dienests.

Šis ir sākotnēji noteiktais lielākais pieļaujamais nomedījamo vilku skaits (limits). Valsts meža dienestam ir tiesības limitu palielināt, ja būs uzskaitīti gadījumi par uzbrukumiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kad tie ir tikuši nogalināti vai savainoti. Nedēļas laikā kopš atļauts medīt šos plēsējus, nomedīti seši vilki, par ko ziņojušas četras virsmežniecības.

Medību sezona ilgst līdz noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk kā līdz nākamā gada 31. martam. Iepriekšējā medību sezonā kopskaitā tika nomedīti 267 vilki no atļautajiem 300.

Pamatojoties uz vilku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem, Latvijā kopš 2004. gada ik gadu tiek noteikts pieļaujamais nomedījamo vilku skaits. Lai apzinātu esošo situāciju par vilku klātbūtni un daudzumu medību platībās, savu vērtējumu sniedz Valsts meža dienesta vecākie mežziņi, mežziņi un medību tiesību lietotāji.

Ar 2006.gada 1.janvāri stāsies spēkā Ministru kabineta pieņemtie noteikumi, kuri nosaka kārtību, kādā nosakāma maksa par medību tiesību izmantošanu (maksa) valstij piekrītošās vai piederošās medību platībās (medību platība).Zemes tiesiskais valdītājs, kura valdījumā atrodas valstij piekrītošās vai piederošās medību platības (valdītājs), nosaka gada maksu medību platībām, uz kurām medību tiesības iznomā citām juridiskajām vai fiziskajām personām (nomnieks), norādīts MK preses sekretāra informācijā. Lai noteiktu maksas apmēru, valdītājs novērtē medību platības atbilstību 1., 2., 3., 4. un 5.bonitātei atkarībā no pārnadžiem pieejamās ziemas barības bāzes, tās izmantošanas iespējām un pieļaujamajiem meža postījumu apmēriem.Noteikumi nosaka, ka valdītājs maksu nosaka šādi (izmantojot atbilstošu formulu): saskaņā ar izcenojumiem maksas noteikšanai aprēķina novērtētās medību platības cenu atbilstoši dzīvnieku sugai un bonitātei; aprēķina kopējo novērtētās medību platības cenu konkrētajai dzīvnieku sugai un aprēķina maksas apmēru. Nomnieks var saņemt maksas atvieglojumu noteiktos gadījumos,norādīts MK preses sekretāra informācijā.

No 6. līdz 9. aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 2. Latvijas medību saimniecības un starptautiskā medību aprīkojuma izstāde "Medības 2006", ko rīko BT 1 sadarbībā ar Latvijas mednieku asociāciju, norādīts izstāžu kompānijas BT 1 informācijā. Izstāde būs interesanta gan ierindas medniekiem, gan ekskluzīvu medību cienītājiem, jo piedāvājumā būs ieroči, medību apģērbs un ekipējums, veterinārie līdzekļi, medībās neaizvietojamie kvadracikli, tāpat arī ekskluzīvi medību ceļojumi. Medību trofeju ieguvēji eksponēs izbāzeņus, savukārt interesenti varēs pārbaudīt savu assredzību un precizitāti virtuālajā šautuvē,norādīts izstāžu kompānijas BT 1 informācijā.

15. jūlijā Latvijā tiek atklāta vilku medību sezona,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pamatojoties uz Medību likumu, Medību noteikumiem un ar Vides ministra rīkojumu apstiprināto Vilku aizsardzības plānu, ar Valsts meža dienesta rīkojumu 2005./2006.gada medību sezonā tiek noteikts lielākais pieļaujamais vilku nomedīšanas apjoms – 130 dzīvnieki.Iepriekšējās divās medību sezonās noteiktais vilku nomedīšanas limits bija 150 dzīvnieki. Sakarā ar to, ka šis limits netiek izpildīts, nākamajai vilku medību sezonai tas tiek samazināts. Apmēram 130 dzīvnieki ir vidējais nomedīto vilku skaits pēdējos četros gados,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Saskaņā ar Valsts meža dienesta veikto dzīvnieku uzskaiti Latvijā mīt apmēram 600 vilku. Vilku nomedīšanas limits tiek noteikts vadoties ne tikai no uzskaites, bet arī ņemot vērā lielo plēsēju monitoringa rezultātus. Limita noteikšanas mērķis ir regulēt šo dzīvnieku skaitu, lai to savairošanās nekaitētu pārējām dzīvnieku sugām un tie nenodarītu lielus zaudējumus zemnieku saimniecībām,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pagājušajā medību sezonā visvairāk vilku tika nomedīts Kurzemē un Latgalē – Ventspils, Saldus, Kuldīgas, Balvu un Krāslavas rajonā. Šī gada februārī VMD speciālisti veica vilku svaigu pēdu uzskaiti, lai iegūtu operatīvu informāciju par vilku izplatību Latvijā. Visvairāk vilku pēdu tika atrastas Kurzeme srajonos, kā arī Jēkabpils, Krāslavas un Balvu rajonā. Vismazāk svaigu vilku pēdu, tāpat kā iepriekšējos gados, atrasts Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Jelgavas, Limbažu, Ogres un Rīgas rajonā. Iegūtie rezultāti ļāva secināt, ka pēdējos gados palielinās vilku neapdzīvotās teritorijas, kas cita starpā arī pamato vilku nomedīšanas limita samazināšanu nākamajai medību sezonai,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Ekonomiskā krīze un medījamo putnu un dzīvnieku medību liegumi nav mazinājuši ārvalstu viesmednieku skaitu Latvijas mežos, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

To liecina ne tikai viena no lielākajiem komercmedību organizētājiem — valsts mežu apsaimniekotāja valsts a/s Latvijas valsts meži (LVM) struktūrvienības LVM Rekreācija un medības, bet arī Valsts meža dienesta dati par medību sezonā (rudens-pavasaris) izsniegtajām atļaujām ārvalstu medniekiem medīt Latvijā. 2009./2010. gada medību sezonā Valsts meža dienests izsniedzis atļaujas 1097 ārvalstu viesmedniekiem, 2008./2009. gada sezonā tādas bija tikai 992, bet vēl iepriekš 980.

Aptuveni pusei no visiem viesmedniekiem pakalpojumus ir sniegusi LVM Rekreācija un medības, kam ir 100 000 ha lielas medību platības. Turklāt medībās uz LVM dodoties arī mednieki no Latvijas - pērn 313, aizpērn tikai 281, 2008. gadā tādu bija 296.

Pagājušajā nedēļā Valsts policijas Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki sadarbībā ar Valsts meža dienesta darbiniekiem Ropažu novadā konstatēja divus vīriešus, kuri piedalījās medībās, rupji pārkāpjot ieroču aprites un izmantošanas noteikumu prasības, informē Valsts policija.

Saistībā ar notikušo uzsākti kriminālprocesi un administratīvās lietvedības.

18.martā neilgi pēc plkst. 19.00 Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja darbinieki kopā ar kolēģiem no Valsts meža dienesta veica ieroču aprites nosacījumu ievērošanas kontroles pasākumus. Ropažu novadā pie Tumšupes tika konstatēts, ka divas personas, iespējams, medībās izmanto nelikumīgu ieroci.

Pārbaudot šo informāciju, dienestu darbinieki devās uz medību norises vietu, kur vienā no medību torņiem sastapa 1963. gadā dzimušu vīrieti, Salaspils iedzīvotāju. Pie vīrieša atradās pielādēta medību karabīne, kas aprīkota ar nakts redzamības tēmēkli.

Valsts meža dienests informē, ka 13. augustā plkst. 16.00 ir pīļu medību sezonas atklāšana. Medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi ir noteikti Medību noteikumos (MK noteikumi #760, 23.12.2003) un tur norādīts, ka ūdensputni ir medījami no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00. Līdz 15. septembrim pīļu medības atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 16. septembra līdz 15. novembrim – katru dienu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. VMD Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis atgādina, lai izvairītos no nepatīkamiem starpgadījumiem, medību laikā pie mednieka jāatrodas medību dokumentiem – mednieka apliecībai, medību šaujamieroča atļaujai un mednieka sezonas kartei.Nelimitēto medījamo dzīvnieku (t.sk. medījamo ūdensputnu) legālai medīšanai nepieciešama mednieka sezonas karte. Saskaņā ar Medību likumā noteikto kārtību, lai piedalītos jebkura veida medībās, medniekam nepieciešama sezonas karte. Mednieka sezonas kartē tiek reģistrēti visi nelimitētie dzīvnieki, kuri attiecīgajā sezonā ir nomedīti.Medniekiem ir jāatceras, ka medījamos ūdensputnus aizliegts šaut, ja tas atrodas uz ūdens vai lido leņķī, kurš ir mazāks par trīsdesmit grādiem no ūdens virsmas.Ūdenstilpēs, kurām nav noteikts publiskās ūdenstilpes statuss, medības obligāti jāsaskaņo ar medību tiesību īpašnieku vai lietotāju un jāpiesaka vietējā mežniecībā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc ilgām diskusijām valdība otrdien nolēma pārtraukt Latvijas dalību starptautiskajā izstādē Expo Milano 2015 (Expo), aģentūra BNS uzzināja valdībā.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sēdē stāstīja, ka Ekonomikas ministrija ir organizējusi sanāksmes ar Zemkopības un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un Latvijas dalības Expo rīkotājiem, atzīmējot, ka tomēr turpināt dalību izstādē nav vēlams. Pēc viņas teiktā, projekts līdz šim ir vadīts neprofesionāli - ministrijā par to sākta dienesta izmeklēšana.

Tāpat viņa minēja, ka par jau iztērētājiem līdzekļiem izstrādātie risinājumi dalībai Expo varētu tikt izmantoti citos pasākumos, piemēram, Latvijas valsts simtgadei. Vienlaikus ministre atzīmēja, ka šobrīd, lielā steigā organizējot tālāku dalību izstādē ar jaunu konceptu, tā noteikti nebūtu kvalitatīva un varētu kaitēt Latvijas reputācijai.

"EXPO 2020" izstāde Dubaijā no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada martam tiek plānota kā viens no pirmajiem pasaules mēroga notikumiem pēc Covid-19 pandēmijas.

Lai gan organizatori ir pārliecināti, ka izstāde notiks ar apmeklētājiem, mēs par to nevaram būt pilnībā droši, tādēļ, gatavojoties dalībai, izskatīsim arī scenāriju par iespēju prezentēt Latviju attālināti.

Šogad aprit 85 gadi, kopš Latvija pirmo reizi piedalījās "World EXPO" izstādē Briselē. "World EXPO", tāpat kā olimpiskās spēles, ir viens no būtiskākajiem vispasaules forumiem. Nākamgad tas pulcēs vairāk nekā 190 pasaules valstis un līdz pat 25 miljoniem apmeklētāju, tādēļ par to, vai Latvijai būtu jāpiedalās "EXPO 2020", nevajadzētu šaubīties. "World EXPO" kritiķi parasti uzsver, ka šī izstāde ir kā milzīgs izklaides parks pieaugušajiem un tajā grūti sasniegt izmērāmus biznesa mērķus, tomēr jautājums vairāk ir par to, cik prasmīgi mēs kā valsts – uzņēmēji, zinātnieki, dažādu nozaru eksperti un valsts pārvaldē strādājošie – spēsim izmantot šo skatuvi, kura uzstāda augstas prasības, bet vienlaikus paver milzīgas iespējas."World EXPO" uzņēmējiem ir kā olimpiāde, kurā realizēt savas ambiciozākās ieceres un sasniegt tādu auditoriju, kura ikdienā ir teju nesasniedzama.

Lai novērstu nelaimes gadījumus, kā arī pārbaudītu likumu un citu normatīvo dokumentu prasību ievērošanu ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās - š.g. 11.augustā no plkst. 16.00 un 12.augustā, Valsts policija, sadarbībā ar Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību darbiniekiem, veiks nepieciešamos kontroles pasākumus ūdensputnu medību vietās, kā arī piebraukšanas vietās un uz ceļiem pēc medībām.

Valsts policijas (VP) Galvenās kārtības policijas pārvaldes (GKPP) Prevencijas biroja darbinieku pēdējo gadu gaitā realizētie preventīvie pasākumi ir devuši pozitīvus rezultātus, par ko liecina fakts, ka pie nemainīgas kontroles pasākumu intensitātes mednieku pieļauto pārkāpumu skaits, kas saistīts ar alkoholisko dzērienu lietošanu un ar to saistītiem pārkāpumiem ūdensputnu medību atklāšanas dienās, ir samazinājies. Precīzāk tiek ievērotas arī Medību noteikumos paredzētās medību šaujamieroču pārvadāšanas un lietošanas prasības.

2005.gadā ūdensputnu medību sezonas atklāšanas dienās tika konstatēti 160 administratīvie pārkāpumi, savukārt 2006.gadā pārbaužu laikā policijas darbinieki konstatēja 246 dažādus pārkāpumus, tai skaitā, 19 pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta "Transportlīdzekļa vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu iespaidā", kā arī 227 citus administratīvos pārkāpumus.

Kopš lūšu medību sezonas sākuma 1. decembrī, pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, valstī ir nomedīti 63 dzīvnieki no 70 atļautajiem. Lai gan lūšu medību sezona ilgst līdz 31. martam, ņemot vērā medībām labvēlīgos laika apstākļus, visdrīzāk lūšu medību sezona beigsies ātrāk, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Valsts lielākajā - austrumu - daļā (visos rajonos uz austrumiem no Bauskas un Rīgas rajoniem, tos ieskaitot) lūšu medību sezona šajā ziemā jau beigusies. Tas ir tāpēc, ka jau līdz 2005. gada 26. decembrim tika nomedīti visi ar Valsts meža dienesta speciālo rīkojumu šajā reģionā medīt atļautie lūši. Visvairāk lūšu jau daudzus gadus pēc kārtas nomedīts Alūksnes rajonā, šogad tie ir 11. Vēl lūšu medības drīkst turpināt Kurzemē, kur no atļautajiem dzīvniekiem nenomedīti palikuši 7. Pēc limita izpildes medniekiem nāksies gaidīt nākošo sezonu – 2006. gada 1. decembri, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Par katru nomedīto lūsi virsmežniecības tuvākās darba dienas laikā ziņo Valsts meža dienesta Medību daļai, kura koordinē lūšu medības un pārtrauc tās visā valstī, tiklīdz noteiktais limits ir izpildīts. Lai nodrošinātu, ka netiek pārsniegts kopējais lūšu nomedīšanas limits, saņemot paziņojumu par 65 lūšu nomedīšanu valstī kopumā, virsmežniecībās nekavējoties pārtrauc lūšu medību pieteikumu pieņemšanu bez ikreizējas saskaņošanas ar Valsts meža dienesta Medību daļu.

No 7. līdz 10. aprīlim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks 5. starptautiskā mežsaimniecības un koksnes produktu izstāde-forums “Mežs un Koks 2005”. Dalību izstādē ir pieteikušas jau vairāk nekā 70 firmas no Latvijas un ārvalstīm. Izstādē piedalīsies vadošās Latvijas firmas – tehnikas izplatītāji –, eksponējot dažādu kokapstrādes un mežtehniku, norādīts istāžu kompānijas BT 1 mediju koordinatores informācijā. Šogad izstāde tiek veidota sadarbībā ar Latvijas Mednieku asociāciju. Izstādes laikā Latvijas Mednieku asociācijas darbinieki stāstīs par starptautiskajiem medību projektiem, par izmaiņām Latvijas likumdošanā, kas skar medniekus, kā arī informēs par Latvijas mednieku saimniecības attīstību un apkārtējās vides ilgspējīgas saimniekošanas metodēm,norādīts istāžu kompānijas BT 1 mediju koordinatores informācijā. Tāpat izstādes laikā būs iespēja apskatīt fotogaleriju par medību un medību šaušanas sporta tematiku. Tur darbosies virtuāla šautuve un apmeklētāji varēs izmēģināt savu precizitāti uz trenažiera, kā arī iepazīties ar dažādiem šaušanas sporta veidiem un tiem nepieciešamo inventāru. Tāpat izstādes-foruma “Mežs un Koks 2005” laikā notiks vairāki semināri. Vienlaikus ar izstādi „Mežs un Koks 2005” Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks arī 9. dārza un floristikas izstāde “Dārzs. Flora 2005” un 3. starptautiskā lauksaimnieciskās ražošanas un infrastruktūras izstāde “Rigaagro 2005”.

Zemniekiem trūkst informācijas par savvaļas dzīvnieku radīto postījumu kompensēšanas kārtību, trūkst dialoga starp zemes apsaimniekotājiem un medniekiem vietējā līmenī, nemedījamo dzīvnieku postījumu zaudējumu kompensācijas kārtībā ir nopietni trūkumi un medniekiem trūkst motivācijas dzīvnieku apmedīšanai, šādi secinājumi radušies pēc biedrības Zemnieku saeima rīkotās konferences Zemes apsaimniekotāju un savvaļas dzīvnieku līdzāspastāvēšanas veicināšana.

Kā informē Zemnieku saeima, konference tika rīkota, lai risinātu samilzušo problēmu – ikgadēji pieaugošos savvaļas dzīvnieku postījumus lauksaimniecības zemēs, to ierobežošanu un kompensācijas kārtību. Konferences dalībnieku vidū bija lauksaimnieki un meža īpašnieki, Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas, Latvijas vides aizsardzības fonda, Valsts vides dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, pašvaldību un mednieku pārstāvji, kas sprieda par problēmām savvaļas dzīvnieku jomā un iespējamiem uzlabojumiem, ko būtu iespējams ieviest nākotnē.

Lauksaimniekiem vislielākās raizes dara straujais bebru skaita pieaugums, teju ģeometriskā progresijā. Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Baumanis skaidroja, ka bebru skaits šobrīd jau sasniedzis 150 tūkstošus, kas tuvojas maksimālajai vides ietilpībai, pie tam nomedīta tiek tikai puse no medījamo dzīvnieku limita – ap 20 tūkstošiem gadā. Ar to nepietiek, lai bebru skaitu ierobežotu. ZSA valdes priekšsēdētaja vietniece Maira Dzelzkalēja uzsvēra, ka bebri valsts meliorācijas sistēmām nodara kaitējumu miljoniem latu apmērā.

Lekciju cikls vispārējas sabiedrības informētības, kā arī mežu īpašnieku zināšanu un izpratnes par meža nozares ilgtspējīgu attīstību veicināšanai, sabiedrības informēšanas un meža īpašnieku izglītošanas un apmācības programmas ietvaros. Lekciju cikls organizēts sadarbībā ar Meža attīstības fondu.

Videolekcija “Meža un zemes resursu apsaimniekošanas sociālekonomiskie aspekti un izmaiņas Eiropas Savienības jaunās vides politikas apstākļos”

Lekcijas datums un vieta: 18.10.2023., Jelgava

Referents: Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, LR Zemkopības Ministra padomnieks meža resursu ilgtspējīgas pārvaldības un izmantošanas jautājumos

Lekcijas tēma: Meža un zemes resursu apsaimniekošana aptver neskaitāmas apakšnozares, kurām veiksmīgas apsaimniekošanas gadījumā būtu jāfunkcionē kā vienotam organismam.

Videolekcija “Purvu un kūdras nozīme jaunajā globālajā situācijā”

Noslēdzot 2004./2005.gada izstāžu sezonu, Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrības BT 1 ģenerāldirektors Viesturs Tīle pauž prieku gan par kompānijas izaugsmi, gan par izstāžu biznesa attīstību kopumā Latvijā un Baltijā. 2005.gadā BT 1 pavisam realizēs 29 izstāžu projektus, kas aptver visplašāko tautsaimniecībai nozīmīgu nozaru spektru, kā arī virkni izklaides un dzīvesstila pasākumu. Uzņēmuma vadītājs uzsver, ka vairākas izstādes ir līderes Baltijas valstīs un BT 1 stratēģiskais mērķis ir tuvākajā nākotnē nozīmīgu daļu no projektiem izveidot par dominējošajiem Baltijas valstu telpā. Gada pirmajā pusē BT 1 piedāvāja virkni labi pazīstamus projektus – “Balttour”, “Skola”, “Māja I” un citus. Ķīpsalā notika arī starptautiskā automobiļu izstāde Rīgā “Auto 2005”, kas uzskatāma par Baltijas reģiona nozīmīgāko gada notikumu autonozarē. Šoruden, tāpat kā pērn, izstāde “Mēbeles” notiks vienlaikus ar izstādi un mēbeļu ražošanas nodrošinājuma profesionālo kontaktu forumu “Kokapstrāde. Iekārtas. Tehnoloģijas. Instrumenti 2005”. Savukārt rudens sezonā vienlaikus tiks organizētas pat trīs izstādes – “Māja. Dzīvoklis 2005”, “Vide un Enerģija 2005” un “Drošam darbam 2005”. Šogad pirmoreiz tiks organizēti divi jauni projekti – novembra sākumā notiks Pirmais Baltijas apvienotais skaistumkopšanas projekts “Baltic Beauty World 2005”, savukārt novembra beigās – Starptautiskā rūpnieciskās ražošanas materiālu un tehnoloģiju, mašīnbūves, metālapstrādes, automatizācijas, elektronikas, elektrotehnikas un instrumentu izstāde “Tech Industry 2005”. Neapšaubāmi pārmaiņas pasaules politiskajā un ekonomiskajā kartē ienesušas izmaiņas arī izstāžu biznesā. Gandrīz visās izstādēs strauji pieaug ārvalstu dalībnieku skaits, šogad kopumā par aptuveni piektdaļu palielinājies gan dalībnieku, gan izstādes ekspozīciju platību apjoms. Tas liecina, ka mūsu rīkotās starptautiskās izstādes ārvalstu uzņēmējiem ir lielisks starta punkts mūsu reģiona tirgus iepazīšanai un iekarošanai. Piemēram, izstādē “Riga Food 2004” vairāk nekā puse bija ārvalstu dalībnieku, “Balttour 2005” – aptuveni 45 %, “Intertextil Balticum 2005” – aptuveni 50 %. Ar katru gadu nacionālo uzņēmumu dalība izstādē kļūst arvien profesionālāka – lielākoties dalībnieki zina, kāpēc viņi piedalās izstādēs un ko no šīs dalības viņi iegūst. Lielākajai daļai dalībnieku ir skaidri saplānots katra par dalību izstādē ieguldītā lata ceļš. Kā stāsta Viesturs Tīle, “šobrīd informācijas apjoms milzīgos tempos pieaug ik dienu, tā ir viegli pieejama, tās pat ir par daudz, un apjoma dēļ ir jāiegulda liels darbs, lai atsijātu “graudus no pelavām”. Vecā tipa izstādes, kas pēc būtības bija informācijas platforma, zaudē savu vietu un lomu. Tāpēc tiek veidotas jauna tipa izstādes, kuru pamatvērtība ir kontaktu platforma”. Izmantojot šo kontaktu platformu, tiek atjaunoti iepriekšējie kontakti, stiprināti esošie un dibināti jauni. Šī kontaktu platforma sniedz plašas iespējas prezentēt jaunus produktus, palielināt noietu, atrast sadarbības partnerus un veidot kopējus projektus. Un pats galvenais – izstādē iedibinātie kontakti ir tas efektīvais filtrs, kas katram uzņēmumam vai galapatērētājam ļauj drošāk orientēties ikdienas milzīgajā un brīžiem pat uzbāzīgajā bezpersoniskās informācijas apjomā. Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 jau desmit gadus organizē augsta līmeņa starptautiskas, nacionālas un reģionālas izstādes. Desmit gadu laikā BT 1 organizētās izstādes ir apmeklējuši 2 998 024 apmeklētāju, liecina BT 1 apkopotā statistika. Šogad nozīmīgi palielinājies apmeklētāju skaits no Igaunijas un Skandināvijas valstīm, kas vēlreiz apliecina Rīgas kā nozīmīgas darījumu vietas statusu. “Esam gandarīti, ka arvien vairāk gan Latvijas, gan Baltijas un ārvalstu apmeklētāju izmanto mūsu izstāžu sniegtās iespējas. Prognozes liecina, ka savu trīsmiljono apmeklētāju sagaidīsim izstādes “Riga Food 2005” laikā, kas notiks no 7. līdz 10.septembrim, un pasniegsim viņam īpašu dāvanu,” norāda Viesturs Tīle.

Pretrunā ar starptautiskajiem likumiem un globāla mēroga vaļu medību aizliegumu, Īslande eksportē nokautu vaļu gaļu uz Latviju un Dāniju, liecina Īslandes valdības arhīvu informācija.

Īslandes nacionālā statistikas biroja dati uzrāda, ka vēl nesen valsts veikusi vaļu gaļas produktu eksportu uz trim valstīm. Eksports uz Dāniju un Latviju ir pretrunā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem pat tad, ja šie produkti ir Īslandes imports. Starptautisko tirdzniecību ar vaļu gaļas produktiem aizliedz Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CItES).

Eksportu uz Latviju apstiprinājušas varas iestādes Latvijā, kuras apsolījušas veikt izmeklēšanu šajā sakarā, ko atbalstījusi Starptautiskais Dzīvnieku labklājības fonds (IFAW).

IFAW pauž nopietnas bažas par nelegālu vaļu gaļas produkcijas starptautisku tirdzniecību, īpaši saistībā ar pašreizējām sarunām par komerciāla nolūka vaļu medību aizlieguma mīkstināšanu pasaules mērogā.