Pēc Latvijas Avīzes žurnālista pētījuma policija aizturējusi sutenerus, kuri par 350 – 700 latiem Rīgā piedāvāja seksam 14 – 16 gadus vecus jauniešus.

"Otrdienas pēcpusdienā Rīgā pie veikala Bērnu pasaule bankomātiem pēc mana pētījuma un iesnieguma Valsts policijai Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes (ONAP) darbinieki aizturēja jaunu cilvēku grupu, kuri internetā atklāti jau krietnu laiku kā starpnieki piedāvāja nepilngadīgo personu seksuālos pakalpojumus. Suteneri par seksu ar 16 gadus vecu meiteni no laukiem prasīja 350 latus. Četrpadsmitgadīgas meitenes seksa pakalpojumi tika piedāvāti par 500 latiem, bet stāšanās dzimumattiecībās ar zēnu maksāja jau 700 latus," šodien, 28.februārī vēsta Latvijas Avīzes žurnālists.

Piedāvājam atskatu uz nu jau gandrīz pagājušo gadu Db.lv lasītākajos rakstos. Protams, visvairāk mūsu lasītājus saistījuši raksti par tēmām, kas skar mūsu maciņus – algas, nodokļi, bankas un pensijas. Tomēr no savas puses varam pieminēt, ka nedalītu uzmanību izpelnījies, protams, Finanšu ministrs Atis Slakteris.

Raksti, kas šogad Jus intereseja visvairak

1. Noskaidrots, kurās nozarēs Latvijā ir vislielākās algas

Portāls tavsdarbs.lv noskaidrojis, kurās nozarēs Latvijā ir vislabāk apmaksātie darbinieki.

2. Suteneri nekaunās preci izrādīt picērijāPēc Latvijas Avīzes žurnālista pētījuma policija aizturējusi sutenerus, kuri par 350 – 700 latiem Rīgā piedāvāja seksam 14 – 16 gadus vecus jauniešus.

Pretrunīgi vērtēts britu lordu palātas biedrs izsludinājis atlīdzību 10 miljonu mārciņu (aptuveni 8,3 miljoni latu) par ASV prezidenta Baraka Obamas un eksprezidenta Džordža Buša notveršanu, vēsta Lielbritānijas plašsaziņas līdzekļi.

Lords Nazirs Ahmeds (Nazir Ahmed), kurš 1998. gadā kļuva par pirmo islamticīgo britu pēru, savu piedāvājumu izteicis esot Pakistānā, kā atbildi ASV izludinātajai atlīdzībai par informāciju, kas ļautu notvert pakistāniešu kaujinieku Hafizu Saīdu, kurš tiek turēts par teroraktu veikšanu Mumbajā.

N. Ahmeds vairākas reizes esot sacījis, ka «ja ASV var izsludināt 10 miljonus par Hafizu Saīdu, es varu izsludināt 10 miljonu atlīdzību par prezidenta Obamas un viņa priekšgājēja Džordža Buša noķeršanu».

Lords tāpat apliecinājis, ka atlīdzību izmaksās jebkādā gadījumā – pat, ja viņam nāksies pārdot savu personīgo māju.

Vakar vakarā no Līgatnes dabas taku voljera izbēgušo lāceni Madi nav paredzēts dzīt ar medniekiem vai iemidzināt ar miega zālēm, lai nogādātu atpakaļ voljerā. Lāci paredzēts līdz voljeram aizvest mierīgi un klusām, līdzīgi kā tas darīts pērn.

Tā norāda Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V), kurš informēja, ka arī šajā gadā dzīvnieka notveršanas darbus vada zvērkope Velga Vītola.

Šteins stāstīja, ka pa nakti lācis nav mielojies ar izliktajām ēsmām un pašlaik viņš varētu būt kaut kur iemidzis. Tā kā vakar, pirms izbēgšanas, Made labi paēdusi, zvērkopji prognozē, ka viņa pie ēsmas varētu parādīties ap plkst.10 vai plkst.11.

Pašlaik situācija mežā nav tāda kā pērn rudenī, kad Made izbēga pirmo reizi. Mežā nav ne sēņu, ne ogu, apkārtnes dārzos nav ābolu. Zvērkopji cer, ka lācis meklēs pārtiku, tādēļ pats izlems atgriezties voljerā.

Kāds vīrietis Mančestrā jau nodēvēts par pasaulē paviršāko laupītāju, jo viņš veikalu aplaupījis ar kafijas krūzi rokā, vēsta metro.co.uk.

Policija publiskojusi kadrus, kuros redzams, kā laupītājs mierīgi pieprasa Oasis News veikala pārdevējam piepildīt somas ar cigaretēm un tabaku.

Maskētais vīrietis redzams, stāvot pie kases aparāta ar kafijas krūzi rokā. Tādējādi viņš notikušo padarījis īpaši neparastu.

Tikmēr viņa līdzdalībnieks tuvojas kamerām ar pat nekādā veidā neaizsegtu seju.

Pārim izdevies aizbēgt ar lielu daudzumu smēķēšanas lietu un naudu.

Izplatot šo informāciju, policija norādījusi, ka abi vīrieši notikuma brīdī bijuši «acīmredzami bezrūpīgi».

Kāds darbinieks no cita veikala žurnālistiem sacījis: «Protams, tas droši vien bija biedējoši, kad pārdevējam tika pieprasīta nauda, bet daži cilvēki šeit joko par to, vai tikai laupītājs nav palūdzis arī pienu un cukuru.»

Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) inspektoram Gatim Oltem, kārtībniekam Klāvam Eglītim un kārtībniekam Andrim Vasiļvolfam par zagļa notveršanu nozieguma vietā tiks izmaksātas prēmijas – tā šodien nolēma Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

RPP darbinieki, pildot amata pienākumus un patrulējot naktī Zemgales priekšpilsētā, pirms plkst. 3.00 pie mācību iestādes žoga Zvārdes ielā pamanīja vīrieti, kurš paskaidroja, ka gaidot sabiedrisko transportu un pēc ciemošanās netiekot mājās.

Taču viņa personība raisīja aizdomas, un, apsekojot skolas teritoriju, policisti uzgāja promnešanai sagatavotus datorus, monitorus, audio aparatūru un citas mantas un konstatēja, ka ir uzlauztas skolas pagalma puses durvis. Uz notikuma vietu izsaukti Valsts policijas pārstāvji, kuri turpināja lietas izmeklēšanu. Aizturētais nogādāts Valsts policijas iecirknī.

Ņemot vērā, ka policijas darbinieku profesionālas rīcības rezultātā tika novērsta liela apmēra zādzība, kas varēja paralizēt normālu skolas darbību un nodarīt materiālus zaudējumus pašvaldībai, Gatis Olte, Klāvs Eglītis un Andris Vasiļvolfs saņems prēmiju 60% apmērā no darbiniekiem noteiktās mēnešalgas. Prēmijas tiks izmaksātas no Rīgas Pašvaldības policijas budžeta līdzekļiem.

Igaunijas policija paziņojusi par Latvijas pilsoņa notveršanu, kas Pērnavā bankomātiem nelegāli instalējis tā saucamos skimerus jeb banku karšu datu nolasīšanas iekārtas, savā portālā raksta kaimiņvalsts nacionālā raidsabiedrība ERR.

Zagtie dati un piekļuves kodi varētu tikt izmantoti viltotu banku karšu izgatavošanai ar mērķi iztukšot klientu kontus.

Skimeri bija uzstādīti bankomātos pie Pērnavas tirdzniecības centriem, un nelegālā datu kopēšana notikusi no 27. marta līdz 14. aprīlim.

Igaunijas policija ziņo, ka līdz naudas izņemšanai no apdraudētajiem kontiem lieta nav nonākusi. Policija tomēr lūdz iedzīvotājus ziņot par iespējamiem aizdomīgiem darījumiem caur personu kontiem, kas notikuši attiecīgajā laika posmā.

Austrumeiropiešu bandas, kas nodarbojas ar «zādzību tūrismu» Īrijā, mazumtirgotājiem katru dienu rada zaudējumus līdz pat 10000 eiro, zogot dizaineru preces, atsaucoties uz Independent.ie, vēsta Baltic Ireland.

Tirgotāji esot ķērušies pie īpaša radio tīkla izveidošanas, ar kura palīdzību var brīdināt visu veikalu apsargus, kad veikalu zagļu brigādes tiek pamanītas konkrētās pilsētu teritorijās.

Skaitļi liecinot, ka zādzības un ielaušanās veikalos lielākajiem mazumtirgotājiem rada 10% papildus izmaksas gadā.

Īrijas policija uzsākusi operāciju Aughrim, lai apkarotu ārzemnieku bandu veiktās organizētās zādzības, fokusējot uzmanību uz noziedzniekiem no Rumānijas, Ukrainas, Latvijas un Bulgārijas, ziņo Baltic Ireland.

Nezināms lidojošs objekts (NLO) pirmdienas vakarā izbojājis ceļošanas plānus pasažieriem Vācijas Brēmenes lidostā. To uztvēris gaisa satiksmes kontroles radars, vēsta thelocal.de.

Saskaņā ar lidostas sniegto informāciju radars NLO uztvēris vairākas reizes trīs stundu laikā - no 18:30 līdz 21:30.

Savukārt policija ziņo, ka tā informāciju par NLO virs Brēmenes lidostas saņēmusi 18:30. Objektu redzējuši arī paši policisti. NLO notveršanai nosūtīts policijas helikopters, taču operācija nav nesusi rezultātus. Meklēšana ar helikopteru pārtraukta 20:45.

NLO briesmu dēļ atcelts viens lidojums no Frankfurtes, bet cits lidojums no Minhenes novirzīts uz Hannoveri.

No 2. līdz 6. februārim Karostas cietumā viesosies Spoku mednieki - Ghost Hunters International.

Tā ir starptautiska pētnieku komanda, kas amerikāņu TV zinātniskās fantastikas raidījumu cikla „Ghost Hunters ” vajadzībām pēta dažādas paranormālas parādības visā pasaulē. Pētnieki izmanto zinātniskas metodes un speciālas ierīces, lai izpētītu mistiskās parādības, intervē vietējos cilvēkus, kas saskārušies ar paranormālajām parādībām, kā arī dokumentē savus pētījumus un veido populāru raidījumu ASV. Starptautiskā Spoku mednieku komanda savas filmas ir veidojusi slavenās Anglijas un Skotijas pilīs, Peru, Singapūrā, Zviedrijā, Filipīnās un citur. Ghost Hunters International producenti un veidotāji ir ieradušies no Kalifornijas, un Liepājas Karostas cietums ir vienīgā vieta Baltijā, kas iekļauta viņu projektā.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicija ir aizturējusi personu, kura 2014. gada februārī, martā un oktobrī Imantā un Zasulaukā veica seksuāla rakstura uzbrukumus četrām mazgadīgām meitenēm, liecina šorīt sniegtā informācija.

Uzzināt detalizētu informāciju par notikumu, kā arī uzdot interesējošos jautājumus par lietas izmeklēšanas gaitu un personas notveršanu mediju pārstāvjiem būs iespējams šodien preses konferencē.

Preses konferencē runās Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Sozinovs.

Plašāka informācija pagaidām netiek sniegta.

Kopš 2010. gada salacgrīvieši savu novadu pasludinājuši par Zaļo novadu. Vienojoties vairākām organizācijām, uzņēmēju konsultatīvajai padomei, novada senioriem un ciemu vecāko padomei, viņi parakstījuši Salacgrīvas novada domes deklarāciju, ietverot tajā apņemšanos veicināt veselīgu, ekonomisku, dabai un cilvēkam draudzīgu ilgtspējīgu dzīvesveidu un saimniecisko darbību, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Piecos gados Zaļais novads kļuvis par vienu no videi draudzīgajām teritorijām Latvijā, kur nevairās no inovatīviem eksperimentiem un drosmīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem vides aizsardzības, energoresursu taupības un alternatīvo enerģiju izmantošanas jomā.

«Pēc administratīvi teritoriālās reformas 2009. gadā – laikā, kad meklējām jaunus pašvaldības politikas mērķus un jaunus, globālus uzstādījumus, kā novadam tālāk attīstīties, – Zaļā novada deklarācijas pieņemšana bija politisks lēmums,» atzīst Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs.

Novadā ir teju 60 kilometru gara, visnotaļ jutīga un relatīvi no apbūves brīva jūras piekrastes teritorija ar nesabojātu dabu. Daļa novada teritorijas ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Novadu šķērso Salaca – Latvijā vienīgā upe ar dabisko lašu populāciju. «Sapratām, ka tās ir mūsu pamatvērtības. Vides sakārtošanas jautājumus ar projektu palīdzību tikām risinājuši jau iepriekš – vairākās vietās izbūvējām jaunas attīrīšanas ietaises, veicām ar amonjaku piesārņotā ūdens savākšanu, pirmie Latvijā uzstādījām hibrīdapgaismojumu. Nonācām pie secinājuma, ka jaunas tradīcijas var ieviest vienmēr, taču balstīties vajadzētu uz pamatvērtībām,» norāda D. Straubergs.

Dienas Grāmatas otrdien (12. janvārī) izdevusi jaunu grāmatu – Džonatans Streindžs un Misters Norels, kura «notvers Jūs kā lamatās».

«Fiktīva zinātniska traktāta formā stilizēta alternatīva Eiropas vēsture, kur asprātīgā, aizraujošā pasaulē jautri un arīdzan ne tik jautri sadzīvo burvji un šarlatāni, vēsturiski personāži un elfi, komiķi un traģiķi, — pilns komplekts cilvēcisku dīvaiņu. Romāns rotaļa, kas gan uzjautrina, gan noskaņo apcerei par memento mori,» Normunds Naumanis.

«Šī grāmata notver kā lamatās. Nesteidzīgais, humorpilnais vēstījums par 19. gadsimta angļu džentlmeņu dzīvi iemidzina modrību, liekot pasmaidīt par viņu ekscentrisko aizraušanos ar maģiju. Bet — tikai viens solis, un kopā ar grāmatas varoņiem šķērsota netveramā robeža starp realitāti un fantāziju, «īsto» un «izdomāto» vēsturi, saprātu un neprātu. No teiksmainās pasaules, kur «kļūst saprotama vēja, lietus un koku maģija un mēs varam atrast karali Kraukli», var arī nebūt atpakaļceļa, bet tā saglabā savu valdzinājumu līdz pat pēdējai lappusei.» Vents Zvaigzne.

Teroristu izsekošanā un ķeršanā gūtās prasmes noder arī biznesa drošībai un banku regulējumu ievērošanai

Nerezidentu apkalpošana ir un paliks svarīga Latvijas banku biznesa niša, kas nosaka nepieciešamību pēc augstākajiem naudas atmazgāšanas novēršanas un terorisma finansēšanas novēršanas standartiem šai sektorā. Nesen šim uzdevumam Latvijā ir piesaistīts ASV bijušais superspiegs Džozefs Kofers Bleks (Joseph Cofer Black), kas ir ievērojams ar savu svarīgo lomu bēdīgi slavenā terorista Karlosa Šakāļa notveršanā. Viņš arī vadīja CIP Pretterorisma centru pēc 1998. gadā izsludinātā «kara pret al Qaeda». Šogad novembrī Dž. K. Bleks tika ievēlēts par Baltic International Bank (BIB) padomes locekli.

Valsts policijai turpmāk jāveic pastiprināti pasākumi iekšējā tirgus aizsardzībai.

«Ekonomiskās krīzes laikā viens no uzdevumiem ir Latvijas iekšējā tirgus un Latvijas uzņēmēju aizstāvība, apkarojot kontrabandas preču izplatību, kā arī viltotu un nekvalitatīvu pārtikas produktu tirdzniecību. Šobrīd ievērojamas sekmes ir kontrabandas preču notveršanā uz Latvijas robežas,» norādījusi iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL).

Sarunā ar Valdi Voinu, iekšlietu ministre iezīmējusi vairākus darbības virzienus, kuros nepieciešams pastiprināt policijas kontroli.Tie ir saistīti ar preču plūsmu, tranzītprecēm, akcizētajām precēm un arī pārtikas precēm, piemēram, pienu, gaļu un graudiem.

Austrumeiropas krāpnieku banda baudījusi luksusa dzīvesveidu ar dārgām mājvietām, rotaslietām un atpūtas braucieniem, jo tai izdevies nozagt aptuveni 7 miljonus latu no Lielbritānijas nodokļu inspektoriem, vēsta dailymail.co.uk.

Iniciatore no Igaunijas Viktorija Luouna Čembersa (Victoria Luouna Chambers) pat iztērējusi aptuveni 3500 latus krūšu palielināšanas operācijai privātā klīnikā.

Viņas banda izveidojusi sarežģītu uzņēmumu tīklu, lai iesniegtu vairāk nekā 3000 krāpniecisku deklarāciju Lielbritānijas Viņas Majestātes Ieņēmumu un muitas pārvaldē, lielākoties tādu cilvēku vārdā, kuri neeksistē.

Šī krāpšanas shēma esot ļāvusi noziedzniekiem dzīvot kā miljonāriem. Čembersa šo naudu arī izmantojusi, lai viņas divi no četriem bērniem izglītotos privātās skolās.

Nauda izmantota arī brīvdienām Ņujorkā, Kalifornijā, Dubaijā, Ēģiptē, Turcijā un Taizemē, kā arī slēpošanas un zemūdens peldēšanas izklaidēm.

Dokumenti, kas atrasti Osama bin Ladena slēpnī Pakistānā, liek domāt, ka al-Qaeda esot plānojusi jaunus uzbrukumus ASV, ieskaitot 11. septembra «gadadienas» teroraktu, atsaucoties uz ASV oficiālo pārstāvju sniegto liecību, raksta BBC.

ASV pārstāvji šobrīd pārbauda datorus, DVD ierakstus un dokumentus, kas tika atrasti O. bin Ladena slēpnī netālu no Islamabadas, kur teroristu grupējuma līderis, pēc ASV specdienesta domām, slēpās sešus gadus.

Drīzumā ASV prezidents Baraks Obama plāno tikties ar O. bin Ladena notveršanas operācijā iesaistītajām militārajām grupām. Ceturtdien B. Obama apmeklēja 11. septembra terorakta piemiņas vietu Ņujorkā un uzrunāja trīs tūkstošu teroraktā bojāgājušo piederīgos. Tagad esot veikta taisna tiesa par O. bin Ladena noziegumiem, bet Amerika «šos noziegumus nekad neaizmirsīs», uzrunā norādīja ASV prezidents.

Lībijas Nacionālās Pārejas padomes spēkiem (NTC) Sirtas pilsētā izdevies sagūstīt gāzto valsts diktatoru Muamaru Kadafi, M. Kadafi, īsi pēc notveršanas, no gūtajiem ievainojumiem miris, paziņojuši NTC pārstāvji, vēsta Reuters.

M. Kadafi ticis sagūstīts savā dzimtajā pilsētā Sirtā, kuru šodien pēc vairāku nedēļu ilgām kaujām ieņēma Lībijas nemiernieki. Iespējams, M. Kadafi ticis ievainots un sagūstīts, kad viņa konvojs centies pamest pilsētu, bet tam esot uzbrukušas NATO lidmašīnas.

Db.lv jau vēstīja, ka gada sākumā Lībijā uzliesmoja sacelšanās pret M. Kadafi režīmu, vēlāk tā pārvērtās asiņainā pilsoņkarā, kurā iesaistījās arī NATO valstis.

NATO gaisa triecienu aizsegā, Lībijas nemiernieki ar laiku ieņēma M. Kadafi lojālistu kontrolētās valsts daļas, tostarp arī galvaspilsētu Tripoli.

Sacelšanās pret valdošajiem režīmiem uzliesmojušas arī citās arābu valstīs.

Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas milicija uzsākusi projektu, ar kura palīdzību tiks mēģināts iesaistīt mikroblogošanas vietnes Twitter lietotājus noziedznieku ķeršanā.

Minskas milicijas uzsāktā projekta «Pārķeršana» ietvaros, milicijas interneta vietnē tiks publicēta informācija par notikušo noziegumu un aprakstītas meklētā noziedznieka pazīmes. Saite uz šo informāciju, ar marķējumu (hashtag) #perehvat (#перехват), automātiski tiks nopublicēta milicijas kontā vietnē Twitter.

Iecerēts, ka Minskas Twitter lietotāji ar šo marķējumu varēs ziņot kur un kādos apstākļos redzējuši meklējamo noziedznieku. Minskas milicija norāda, ka nevēlas, lai iedzīvotāji paši aizturētu ļaundarus, bet milicijai ir nepieciešami «slepenie aģenti», kas ieraugot noziedznieku paziņotu Twitter par viņa atrašanās vietu un tādējādi palīdzētu tā notveršanā.

«Es vienkārši vēlētos, lai cilvēkiem pašvaldībā būtu iespēja vērsties krieviski komunālos jautājumos,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Rīgas mērs Nils Ušakovs.

«Latviešiem ir tiesības nezināt krievu valodu, tas šo lietu nekādi neietekmētu. Rīgas dome šo iespēju vērsties pašvaldībā krieviski nokārtotu bez jebkādiem papildu izdevumiem,» akcentējis Rīgas mērs.

Viņš skaidrojis: «Paradokss ir tāds, ka, ja tu esi noziedznieks un tevi notver policija, tad iecirknī tu vari runāt krieviski, tev nodrošinās tulku un runās ar tevi valodā, ko tu saproti. Iznāk, ka likumpārkāpējiem tiesību ir vairāk kā vecai tantei, kas grib iesniegt sūdzību namu pārvaldei, ka viņai mājā jumts tek. Stulbi taču, vai ne?»

Vaicāts, kā vērtē referenduma par divvalodību rezultātus, Ušakovs stāstījis: «No vienas puses: balsojums pret otru valsts valodu ir pārliecinošs. Tas nepārsteidz, jo jau pirms referenduma nevienam nebija šaubu, ka Kurzemē 91% nobalsos pret. Visu cieņu latviešiem par šo aktivitāti un par šo balsojumu. Jautājums tomēr paliek - kāpēc tik daudz nobalsoja par? Kāpēc ceturtdaļa no Latvijas pilsoņiem - pilnvērtīgiem, aktīviem pilsoņiem - nobalsoja par krievu valodu kā otru valsts valodu? Tas nozīmē, ka referendums nav nekāda provokācija, bet gan indikators tam, ka problēmas ir.»

«Mana nostāja ir, ka politikas problēmas Latvijā ir ne tikai atrautība no tautas, bet arī totāla atrautība no garīgās un intelektuālās vides. Politika pati aizvien vairāk sāk izolēties, un šī nacionālā sacensība sāk spiest uz aizvien zemākiem instinktiem. Kļūst aizvien prastāka,» intervijā laikrakstam Diena sacījis topošās Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis.

Runājot par to, ka ir viens no Labas gribas manifesta iniciatoriem, viņš sacījis: «Manifesta pamatjēga ir apturēt šo naidu. Protams, daudzi to uztver kā politisku manifestu, bet tas nav politisks, tas ir morāls. Tas runā par morāli individuālo līmeni.

Piemēram, ka vēsturi nevajag aizmirst, bet tā nav jāizmanto naidam. Nav jāatbild ar agresiju uz agresiju, kas ir priekšnoteikums politiskam izlīgumam.»

Jautāts, kas būs galvenie tuvākie darba kārtības jautājumi t. s. Sabiedrības saliedētības komisijā, Latkovskis skaidrojis:

«Ir tradicionālās komisijas lietas - parlamentārā uzraudzība, varbūt arī likumdošanas jautājumi. Tā ir visa integrācijas politika, kas tagad ir diezgan nekoordinēti pa dažādām ministrijām. Arī konkrēti jautājumi, piemēram, tagad populāra ir spriešana par pareizticīgo Ziemassvētkiem. Kad es ierados Saeimā, tas jau deviņas reizes bija noraidīts. Tas, ko komisijai vajadzētu darīt, lai izbeigtu šo bezgalīgo iesniegšanas un noraidīšanas stāstu, ir rūpīgi izpētīt, kāda ir problēma. Piemēram, vai pareizticīgie nevar tikt pie tās brīvās dienas bez likumdošanas grozīšanas. Jāpēta arī problēmas ar to septiņdesmitgadīgo tantiņu, kurai ir grūtības ar tiem iesniegumiem.»