Latvijā beidzot ir jauna valdība, kuru veido piecas partijas, un to vada vismazskaitlīgākās Saeimā ievēlētās partijas – Jaunās Vienotības – līderis Krišjānis Kariņš. Opozīcijā ir palikusi ZSS, Saskaņa un atsevišķi KPV LV deputāti.
Jau šobrīd droši var teikt, ka Kariņa valdībai strādāt nebūs viegli, un atliek tikai minēt, vai tā būs pietiekami jaudīga, lai veiktu nepieciešamās reformas, vai arī mīņāsies uz vietas un nogrims savstarpējo strīdu dūksnājā. Šaubas rada vairāku valdības ministru vājā kapacitāte, jo vienīgais atbilstības kritērijs amatam ir tikai piederība konkrētai partijai. Valdības partijām ir arī vairākas nenogludinātas domstarpības atsevišķos jautājumos. Nav arī skaidrs, kā rīkosies KPV LV, jo tai ir gan ministri, gan deputāti, kas balsoja pret jauno valdību, līdz ar to nav zināms, ar cik balsīm valdība var rēķināties.
Pārbaudījumu netrūks. Vispirms jau jāmin šodienas Saeimas balsojums par pazemināto PVN likmi pārtikai, kur KPV LV ir tā valdības partija, kas šo priekšlikumu pretēji pārējām karsti atbalsta. Priekšā stāv arī Jura Juraša izdošana kriminālvajāšanai. Tāpat nav skaidrs, kas notiks ar OIK atcelšanu no 31. marta, kas draud ar pamatīgām, zaudētām tiesvedībām un iespējamu siltuma tarifu pieaugumu iedzīvotājiem. Viens no valdības galvenajiem uzdevumiem, protams, būs Moneyval ziņojumā ietverto rekomendāciju izpilde, kas ir kritiski svarīgi. Tas nozīmē, ka valdībai ir jāstrādā ciešā sazobē ar tiesībsargājošajām institūcijām bez ierastās plūkšanās un ķīviņiem. Pašlaik nav arī zināms, vai iepriekšējās valdības izraudzītā VID vadītāja Ieva Jaunzema gūs Saeimas atbalstu, jo pret to zināmi iebildumi ir gan KPV LV, gan JKP.
