Zviedrijas mēbeļu gigants Ikea plāno atvērt 100 mazcenas viesnīcas dažādās Eiropas vietās, vēsta thelocal.se.

Viesnīcas tikšot atvērtas, domājot par ceļotājiem, kuri taupa naudu, un pirmā šāda viesnīca jau pavisam drīz savas durvis vēršot Vācijā.

«Par pirmās mūsu mazcenas viesnīcas atrašanās vietu Vācijā mēs paziņosim tuvākajās nedēļās, un mēs pašlaik runājam ar viesnīcu operatoriem, lai ātri īstenotu mūsu koncepciju,» laikrakstam Svenska Dagbladet sacījis Haralds Millers no Inter Ikea.

Mazcenas naktsmītņu projektu īstenos Inter Ikea, kompānija, kurai pieder Ikea intelektuālā īpašuma tiesības.

Tomēr viesnīcām nebūšot Ikea zīmols, arī numuriņos nebūšot atrodamas mēbeles ar Ikea zīmolu. Mazcenas viesnīcas tikšot atklātas, sadarbojoties ar jau strādājošiem viesnīcu operatoriem.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Viedtālruņu popularitāte virza arvien jaunu interneta pakalpojumu lietošanu telefonā, tomēr sabiedrībā veidojas izteikta šķirtne - aptuveni trešdaļa cilvēku atturas no mobilā interneta pakalpojumu izmantošanas telefonā. Galvenais šķērslis interneta pakalpojumu lietošanai telefonā ir neskaidrība par datu tarifiem un bailes iztērēt vairāk par savām iespējām, atklāj Ernst & Young pētījums.

Jaunākais Ernst & Young pētījums The Mobile Maze, kas veikts 12 valstīs dažādos reģionos, aptaujājot aptuveni 6000 mobilo tālruņu lietotāju, atklāj, ka mobilo komunikāciju jomā interneta pakalpojumu lietošana telefonā jau sasniegusi būtisku popularitāti, taču veidojas šķirtne starp tiem cilvēkiem, kuri tālruņus arvien vairāk lieto internetam un dažādiem ar to saistītiem pakalpojumiem, un tiem, kuri pieturas pie telefonu tradicionālas izmantošanas. Lai arī 59% tālruņu lietotāju pasaulē jau izmanto telefonus interneta pārlūkošanai, aptuveni trešdaļa cilvēku saka, ka negrasās izmantot mobilā interneta pakalpojumus. Šādas atšķirības rezultāts var būt arvien citādāki dzīves paradumi noteiktās iedzīvotāju grupās.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.

Mūsdienās papildu saziņas funkcijām telefons iegūst arī norēķinu ierīces vaibstus, taču pagaidām maksājuma kartes vietā «pīkstināt» viedtālruni vēl nav norma.

«Gandrīz visām bankām ir bezkontakta kartes, vairākas bankas ir izveidojušas savus maciņus, ar kuriem var norēķināties arī ar telefonu. Nākamais risinājums būtu telefonu ražotāju maciņi – Apple Pay vai Samsung Pay,» saka Zanda Brīvule-Jansone, norēķinu karšu sistēmas operatora Worldline Baltics vadītāja. Fiziskajā pasaulē, iepērkoties veikalos, Apple Pay un Samsung Pay būs viena no vairākām bezkontakta norēķinu metodēm, un šajā vidē nebūs lielas starpības, vai maksāt ar telefonu vai karti. Viņas skatījumā, visbūtiskāk situācija mainīsies virtuālajā vidē, kad ar Apple Pay vai Samsung Pay varēs norēķināties arī e-komercijā. «Tās transakcijas būs tikpat drošās kā fiziskā vidē apstiprināti maksājumi ar PIN kodu,» viņa norāda.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Lai gan ASV kompānijas Apple iepriekšējā ceturkšņa finanšu rādītāji bija vairāk nekā izcili, un tehnoloģiju giganta viedtāruņi ASV sekmīgi pretojas Android uzbrukumiem, satraukumu, īpaši Eiropas parādu krīzes apstākļos, rada iPhone tirdzniecības apjomu atkarība no operatoru subsīdijām.

ASV iPhone viedtālruņi tiek tirgoti aptuveni par 600 ASV dolāriem, no kuriem 400 dolārus apmaksā mobilo sakaru operators apmaiņā par divus gadus ilgu līgumu. Tomēr atsevišķās valstīs mobilo sakaru operatori apmaksā pārāk mazu Apple viedtālruņu cenas daļu, vai arī to nedara vispār.

Šāda situācija ir novērojama atsevišķās Eiropas parādu krīzes nomāktās valstīs. Ņemot vērā, ka Grieķijā operatori Apple viedtālruni subsidē kūtri, valstī tikai 5% pārdoto viedtālruņu ir iPhone, savukārt Portugālē iPhone veido tikai 9% tirgus. Salīdzinājumam – ASV iPhone pieder 25% mobilo tālruņu tirgus.

Šogad, salīdzinot ar aizvadīto gadu, pārdoto mobilo telefonu daudzums palielinājies par 8%, neskatoties uz to, ka kopējais mobilo telefonu tirgus Latvijā stagnē, liecina mobilo sakaru operatora "Tele2" dati. Uzņēmuma dati arī rāda, ka par 12% pieaudzis to klientu skaits, kas iegādājas dārgākus mobilos tālruņus.

Populārāko telefonu vidū būtiskas pārmaiņas nav novērojamas, joprojām līderu trijniekā ir "Samsung", "Huawei" un "iPhone", taču šogad savas pozīcijas ir stiprinājuši arī "Nokia" un "Xiaomi", kas gūst arvien lielāku popularitāti.

"Mēs varam novērot, ka palielinās telefonu dzīves cikls – šobrīd tie jau ir divi gadi. Klienti mobilos tālruņus galvenokārt pērk, izmantojot nomaksas iespēju, tajā pašā laikā nedaudz ir palielinājies to klientu skaits, kas iekārtas pērk uzreiz par pilnu summu," saka "Tele2" mazumtirdzniecības direktore Dace Škrabe.

"Kopējo tirgus attīstību ietekmē inovāciju trūkums mobilo telefonu jomā, jo, lai arī tirgū parādās jauni modeļi, klienti ir kļuvuši prasīgāki un viņus pārsteigt ir arvien grūtāk. Tas atspoguļojas arī kopējā Latvijas mobilo telefonu tirgus kritumā par 10%. Skatoties uz nākamo gadu, lielākais un aktuālākais jautājums telekomunikāciju nozarē ir, kas notiks ar "Huawei" pozīcijām tirgū," viņa piebilst.

#Nīderlande nolēmusi atteikties no drukātām telefonu grāmatām. Interneta dēļ tās kļuvušas liekas.

Nīderlande nolēmusi atteikties no drukātām telefonu grāmatām, kas valstī izmantotas gandrīz 140 gadus.

Izdevējs ceturtdien paziņoja, ka interneta dēļ šādas grāmatas kļuvušas liekas.

«Tā ir vienīgā grāmata Nīderlandē, kuru gandrīz visi ir izmantojuši vismaz vienreiz,» radio paziņoja izdevējs Ēriks Vīčers.

Lielākais vairums Nīderlandes iedzīvotāju meklē telefonu numurus telefonu grāmatas interneta izdevumā. Drukātās telefonu grāmatas izmanto vairs tikai neliela grupa gados vecu cilvēku laukos, un viņi šogad tiks apmācīti meklēt internetā, norādīja izdevējs.

Pirmajā Nīderlandes telefonu grāmatā, kas tika izdota 1881.gadā, bija 49 adreses. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados tika drukāti gandrīz septiņi miljoni telefonu grāmatas eksemplāru.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Viedtālruņu attīstība šobrīd ir ļoti strauja – ik gadu to lietotājiem tiek piedāvāta virkne dažādu inovāciju, un izņēmums nav arī Apple radītais iPhone 8. Vai zini, kā šis telefona modelis var palīdzēt Tavās ikdienas gaitās? Uzzini par to šajā rakstā!

Drošība – pamatu pamats

Šis aspekts gan nav saistīts tikai jaunāko iPhone modeli – drošība ir bijusi Apple prioritāte kopš laika gala. Tā, piemēram, ikviena aplikācija, kas nonākusi aplikāciju veikalā jeb App Store, tiek rūpīgi pārbaudīta, turklāt arī vecākām ierīcēm ilgstoši tiek piedāvāti jaunākie atjauninājumi, kas ir ļoti būtiski no drošības viedokļa. Paaugstinātu drošību sniedz arī biomehānisko datu (pirksta nospiedums vai, iPhone X gadījumā – sejas atpazīšana) izmantošana telefona lietošanai. Šī funkcija turklāt ļauj ne tikai atbloķēt telefonu, bet arī veikt pirkumus App Store un Apple Play. Savukārt tiem, kas uztraucas par šīs sistēmas drošību, jāmin Apple sniegtie dati – pirkstu nospiedumu lasītāja kļūdas procents ir vien 0.002% jeb 1 reize no 50 000, savukārt Face ID kļūdas procents ir vēl zemāks – 0.0001% (1 reize no 1 000 000).

Viedtālruņu lietotājiem veikalos, restorānos un citās karšu pieņemšanas vietās būs iespēja maksāt ar mobilo telefonu, pieliekot to pie karšu nolasīšanas termināļa. Šādu pakalpojumu sadarbībā ar Mastercard ir izstrādājusi banka Citadele. Plašākai sabiedrībai tas būs pieejams šovasar visām Mastercard kartēm.

Maksāt ar telefonu varēs Citadeles klienti.

Maksājumiem ar mobilo telefonu tiks nodrošināta augsta drošība, tāpēc ar tiem varēs veikt arī maksājumus par summām virs 10 eiro, kas šobrīd ir limits, norēķinoties ar bezkontakta kartēm.

Citadeles mobilo maksājumu pakalpojums šobrīd darbojas t.s. beta testa programmas ietvaros, kur to izmēģina Citadeles darbinieki un atsevišķas klientu grupas, lai dažādās ikdienas maksājumu situācijās pārliecinātos, ka izstrādātais mobilo norēķinu risinājums ir ērti lietojams, drošs un pieejams pie dažādu modeļu maksājumu termināļiem Latvijā un ārzemēs. Beta testa programma ir pēdējais solis, pirms mobilo norēķinu risinājums tiek padarīts pieejams plašākai sabiedrībai, kas iecerēts šā gada vasarā. Lietuvā un Igaunijā Citadele mobilos norēķinus plāno ieviest vēlāk - gada otrajā pusē.

Rumāņu mazcenas krosovers Dacia Duster ir kā darba apģērbs, ko nav bailes saburzīt, sašmulēt vai pat saplēst. Ja tas arī notiks, nebūs liela bēda, jo tas tak ir darba apģērbs.

Dacia Duster nav auto, ko apjūsmot, tas ir darba instruments, kas noder ikdienā, turklāt nemaksā dārgi. Tas ir tas, kas Latvijā un pārējās postpadomju valstīs tiek vērtēts visaugstāk, proti, cena. Šāda taktika atmaksājas ar uzviju, jo salīdzinājumā kaut vai ar alianses partnera Renault pasažieru modeļiem, kas negribīgi pamet autosalona telpas, Dacia Duster par pircēju trūkumu neuztraucas. Patiesībā pieprasījums joprojām ir lielāks nekā piedāvājums, attiecīgi Dacia Duster tīkotāji joprojām ir spiesti stāvēt rindā un pacietīgi gaidīt.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Cena un daudzfunkcionālais pielietojums ir divi iedarbīgākie Dacia Duster argumenti. Jauns krosovers pat ar sulīgu aprīkojumu par 15 tūkst. eiro? Izklausās neticami, bet tas ir iespējams. Attiecīgi ne tikai mežizstrādes uzņēmumi, zemnieku saimniecības vai apsardzes firmas un cita veida kompānijas labprāt dod priekšroku Dacia Duster. Rumāņu mazcenas krosoveru ļoti iecienījušas privātpersonas, turklāt ne tikai no lauku reģioniem, bet arī pilsētām. Vēl viena stabila Dacia Duster pircēju auditorija ir pensionāri. «Augstāk sēdi, tālāk redzi» koncepcija komplektā ar draudzīgo cenu ir tas, kas patīk, turklāt Dacia tirgotājiem par prieku šie pircēji neķēpājas ar līzingu, bet auto pērk pašu spēkiem. Pēc Dacia tirgotāju stāstītā, ne tikai pensionāri, bet arī pārējā privātpersonu masa spēj par automašīnu norēķināties paši un neizmantot līzingu kompāniju atbalstu. Pat, apaugot ar dažādām noderīgām ekstrām, proti, multifunkcionālu stūri, Media Nav Evolution multimediju sistēmu, kruīza kontroli ar ātruma ierobežotāju, daudzskatu kameru sistēmu, LED dienas gaitas lukturiem u.c. labumiem, Dacia Duster maksās 14 450 eiro. Tas ir neapgāžams arguments pircēju piesaistei. Skaidrs, ka viss nav zelts, kas spīd. Multimediju sistēmas ekrānu, kā arī kameru izšķirtspēja ir draņķīga, tostarp arī LED dienas gaismas diožu virtene ir veidota, strikti ievērojot ierobežoto budžetu. Dacia Duster ir vienkāršs auto vienkāršiem cilvēkiem, ja saimniecībā vajag lētu krosoveru, kurš būs uzticams atbalsts ikdienas darbos, turklāt mīlēs braukt pa grants seguma ceļiem, tad pretinieku rumānim nav.

Par Latvijas telekomunikāciju tirgu intervijā laikrakstam Diena stāsta SIA Bite Latvija vadītājs Frederiks Renčaks.

Kā jūs raksturotu Latvijas telekomunikāciju tirgu, kādas ir tajā valdošās tendences un kāds tas ir, ja salīdzina ar citu Eiropas valstu telekomunikāciju tirgiem?

Latvijas telekomunikāciju tirgum manā skatījumā nedaudz pietrūkst inovāciju, tajā konkurence notiek tikai ar cenu un tehnoloģijām. Turklāt tas, kā telekomunikāciju operatori runā par tehnoloģijām, ne vienmēr ir ieguvums klientam. Daudzās runas par tīklu pārklājumiem un tehnoloģijām patiesībā ir klientus maldinošas. Telekomunikāciju lietotājiem ir jāprasa no operatoriem daudz vairāk par pašreizējo piedāvājumu, kuram reizēm pietrūkst satura. Savukārt operatoriem būtu jāpiedāvā daudz vairāk radošu pakalpojumu - ne tikai tehnoloģijas, bet arī risinājumus ar pievienoto vērtību, kas būtu pēc iespējas draudzīgāki un ērtāki klientam. Daudzi operatori lielās ar savu tīkla pārklājumu, bet īstenībā tas visiem ir gandrīz vienāds. Jā, pašlaik Bitei nav 4G tīkla, taču šobrīd tam nav plaša pielietojuma, jo 95% iedzīvotāju nav tā dēvētais 4G izmantošanas telefons. Mobilajiem operatoriem ir jādomā un jāpiedāvā kaut kas cits, kaut kas jauns ar pievienoto vērtību.

Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti šodien akceptēja grozījumus saistošajos noteikumos, kas paredz no šī gada 1. aprīļa mainīt maksu par pašvaldības autostāvvietu izmantošanu, grozot arī auto atstāšanas vietu līdzšinējo zonējumu, informē Rīgas dome.

Grozījumi Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu apsaimniekošanas un lietošanas saistošajos noteikumos paredz, ka A zonas teritorijā par pirmo maksas autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā 2,50 eiro, bet par katru nākamo stundu – trīs eiro.

Savukārt B zonas teritorijā par pirmo autostāvvietas lietošanas stundu būs jāmaksā divus eiro, bet par katru nākamo lietošanas stundu 2,50 eiro.

Attiecīgi C zonā par pirmo stundu būs jāmaksā 1,50 eiro, bet katra tālākā stunda maksās divus eiro.

Arī Vecrīgas, jeb R zonas teritorijā būs jāmaksā vairāk – par pirmo auto atstāšanas stundu būs jāmaksā pieci eiro, bet katra nākamā stunda izmaksās astoņus eiro.

Ir nekorekti šobrīd paziņot, ka valdībai kā prioritāte ir lielāki nodokļu ieņēmumi, kas iegūstami no esošajiem nodokļu maksātājiem, tai skaitā lauksaimniekiem.

Tā pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas Informatīvo ziņojumu par iespējamām nodokļu izmaiņām 2021.-2023.gadā, secinājušas Latvijas lauksaimnieku organizācijas.

"Ir redzams, ka ar 2023.gadu darba devējiem un/vai pašnodarbinātajām personām būs jāmaksā 34,09 % valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI, kas būs 170 eiro mēnesī. Tas nozīmē, ka lielai daļai pašnodarbināto un daļai nepilnas slodzes darba ņēmēju lielākā vai teorētiski arī visa nopelnītā nauda būs jānomaksā nodokļos valstij. Atgādinām, ka lauksaimnieki bija vieni no tiem, kas glāba valsti iepriekšējās krīzes laikā un ir tie kas nodrošinājuši pašmāju tirgu un palielinājuši eksportu Covid-19 periodā ar drošu un veselīgu pārtiku, vienlaikus veicinot ēnu ekonomikas samazināšanu," vēstulē Saeimas komisijām un partiju frakcijām norāda Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs, Latvijas lauksaimnieku kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.

Izkrāpjot personīgos datus un pierunājot iesaistīties apšaubāmā pirkšanas – pārdošanas darījumā, kāds krāpnieks no upura izkrāpis naudu, turklāt «upuris» labprātīgi krāpniekam atdevis savu veco telefonu un arī, pašam nezinot, kļuvis par kādas «ātro kredītu» firmas klientu. Šādi un līdzšigi gadījumi Rīgā notiek regulāri, Db.lv uzzināja policijā, savukārt Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācija patlaban negrasās padarīt stingrākus kredītu izsniegšanas noteikumus.

Ziņa papildināta ar policijas komentāru 3., 4., 5. rindkopā.

Krāpniecības shēma ir sekojoša - «upurim» kāds «paziņa» lūdz viņam pārdot savu veco telefonu, norādot, ka samaksa tiks veikta no viņa firmas konta. «Upuris» šādiem nosacījumiem piekrīt un «pircējs-krāpnieks» viņam liek ieskaitīt vienu santīmu vispirms šīs firmas kontā, skaidrojot, ka citādāk esot kādas neskaidrības ar konta numuru vai tamlīdzīgas problēmas. Tāpat viņš lūdz, vai «upuris» nevarētu pārdot telefonu par 50 Ls dārgāk, bet faktiski pēc tam skaidrā naudā «pārdevējs» atdotu atpakaļ šos 50 Ls «pircējam». Tādējādi «upura» kontā tiek ieskaitīta nauda, it kā no «pircēja» - 100 Ls. Pēc tam «pircējs» paņem no «upura» telefonu, ko it kā nopircis, kā arī tos 50 Ls, par kuriem abi esot vienojušies.

Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu tālāka skatīšana un apstiprināšana uz nenoteiktu laiku ir atlikta, šobrīd Atkritumu apsaimniekošanas likums tiek atvērts grozījumu izdarīšanai.

Mājokļu un vides komitejas pārstāve Dzintra Āboliņa DB pastāstīja, ka saistošo noteikumu tālākā skatīšana ir nedaudz atlikta, jo lietderīgāk saistošo noteikumu pieņemšanas procesu pabeigt pēc tam, kad būs pieņemti likuma grozījumi. Sākotnēji komitejā noteikumus bija plānots skatīt jau oktobra vidū.

Jāatgādina, ka Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas saistošo noteikumu izstrāde tika pabeigta šā gada rudenī, bet Rīgā strādājošie atkritumu apsaimniekošanas operatori nebija pilnībā ar tiem apmierināti. Tāpēc viņi iesniedza savus sagatavotos priekšlikumus un papildinājumus.

DB jau rakstīja, ka operatori iebilst pret prasību visas atkritumu izvešanas mašīnas aprīkot ar atkritumu svēršanas iekārtām, pret paredzētu naudas plūsmas maiņu, proti, pašlaik maksu par atkritumu apsaimniekošanu no iedzīvotājiem iekasē operatori, kas tālāk norēķinās ar Getliņu poligonu par konkrētu atvesto atkritumu daudzumu. Tagad Rīgas dome plāno, ka visi Rīgas iedzīvotāji maksās vienotu tarifu Getliņiem un arī operatori naudu saņems no Getliņiem par atvesto atkritumu daudzumu.

Braukt un reizē runāt pa telefonu ir aizliegts. Izņēmums ir telefoniska saruna brīvroku režīmā. Tomēr, tehnoloģijām kļūstot pieejamākām, daudzi nebīstas braucot rakstīt īsziņas vai vēl trakāk - lasīt ziņas planšetdatorā. Policijā atzīst - cīņa ar šo paradumu īsti nevedas, ir grūti pierādīt, ka autovadītājs tiešām braucot ir lietojis telefonu, piektdien raksta laikraksts Diena.

Sods, ko policija piemēro šoferiem, kas pie stūres runā pa telefonu, ir vai nu brīdinājums, vai 15 eiro. Pērn policija konstatējusi 2830 šādu pārkāpumu, gadu iepriekš - 3007. Diez vai no šīs statistikas būtu pareizi izdarīt secinājumus. Daudz kas atkarīgs no tā, cik intensīvi kārtībsargi pievēršas šī pārkāpuma apkarošanai.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis atklāj, ka pa telefonu runājošu autovadītāju sodīt ir visai sarežģīti: «Policistiem tas ir jāredz. Diennakts tumšajā laikā to pamanīt ir grūti. Pat tad, kad mēs šādu faktu redzam, bieži vien cilvēki nepiekrīt, ka viņiem šis pārkāpums tiek inkriminēts. Sūdzībās tiek minēts, ka tajā brīdī cilvēks vienkārši ir kasījis ausi, daži raksta, ka viņi tikai atstutējuši galvu pret roku. Atrunas ir visdažādākās, un lielākā daļa no tām ir diezgan muļķīgas.» N. Krapsis pieļauj, ka autovadītāji līdz galam neapzinās, ka šāds paradums varētu ietekmēt ceļu satiksmes drošību.

2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80%-90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma

Tā DB prognozēja Tele2 komercdirektors Jānis Spoģis. 2013. gads bija pirmais gads Latvijā, kad viedtelefonu pārdošanas apjoms pārsniedza parasto telefonu pārdošanas apjomu, atgādināja J. Spoģis. Pērn saglabājās līdzīga tendence ar nelielu pieaugumu – septiņi no katriem desmit iegādātajiem telefoniem bija viedtelefoni. Tele2 pārdoto telefonu skaits pērn palielinājās par vairākiem tūkstošiem, salīdzinot ar 2013. gadu. Precīzs skaits netiek atklāts, operators vienīgi atzīmē, ka pērn dubultojās to iedzīvotāju skaits, kas iegādājās telefonu uzņēmuma internetveikalā. Kopumā pārdoto telefonu pieaugums Latvijā pagājušā gada laikā varētu būt pāris procentu apmērā. Pēc Tele2 aplēsēm iedzīvotāji turpinās dot priekšroku viedtelefoniem, un 2015. gadā viedtelefoni varētu veidot jau 80% līdz 90% no kopējā tālruņu tirdzniecības apjoma. Arī Latvijas mobilais telefons (LMT) un Bite Latvija precīzus datus par pārdotajiem telefoniem DB nesniedza. Latvijā pērn kopumā varētu tikt realizētas 539 tūkstoši iekārtu, ņemot vērā legālo tirgu, DB pieļāva LMT Retail & Logistics valdes priekšsēdētājs Rinalds Kalniņš. Lielākā daļa jeb 66% no pārdotajiem tālruņiem bija viedtelefoni, bet 34% – podziņtelefoni, kas kļūst par eksotiku.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, nostiprinot Numerācijas plānā noteiktās prasības, veica grozījumus noteikumos par numerācijas lietošanas tiesībām.

Grozījumi precizē numerācijas lietošanas tiesību uz publiskā mobilā telefonu tīkla numuriem piešķiršanas kārtību. Jaunā kārtība paredz, ka elektronisko sakaru komersanti, kuriem nav mobilā tīkla infrastruktūras, nevarēs iegūt mobilo tīklu numerāciju, informē SPRK.

Grozījumi MK noteikumos nosaka, ka publiskā mobilā telefona tīkla numurs turpmāk būs tāds numurs, ko lieto publiskajā mobilajā telefonu tīklā. Lai tehniski būtu iespējams sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus mobilajā tīklā, elektronisko sakaru komersantiem ir nepieciešami galalietotāji un mobilā tīkla infrastruktūra. Līdz ar to komersants, kas neizpilda abus šos nosacījumus, nevar reāli galalietotājam sniegt elektronisko sakaru pakalpojumus un numerācijas lietošanas tiesības netiek izmantotas Nacionālajā numerācijas plānā paredzētajam mērķim. Turklāt tās nevar izmantot arī citi komersanti, tādējādi galalietotāji nesaņem elektronisko sakaru pakalpojumus.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Jau vairākus pēdējos mēnešos sabiedrību pāršalc ne viena vien satraucoša ziņa. Te izskan bažas ka elektroenerģijas tīklu operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” un AS “Sadales tīkls” – nav gatavi lietotāju pieprasījumam un zaļās ražošanas vilnim. Te parādās ziņa, ka "Sadales tīkls" ierobežos mājsaimniecības, kas "grib tīklā nodot pārāk daudz pašu saražotās enerģijas".

Nozare ir sarežģīta, attīstība dinamiska un acīmredzami informācijas nav pietiekami. Tāpēc kā uzņēmumus, kuri veic elektrotīklu remontus un renovācijas, pārstāvoša profesionālā organizācija vēlamies sniegt dziļāku ieskatu tendencēs, kas nosaka gan tīklu operatoru, gan saistīto darbu veicēju faktiskās iespējas, dalīties iespējamos risinājumos, kā ar līdz šim nepieredzēto situāciju tikt galā, pēc iespējas sabalansējot visu pušu intereses.

Lai izprastu, kāpēc un ar kādu intensitāti sistēmas operatori veic jaunas investīcijas tīklos, ir būtiski saprast divas lietas. Pirmkārt, jebkuras investīcijas tīklā nav tikai tehnisks vai uzņēmējdarbības lēmums, bet gan process, kas ir nepārprotami noteikts normatīvajos aktos un kura īstenošana plašā mērogā, nesaņemot iesaistīto pušu nepārprotamu piekrišanu, nemaz nav pieļaujama.

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Finanšu ministra Jāņa Reira vadībā atbilstoši valdības deklarācijai ministrijas speciālisti izstrādājuši un virza diskusijai priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai ar 2016. gadu, informē Finanšu ministrija.

«Šobrīd esam izstrādājuši konceptuālo ziņojumu, lai jau no 2016. gada mēs varētu spert pārliecinošu soli pretī nodokļu progresivitātei Latvijā. Pamatojoties uz solidaritātes, taisnīguma un atklātības principiem, esmu gatavs sabiedrībai, valdības kolēģiem un sociālajiem partneriem piedāvāt izvērtēšanai izstrādāto diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada,» norāda ministrs Jānis Reirs.

Finanšu ministrija ir izstrādājusi priekšlikumu diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kas to paredz ieviest pakāpeniski līdz 2020. gadam.

Tas paredz, ka 2016. gadā tiek piemērots mēneša neapliekamais minimums 75 eiro apmērā (tāpat kā līdz šim). 2017. gadā nodokļa maksātāji ar zemākām algām, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada ienākumu deklarāciju, var saņemt pārmaksāto nodokli. To pārrēķina, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu. Mazo algu saņēmējiem (līdz 380 eiro mēnesī) – neapliekamais minimums ir 100 eiro mēnesī. Strādājošajiem, kuri saņem darba algu no 380 līdz 1 000 eiro mēnesī, neapliekamais minimums, piemērojot formulu, pakāpeniski samazinās, līdz darba algai virs 1000 eiro mēnesī neapliekamais minimums paliek 75 eiro mēnesī.