Latvijā galda datorus vai t.s. dzelžus pārsvarā saliek Latvijā, taču plašāk pazīstamo vai t.s. A grupas preču zīmju starpā «90 % ir ASV brendi,» Db stāstija datortehnikas vairumtirgotāja GNT mārketinga direktors Jānis Enītis. «Latvijā 80 % dzelžu ir ar Latvijas preču zīmi, bet no pārējiem 20 -25 %, tikpat kā visi ir no ASV,» viņš stāstija, nosaucot tādas kompānijas kā Hewlett Packard (HP), IBM un ar HP apvienoto Compaq,» viņš teica. J. Enītis norādija, ka gandrīz visus galda un portatīvos datorus pārdod lietotājiem ar gatavi instalētu operāciju sistēmu un pamatprogrammatūras paketi. «Te nu viss ir 100 % ASV brends, Microsoft Windows un Microsoft lietojumprogrammatūra,» GNT menedžeris stāstīja. J. Enītis uzsvēra, ka IT nozarē ASV dominance ir tikai formāla, jo patiesībā «amerikāņu» IT koncerni ir starptautiski gan pēc savas darbības izvietojuma (ražotnes Āzijā, programmizstrādes centri Eiropā un citviet), gan akcionāru sastāvā. Starptautiskā biznesa žurnālā Business Week, piemēram, rakstīts ka aptuveni 60 % pasaules portatīvo datoru ar visdažādākām firmas zīmēm (HP, IBM, Apple un citas) faktiski pēc šo kompāniju pasūtījuma ražo Taivānas uzņēmums Quanta. Tāpat Microsoft. Oracle un citu programmatūras izstrādātāju darba spēks izkliedēts pa visu pasauli. Latvijas IT kompānijas IT Alise mārketinga direktors Jurģis Ķiršakmens sacīja, ka 20 no 25 % viņa kompānijas apgrozījuma «ir tieši saistīts ar ASV informācijas sistēmu licencēšanu un maksas pakalpojumiem.» IT Alise ir viena no lielākām amerikāņu Oracle biznesa IT risinajumu ieviesējām Latvijā. «Sakarā ar Oracle un IBM risinājumiem, ko ieviešam Latvijas klientiem, apgrozam gandrīz 1 miljonu Ls,» viņš teica. Kā izriet no rakstiem starptautiskājā biznesa presē, Oracle ir arī «amerikāniska» IT kompānija sava dibinātāja un vadītāja Lerija Elisona (Larry Ellisson) kolorītā un dažkārt skarbā vadības stilā. L.Elisons ar neslēptu prieku sacenšas ar Microsoft dibinātāju Bilu Geitsu (Bill Gates) par IT pasaules bagātākā cilvēka titulu un mīl nodarboties ar jahtu sporta sponsorēšanu, lidināšanos personīgajā lidmašīnā un citām izdarībām, kas reizēm dēvētas par plātību. «ASV programmatūras bizness ir stingri komerciāls. Risinājumu attīstīšana ar t.s. atklāto standartu (open standards) līdzekļiem, tostarp bezmaksas operāciju sistēmu Linux, ir vairāk tāda Eiropas tendence,» sacija J. Ķiršakmens. Vietējo uzņēmumu sadarbība ar ASV kompānijām liecina par dažādu pieredzi. DigLat direktore Anita Mertena, kuras uzņēmums šobrīd pārstāv HP, Db stāstija, ka ir piedzīvojusi visādus notikumus 10 gadu sadarbībā ar ASV IT nozarii. Kompānija dibināta kā kādreizējās Digital Equipment Corporation pārstāvniecība, no kuras radies tās nosaukums, taču Compaq nopirka Digital un pēc tam HP – Compaq. Kā pozitīvu sadarbībā ar visām trīs tagad savstarpēji saplūdušajām ASV kompānijām A. Mertena uzskata stingrus piegādes un servisa noteikumus, labi organizētu loģistiku un kvalitātīvus produktus. Grūtības radījušas visu trīs kompāniju stingrie noteikumi, kas neatļāva darīt izņēmumus, kas būtu bijuši nepieciešami Latvijas tirgus apstākļos. Vietējie partneri arī nereti dabujuši uzņemties visu atbildību par nokavētām piegādem, bet no ASV kompānijas saņemta tikai atvainošanās vēstule, A. Mertena stāstīja. Pārejas posmi ir bijuši sevišķi smagi, jo par tiem nav dota iepriekšēja informācija un tādējādi apgrūtināta vietēja partnera biznesa plānošana. «Piemērs – partneris investē darbinieku apmācīšanā, bet netiek informēts, ka pēc apvienošanās konkrētos produktus vairs nepiedāvās,» viņa teica.
