Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.

Ungārija nepadosies Eiropas Savienības (ES) spiedienam saistībā ar pērn izdarītajiem tiesību aktu grozījumiem, bet Eiropas birokrāti ir līdzīgi Padomju nomenklatūrai, pavēstījis valsts premjerministrs Viktors Orbāns.

Uzrunājot cilvēkus, kas pulcējās lai atzīmētu ungāru sacelšanās gadadienu pret Hābsburgu valdību 1848. gadā, V. Orbāns pavēstīja, ka Ungārija atkal izcīna cīņu par savu brīvību, raksta Euobserver.

«Mēs nebūsim kolonija. Ungāri nedzīvos saskaņā ar ārvalstu noteikumiem un neatteiksies no savas neatkarības vai brīvības,» klāstīja V. Orbāns. «Kā Eiropas nācija mēs pieprasām vienlīdzīgu attieksmi. Mēs nebūsim otršķirīgi Eiropas pilsoņi. Mēs pieprasām, ka standarti, kas tiek piemēroti vienām valstīm, tiek piemēroti arī mums,» sacīja Ungārijas premjers.

V. Orbans salīdzināja ES darbības ar Padomju režīmu. «Mēs esam vairāk nekā pazīstami ar nelūgtu biedru palīdzības raksturu, pat ja tā tiek sniegta smalki pielāgotā uzvalkā, nevis uzplečotā uniformā,» klāstīja premjers. Viņš arī pauda savu pārliecību, ka Eiropas birokrāti lūkojas uz Budapeštu ar aizdomām, jo Ungārija izvēlas «jaunus ceļus» kā samazināt valsts parādu un neizvairās no nacionālu valstu pārākuma sludināšanas.

Ungārija nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet neatteiksies no Krievijas gāzes pirkšanas, otrdien Londonā paziņoja Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns pēc sarunām ar Lielbritānijas premjeru Borisu Džonsonu.

"Ir saprotams, ka šī kara pārtraukšana sarunu ceļā atbilst visām mūsu interesēm," sacīja Orbāns, uzsverot, ka tuvākajās nedēļās tiks pieliktas visas pūles miera atjaunošanai.

Viņš atzīmēja, ka Krievijai noteikto sankciju paplašināšana uz enerģētikas un naftas-gāzes sektoru rada nesamērīgi smagu slogu Ungārijai.

"Mēs nosodām Krievijas militāro uzbrukumu un karu, bet mēs nepieļausim, ka ungāru ģimenes maksātu kara cenu," paziņoja Orbāns.

Viņš pauda uzskatu, ka sankcijām nav jāattiecas uz naftas un gāzes importu. Orbāns sacīja, ka Ungārija pērk lielāko daļu naftas un dabasgāzes no Krievijas, un uzsvēra, ka 90% ungāru ģimeņu apsilda savas mājas ar gāzi. Viņš arī piebilda, ka Ungārijas ekonomika nevar funkcionēt bez naftas un gāzes.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien kritizēja Eiropas Komisijas (EK) prezidenti Urzulu fon der Leienu par Eiropas Savienības (ES) vienotības apdraudēšanu ar plānu aizliegt Krievijas naftas importu, viņam uzskatot, ka tas pārkāpj sarkano līniju.

"EK prezidente apzināti vai neapzināti uzbrūk Eiropas vienotībai," intervijā valsts radio sacīja Orbāns. "Jau no paša sākuma mēs skaidri norādījām, ka būs sarkanā līnija, un viņi šo sarkano līniju ir šķērsojuši."

EK trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Leiena trešdien paziņoja, ka ES no Krievijas jēlnaftas piegādēm pakāpeniski atteiksies sešu mēnešu laikā un no naftas pārstrādes produktiem - līdz gada beigām.

Savukārt Ungārijai un Slovākijai, kas ir ārkārtīgi atkarīgas no Krievijas naftas, tiks dots laiks līdz 2023.gada beigām.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdien noraidīja Briseles pārmetumus par Ungārijas selektīvo aizliegumu ārzemniekiem ieceļot valstī pēc tam, kad tur strauji bija pieaudzis koronavīrusa gadījumu skaits.

Ieceļošanas aizliegums, kas būs spēkā vismaz mēnesi, neattiecas uz pārējo Višegrādas grupas valstu - Čehijas, Polijas un Slovākijas - pilsoņiem.

Robeža slēgta, šādi cenšoties apturēt pandēmijas importu no ārzemēm, skaidro Ungārijas valdība. Par ieceļošanas aizliegumu tika paziņots aizvadītajā nedēļā, bet tas ir spēkā no otrdienas.

"Viņi [Briselē] var teikt, ko viņi grib, bet, ar visu pieticību, mēs redzēsim, ka viņi tuvāko dienu laikā sekos mūsu rīcībpolitikai," intervijā sabiedriskajiem medijiem sacīja Orbāns.

"Neieviešot Ungārijas praksi, viņiem nav izredžu apturēt epidēmiju," viņš piebilda.

ES amatpersonas dod priekšroku vienotai pieejai attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem un oficiāli vērsušās pie Budapeštas saistībā ar šiem izņēmumiem, brīdinot, ka diskriminējoša attieksme pret dalībvalstīm pārkāpj Šengenas zonas noteikumus.

Ungārija nevar atļauties atlikt pasākumus, lai samazinātu tās budžeta deficīitu, nosodot premjerministra Viktora Orbana (Viktor Orban) rīcību, sacījis Eiropas Savienības Ekonomikas un monetāro leitu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn), ziņo Bloomberg.

«Laikā, kad pārējās ES dalībvalstis ir uz fiskālās konsolidācijas ceļa, Ungārija nevar atļauties atkāpties no šī ceļa,» O. Rēns sacījis intervijā, kas publicēta izdevumā Vasarnapi Hirek. «Tā vietā, lai palielinātu budžeta deficītu, Ungārijai vajadzētu ievērot stingru fiskālo politiku, kas ir priekšnoteikums ilgtspējīgai izaugsmei,» piebildis komisārs.

Kā vēstīts, sarunas starp Ungāriju, Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību aprāvās pagājušajā mēnesī, kad V. Orbans atteicās pildīt iepriekšējās valdības mērķi samazināt budžeta deficītu līdz mazāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta 2011.gadā. V. Orbans uzskata, ka Ungārijai ir nepieciešams lielāks deficīts, lai stimulētu ekonomiku.

Ungārijas premjers Viktors Orbans saasinājis diplomātiskās attiecības ar Berlīni, salīdzinot kancleres Angelas Merkeles politiku ar nacistiskās Vācijas iebrukumu Ādolfa Hitlera vadībā.

Budapešta veikusi dažādas parlamentārās un konstitucionālās reformas, kas Briselē izraisījušas bažas, ka Ungārija tuvojas autoritārismam un valstī tiek apdraudēta brīvā tirgus sistēma, tiesu varas neatkarība un preses brīvība. Izskanējušas arī balsis, aicinot Ungāriju izslēgt no Eiropas Savienības.

Aizvadītajā nedēļā A. Merkele izteikusies, ka Vācija «darīs visu, lai Ungāriju aizvestu uz pareizā ceļa. Tomēr tas nenozīmē, ka uzreiz tiks sūtīta kavalērija». Tādējādi atbildot uz opozīcijā esošās Sociāldemokrātu partijas kandidāta kanclera amatam Pēra Šteinbrika pausto, ka Budapeštas nedemokrātiskās reformas varētu novest pie valsts izslēgšanas no ES, vēsta Euobserver.

Eiropas Savienība (ES) vērsīsies pret Ungārijas ekonomiku, ja Budapešta šonedēļ samitā bloķēs jauno palīdzību Ukrainai, liecina ES amatpersonu izstrādātais dokuments, kas nonācis laikraksta "Financial Times" rīcībā.

Dokumentā izklāstīta stratēģija, kas paredz triecienus Ungārijas ekonomikas vājajām vietām, apdraudēs tās valūtu un izraisīs investoru uzticības sabrukumu, kaitējot tās "nodarbinātībai un izaugsmei", ja Budapešta turpinās bloķēt palīdzību Kijivai.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns ceturtdien ES līderu samitā solīja bloķēt ES budžeta izmantošanu, lai sniegtu 50 miljardu eiro lielu finansiālu palīdzību Ukrainai. Ja Orbāns nemainīs savu nostāju, pārējiem ES līderiem būtu publiski jāapsola uz visiem laikiem pārtraukt jebkādu ES finansējumu Budapeštai, tādējādi pārbiedējot tirgu, izraisot Ungārijas valūtas forinta kursa samazināšanos un aizņemšanās izmaksu pieaugumu, teikts Briseles sagatavotajā dokumentā.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi ceturtdien samitā Briselē vienojušies sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu un Moldovu, paziņojis Eiropadomes prezidents Šarls Mišels.

Viņš par to pavēstīja sociālajos tīklos, nosaucot to par "skaidru cerības signālu viņu tautai un mūsu kontinentam".

Prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka ES lēmums sākt iestāšanās sarunas ar Ukrainu ir uzvara viņa kara plosītajai valstij un visai Eiropai.

"Uzvara, kas motivē, iedvesmo un stiprina," viņš raksta tviterī. "Vēsturi veido tie, kas nav noguruši cīnīties par brīvību."

Lai pieņemtu lēmumu par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un par 50 miljardu eiro lielās palīdzības piešķiršanu Kijivai, bija nepieciešama dalībvalstu vienprātība, taču Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns bija atkārtoti draudējis uzlikt veto abiem šiem lēmumiem.

Ceturtdien, 3. jūlijā, Rīgā darba vizītē ieradīsies Eiropas Savienības (ES) daudzvalodības komisārs Leonards Orbans (Rumānija). Komisāra vizītes mērķis ir iepazīt valodu apguves situāciju Latvijā un veicināt daudzvalodību kā instrumentu savstarpējai saziņai un uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanai, Db.lv informē Ivars Bušmanis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs.

„Eiropas Komisijai ir jāstrādā Eiropas iedzīvotāju labā, un mums ir jārunā ar jums tajā valodā, kuru jūs saprotat. Daudzvalodības veicināšana ir lielisks veids, kā satuvināt ES iedzīvotājus. Turklāt tā jums sniedz piekļuvi informācijai un nodrošina iespēju paust savus uzskatus,” saka Leonards Orbans.

Vizītes laikā ES daudzvalodības komisārs piedalīsies ES tiesību aktu tulkošanai veltītajā konferencē Latviešu valoda Eiropas Savienībā – daudzvalodības praktiskā pieredze, ko rīko Izglītības un zinātnes ministrijas iestāde Tulkošanas un terminoloģijas centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā, tiksies ar Saeimas priekšsēdētāja biedri Karinu Pētersoni, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas un Eiropas lietu komisijas deputātiem, kā arī ar izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi, īpašu uzdevumu ministru sabiedrības integrācijas lietās Oskaru Kastēnu un ar ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piektdienas rītā bloķēja Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanos par finansiāla atbalsta paketi Ukrainai, paziņoja vairāki diplomāti.

Vienošanos par finansiālu atbalstu Ukrainai 50 miljardu eiro apjomā bija plānots panākt ES dalībvalstu līderu pēdējā šī gada samitā, kas ceturtdien un piektdien notiek Briselē.

"Nakts maiņas kopsavilkums: veto papildu naudai Ukrainai, veto daudzgadu finanšu shēmas (MFF) budžeta pārskatīšanai. Mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma nākamgad Eiropadomē pēc pienācīgas sagatavošanās," sociālajos medijos rakstīja Orbāns.

Lēmuma pieņemšanu par jauno palīdzības paketi Ukrainai apgrūtināja fakts, ka finansiāla atbalsta turpināšana Kijivai ir daļa no priekšlikuma par ES ilgtermiņa budžeta pārskatīšanu.

ES darbojas ar septiņu gadu budžeta sistēmu, un pašreizējais kopīgā budžeta periods ir no 2021. līdz 2027.gadam.

Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns paziņojis, ka topošās Eiropas Sankcijas (ES), tai skaitā aizliegums Krievijas naftai, nodarīs lielāku kaitējumu Ungārijai nekā Krievijai.

Eiropas Komisija (EK) trešdien iesniedza apstiprināšanai ES dalībvalstīm jaunu pret Krieviju vērstu sankciju paketi, kas paredz pilnīgu embargo Krievijas naftai, kā arī sankcijas vairākiem desmitiem cilvēku.

Orbāns vēstulē Eiropas Komisijas prezidentei Urzulai fon der Leienai pauda viedokli, jau jaunā ES sankciju pakete apdraud ES vienotību un tās apstiprināšana būtu vēsturiska kļūda.

Ungārija, Slovākija un vairākas citas valstis pagaidām iebilst pret šīm sankcijām, vēloties iegūt tiesības neievērot Krievijas naftas embargo.

Ziņu vietne "index.hu" citēja Orbāna vēstulē teikto, ka ierosināto sankciju apstiprināšanai būtu nepieciešami liela mēroga ieguldījumi alternatīvā piegādes infrastruktūrā un pamatīgas reformas Ungārijas naftas pārstrādes nozarē.

Viena no starptautiskās kompānijas StatoilHydro ASA stratēģēm Baiba Rubesa stāsta par biznesa īpatnībām Āzijas un Kaukāza valstīs, problēmām Latvijas ekonomikā un cilvēku domāšanā, kā arī atzīst — pastāsts par to, ka pēdējais, kurš pametīs Latviju, lidostā izslēgs gaismu, vairs nav joks.

Kādus jūs redzat tos ekonomiski politiskos procesus, kas šobrīd norisinās Latvijā?

Man ir milzīgs kauns par to, kas ir noticis Latvijā, ir nesapratne par to, ka joprojām, lasot ziņas un skatoties TV raidījumus, ir vērojama tēlošana, ka viss vēl ir normāli, ka ar valsts pārvaldes procesiem viss vēl ir kārtībā un kaut kā jau izķepurosimies. Visās krīzēs ir jāatrod kāds grauds, no kura var kaut ko būvēt, nevis vilkt vēl dziļāk bedrē, iztiekot ar īstermiņa risinājumiem. Es saprotu pašreizējās valdības nepieciešamību pa fikso nodrošināt to, lai valsts nebankrotē. Domāju, ka Latvija no bankrota turas par mata tiesu. Ja valsts tiešām bankrotētu, situācija būtu ievērojami drūmāka, nekā tā ir šobrīd. Tajā pašā laikā šausmīgi gribas redzēt spožus, konstruktīvus, skaidrus virzienus, kas nav iezīmējušies pēdējos 15 gadus — ko darīt tālāk?!

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Latvijas politiskajā krīzē valda smaga savstarpējā neuzticēšanās, un pilsoniskās atbildības palielināšana ir viens no veidiem, kā lauzt iesīkstējušos politiķu uzskatus par vēlētājiem, kas tic tukšiem solījumiem.

Politologs Ivars Ījabs norāda: «Ja pati sabiedrība neiestājas par to, kas tai nepieciešams, lielā mērā valstij tas varētu būt vienalga. Viens cilvēks demokrātijā ir vājš. Ir jāapvienojas ar līdzīgi domājošajiem un jāmēģina ilgtermiņā savas intereses aizstāvēt. Ne tikai tad, kad jau nav ko ēst, bet arī ikdienā.»

Politikas eksperts piekrīt, ka līdzās ekonomiskajām grūtībām valsts atrodas smagā politiskajā krīzē. «Šobrīd ir valdība, kas spēj runāt par naudas aizdošanu, bet tā gūst katastrofāli zemu tautas atbalstu, turklāt ir ārkārtīgi nestabila. Ja mums 18 neatkarības gadu laikā ir bijušas 16 valdības, kā mēs varam runāt par atbildīgumu? Ja nemainīsim kaut ko vēlēšanu sistēmā vai samērā starp parlamentu un valdību, šīs likstas turpinās mūs vajāt,» pārliecināts I. Ījabs.

«Pērkami tāpat kā daudzi citi uzņēmēji šajā valstī», kas «trīc par savām siltām, labi apmaksātām vietiņām» un barojas no miljardos lēšama «pīrāga», par kuru ir pārdota Latvija – tā ir daļa no dusmīgu un sakāpinātu komentāru virknes, ko ManaBalss pēdējā laikā saņem par noraidījumu publicēt pret 5G tehnoloģiju vērstas iniciatīvas.

Pēc astoņu gadu veiksmīga darba un Latvijas sabiedrībā, Eiropā un pasaulē gūtās atzinības šie komentāri ietver arī neizpratni par ManaBalss platformas un organizācijas principiem un darbību, tāpēc uzskatām par nepieciešamu uz šie viedokļiem vēlreiz atbildēt publiski.

Pirmām kārtām par iniciatīvu pieteikumu publicēšanas un noraidīšanas likumību. Platformas ManaBalss kā nevalstiskas organizācijas darbu regulē Latvijas likumdošana un mūsu pašu publiski noteiktie kvalitātes kritēriji. Ne pirmais, ne otrais mums neuzliek par pienākumu publicēt pilnīgi jebko.

Varbūt tas kādu reizi patiesi ir kādu sāpinājis. Piemēram, kādēļ nav publicēta iniciatīva par kodolieroču izstrādi Latvijā? Un kā ar iniciatīvu par garantētu sniegu Ziemassvētkos? Bet kā ar iniciatīvu par Saeimas deputātu skaita samazināšanu līdz 5 cilvēkiem?

Jānis Jurkāns tagad ir organizācijas Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidents ar plašiem darba apartamentiem solīdā Elizabetes ielas namā. Pie sienām izvietotā latviešu glezniecība rada estetizēti pārdomātu vidi, un tāds ir arī pats Jurkāns – vienmēr sniegbaltā kreklā, nevainojami iededzis un ar džentlmeņa stāju.

Pret dzīvi un apkārt notiekošo viņš izturas ar apskaužamu mieru, kas viņā sadzīvo ar analītisku prātu. Ne bez pašironijas, ko apliecina viņa un dramaturga Jāņa Jurkāna kopā iedziedātā līgodziesma par nabago un bagāto brāli. «Man ne par ko nav kauns, arī šodien parakstos zem katra sevis teiktā vārda,» apmēram tā varētu rezumēt Jurkāna politisko pagātni.

Vai loģistika, kurā šobrīd darbojaties, arī nav saistīta ar politiskajām attiecībām ar kaimiņvalstīm? Tā sakot, blakus politikai vien esat...

Atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena - piemērots brīdis, lai domātu par valsti, kurā dzīvojam, un sevi tajā. Numurs uz sarunu aicināja vēsturnieci, profesori Ilgu Kreitusi.

Kādas ir lielākās kļūdas, kas gadījušās otrās Latvijas brīvvalsts laikā? Kuras no tām var uzskatīt par liktenīgām un – kuras bijušas atkarīgas no vienas vai otras politiskās personas?

Lielākā kļūda Latvijā ir veids, kādā tika veikts privatizācijas process. Sertifikātus gan ieviesa vairākas sociālisma valstis, bet to izmantošanas prakse Latvijā tika pakļauta atsevišķu privātpersonu, nevis valsts interesēm. Sertifikātu ielaišana tirgū un valsts īpašumu privatizācija par tiem, nevis par naudu, ir tā nelaime, par ko mēs visi šodien maksājam. Tas ļāva sabiedrībai pamazām slāņoties, veidojot ļoti plānu, bet pēc būtības – biezo slāni, arvien lielāku sabiedrības daļu nodzenot apakšā, dramatiski samazinot vidusslāni, kas veido valsts nodrošinājumu. Latvijas ekonomikai tas bija nepareizs solis. Nākamā lielākā kļūda ir tā, ka neievērojam likumdošanu attiecībā pret sociālo budžetu. Šodien reti kurš vairs atceras, ka bija pieņemts lēmums piecus procentus no visiem privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem novirzīt sociālajā budžetā – pensiju fondam. Cik esmu dzirdējusi no Labklājības ministrijas puses, no visas privatizācijas šajā fondā ieskaitīti tikai četri miljoni. Tas ir maziņš pilieniņš salīdzinājumā ar to, kam tur vajadzēja nonākt.

Narkologi prognozē, ka šogad alkohola patēriņš nedaudz kritīsies, tomēr pacientu skaitam ar alkohola psihozēm Psihiatrijas un narkoloģijas centrā esot tendence nedaudz pieaugt un simptomi nereti liecinot, ka ticis lietots kreisais dzeramais. Kāpēc vidējais latvietis dzer un vai turpinās to darīt arī šogad, jautājam Straupes narkoloģiskās slimnīcas ārstam narkologam Edmundam Rudzītim.

Tiem, kas, par laimi, vēl nezina no savas personiskās prakses – Straupes Rudzītis nekad nenoņem melnās saulesbrilles. "Tas tāds triks, lai paliktu saviem klientiem atmiņā. Mani neatcerēsies, bet brilles gan. Viens mans kolēģis Maskavā nopirka veselu kaudzi briļļu un plēsa stiklus tik ilgi, kamēr dabūja plīsumu vienai lēcai precīzi pa vidu!" viņš reiz stāstīja par savu firmas zīmi.

"Redziet, Latvijā ir ļaudis, kuri iedomājušies, ka viņi gulētu daudz mierīgāk, ja būtu droši, ka es politikai tuvumā nenākšu, ka līdz mūža galam muti vaļā nevēršu, neko nekomentēšu un uz neko nereaģēšu. Līdz ar to tas atbalsts un popularitāte, kāda man ir tautā, izkūpētu vējā un viņi varētu turpināt rosīties tā, kā viņi pieraduši. Tādu ilūziju es tomēr negribētu viņiem atļaut, intervijā laikrakstam Kurzemes Vārds saka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga.

Turpinot viņa norāda: "Viņiem veselīgi būtu domāt par to, kā tauta izvērtēs viņu rīcību. Biju domājusi savas vecumdienas aizvadīt mierīgi un darīt to, kas man interesē un patīk. Bet šīs bailes par manu atgriešanos politikā ir radījušas nomelnojošu kampaņu. Es neteikšu, ka tā ir īpaši patīkama. Mana izšķiršanās būs tāda – vai nu visu to pieciest stoiskā mierā un ļaut tam turpināties tālāk, vai tādā vai citādā veidā reaģēt. To es vēl apsveru," intervijā laikrakstam Kurzemes Vārds saka bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe - Freiberga."

V. V. Freiberga norāda, ka līdz šim "/../ Esmu bijusi pietiekami korekta, esmu ieturējusi distanci no politikas, esmu atturējusies komentēt dažādas norises valsts dzīvē. Bet man ar nožēlu jākonstatē, ka tas man nekādu labumu nav devis. Nomelnošanas akcijas ir pietiekami indīgas un ļaunas, tās pārsniedz jebkādu robežu."

Lai turpmāk nebūtu jātērē valsts budžeta līdzekļi dažādu referendumu ierosināšanas procesā, visdrīzāk tiks noteikts, ka vienas desmitās daļas vēlētāju atbalsts jāgūst pašiem iniciatīvas autoriem.

Jānorāda, ka pašlaik likumā noteiktā kārtība paredz, ka ne mazāk kā 10 tūkstošiem balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ir tiesības iesniegt Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Pilsoņu parakstiem jābūt notariāli apstiprinātiem. Pēc tam parakstus grozījumu projekta atbalstam turpina vākt CVK - lai to iesniegtu izskatīšanai Saeimā, projektu jāparaksta ne mazāk kā vienai desmitajai daļai no pēdējās Saeimas vēlētāju skaita. Diskusijas par iespējamām izmaiņām vēlētāju iniciatīvas regulējumā kļuva aktuālas pēc referenduma par krievu valodas statusu Latvijā.

Pēc plašām diskusijām Saeima ceturtdien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu», kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma. Tādējādi visi ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti par pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu būs jāsavāc kā privāta iniciatīva, ko īsteno CVK reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība vai desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. «Saskaņā ar CVK teikto parakstu vākšanas otrais posms izmaksā aptuveni 500 tūkstošus latu, un nav skaidrs, kāpēc par to jāmaksā valstij,» iepriekš DB norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).

Vai nu tas tiek vai netiek atzīts, bet pasaulē šajā brīdī ir divi konkurējoši personāži. ASV un Krievija, intervijā Neatkarīgajai Rīta Avīzei norāda komponists Imants Kalniņš.

«Ja runā par ASV, tad tas ir ļoti ambiciozs personāžs. Jo šķiet, ka ASV, spriežot pēc rīcības, par savu nacionālo interešu teritoriju ir nodefinējušas visu planētu. Un nav manāms, ka ASV ambīcijas palielināt savu ietekmi pasaulē ir mazinājušās. Šis ir viens faktors.

Otrs faktors ir tas, ka Krievija pēc PSRS sabrukuma savas pozīcijas cīņā par ietekmi pasaulē tik tiešām ir zaudējusi. Šie abi faktori ir galvenie starp tiem, kuri mūsu puslodē nosaka, kas notiek politikā.

Tas, ko Krievija izdarīja ar Krimu, manuprāt, nozīmē vienu vienīgu lietu. Šajā brīdī Krievijai pieejamākā formā izteiktu, nepārprotamu brīdinājumu Amerikas Savienotajām Valstīm: «Stop! Ukraina ir tā vieta uz planētas, kuru Amerika nedrīkst aizskart. Amerikai nav ko nākt un censties izplatīt savu ietekmi šajā vietā.» Nepārprotams brīdinājums…,» savu viedokli intervijā pauž komponists.

Vēršanās pret žurnālistiem un politologiem jeb sev netīkamu jautājumu un viedokļu «noairēšana» - ar to izceļas daudzi jaunie politiķi. Tam spilgts piemērs bija pirms divām dienām Latvijas Radio raidījumā Krustpunkti uzaicinātais partijas KPV LV pārstāvis Atis Zakatistovs un JKP priekšsēdētājs Jānis Bordāns.

Raidījums bija veltīts valdības veidošanas procesam, un bez diviem minētajiem politiķiem tajā piedalījās partijas Attīstībai/Par! pārstāvis Juris Pūce un NA priekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš vienā brīdī pat paziņoja, ka norobežojas no uzbrukumiem žurnālistiem, kuriem ir tiesības uzdot visādus, arī nepatīkamus, jautājumus. Raidījums jau ir radījis zināmu ironijas pilnu viļņošanos sociālajos tīklos par to, kā politiķi savas neizdarības skaidro ar mediju un politologu sazvērestībām. Diemžēl tas ir dažu jauno partiju, kas sevi pieteikušas kā revolucionārus, niķis - jebkuru kritiku pasludināt par ienaidnieku sazvērestību jeb, Bordāna kunga vārdiem runājot, miglas pūšanu acīs.