Pirms septiņiem gadiem konstatēju, ka Latvijā ir visai neliels labu zinātnisko rakstu skaits. Šajā rakstā – par to, kāds bijis Latvijas zinātniskās publicitātes progress pēdējo septiņu gadu laikā.

Pirmajā mirklī var likties, ka pēdējo gadu laikā Latvijas zinātne ir panākusi ievērojamu progresu. Zinātnisko publikāciju skaits pieaug – ja pirms desmit gadiem Latvijas zinātnieki publicēja vienu zinātnisko rakstu (kas iekļauts prestižajā Thomson Reuters Science Citation Index; tālāk - SCI) dienā, tad tagad tie jau ir divi raksti dienā. Tas ir vērā ņemams palielinājums pat starptautiskā mērogā – katru gadu zinātnisko rakstu skaits Latvijā pieaug vidēji par 6%, kamēr Eiropas Savienībā (ES) kopā tikai par 4%.

Tomēr «noturīgā zinātniskā progresa» bilde izšķīst, ja Latvijas sniegumu salīdzina kaut vai ar Lietuvas un Igaunijas rādītājiem. Valstu neatkarības atjaunošanas brīdī gan startējām no līdzīgām pozīcijām, bet jau pašos pirmsākumos sākām atpalikt no Igaunijas un 2000. gados - arī no Lietuvas. Pašlaik, ja rēķinām zinātnisko rakstu skaitu uz vienu iedzīvotāju, noturīgi atpaliekam no 25 citām ES valstīm, esam priekšā tikai Rumānijai un Bulgārijai (2. attēls). Pat ja zinātnisko publikāciju skaita pieaugums Latvijā turpināsies līdzšinējā tempā, tuvošanās ES vidējam rādītājam prasīs vairākas paaudzes (salīdzinājumam – Igaunija jau tagad ir tuvu ES vidējam līmenim). Turklāt nākotnē noturēt līdzšinējos zinātnisko rakstu skaita pieauguma tempus bez strukturālām reformām kļūs arvien grūtāk, jo līdzšinējo pieaugumu lielā mērā noteica ES fondu pieejamība zinātniskiem pētījumiem.

Visās citās apkopotajās zinātņu nozarēs Latvija atpaliek no pārējām Baltijas valstīm, to apliecina jaunākā apkopotā statistika par zinātnes sasniegumiem.

Atbilstoši SCImago apkopotajai statistikai (SCImago ir pētnieku grupa Spānijā no Consejo Superior de Investigaciones Científicas (CSIC), kā arī Granadas, Ekstremaduras, Madrides Karlosa III (Carlos III) un Alcalá de Henares universitātēm), 2022. gadā pārliecinoša pasaules līdere pēc zinātnisko publikāciju skaita (985 tūkstoši publikāciju) bija Ķīna, tad sekoja ASV (623 tūkstoši zinātnisko publikāciju), bet trešajā vietā pasaulē bija Indija (249 tūkstoši zinātnisko publikāciju), ceturtajā vietā ar 206 tūkstošiem zinātnisko publikāciju bija Lielbritānija.

Kā Latvijas zinātnes sasniegumi izskatās uz citu Baltijas valstu fona?

Latvijā dzīvo aptuveni 1,9 miljoni iedzīvotāju (0,024% no pasaules iedzīvotāju skaita), Igaunijā - 1,3 miljoni iedzīvotāju (0,017% no pasaules iedzīvotāju skaita), bet Lietuvā - 2,8 miljoni iedzīvotāju (0,036% no pasaules iedzīvotāju skaita). Pie līdzīga attīstības līmeņa zinātnisko publikāciju skaitam būtu jābūt proporcionālam iedzīvotāju skaitam. Ja Latvijas iedzīvotāji ir tikpat kvalificēti un izglītoti kā Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāji, tad uz katrām 1000 Igaunijas zinātnieku publikācijām vajadzētu būt 1462 zinātniskām publikācijām Latvijā un 2154 zinātniskām publikācijām Lietuvā. Pie līdzīgas kvalifikācijas un izglītības kopējam zinātnisko publikāciju skaitam Baltijas valstīs vajadzētu izskatīties šādi - Lietuva pirmajā vietā, Latvija otrajā vietā, bet Igaunija trešajā vietā.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veikusi zinātņu doktoru izlases veida apsekojumu Zinātņu doktoru tālākā karjera. Apsekojums pēc vienotas metodoloģijas tika organizēts Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apsekojumā piedalījās zinātņu doktori vecumā līdz 70 gadiem.

2007. gada sākumā šajā vecuma grupā Latvijā bija 3,6 tūkst. zinātņu doktoru, no kuriem 2,0 tūkst. tika izvēlēti par respondentiem. Aptaujas anketas tika nosūtītas pa e-pastu. Turklāt tika izmantotas arī telefonintervijas un personintervijas, kad intervētājs apmeklēja respondentu mājās.

Saskaņā ar apsekojuma datiem 56 % no zinātņu doktoru skaita ir vīrieši.

Atbilstoši apsekojuma datiem, 95% no zinātņu doktoru skaita ir nodarbināti, t.sk., 98% no viņiem ir pastāvīgs darbs. No kopējā zinātņu doktoru skaita 76% veic zinātnisko darbu. Gandrīz puse (46%) no nodarbinātajiem zinātņu doktoriem kā pamatdarbu norādīja akadēmiskos amatus augstākās izglītības institūcijās.

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

Katru gadu notiek daudzi tehnoloģijām un jaunuzņēmumu kultūrai veltīti pasākumi – lai izdotos labs pasākums, nepieciešams vērtīgs saturs

Vaicāta, kā noorganizēt labu tehnoloģiju un jaunuzņēmumu konferenci, šonedēļ Tallinā notiekošās konferences Latitude59 vadītāja Kadri Sundja norāda, ka pats svarīgākais ir koncentrēties uz vērtības radīšanu jaunuzņēmumiem un investoriem – viss pārējais dabiski sekos. Digital Freedom Festival organizators Juris Šleiers norāda, ka būtiska sastāvdaļa ir saturs un izdzīvos tas pasākums, kuram ir visspēcīgākais, visinteresantākais, visnoderīgākais saturs, jo cilvēki apmeklē konferenci tieši tādēļ. «Nepieciešams kokteilis no zvaigznēm, kas iedvesmo festivāla apmeklētājus, kuras cilvēki vēlas redzēt klātienē, un kaut kā ļoti praktiska, lai, atgriežoties no festivāla, atmiņā paliktu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī «sausais atlikums», ko var izmantot sevis un sava biznesa izaugsmei,» viņš teic. J. Šleiers Digital Freedom Festival dēvē par «festivālu», nevis vienkārši par konferenci, jo tā ir daudznotikumu platforma, kur ir lielās un paralēlās mazās skatuves, meistarklases, dzīvā mūzika un telpas, kurās cilvēki var tīklot, jo, lai rastos bizness, būtiska ir tikšanās un kontaktu veidošana. «Cilvēki, kuri rīko festivālu, ir pipars, kas piedod asumu kopējai sajūtai. Konference ir dzīvesveids. Nevar noorganizēt festivālu, kurā ir «draivs», ja neesi tajā līdz ausīm,» uzskata J. Šleiers.

Valdībā otrdien apstiprināja grozījumus valsts atbalsta piešķiršanas kārtībā Meža attīstības fonda atbalstam nozares attīstībai 1,337 miljonu eiro apmērā, lai veicinātu meža zinātnisko izpēti, meža īpašnieku apmācību, kā arī meža nozares dalībnieku un sabiedrības informēšanu par nozares attīstību, informēja Zemkopības ministrija (ZM).

Ministrijas pārstāvji norāda, ka no kopējā finansējuma meža attīstības prioritāro zinātnisko projektu īstenošanai plānots novirzīt 477 000 eiro. Projekti paredz meža nekoksnes produktu un to devuma Latvijas tautsaimniecībā izvērtējumu, kā arī mežsaimniecības vadlīniju, kas tuvas Latvijas apstākļiem un dabai, izstrādi. Plānots pētīt arī egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās ietekmi uz meža apsaimniekošanu un koksnes resursu ieguvi, kā arī koksnes plātņu produktu ražošanas dinamiku Latvijā. Par finansējumu īstenos arī citus meža nozares projektus.

Konkrētiem meža nozares atbalsta un attīstības projektiem, tostarp gada balvas "Zelta čiekurs" konkursa organizēšanai, skolēnu izglītības projektiem, "Meža dienu" norisei un citiem informējošajiem pasākumiem paredzēts novirzīt 288 000 eiro.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Elektroniskās identitātes risinājumu Smart-ID Latvijā šobrīd lieto vairāk nekā puse iedzīvotāju.

Igaunijā dibinātās kompānijas SK ID Solutions izstrādātais, starptautiskais elektroniskās autentifikācijas risinājums Smart-ID šogad svin savu piekto gadadienu. Šā gada 10. novembrī pieejami dati rāda, ka Latvijā Smart-ID lietotāju skaits sasniedzis 1 036 884, Igaunijā – 653 923, bet Lietuvā – 1 514 454 personas.

«2019. gadā Smart-ID bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. 2021. gadā uzņēmuma SK ID Solutions veiktajā aptaujā secināts, ka Smart-ID Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Uzņēmuma veiktā aptauja arī rāda, ka Latvijā pēdējo trīs gadu laikā šī risinājuma popularitāte pieaugusi par 20%,» sacīts SK ID Solutions sagatavotajā informācijā, kurā arī norādīts, ka Smart-ID ir pazīstams kopumā vairāk nekā 40 valstīs.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Valsts reģionālās attīstības aģentūra organizē konferenci pašvaldībām „ES fondi pašvaldību pakalpojumu uzlabošanai” par reģionālās attīstības aktualitātēm un ES struktūrfondu jautājumiem.

Šāda veida konferenci Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA) rīko jau trešo gadu. Šogad konferences mērķis ir veicināt pašvaldību pakalpojumu uzlabošanu, izmantojot ES struktūrfondu finansējumu, kā arī informēt par Vācijas pavalsts Saksijas-Anhaltes reģiona pieredzi šajos jautājumos. Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar reģionālās attīstības tendencēm Latvijā un Saksijā – Anhaltē, kā arī darba sesijās apspriest būtiskus jautājumus par demogrāfisko izmaiņu izaicinājumiem, attīstības centru lomu, energoefektivitātes jautājumiem pašvaldībās un E-pakalpojumu ieviešanu.

Konferenci atklās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns, Saksijas-Anhaltes Valsts kancelejas vadītājs un Eiropas lietu ministrs Rainers Robra. Kā lektori uzstāsies Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Krastiņš, Saksijas-Anhaltes Valsts kancelejas Eiropas lietu un Administratīvās reformas departamenta direktors Burkhards Fībers, Saksijas-Anhaltes un Latvijas Pašvaldību savienības speciālisti, Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes profesori, kā arī lektori no citām institūcijām.

Ķīna varētu apsteigt ASV zinātnisko publikāciju skaita ziņā jau 2013. gadā, daudz agrāk nekā paredzēts, atsaucoties uz Lielbritānijas nacionālās zinātņu akadēmijas ziņojumu, vēsta BBC.

Ziņojumā ir analizētas zinātniskās publikācijas, kas atklāja pārsteidzošu Ķīnas pētniecisko publikāciju skaita palielināšanos. 1996. gadā ASV tika publicēti 292 tūkstoši zinātnisku pētījumu, bet Ķīnā tikai 25 tūktoši. 2008. gadā ASV publicēja 316 tūkstošus pētījumu, bet Ķīna jau 184 tūkstošu. Tika paredzēts, ka šādam pieaugumam turpinoties Ķīna varētu sasniegt ASV līmeni ap 2020. gadu.

Tomēr jaunākie dati liecina, ka Ķīna varētu sasniegt ASV zinātnisko publikāciju skaitu divu gadu laikā. Ķīnas investīcijas pētniecībā un attīstībā, sākot no 1999. gada, katru gadu ir vidēji pieaugušas par 20% un pašlaik sasniedz 100 miljardus ASV.

Izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis ir uzdevis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamentam sadarbībā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu veikt pārbaudi par konstatētajiem iespējamiem normatīvo aktu pārkāpumiem saistībā ar doktora zinātnisko grādu piešķiršanu Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA).

Kā informē Izglītības ministrijas (IZM) pārstāvji, ministrs arī uzdevis apkopot informāciju par visu Latvijas augstskolu promocijas padomju darbu un doktora zinātnisko grādu piešķiršanas atbilstību normatīvo aktu prasībām.

Saskaņā ar IZM rīcībā esošo informāciju, RPIVA, izveidojot Pedagoģijas promocijas padomi, iespējams, piešķīrusi doktora zinātniskos grādus, kaut akadēmijai šādas tiesības nav deleģētas. Augstskolas, kurām uz doktora studiju programmu akreditācijas laiku tiek deleģētas tiesības piešķirt doktora zinātniskos grādus, ir noteiktas Ministru kabineta noteikumos par doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) tiesību deleģēšanu augstskolām. Šobrīd Latvijā tādas tiesības ir piešķirtas

Ministru kabinets izskatījis un atbalstījis Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādāto noteikumu projektu par otro projektu atlases kārtu Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstītā aktivitātē Cilvēkresursu piesaiste zinātnei, kuras ietvaros plānots finansēt jaunizveidotu zinātnisko grupu īstenotus pētījumus, attiecīgi sedzot pētniecības izmaksas un nodrošinot jaunu darba vietu izveidi valsts zinātniskajās institūcijās.

Jaunajās zinātniskajās grupās pētnieciskajam darbam piesaista jaunos zinātniekus, ārvalstu zinātniekus un re-emigrējošos Latvijas zinātniekus, kā arī citus zinātniskos darbiniekus.

Tā kā tuvākajos trīs gados Latvijā doktora zinātnisko grādu iegūs līdz 860 personām, ir nepieciešams nodrošināt ESF atbalstu darba vietu izveidei jaunajiem zinātniekiem, kā arī veicināt speciālistu atgriešanos, kas pašlaik strādā vai studē doktorantūrā ārvalstu augstskolās un zinātniskajos institūtos. Esošajā ekonomiskajā situācijā, kad būtiski samazinājies zinātnei un pētniecībai pieejamais finansējums (gan valsts budžeta, gan privātais, gan citi pašu ieņēmumi), Eiropas Savienības fondi ir galvenais instruments pētniecības projektu īstenošanai, kā arī jauno zinātnieku piesaistei un darba vietu izveidei zinātnē. Nenodrošinot darba vietas jaunajiem zinātniekiem, pastāv risks, ka daļa spējīgāko jauno speciālistu varētu pamest Latviju un veidot karjeru ārvalstīs, norāda IZM.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija (RPIVA) visas nepieciešamās darbības, lai iegūtu tiesības piešķirt zinātniskos grādus, no savas puses ir veikusi savlaicīgi, norāda augstskolas pārstāvji.

Tajā skaitā iesniegti arī visi vajadzīgie dokumenti Latvijas Zinātnes padomē (LZP). Turklāt no padomes pat saņemta vēstule, kas apliecina, ka LZP atbalsta doktora zinātniskā grāda piešķiršanas tiesību deleģēšanu RPIVA pedagoģijas nozarē.

Saistībā ar uzsākto Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārbaudi par doktora zinātnisko grādu piešķiršanu, augstskolas pārstāvji pauž nostāju, ka, ja arī kādi pārkāpumi ir notikuši, tad RPIVA tajos vainojama vismazāk.

Tā kā LZP nolikumā ir teikts, ka tās uzdevumos ietilpst sagatavot priekšlikumus par zinātniskās darbības kvalitātes un efektivitātes kritērijiem zinātnisko projektu, programmu un doktora studiju novērtēšanai un iesniegt tos izglītības un zinātnes ministram, augstskola pieņēma, ka LZP ir savu uzdevumu paveikusi. Un, tā kā iepriekš tika saņemta jau minētā LZP vēstule par tās atbalstu piešķirt šīs tiesības, bet nekāda cita informācija, kas noliegtu tiesību piešķiršanas faktu, no LZP puses nesekoja, RPIVA pieņēma, ka augstskolai šādas tiesības ir.

Lai novērstu interešu konfliktu, Valsts mežu dienests vairs neveiks zinātnisko mežu apsaimniekošanu, to nosaka grozījumi «Meža likumā» un «Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā».

Šobrīd valstij piederošos zinātniskos mežus (ZIM) pārvalda Valsts mežu dienests (VMD), kura pamatfunkcija ir meža apsaimniekošana un izmantošana, un medības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība visā valstī, arī Mežu pētīšanas stacijas (MPS) uzraudzība. MPS veic arī mežu apsaimniekošanu. Līdz ar to VMD, veicot gan meža apsaimniekošanas, gan normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību, nonāk interešu konflikta situācijā.

Lai šo situāciju labotu, Zemkopības ministrija izstrādājusi grozījumus «Meža likumā», kas paredz deleģēt valsts zinātnisko mežu pārvaldību un apsaimniekošanu Latvijas Lauksaimniecības universitātei (LLU) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūtam Silava. Savukārt MPS tādējādi kļūst par divu atvasinātu Zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētu institūciju publisku aģentūru, kuras vidēja termiņa darbības stratēģiju, apsaimniekošanas plānu un budžetu gan turpmāk noteiks Zemkopības ministrija.

Par savu ieguldījumu zinātnes jomā L`ORÉAL sadarbībā ar Baltijas valstu zinātņu akadēmijām un UNESCO Nacionālajām komisijām prestižās Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē ietvaros apbalvo septiņas talantīgas zinātnieces.

Par savu ieguldījumu zinātnē un pētījumu veikšanai 6 000 eiro balvu šogad saņem doktorante M.sc.ing. Anda Barkāne, doktorante M.sc.ing. Laura Vītola un Dr.phys. Ilze Ļihačova no Latvijas, Dr. Gintare Kručaite un doktorante Greta Jaroskyte no Lietuvas, kā arī Dr. Estere Oras un doktorante Karolina Kudelina no Igaunijas. Viena dalībniece no katras valsts tiks nominēta prestižajai L'ORÉAL-UNESCO Sievietēm zinātnē starptautisko uzlecošo talantu programmai.

“Zinātņu akadēmiju žūrijas kā 2022. gada uzvarētājas izraudzījušās septiņas jaunās pētnieces, novērtējot viņu zinātnisko izcilību un aktivitāti. Man ir patiess prieks par šīm sievietēm, kuru aizrautība un darba rezultāti iedvesmos meitenes skolās un augstskolās īstenot savus mērķus kopējam sabiedrības labumam, veselībai un videi. Esmu pārliecināta, ka tas arī atgādinās ikvienam būtisko zinātnes lomu un mūsu zinātnieču pienesumu. Novēlot izcilu veiksmi zinātniskā darbā un laimi savā privātajā dzīvē,” uzsver Latvijas Valsts prezidente (1999-2007), Baltijas jauno talantu programmas Sievietēm zinātnē patronese, akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga.

Rīgas domes Izglītības, jaunatnes lietu un sporta komitejas priekšsēdētājs Juris Zaķis šodien atklās Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona 12. skolēnu zinātnisko konferenci Karjera un zinātne, Db.lv informēja Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Konference risināsies Rīgas Rīnūžu vidusskolā, Ziemeļblāzmas ielā 59.

Uz konferenci uzaicināti zinātnieki, dzejnieki, politiķi, augstskolu pasniedzēji, mediju pārstāvjiem, lai, diskutējot ar skolēniem, apspriestu aktuālus jautājumus. Konferencē skolēniem tiks dota iespēja aizstāvēt savus zinātniski pētnieciskos darbus zinātnieku klātbūtnē, tādējādi stimulējot viņu interesi par zinātnisko darbību. Konferencē piedalīsies aptuveni 180 skolēni un skolotāji.

Rudens izskaņā tika atvērta reģistrēšanās iespēja uz šī gada lielāko organizāciju drošībai veltīto pasākumu Baltijā – Baltijas drošības konferenci 2024. Šajā pavasarī tā norisināsies 11. aprīlī, Rīgā. Konferences rīkotājs ir Drošības profesionāļu asociācija (DPA), kas organizē šo pasākumu jau trešo gadu. Asociācijas biedrs, uzņēmējs Māris Baltbergs informē, ka strādājot pie konferences satura, kā vienmēr, padziļināti tiek domāts par tematiku aktualitāti un nozares problemātiku, taču papildu tam šogad pasākums ieguvis citus apmērus gan lektoru ģeogrāfijas ziņā, gan izstādes apmēra, plānoto dalībnieku un demonstrāciju ziņā.

2024. gada konferences tēma – Efektīva drošības pārvaldība

Papildus vieslektoru sesijām jau ierastajos drošības virzienos - fiziskā un tehniskā drošība, kiberdrošība un informācijas drošība, darba aizsardzība un labbūtība, ugunsdrošība un civilā aizsardzība, - tiks aplūkoti arī jauni temati, kas pēdējā laikā iemantojuši lielu aktualitāti gan organizāciju, gan privātpersonu sektorā – finanšu un telekomunikāciju krāpniecība, vispārējā krīžu vadība.

M. Baltbergs norāda, konference ir iespēja iepazīt vietējās un pasaules tendences drošības jomā. “Uzsvaru gribu likt uz iespēju iepazīties ar citiem nozares speciālistiem un izzināt vietējās pieredzes. Ne visiem ir praktiskas iemaņas ārkārtas situācijās vai šo situāciju izmeklēšanā. Konference piedāvā iespēju apvienot praktisko un teorētisko, izzināt scenārijus un iepazīt risinājumus. Šogad plānojam uz skatuves aicināt jau 16 vieslektorus no 8 valstīm, un sagaidām, ka tēmas iezīmēs galvenos diskusiju tematus un pieredzes apmaiņas stāstus starp apmeklētājiem visas dienas garumā,” stāsta Baltbergs.

Pārcietuši ekonomiskās krīzes gadus, kas pasākumu organizētājiem bija liels pārbaudījums, izklaidēm paredzēto budžetu nogrieza lielākā daļa korporatīvo klientu, un ekonomēt uz izklaižu rēķina centās arī privātpersonas, pēdējos gados nozare atkal tikusi atpakaļ uz zaļa zara, liecina Lursoft dati.

Viens no rādītājiem, kas parāda, ka nozarei vēl ir kur augt, ir fakts, ka pēdējos trīs gados reģistrēti 23% no visiem uzņēmumiem, kas patlaban iesaistīti pasākumu organizēšanas sfērā. Aptuveni piektā daļa no visiem izklaides sfērā iesaistītajiem uzņēmumiem darbojas jau vismaz desmit gadus, savukārt vidējais nozarē strādājošā uzņēmuma vecums ir 5 gadi.

Lursoft aprēķinājis, ka kopš 2011.gada, kad viens nozares uzņēmums apgrozījis vidēji 8015 eiro, pērn vidējais rādītājs audzis jau līdz 12,3 tūkstošiem eiro, kas ir pieaugums par 53,91%. Īpaši straujš kāpums bijis tieši 2013.gadā, kad, attiecinot pret 2012.gadu, vidējais nozares apgrozījums uz vienu uzņēmumu palielinājies par 34,83%.

Šī gada 7.un 8. septembrī LU telpās Raiņa bulvārī 19 notiks Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības un Latvijas Universitātes rīkotā konference "Latvijas masu mediju loma demokrātiskas sabiedrības veidošanā".

Juris Dreifelds, LZA ārzemju loceklis, Kanādas Broka universitātes profesors, konferences organizators: Ideja par konferences organizēšanu radās, vērojot procesus masu mediju jomā Latvijā un pasaulē kopumā. Zinoša sabiedrība ir ļoti stipra un ar to ir grūti manipulēt, tāpēc mūsu mērķis ir diskusijās iesaistīt maksimāli daudz ekspertus, kā arī konferences vēstījumus nodot tālāk sabiedrībai.

Konferences pirmā diena ir plānota kā ekspertu diskusija. Tajā tiks runāts par koncentrācijas draudiem masu medijos, mediju īpašnieku ietekmi uz sniegtās informācijas saturu, mijiedarbību starp tiesām un medijiem, vārda brīvības robežām, kā arī žurnālistu ētiku.

Rīgā pirmo reizi norisināsies Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference, kurā 11 valstu biznesa un politikas līderi spriedīs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām, Db.lv informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Mārketinga un komunikācijas departaments.

Šā gada 3. un 4. jūnijā Rīgā vienlaikus ar 7. Baltijas jūras valstu samitu, kurš noslēdz Latvijas prezidentūras termiņu Baltijas jūras valstu padomē, norisināsies arī Baltijas jūras reģiona valstu biznesa konference ( The Baltic Sea Region Business Forum – BSRBF). Tās ietvaros 11 reģiona valstu politikas un biznesa līderi, kā arī dažādu tautsaimniecības nozaru eksperti diskutēs par globāli nozīmīgām ekonomikas tēmām un to potenciālo ietekmi uz Baltijas jūras reģionu un atsevišķajām reģiona valstīm.

Ņemot vērā abu pasākumu saistību, pirmajai biznesa konferencei izvēlētā diskusiju tematika ir tieši saistīta ar valstu un reģionu politekonomiskajām attiecībām – konferences laikā īpaša uzmanība tiks veltīta tradicionālo un alternatīvo enerģijas resursu, pasaules finanšu tirgus svārstību un radīto izaicinājumu, kā arī nākotnes transporta un loģistikas sistēmas attīstības jautājumiem Baltijas jūras reģionā.

Jauno zinātnieku pētniecības darbā un karjeras izaugsmē turpmāko astoņu gadu laikā plānots ieguldīt 64 miljonus eiro ES fondu finansējuma. Šādu lēmumu, apstiprinot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātos noteikumus, 19.janvārī pieņēma valdība. IZMplāno, ka jau šogad varētu tikt noslēgti jauno zinātnieku pētniecības projektu finansēšanas līgumi par kopējo summu 20 miljonu eiro apmērā, informē ministrijā.

54 miljoni eiro no piešķirtās summas ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, 6,4 miljoni eiro valsts budžeta finansējums, bet 3,2 miljoni eiro - privātais līdzfinansējums. Atbalsts paredzēts pētījumiem Viedās specializācijas stratēģijas mērķu sasniegšanā, izaugsmes prioritāšu īstenošanā vai specializācijas jomu attīstībā.

«Lai arī pēdējos gados ar ES fondu atbalstu ir izveidojusies jauna pētnieku un doktorantu paaudze, tomēr paaudžu pēctecība zinātnes nozarē vēl joprojām ir izteikta problēma. Apzinoties, ka jaunajiem zinātniekiem ir nepieciešams atbalsts viņu individuālās karjeras attīstībai pēc doktora grāda iegūšanas, ministrija, piesaistot ES fondu finansējumu, ir izstrādājusi atbalsta instrumentu, kāds Latvijā līdz šim nav bijis. Latvijas zinātnei ir svarīgi arī jaunie zinātnieki, kuri doktora grādu ir ieguvuši ārvalstīs. Tā mēs veicināsim gan reemigrācijas procesus, gan sasaistīsim Latvijas zinātni ar pasaules zinātnes telpu,» uzsver izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile.

9. februārī Rīgā, Melngalvju namā Latvijas Startup asociācija organizē Riga Venture Summit 2017. Šogad uzmanība tiks pievērsta Baltijas lielāko pilsētu starptautiskās konkurētspējas jautājumiem globālajā cīņā par jaunuzņēmumu investīcijām un talantiem. Diskusiju atklās Latvijas Republikas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Pasākums notiek vienlaikus ar gadskārtējo tehnoloģiju konferenci TechChill.

Riga Venture Summit 2017 galvenais uzdevums ir pacelt jaunā līmenī diskusiju par konkurētspējīgas startup uzņēmumu ekosistēmas veidošanu Baltijas reģionā. Joprojām ir daudz izaicinājumu – potenciāli globāli veiksmīgu startup uzņēmumu skaits ir neliels, starptautiskie riska kapitāla fondi Baltijas reģionam nepievērš pietiekamu uzmanību un arī talantu resursi ir ierobežoti. Sapulcējot vienuviet zinošākos Baltijas jaunuzņēmumu nozares pārstāvjus, iespējams identificēt šo problēmu risinājumus un izvirzīt prioritātes, pie kurām kopīgi strādāt.

Pasākumu apmeklēs gan startup investori un uzņēmēji, gan politikas veidotāji no visām trim Baltijas valstīm.

Esmu laimīgs cilvēks un humānas profesijas pārstāvis, — par sevi saka pārtikas un veterinārmedicīnas eksperts Jāzeps Rimeicāns.

Stāvējis klāt Latvijas Veterinārā dienesta izveidei un deviņus gadus bijis tā direktors, pārstāvējis Latviju veterinārmedicīnas jomā iestāšanās sarunās Pasaules Tirdzniecības organizācijā un Eiropas Savienībā (ES), tagad Jāzeps Rimeicāns ir Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes Preklīniskā institūta vadošais pētnieks un kopš 2002. gada — arī starptautisks eksperts dažādās valstīs.

Gandarīts par to, ka savas bagātīgās zināšanas un pieredzi var nodot citiem. «Mums, latviešiem, jābūt daudz lepnākiem — mēs varam ne tikai uzklausīt padomus, bet arī dot tos citiem.»