Veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš aktīvi meties cīņā ar veselības aprūpes sistēmas slimībām, ar padomiem palīdz biznesā rūdīti cilvēki , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jānis Stakens ir ārštata padomnieks, nesaņem atalgojumu. Viņš dod padomus jomā, kā darboties ar jēgu. Savukārt Ēriks Zaporožecs ir štata padomnieks, viņš ir saimniecisks cilvēks,» DB norāda G. Belēvičs. J. Stakens ir nekustamo īpašumu kompānijas New Europe valdes priekšsēdētājs, pirms tam daudzus gadus vadījis mazumtirdzniecības uzņēmumu Maxima Latvija. Savukārt Ē. Zaporožecs daudzus gadus strādājis atkritumu apsaimniekošanas jomā, šobrīd ir uzkopšanas, ēku uzturēšanas un ekspluatācijas SIA Tehhe valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Otrs uzņēmuma līdzīpašnieks pastiprināti ir Eco Baltia grupa, liecina Lursoft informācija. Abi ministra padomnieki kopā ar G. Belēviču pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, izriet no Centrālās vēlēšanas komisijas informācijas.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Saeima vēlēs prezidentu. Lai arī kā, vienmēr ir bijuši divi jautājumi – kādu prezidentu gribam un kādu mums vajag? Tas, ko gribam, nav tas, ko vajag, un kas ir svarīgāk – tautas griba vai valsts intereses?

Par to, ko gribam. Sauc, kuru uzvārdu vēlies, puse Latvijas iedzīvotāju kandidātu noraida. Ja kandidāts ar kādu darbu sabiedrībā pazīstams, tad noteikti ir tā puse, kas saka, ka darbs nekam neder, bet, ja pilsonis neko ievērības cienīgu nav paveicis, tad vispār nav viedokļa, un arī tas ir slikti. Nereti spriedelējumi ļaudis noved pie atziņas, ka gribas tautas vēlētu prezidentu. Tad gan būs labi! Diemžēl izvēles veids nemaina tautas alkas pēc vienības.

Mēs paši nezinām, kādu prezidentu mums vajag, ja notiks mūsdienu karš.

Alkst latvieši vienības ideāla – vadoņa un visu priekšstāvja, tomēr diktatoru Kārli gribēt nedrīkst. Tādēļ tautas gribēts prezidents ir tāds Baltais tēvs, kurš, baltu bārdu vai gludu pazodi brucinādams, saka visiem, kā ir pareizi, bet pie varas tieši netiek laists. Atcerieties mūsu prezidentus un ievērosiet, ka labā tautas atmiņā ir tie, kuri zināja teikt, kā ir pareizi, bet tie, kuri nezināja, kas paši ir, izpelnījušies vien izsmieklu. Ar prezidentiem Latvijā dažkārt neveicas. Nav viedā vīra amatā, un gaida tauta nākamo, prezidenta krēslam piedodama grēkus.

Četru bijušo Valsts prezidentu nodrošināšana ar dzīvokli, eksprezidenta pensiju, sekretāri, transportu un apsardzi, valstij 2018. gadā izmaksājusi vairāk nekā pusmiljonu eiro, liecina raidījuma «LNT TOP 10» aplēses.

Precīzu summu eksprezidentu nodrošināšanai gan nevar noteikt, ņemot vērā necaurspīdīgos izdevumus par eksprezidentu transportu un apsardzi, ko nodrošina Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošā Militārā policija. Jūlijā Raimonds Vējonis pievienosies Guntim Ulmanim, Vairai Vīķei-Freibergai, Valdim Zatleram un Andrim Bērziņam, kļūstot par Latvijas bijušo prezidentu. Eksprezidentiem Latvijas valsts sniedz sociālo nodrošinājumu un cita veida atbalstu. Tas ir visnotaļ dāsns – vairumam, bet ne visiem eksprezidentiem, valsts nodrošina dzīvokli.

Ja neskaita transporta izdevumus, par kuriem ir grūtāk pārliecināties, visvairāk Valsts prezidenta kancelejai izmaksā Vairas Vīķes-Freibergas nodrošināšana – 2018. gadā šim mērķim kanceleja iztērējusi 128 tūkstošus eiro. Zatlera uzturēšanai tērēti 75 tūkstoši eiro, Ulmaņa vajadzībām izlietoti 70 tūkstoši eiro, tikmēr vismazāk – 47 tūkstošus eiro – pērn izmaksājis Bērziņš, kurš ir atteicies no valsts garantētā dzīvokļa. Kopumā, bez transporta izmaksām, četru prezidentu uzturēšanai gada laikā tērēti 320 tūkstoši eiro. Vīķes-Freibergas nodrošināšanas paaugstinātās izmaksas veido augstā dzīvokļa nomas maksa, ko prezidenta kanceleja maksā Valsts nekustamajiem īpašumiem. Prezidenta kancelejā gan skaidro, ka Vīķes-Freibergas, Ulmaņa un Zatlera dzīvokļi ir līdzvērtīgi. Ikgadējo nomas maksas atšķirību veidojot katra dzīvokļa savulaik izvēlētais finansēšanas modelis, kā arī tirgus cenas konkrētā īpašuma iegādes brīdī.

Lielākā daļa jeb 78% no Latvijas ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem atbalsta ideju, ka Valsts prezidentu varētu ievēlēt tauta, liecina pētījumu aģentūras un LNT raidījuma 900 sekundes veiktās aptaujas dati.

42% aptaujāto «noteikti atbalsta» šādu ideju, bet 36% - «drīzāk atbalsta» domu par tautas vēlētu prezidentu.

Salīdzinoši biežāk starp idejas par tautas vēlētu Valsts prezidentu atbalstītājiem ir sievietes, cittautieši, speciālisti un darbinieki, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši zemiem ienākumiem, novēroja pētījuma veicēji.

Savukārt 15% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu (10% - drīzāk nē; 5% - noteikti nē).

Salīdzinoši biežāk starp tiem, kuri neatbalsta ideju par tautas vēlētu Valsts prezidentu, ir vīrieši, kā arī iedzīvotāji ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Zviedrijas laikraksts Dagens Nyheter Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču ierindojuši vājāko centrālo banku prezidentu vidū, ceturtdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Par vēl sliktāku zviedru laikraksts atzinis tikai vienas Eiropas valsts, proti, Īslandes centrālās bankas prezidentu.

Centrālo banku vadītāju tops gan esot subjektīvs, jo tapis, balstoties uz laikrakstu aptaujāto ekspertu vērtējumu, nevis valstu ekonomiskajiem rādītājiem, tomēr par sliktākajiem centrālo banku prezidentiem šie eksperti atzinuši tieši ekonomiskās krīzes vissmagāk skarto Eiropas valstu – Īslandes un Latvijas – centrālo banku vadītājus.

Kritiskajam I. Rimšēviča vērtējumam gan nepiekrīt The Economist analītiķis Eduards Lūkass, kurš telefonintervijā Panorāmai pauda pārliecību, ka I. Rimšēvičs izdarījis visu iespējamo, lai regulētu ekonomisko un monetāro politiku Latvijā. Pēc E. Lūkasa domām, ekonomiskajās nedienās drīzāk vainojami Latvijas politiķi, kuri neieklausās ekspertos un Latvijas Bankas viedoklī.

Konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, proti, augstāko amatpersonu padomnieku mēnešalgām tiek plānots noteikt ierobežojumus – tās nedrīkstēs pārsniegt ministra algu, kam piemērots koeficients 0.6. Tas nozīmē, ka padomnieku algas pirms nodokļu nomaksas nedrīkstēs pārsniegt 1 288 Ls mēnesī.

To paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma otrajā lasījumā.

Grozījumi arī noteikts amatu apvienošanas ierobežojumus cilvēkiem, kas nav valsts amatpersonas, bet ieņem atalgotus amatus tiešās, atvasinātās vai pastarpinātās publiskās pārvaldes iestādēs. Šīs personas savu amatu vai darbu varēs savienot ar ne vairāk kā diviem citiem atalgotiem darbiem.

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2009. gada 1. martā.

Ja Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiks noteikts, ka ministru padomnieku algu maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt ministra algu, kam piemērots koeficients 0.6, reāli algas tiks samazinātas tikai 23 padomniekiem, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Algas šiem padomniekiem būtu jāsamazina no 1 % līdz 38 % apmērā un tās nedrīkstētu pārsniegt 1288 Ls mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Algas, kas pārsniegtu jaunos ministru padomnieku algu «griestus» šobrīd saņem tikai atsevišķi finanšu, veselības, aizsardzības, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, iekšlietu un labklājības ministru padomnieki, kā arī vairāki premjera padomnieki, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Šobrīd vislielākās algas saņem finanšu ministra un veselības ministra biroju vadītāji – viņu mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas ir 2094 Ls.

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

«Protams, premjeram ir savi trūkumi. Viņš nav nekāds spožais orators un ideologs, taču savu darbu dara un atstāj samērā nekaitīga cilvēka iespaidu,» runājot par pašreizējo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs Ivars Ījabs.

«Viņš neārdās, publiski muļķības nerunā, nevienam uz varžacīm nekāpj. Es teiktu, ka sabiedrība pie Dombrovska ir pieradusi. Diez vai kaut ko labāku par viņu būtu iespējams atrast,» viņš turpinājis.

«Grūti iedomāties citu premjera kandidātu, par kuru visi spētu vienoties. Tieši šā iemesla dēļ Dombrovska valdībai stāv priekšā vēl daudzas garas dienas,» uzskata politologs.

Viņš norāda: «Acīmredzot tieši šāds valdības modelis ar samērā mierīgu premjeru Latvijā ir gana strādātspējīgs. Ministru prezidents galvenokārt pilda koordinatora, faktiski tāda kā krupjē lomu. Solīdi izvelk kārtis un pieklājīgi saka: tagad, lūdzu, kungi, spēlēsim šādi...»

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) ir lepns, ka viņa padomnieki ir partijas biedri - bijušais premjers Andris Bērziņš un bijušais ministrs Ainars Baštiks, vēsta laikraksts Diena.

Tikpat gandarīts mēra vietnieks esot, ka pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas nami valdē kopš janvāra strādā bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), bet SIA Rīgas ūdens valdē - bijušais Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).

Tas, ka minētajiem pietrūka vēlētāju atbalsta Saeimas vēlēšanās, A. Ameriku neuztraucot. «Viņiem nepaveicās kā politiķiem, bet man viņi nav vajadzīgi kā politiķi - man viņi ir vajadzīgi kā profesionāļi,» Dienai sacījis domes priekšsēdētāja vietnieks, kas kā akcionārs minētajos uzņēmumos izraugās valdes locekļus.

Pirmdien laikā starp pulksten 10 un 11 Diena nolēmusi apmeklēt abus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus darba vietā, iepriekš ierašanos nepiesakot. SIA Rīgas ūdens ēkā katram pārstāvim esot darba kabinets ar plāksnīti, uz kuras ir šā cilvēka uzvārds. «V. Aizbalts bija savā darbavietā, un šķita, ka viņš arī strādāja, jo atsaucās uz tālruņa zvaniem, sarunāja tikšanās,» vēsta laikraksts.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos būs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Bergs ir arī SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš vēstīts, ka Straujumai ir vairāki ārštata padomnieki, tostarp veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš, nacionālās drošības jautājumos Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Juris Biķis tautsaimniecības jautājumos, bet enerģētikas jautājumos - Artis Kampars.

Informācija valdības mājas lapā liecina, ka Straujumas birojā strādā vairāki «štata padomnieki»: padomniece ārlietās - Dace Treija – Masī, juridiskajos jautājumos - Ilze Skrodele, padomniece Eiropas Savienības jautājumos - Alise Balode, padomniece projektu vadības jautājumos - Vita Razminoviča.

Turpmāk Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) padomnieks ekonomikas jautājumos būs Jānis Miķelsons.

Viņa galvenie amata pienākumi būs saistīti ar premjera konsultēšanu un līdzdarbošanos valdības politikas veidošanā finanšu un ekonomikas jomās, DB informāja Valsts kancelejas pārstāve Ieva Aile.

J.Miķelsons kopš 2002.gada bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Ekonomiskās analīzes departamenta direktors. Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātes Eiropas studiju maģistra programmā, kā arī bakalaura grādu Ekonomikas un vadības fakultātes Analītiskās ekonomikas programmā. Mācījies arī Zviedrijā un Dānijā.

Kopumā Ministru prezidenta birojā strādā pieci politiskie padomnieki – biroja vadītāja Olita Augustovska, premjera preses sekretāre Līga Krapāne, ārlietu padomniece Solveiga Silkalna, padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane, un tagad arī padomnieks ekonomikas jautājumos.

Kamēr Rīgas mērs imitē taupības režīmu un uzdod padotajiem sagatavot taupības plānus, pats no astoņām sekretārēm atteikties neplāno.

Rīgas mērs Jānis Birks Db pastāstīja, ka taupības režīmā saskata dažādas iespējas «savilkt jostu», tostarp viena no tām ir darbinieku skaita samazināšana jeb domes struktūrvienību optimizēšanu, un dažādu amatu funkciju apvienošana.

Prognozes nepiepildās

J. Birks pastāstīja, ka darbinieku optimizācija nepieciešama tādēļ, ka sākotnējās pašvaldības ienākumu prognozes nepiepildās un pašvaldība no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iegūs par 17 miljoniem latu mazāk, nekā plānots, savukārt no nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi samazināsies par 9 miljoniem latu. Līdz ar to ir jāmeklē iespējas samazināt arī izdevumus. Viņš teica, ka 5.septembrī notiks budžeta komisijas sēde, kurā arī paredzēts diskutēt par to, kādā veidā varētu samazināt izdevumus. Tāpat J. Birks lūdzis savus vietniekus līdz 23. septembrim iesniegt 2009. gada budžeta optimizācijas priekšlikumus, kas ietvertu arī Rīgas domes struktūrvienību optimizēšanu. Db jau ziņoja (29.08.), ka, neskatoties uz taupības režīmu, Rīga domes Pilsētas attīstības departaments un Būvvalde nākamgad kopumā pieprasījuši 79 jaunas štata vietas, savukārt Īpašuma departaments darbinieku skaitu vēlas palielināt par vismaz 35 cilvēkiem.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

http://www.db.lv/uploads/ck/images/LET_9561021.jpg

PAR: Gunārs Kūtris, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

Neredzu iemeslu, kāpēc Latvijā nevarētu sākties diskusija par tautas vēlētu Valsts prezidentu, perspektīvā izvēlēties šādu modeli.

Protams, lai to izdarītu, būtu jāgroza Satversme, kas šobrīd paredz, ka prezidents tiek ievēlēts ar parlamenta balsu vairākumu, tomēr tā nav nekāda problēma. Proti, es neredzu iemeslu, kāpēc nebūtu iespējama Satversmes grozīšana. Jāņem vērā, ka Eiropā jau šobrīd ir pietiekami daudz demokrātisku parlamentāru republiku, kurā prezidents ir visas tautas vēlēts.

Jārēķinās gan arī, ka tādējādi būtu jāpaplašina arī prezidenta pilnvaras, taču vismaz pagaidām es atturētos paust savu viedokli par to, cik lielā mērā un kurā virzienā tas būtu jādara. Skaidrs, ka, lemjot par šo jautājumu, vajadzēs rīkoties ļoti uzmanīgi, lai nepieļautu būtiskas kļūdas. Izvēloties šādu modeli, mēs varētu rēķināties ar diviem pozitīviem aspektiem.

Savu pretinieku psiholoģiska ietekmēšana un pazemošana ir iecienīta metode Sorosa organizāciju darbā. Savulaik uz savas ādas to pilnā mērā izjuta bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Viņu bakstīja ar lietussargiem un nesauca citādi kā par «zoodārza prezidentu». Līdz kāds gudrs padomnieks – ļoti iespējams, tas bija toreizējais prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs – ieteica Valdim Zatleram «nobučot Džordža Sorosa roku».

Patiesi, atlika Latvijas Valsts prezidentam privātā dzīvoklī satikties ar miljardieri Džordžu Sorosu, un attieksme pret viņu izmainījās kā uz burvju mājienu.

Tagad Valdis Zatlers ir kļuvis «pieņemams», lai ko viņš darītu vai nedarītu. Maksimas traģēdijas sēru dienā, kad zem sagruvušā veikala drupām dzīvību tikko bija zaudējuši 54 cilvēki un pie televizoriem raudāja pat sveši cilvēki, Valdis Zatlers ar kundzi Lilitu devās uz modes skati Viļņā. Fotogrāfijas jautrā noskaņā no Lietuvas naktskluba Zolitūdes traģēdijas sēru dienā uz mirkli šokēja pat Zatlera partijas biedrus. Jebkuru citu šādas bezsirdības demonstrācija, iespējams, padarītu par politisko līķi uz visiem laikiem. Taču ne sorosītu sorosītu medijos – te kopš noteikta laika Zatleram ir «atlaists» viss.

Laiku pa laikam kāds no politiskajiem spēkiem pieķeras visnotaļ jutīgam jautājumam – Valsts prezidenta ievēlēšanas sistēmas maiņai Latvijā. Proti, grozījumu veikšanā Satversmē paredzot, ka Valsts prezidentu ievēl nevis parlaments, bet gan tauta.

Principā doma ir apsveicama. Ņemot vērā pēdējo vairāk nekā 20 gadu pieredzi kaut vai attiecībā uz kandidātu izraudzīšanu šim amatam, kad teju pēdējā brīdī preses fotogrāfiem priekšā tiek pastumta potenciālā valsts pirmā persona, nenāktu par skādi ieviest sistēmu, ka tauta pati ievēl vienu no valsts simboliem. Tādā gadījumā vismaz varētu rēķināties ar kandidātu pamatīgāku iepazīšanu, viņu neatkarību no politiskā tirgus, kā arī garantiju, ka Rīgas pilī strādās sabiedrībā populārs cilvēks.

Būsim atklāti, no līdzšinējiem atjaunotās brīvvalsts prezidentiem vienīgais, kuram būtu bijušas izredzes kļūt par tautas vēlētu Rīgas pils saimnieku, bija Guntis Ulmanis, un arī tikai tāpēc, ka viņam ir «pareizais» uzvārds. Jāatgādina, ka pat visu laiku populārākā atjaunotās Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pirmo reizi augstajā amatā nonāca kā ļoti šauram cilvēku lokam zināms cilvēks – lielākajai sabiedrības daļai viņa bija vienkārši tautiete no Kanādas. Kritiku neiztur arī apgalvojums, ka gadījumā, ja notiktu izšķiršanās par tautas vēlētu prezidentu, vajadzētu būtiski mainīt visu Satversmi, nosakot, ka Latvija ir prezidentāla valsts, kurā teju viss ir atkarīgs no viena cilvēka. Eiropā vien ir vairāki piemēri, kas liecina – ir iespējams izveidot sistēmu, kad prezidentu ievēl tauta, būtiski viņam nepalielinot pilnvaras. Tātad to ir iespējams izdarīt arī Latvijā. Problēma slēpjas kur citur...

Andrejs Livanovičs (Energy Consulting):

„Tas ir tāds pīķis kā Everests Himalajos. Tas bija ļoti trekns gads, ar kura augļiem man jāapietas daudz prātīgāk nekā Aigaram Kalvītim ar saviem treknajiem gadiem. Manā konsultāciju biznesā viens cikls ir 5-6 gadi. Tas nozīmē, ka es uz šīs peļņas rēķina dzīvoju iepriekšējos divus gadus un vēl dzīvošu 3-4 gadus. Jāturpina strādāt, un ar peļņu jāapietas ļoti prātīgi. Es to uztveru kā lielu debesu dāvanu, par kuru jābūt pateicīgam un ar kuru jāapietas ļoti prātīgi. 2008. gadā peļņa būs, taču daudzas reizes mazāka, bet 2009.gadā – vēl mazāka.”

Guntis Rāvis (Skonto būve):

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (JV) ievēlēšanai par Valsts prezidentu "Jaunā vienotība" (JV) tagad meklē atbalstu pie Ventspils domes deputāta Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij!"), intervijā laikrakstam "Diena" paudis JV koalīcijas partnera - "Apvienotā saraksta" (AS) - zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Viņš asi kritizē JV par to, ka tā esot "uzmetusi" vairākus savus partnerus un gribējusi sašķelt AS, atkārtoti ievēlot par Valsts prezidentu Egilu Levitu. "Domāju, ka JV pieļāva kļūdu aiz kļūdas un rada sev situāciju, no kuras es īsti viņiem izeju ārā neredzu. Nesaku, ka izejas nav, es to neredzu, vismaz ne lai saglabātu JV vadītu valdību. Un es pat tagad nerunāju par koalīciju," intervijā "Dienai" izteicies Šmits.

Politiķa redzējumā, viss, ko JV patlaban dara, ir manipulēšana un "uzmešana". "Domāju, JV ļoti strauji virzās uz to kritisko masu, kad tu esi tik daudz un tik bieži, un tik brutāli solījis, bet nepildījis jeb, latviski sakot, uzmetis, ka vienā brīdī neatkarīgi no uzskatu dažādības - ideoloģiskas, ekonomiskas vai vēl kādas - pārējie var apvienoties un nolikt to vienu stūrī padomāt, kā saka. Es nesaku, ka esam tur, bet mēs strauji tuvojamies."

Lielākā peļņa 2021.gadā starp Latvijas bankām, tāpat kā gadu iepriekš, bija "Swedbank" - pagājušajā gadā "Swedbank" peļņa bija 73,414 miljoni eiro, kas ir par 2,5% mazāk nekā 2020.gadā, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Seko "SEB banka", kuras peļņa pagājušajā gadā bija 72,538 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā 2020.gadā.

Savukārt trešā lielākā peļņa starp Latvijas bankām pagājušajā gadā bija bankai "Citadele" - bankas auditētā peļņa pagājušajā gadā bija 29,643 miljoni eiro pretstatā zaudējumiem 2020.gadā.

Asociācijas datos nav uzrādīti "Rietumu bankas", kura nav asociācijas biedrs, dati, taču, pēc bankas publiskotās informācijas, "Rietumu bankas" provizoriskā peļņa pagājušajā gadā bija 21,5 miljoni eiro, kas ir par 18,6% vairāk nekā 2020.gadā, tādējādi pēc gūtās peļņas apmēra ierindojot "Rietumu banku" ceturtajā pozīcijā.

Tāpat asociācijas dati liecina, ka "Reģionālās investīciju bankas" peļņa pagājušajā gadā bija 9,08 miljoni eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā 11 reizes, kamēr "BlueOrange Bank" peļņa pieaugusi par 45,1%, sasniedzot 7,117 miljonus eiro. Vienlaikus atbilstoši "BlueOrange Bank" publiskotajiem auditētajiem datiem bankas peļņa pērn bija 9,766 miljoni eiro, kas ir 2,6 vairāk nekā 2020.gadā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Iekšēji protestēju, lasot šobrīd populārāko romānu Vara, kurā prezidentam Vējonim, šķiet, atbilstošais Vājonis, ir attēlots kā stulbenis, par kuru ievērojami stulbāki ir tikai viņa padomnieki. Man likās – nav īsti labi tik ļoti izsmiet cilvēku, lai kāds viņš nebūtu.

Vējoņa lēmums arī otro reizi neapžēlot mūsdienu Latvijas disidentu Ansi Ataolu Bērziņu pierāda, ka Varas autoram laikam būs taisnība. Šodienas Valsts prezidents diemžēl ir tieši tāds «vājonis», kā attēlots Indriķa Latvieša reālistiskajā romānā. Negudrs un bezprincipiāls – īsts šodienas «politiskās elites» priekšstāvis un simbols. Neapžēlojot 13. janvāra nemieru dalībnieku Ansi Ataolu Bērziņu, prezidents Vējonis patiesībā neapžēlo pats sevi un valdošo koalīciju – varas partijas, kurām, visticamāk, pēc šīm vēlēšanām būs jānoiet no politiskās skatuves kopā ar visu Vējoni.

Bet viena maza iespēja atkal bija. Tikai fantastiska atrautība no savas tautas un augstprātība pret cilvēkiem, kuru prezidents viņš ir, neļāva to saskatīt. Nepietiek ākstīties ar «laikam jāierauj!» un stostīšanos Dziesmu svētkos, lai būtu kā «parastā tauta», ja sen vairs tāds neesi. Apžēlojot Ansi Ataolu Bērziņu, Valsts prezidents dotu mazu, gaišu cerību vismaz pirms vēlēšanām, ka valsts vara Latvijā šad tad var būt arī taisnīga. Redziet, tad būtu – tomēr apžēloja Bērziņu. Varbūt ir kaut ko sapratuši. Varbūt sirdsapziņa ir ierunājusies. Bet nē. Vara tautai atkal parāda, ka ir principā netaisnīga. Bezsirdīgi, nepamatoti un negodīgi. Pie varas esošie, iespējams, domā, ka, neapžēlojot nemieru dalībnieku Bērziņu, viņi iebiedē citus potenciālos nemieru dalībniekus nākotnē. Un tā ir drošāk un mierīgāk – prezidentam Vējonim (ar padomniekiem), OIK mafijai (ar valdību) un maksātnespējas administratoriem (ar Saeimu).