Baltic International Bank SE dibinātāji un ilggadējie vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanas darījumu ar šeihu Hamadu Bin Khalifu Bin Muhamedu al Nahjanu, kā rezultātā, viņš kļūs par bankas lielāko akcionāru.

Darījums tiks pabeigts pēc Eiropas Centrālās bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apstiprinājuma.

Kā ziņots iepriekš, 2021.gada novembrī Baltic International Bank SE veiksmīgi emitēja jaunas akcijas, lai piesaistītu pamatkapitālam 12 miljonu eiro. Akcionāru sarakstam pievienojušies trīs jauni investori, kuru mērķis ir attīstīt un audzēt bankas kapacitāti gan vietējā tirgū, gan arī Eiropas Savienībā un pasaulē.

Šeihs Hamads Bin Khalifa Bin Muhammed al Nahyan no Apvienotajiem Arābu Emirātiem bija viens no trim investoriem, kas 2021. gada novembrī ieguldīja līdzekļus bankas kapitālā un kopš tā laika izvērtēja banku, kā arī tās lomu un iespējas pašreiz mainīgajā pasaulē.

Pēc traģiskajiem notikumiem Nanga Parbata kalnu bāzes nometnē, kurā tika nogalināti deviņi ārvalstu tūristi, ceļojumu birojs Jēkaba aģentūra atcēlis ceļojumus uz šo valsti, Db.lv norādīja aģentūra valdes priekšsēdētājs Uldis Alksnis. Arī SIA Impro ceļojumi vērtēs situācijas attīstību Pakistānā, taču pagaidām plānotais ceļojums oktobrī paliek spēkā.

(Papildināta ar SIA Impro ceļojumi vadītāja komentāru)

Jāatgādina, ka šā gada 23. jūnijā viesnīcā pie Nanga Parbata kalna bāzes nometnes kaujinieki nogalināja deviņus ārvalstu tūristus un pakistāniešu gidu.

Lēmums par ceļojumu atcelšanu tika pieņemts nekavējoties pēc uzbrukuma, bet oficiāli tas tika apstiprināts 25. jūnijā, norādīja U. Alksnis. Atcelt ceļojumus uz Pakistānu mudināja arī tas, ka Jēkaba aģentūras maršrutā Pakistānā bija iekļauts tās vietas apmeklējums, kur notika uzbrukums tūristiem, stāsta uzņēmuma vadītājs.

Jēkaba aģentūra atcēlusi plānoto grupas ceļojumu uz Pakistānu šā gada septembrī, apturēta arī turpmākā ceļojumu plānošana. «Arī individuālajiem ceļotājiem neieteiksim doties uz šo valsti,» Db.lv norādīja U. Alksnis.

Pakistāna plāno uzbūvēt 30 miljonus ASV dolāru vērtu atrakciju parku Abotābādā, pilsētā, kur ASV spēki nogalināja Osamu bin Ladenu, ziņo telegraph.co.uk.

Jāatgādina, ka teroristu līderis bin Ladens tika nošauts 2011. gada 2. maijā.

Ziemeļrietumu Khyber Pakhtunkhwa provinces amatpersonas cerot, ka projekts, kas tapšot, sadarbojoties publiskajam un privātajam sektoram, veicinās tūrismu. Taču tā mērķis neesot uzlabot pilsētas tēlu, kuru iedragājusi bin Ladena nogalināšana. «Šim projektam nav nekāda sakara ar Osamu bin Ladenu,» skaidrojusi kāda vietējā amatpersona, piebilstot: «Mēs strādājam, lai veicinātu tūrismu un palielinātu izklaides iespējas visā provincē, un šis projekts ir viens no šiem centieniem.»

Atrakciju pilsēta sākotnēji tapšot mazākā platībā, bet ar laiku to esot plānots būtiski paplašināt. Tajā atradīsies mantojuma parks, savvaļas dzīvnieku zoodārzs, pārtikas iela, piedzīvojumu atrakcijas, ūdenskritumi un skriešanas trases.

1.89 miljardi. Tik daudz mājas lapas pēc jaunākajiem datiem ir pieejamas interneta vidē, no kurām katra cīnās par vienu un to pašu - cilvēku uzmanību. Tas uzņēmumu vadītājiem liek uzdot pamatotu jautājumu: vai ir vērts ieguldīt laiku, lai biznesam izveidotu profesionālu mājas lapu, lai pēc tam turpinātu cīnīties par apmeklējumu tik sīvas konkurences apstākļos?

Ierakstot Google, vai uzņēmumam ir nepieciešama mājas lapa, atbilde ir nešaubīgs ''jā''. Iemesli tiek minēti dažādi, bet gavenais arguments - atsakoties no mājas lapas, uzņēmums paliek zaudētājos, jo mūsdienās tā nozīmē vairāk par digitālo ziņojumu dēli. Mājas lapas ir kļuvušas arī par uzņēmumu vizītkarti, komunikācijas kanālu un peļņas avotu.

Ir pagājis tas laiks, kad mājas lapas izveide bija laikietilpīgs un dārgs process, ko mazi uzņēmumi nevarēja atļauties. Ja savulaik par mājas lapas izveidi dažs labs uzņēmums šķīrās no vairākiem tūkstošiem, tad šodien cenas svārstās no nulles līdz pāris desmitiem eiro.

Pieņemamās izmaksas ļauj dažāda lieluma uzņēmumiem veidot savas mājas lapas un interneta veikalus, tomēr globāli tikai aptveni puse uzņēmumu to ir izdarījuši. Lūk, ko otra puse un tu zaudē, atsakoties no savas mājas lapas:

Pakistāna plāno piektdien daļēji atcelt ierobežojumus lidojumiem tās gaisa telpā, kas tika noteikti, saasinoties attiecībām ar kaimiņvalsti Indiju, pavēstīja Civilās aviācijas pārvalde (CAA).

«Mēs atvērsim mūsu gaisa telpu plkst.18 (plkst.15 pēc Latvijas laika) lidojumiem uz Islamabadas, Pešāvaras, Karāči un Kvetas lidostām un no tām,» pavēstīja CAA pārstāvis sakariem ar presi Aamirs Mehbubs.

Citas lidostas darbu atsāks pakāpeniski, viņš piebilda.

Lai iegūtu detalizētāku informāciju, pasažieriem jāsazinās ar savām lidsabiedrībām, tviterī norādīja CAA.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Pakistāna otrdien pilnībā atvērusi savu gaisa telpu visam civilajam aviotransportam, izbeidzot vairākus mēnešus spēkā bijušos ierobežojumus, kas ietekmēja nozīmīgus starptautiskos gaisa satiksmes maršrutus, arī no Indijas.

Ierobežojumi tika noteikti pēc tam, kad sadursmes abu kaimiņvalstu starpā tās bija novedušas līdz kara slieksnim.

«Pakistānas gaisa telpa ir atvērta visa veida civilajam transportam,» pavēstīja Pakistānas Civilās aviācijas dienests.

Atvērta arī gaisa telpas austrumu daļa, kas atrodas līdzās robežai ar Indiju, apliecināja dienesta pārstāvis sakariem ar presi.

Pakistāna pilnībā slēdza gaisa telpu februārī, saasinoties attiecībām ar Indiju, kas gandrīz vai noveda pie abu kodolieročiem bruņoto valstu kara. Mēnesi vēlāk daži ierobežojumi tika atcelti, tomēr līdzās robežai ar Indiju tie tika saglabāti.

Gaisa telpas slēgšana ietekmēja lidojumus no Indijas rietumu virzienā, Pakistānas nacionālā lidsabiedrība «Pakistan International Airlines» bija spiesta atcelt vairākus lidojumus, tika slēgti vairāki svarīgi maršruti no Islamabadas un Lahoras.

Pasaulē augstākās torņēkas celtniecības pabeigšana Saūda Arābijas pilsētā Džidā ir atlikta uz 2019.gadu, ceturtdien paziņoja Saūda Arābijas miljardieris princis Valīds bin Talals gandrīz sešus gadus pēc šī projekta uzsākšanas.

Džidas Tornis būs vairāk nekā kilometru augsts, pārspējot Dubaijas debesskrāpi "Burj Khalifa".

Šis projekts ir aizkavējies ... bet tas tiks atklāts 2019.gadā, saūdarābu princis pavēstīja ziņu aģentūrai AFP, apmeklējot būvlaukumu pie Sarkanās jūras.

Princis vada firmu Kingdom Holding Co., kuras meitsabiedrība Jeddah Economic Company ir šīs torņēkas attīstītāja.

Projekta darbuzņēmēja "Saudi Binladin Group" bija starp Saūda Arābijas būvfirmām, kuras ir finansiāli cietušas pēc naftas ieņēmumu krišanās, kas sākās 2014.gadā.Šo būvfirmu, kas uzcēlusi citas ievērojamas ēkas Saūda Arābijā, pirms vairāk nekā 80 gadiem nodibināja bijušā "Al Qaeda" vadītāja Osamas bin Ladena tēvs."Binladin Group" pērnā gada beigās paziņoja, ka ir pabeigusi kompensāciju izmaksāšanu 70 000 atlaistu darbinieku.

Afganistānas galvaspilsētā Kabulā trešdienas rītā neilgi pēc pusnakts tika izšauta raķete uz Aizsardzības ministrijas ēku, sākoties dienai, kad aprit 2001.gada 11.septembra teroraktu 18.gadskārta, bet šajā incidentā neviens netika ievainots.

Neilgi pirms tam bija ziņots par sprādzienu pie ASV vēstniecības, nesniedzot sīkākas detaļas.

«Raķete trāpīja Aizsardzības ministrijas ēkas sienai, bet nav ziņots, ka būtu cietušie,» paziņoja Iekšlietu ministrijas preses sekretārs Nosrats Rahimi.

Šis incidents bija pirmais uzbrukums Kabulā, kopš ASV prezidents Donalds Tramps sestdien paziņoja, ka tiek pārtrauktas ASV miera sarunas ar Afganistānas islāmistu nermienieku gupējumu «Taleban».

Talibi otrdien solīja turpināt cīņu un brīdināja, ka Vašingtona nožēlos aiziešanu no sarunām.

Talibi pagājušajā nedēļā Kabulā uzspridzināja divās automašīnās ievietotus spridzekļus, nogalinot vairākus civiliedzīvotājus un divus NATO misijas locekļus.

Pakistāna nojaukusi īpašumu, kurā ASV spēki ziemeļrietumu pilsētā Abotabadā nogalināja teroristu līderi Osamu bin Ladenu, vēsta BBC.

Darbs sācies sestdienas vakarā, izmantojot buldozerus un pneimatiskās iekārtas.

Db.lv jau rakstīja, ka Al-Qaeda līderis šajā vietā tika nogalināts 2011. gada 2. maijā. Viņš tur slēpās vairākus gadus.

Pagaidām gan nav izplatīta oficiāla informācija par to, kādēļ ēka tiek nojaukta.

Iedzīvotāji, kuri mitinās ap trīsstāvīgo īpašumu, pieļāvuši iespēju - šāda rīcība skaidrojama ar varas iestāžu raizēm, ka šī vieta varētu pārtapt par sava veida svētnīcu. Savukārt BBC pārstāvis Abotabadā uzskata, ka ēkas demontāža ir daļa no valdības centieniem atstāt mulsinošo bin Ladena nogalināšanas epizodi pagātnē.

ASV noslēgumam tuvojas 2001. gada 11. septembra teroraktu piemiņas memoriāla izbūves darbi. Paredzēts, ka memoriāls apmeklētājiem varētu tikt atvērts nākamā gada pavasarī.

Memoriāls tiek būvēts zem zemes, teroraktu laikā iznīcināto Pasaules tirdzniecības torņu pamatos. Celtniecības laikā, valdot nesaskaņām par finansējumu, vairākkārt tika mainīts memoriāla pabeigšanas datums. Kopumā 11. septembra memoriāla izveidē paredzēts ieguldīt 700 miljonus ASV dolāru.

Paredzēts, ka par ieeju 11. septembra teroraktu muzejā būs jāmaksā ieejas maksa 20 ASV dolāru apmērā, lai tādējādi palīdzētu segt memoriāla darbības izmaksas, kuras aplēstas 60 miljonu dolāru apmērā. Bez maksas muzeju varēs apmeklēt vienas nedēļas nogales dienas rītos un teroraktos bojāgājušo piederīgie.

2001. gada 11. septembra rītā ASV austrumu daļa piedzīvoja vairākās vietās sarīkotus teroru aktus. Teroristu pašnāvnieku grupas nolaupīja pasažieru lidmašīnas un ietrieca tās Pasaules tirdzniecības centra torņos un Pentagonā. Torņi drīz vien sabruka un bojā gāja aptuveni 2,6 tūkstoši cilvēku, kuri tobrīd atradās ēkās.

Esam sākuši pierast pie būvniecības ar lielākām konstrukcijām, tāpēc mūrnieka amata pratēju skaits iet mazumā

Tomēr nepieciešamība renovēt PSRS laikos uzbūvētās mājas, kā arī pieaugošā interese par energoefektīvo māju būvniecību silikāta ķieģeļu iepriekš paplēnējušo popularitāti var atjaunot, ļauj secināt būvniecības nozares ekspertu teiktais. Visticamāk, lielo ēku segmentā izturīgajiem, bet darbietilpīgāku būvniecības procesu prasošajiem silikāta ķieģeļiem bijušo popularitāti atjaunot neizdosies, tomēr individuālo ēku būvniecībā to ražotājiem par savu vietu ir vērts pacīnīties, prognozē eksperti.

Atjauno interesi

«Vai tad kāds vēl tos izmanto?» – šādu atbildi uz jautājumu par to, kādu vietu silikāta ķieģeļi ieņem Latvijas būvniecības nozarē, pēdējos gados pauž vairāki būvnieki, būvmateriālu ražotāji un arhitekti, neslēpjot to, ka jau vairākus gadu desmitus būvnieki dod priekšroku mazāk darbietilpīgām tehnoloģijām. Tomēr vienlaikus eksperti neslēpj – ja silikāta ķieģeļu cena ir konkurētspējīga, tad tas ir nopietni apsverams materiāls ar nozīmīgām priekšrocībām. «Kaut kad PSRS laikos, šos ķieģeļus ražoja arī Latvijā, Bolderājā, un tad piegādes bija tik sasteigtas, ka ķieģeļi nereti nebija atdzisuši un drupa. Vēlāk sāka piegādāt ķieģeļus no Lietuvas vai Igaunijas, un tad to kvalitāte jau bija laba, un šiem ķieģeļiem jau bija tukšumi, kas uzlaboja siltumnoturību,» atceras arhitekte Inguna Jekale.

Pakistānas civilās aviācijas dienests piektdien paziņoja, ka, turpinoties spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas gaisa telpa joprojām ir slēgta visiem vietējiem un starptautiskajiem lidojumiem.

Valdības lēmums par gaisa telpas slēgšanu būs spēkā vismaz līdz piektdienas plkst.13, bet tad varasiestādes paziņos, vai gaisa telpa arī turpmāk paliek slēgta, vai arī tiek atvērta.

Islamabada par gaisa telpas slēgšanu pavēstīja trešdien pēc paziņojuma, ka Pakistāna ir notriekusi divas Indijas kara lidmašīnas un sagūstījusi vienu pilotu.

Sagaidāms, ka pilots šodien tiks nodots Indijai, un tas varētu mazināt spriedzi kaimiņvalstu starpā, kas ievērojami saasinājusies pēc 14.februārī Kašmiras Indijas daļā notikušā asiņainā terorakta.

Pakistānas gaisa telpas slēgšanas dēļ daudzas lidsabiedrības spiestas pārplānot savu lidojumu maršrutus, radot problēmas pasažieriem.

Rekordi paliek rekordi - decembra pirmajā daļā pasaule sagaidīja lielāko sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (Initial public offering jeb IPO) vēsturē.

Par vietējās Rijādas biržas iespēju izmantošanu izšķīrās Saūda Arābijas naftas milzis Saudi Aramco. Tam ar šī procesa palīdzību izdevās piesaistīt līdzekļus gandrīz 26 miljardu ASV dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā līdzšinējais 2014. gada Alibaba rekords. Pēc šī IPO Saudi Aramco vērtība ir noteikta 1,7 triljonu ASV dolāru apmērā. Tādējādi tā ir kļuvusi par pašu vērtīgāko publisko kotēto biržas kompāniju pasaulē. Vēl ir tikai divas citas publiskas akciju kompānijas, kuru vērtība pārsniedz viena triljona ASV dolāru barjeru - Apple (1,18 triljoni ASV dolāri) un Microsoft (1,14 triljoni ASV dolāri). Katrā ziņā nu vērtīgākais pasaules uzņēmums tiks tirgots Rijādā nevis Ņujorkā.

Ietekmīgais Saūda Arābijas princis, miljardieris, investors Alvalīds bin Talals (Alwaleed bin Talal) aicinājis atcelt Saūda Arābijā pastāvošo aizliegumu sievietēm vadīt automašīnas, ziņo BBC.

Viņš norādījis, ka tā ir ekonomiska nepieciešamība, kā arī sieviešu tiesības.

Saūda Arābija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā sievietēm nav iespējams vadīt automašīnas, jo autovadīšanas tiesības tiek izsniegtas tikai vīriešiem.

«Ir pēdējais laiks Saūda Arābijas sievietēm sēsties pie stūrēm,» sacījis princis Alvalīds. Viņam gan valstī nav politiska ietekme.

Saskaņā ar A. bin Talala sacīto, liedzot sievietēm vadīt automašīnas, tiek pārkāptas līdzīgas tiesības kā liedzot viņām iegūt izglītību vai iegūt neatkarīgu identitāti.

“Es nebeidzu atkārtot, ka Latvijai un latviešiem ir ļoti daudz, ko piedāvāt Saūda Arābijas Karalistei. Latvija ir Šengenas zonas un NATO valsts, un tai noteikti ir jāpanāk sava klātbūtne Saūda Arābijā”.

Tā Dienas Biznesam pauž Saūda Arābijas Karalistes (SAK) Karaliskās Augstības prinča Nawaf Bin Abdul Aziz Al Saud finanšu un juridiskais padomnieks Tufiks Kavars.

Latvijas un SAK sadarbības intensitāte ir krietni zemāka, salīdzinot ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, liecina statistika. Pērn ir notikušas vairākas augstu amatpersonu tikšanās, tomēr pagaidām neesam tikuši daudz tālāk par diplomātisku laipnību apmaiņu, un šeit vietā ir T. Kavara pieredze un ieteikumi.

Diplomātiski sasniegumi jāturpina darījumos

“Diplomātiskajā līmenī ir sasniegts daudz, tomēr es neredzu, ka tas rezultētos ekonomiskā un finanšu sadarbībā,” pauž T. Kavars. Pērn Latviju apmeklēja SAK ārlietu ministrs – princis Faisals bin Farhāns Āl Saūds (Faisal bin Farhan Al Saud), kurš tikās arī ar uzņēmējiem. “Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas uzņēmēji, kurus pārstāv Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, izmanto šo vizīti kā vilni, ar kura palīdzību var sasniegt valstu abpusēju ekonomikas sinerģiju. Tam ir labi priekšnosacījumi, jo prinča māte ir vāciete, viņš pats izglītību ir ieguvis Vācijā un pilnībā izprot rietumu mentalitāti,” atklāj T. Kavars.

Latvija redz sevi kā nopietnu partneri sadarbībai ar vienu no pasaules vadošajām kompānijām transporta un loģistikas jomā DP WORLD, lai piedāvātu Latvijas ostas kā Ziemeļu vārtus Northern Gateway izejai uz Skandināvijas valstu un Krievijas tirgiem, šodien izplatītā paziņojumā norāda Satiksmes ministrija.

Kā norāda Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, šā gada februārī zemkopības ministra Jāņa Dūklava vadībā notikusi vizīte Dubajā, kuras ietvaros bijusi tikšanās ar DP WORLD galveno viceprezidentu Džamalu Madžidu bin Tanija (Jamal Majid Bin Thaniah). Tikšanās noritējusi veiksmīgi un drīzumā paredzēta Dubaijas uzņēmuma pārstāvju iepazīšanās vizīte Latvijā, kuras ietvaros ārvalstu viesi klātienē tiktu iepazīstināti ar Latvijas ostu infrastruktūru un potenciālajām attīstības iespējām.

Valsts sekretārs K.Ozoliņš komentē: «DP WORLD ir milzīgs uzņēmums, kuram ir vairāk nekā 65 ostu termināļi sešos dažādos kontinentos, tomēr viņiem ir interese attīstīt savu darbību arī Ziemeļeiropas reģionā. Sadarbība ar DP WORLD mums ļautu stiprināt Transeirāzijas piegāžu ķēdes un Latvijai piesaistīt kravas no Ķīnas un visa Tālo Austrumu reģiona.»

Uz Baltijas pusi ik pa laikam paraugās jauni investori. Viens no tiem ir investors no Šveices Tomass Šaetti (Thomas A. Schaetti).

Proti, veicot akciju emisiju, Baltic International Bank nupat piesaistījusi trīs jaunus akcionārus, ieskaitot T. Šaetti, kurš ieņēmis vadošus amatus bankās Cīrihē – Privatbank Maerki Baumann & Co. AG, Coutts Bank & Co. AG, Euro Invest Bank AG un SVRB Schweizer Verband der Raiffeisen Banken.

Darījuma rezultātā bankas pamatkapitālam piesaistīti 12 miljoni eiro, kur nu minētās finanšu iestādes kapitāls pārsniegs 48 miljonus eiro.

Intervijā DB T. Šaetti norāda, ka viņam Latvija šķiet ļoti pievilcīga zeme. Investors arī apspriež globālo akciju burbuli.

Fragments no intervijas

Varbūt vispirms pastāstiet par sevi!

Tas nav nemaz tik viegli – aprakstīt sevi. Es uzaugu Šveicē. Tur ir ierasts, ka daudzu cilvēku dzīve saistīta ar bankām. Bankas, govis un šokolāde (smejas). Tas ir tas, kas mums ir! Uzaugu Cīrihē, kur biju praksē privātbankā Maerki Baumann. Pirmos gadus bankā pavadīju, darbojoties ar vērtspapīriem biržā. Mani vienmēr tas ir fascinējis. Tad Šveicē nāca obligātais militārais dienests. Pēc tam arī nākamos trīs gadus strādāju kā akciju brokeris. Strādāju arī citās bankās, lai gan vienmēr tas bija saistīts ar finanšu tirgiem. Tagad esmu nonācis Rīgā un investēju privātā bankā, lai gan līdzīgā bankā pirms 30 gadiem strādāju.

#Par Saūda Arābijas Vorenu Bafetu dēvētais magnāts ar varasiestādēm panācis finansiālu vienošanos.

Pēc gandrīz trīs mēnešus ilga apcietinājuma Saūda Arābijā atbrīvots miljardieris princis Al Valids bin Talals, kurš bija ieslodzīts vērienīgas pretkorupcijas operācijas gaitā.

Par Saūda Arābijas Vorenu Bafetu dēvētais magnāts ar varasiestādēm esot panācis finansiālu vienošanos, kuras summa tomēr netiek atklāta.

Al Valīds bija ievērojamākā prominence to 350 elites pārstāvju vidū, kas kopš pērnā gada 4.novembra apcietināti un turēti Rijādas viesnīcā «Ritz-Carlton».

Vairums citu apcietināto ar varasiestādēm apmaiņā pret atbrīvošanu panāca līdzīgu vienošanos, un šādā veidā valsts budžetā varētu ieplūst apmēram 100 miljardi dolāru (80 miljardi eiro), paziņojusi Saūda Arābijas valdība.

Turpinot pieaugt spriedzei attiecībās ar Indiju, Pakistānas varasiestādes Kašmiras strīdus reģionā sākušas evakuēt robežciemus, pavēstīja amatpersonas.

Pēc intensīvām apšaudēm Indijas un Pakistānas armiju starpā, lietā liekot arī artilēriju, vairāki simti ģimeņu pārcelti uz drošākiem apvidiem, pavēstīja Pakistānas kontrolētās Kašmiras daļas informācijas ministrs Muštaks Minhass.

«Viss reģions atrodas paaugstinātā trauksmes gatavībā. Mums ir bažas, ka jāevakuē būs arī citi apvidi, ja nesāksies deeskalācija,» sacīja ministrs.

Indijas un Pakistānas kara lidmašīnas trešdien otro dienu pēc kārtas ielidoja otras gaisa telpā, pastiprinot bažas par konflikta eskalāciju ar kodolieročiem bruņoto kaimiņvalstu starpā.

Pakistānas premjerministrs Imrans Hans aicinājis sākt sarunas, brīdinot par katastrofālām sekām, ja «veselais saprāts» negūs virsroku.

Ugunsgrēkā vilcienā Pakistānā ceturtdien gājis bojā vismaz 71 cilvēks, paziņojušas amatpersonas.

Vairāki no bojāgājušiem miruši, izlecot no liesmojošā vilciena.

Ugunsgrēks izcēlās ēdiena gatavošanas laikā, eksplodējot diviem gāzes baloniem.

Liesmas vilcienu pārņēma netālu no Liākuatpuras, Pendžābas provincē.

Vairāk nekā 40 pasažieri guvuši ievainojumus.

Televīzijas demonstrētajos video redzami liesmām apņemti vagoni un dzirdamas cilvēku raudas.

Pakistānas Dzelzceļa amatpersona Ali Navazs ziņu aģentūrai sacīja, ka vilcienā braukuši svētceļnieki, kuri izmantojuši gāzes balonus, lai pagatavotu sev sev brokastis.

Navazs norādīja, ka daudzi pakistānieši garos pārbraucienos ņem līdzi pārtiku, bet atgādināja, ka gāzes baloni vilcienos ir aizliegti.

Ugunsgrēkā cietis «Tezgam» vilciens, kas parasti kursē maršrutā Rāvalpindi-Karāči, bet šoreiz tika novirzīts pa citu maršrutu, lai transportētu svētceļniekus uz Lahoru.

Agrāk, lai uzņēmums veiksmīgi pārdotu savu preci, pietika ar labu kvalitāti, adekvātu cenu un lielisku apkalpošanu. Vēlāk, palielinoties konkurencei, šīm īpašībām bija jāpievieno reklāma drukātajos vai elektroniskajos medijos. Taču līdz ar tehnoloģiju ārkārtīgi straujo attīstību iepriekšminētajām īpašībām un aktivitātēm šodien veiksmīgs uzņēmums nav iedomājams bez savas vairāk vai mazāk aktīvas mājas lapas, uzsver kompānijas SIA S.P.Q.R. izpilddirektors un arī īpašnieks Zigmārs Ronis.

«Tomēr aizvien mainīgajā pasaulē vairs nepietiek arī ar labu un atraktīvu mājas lapu. Sevišķi, ja savu darbību plānojat izvērst ne tikai Latvijā, bet arī ārpus mūsu valsts robežām. Interneta iespējas, šķiet, šodien ir bezgalīgas. Tikpat bezgalīgas ir arī iespējas sastapt desmitiem, simtiem un pat tūkstošiem konkurentu virtuālajā pasaulē. Taču šeit cīņa par klientu vairs neaprobežojas tikai ar kvalitāti un cenu. Aizvien lielāku nozīmi šajā kaujas laukā aizņem cīņa par pirmajām vietām Google meklēšanas sistēmā,» norāda Z.Ronis.

Aizvien lielāks skaits cilvēku sev interesējošās preces vai pakalpojumu pārdevējus meklē dažādās interneta meklēšanas sistēmās. Latvijā un arī Eiropā populārākā ir Google, kurā ievadot atslēgas vārdus, cilvēks ļoti īsā laikā atrod daudz un dažādus pārdevējus. «Taču ir kāda nianse, kas šajā sistēmā būtiski maina pārdevēju pozīcijas – jūs personiski virtuālajā vidē nekādi nespējat ietekmēt pircēja izvēli par labu sev, ja neatrodaties vismaz pirmajā desmitniekā. Šodienas cilvēkam nav laika atvērt un izpētīt 20, 30 vai vairāk uzņēmumu mājas lapas. Pārsvarā šī izpēte caur Google beidzas pie pirmā divdesmitnieka. Ja neesat šajā skaitā, tad varat uzskatīt, ka priekš konkrētā klienta neeksistējat vispār,» pauž Z.Ronis.

Termins gudrās mājas zināms jau daudzus gadus. Tomēr pirmsākumos tas šķita vidusmēra cilvēkiem tāls, dārgs un šķietami nesasniedzams tehnoloģisks jauninājums, ko lietoja vai nu turīgi cilvēki, vai tehnoloģiju entuziasti. Bet laiks ir gājis uz priekšu, un lietas ir mainījušās. Tagad par gudrajām mājām var runāt ne vien ekskluzīvās villās Nicā, bet arī Madonā, Skultē un Limbažos – gan privātmājā, gan divistabu dzīvoklī. Kas ir gudrās mājas, un ko par tām būtu vērts zināt ikvienam mūsdienīgam cilvēkam?

Uzreiz jāmin, ka ir divu veidu gudrās mājas. Viens veids ir tās, kuru risinājumos uzsvars likts uz taupīšanu. Tie ir risinājumi, kas ļauj ietaupīt enerģiju, veikt patērētās enerģijas uzskaiti, analīzi un, vadoties pēc tā, veikt optimizāciju, kā arī papildus nodrošina klimata komfortu un ļauj vadīt, kontrolēt apgaismojumu, gaisa temperatūru utt. Šādus risinājumus mēs vairāk saprotam kā Building Managment Systems (BMS) jeb ēku vadības sistēmu. Tie ir risinājumi maksimāli efektīvai ēku ekspluatācijai un energoresursu ekonomijai un ietver vairāku inženiertehnisko sistēmu integrāciju. Tātad – tas ir veids, kā ēkas lietotāju dzīvi padarīt komfortablu un apsaimniekotājiem ļaut efektīvi un ekonomiski pārvaldīt ēkas. Šo sistēmu uzstāda galvenokārt lielākās ēkās – komercobjektos, birojos, skolās utt., un tā jau šobrīd ir gana populāra pasaulē un Latvijā.

Kataras valsts energokompānija Qatar Petroleum International iegādājusies 25% no Grieķijas elektrostacijas Heron II, tādējādi aizsākot investīciju programmu ārvalstu enerģētikas kompānijās, pavēstījis valsts enerģētikas ministrs Muhameds Salehs Al Sada.

Ar Grieķiju noslēgtā darījuma vērtība aplēsta 58 miljonu ASV dolāru apmērā. Paredzēts, ka Katara nākamo gadu laikā veiks investīcijas dažādos ārvalstu enerģētikas projektos. Kataras ekspansiju ārvalstu enerģētikas sektorā paredzēts veikt ar pirms diviem mēnešiem nodibināta fonda Nebras Power, kura rīcībā ir viens miljards ASV dolāru liels kapitāls, palīdzību. Fonds dibināts ar mērķi veikt investīcijas enerģētikas, ūdens atsāļošanas un apkures projektos ārvalstīs.

Katara šobrīd ir lielākais sašķidrinātās dabasgāzes piegādātājs Eiropai, tādējādi plāns investēt reģiona enerģētikas nozarē, ļaus valstij gūt papildus ienākumus, norāda Bloomberg.