Konkurences padome (KP) ir atļāvusi  Baltcom un IZZI COM apvienošanos. «Tomēr, ja šie uzņēmumi uzvarēs tuvāko mēnešu laikā plānotajā valsts konkursā par zemes apraidi, tiem jāizstrādā un jāiesniedz KP nosacījumi, kurus tie ievēros, lai nepieļautu kaitējumu konkurencei. Ja uzņēmumi nespēs izstrādāt šādus nosacījumus, apvienošanās atļauja zaudēs spēku,» DB skaidroja KP pārstāve Inita Kabanova.

Izvērtējot apvienošanās ietekmi uz tirgu, KP secināja, ka būtisku kaitējumu konkurencei apvienošanās varētu radīt vien tad, ja apvienotais uzņēmums uzvarētu konkursā par maksas televīzijas pakalpojuma nodrošināšanu zemes apraidē, ko šobrīd nodrošina Lattelecom.

Tāpēc, lai aizsargātu tirgu un patērētāju intereses, KP noteiks apvienošanās darījuma ierobežojumus vien tad, ja minētā konkursa rezultātā būtiski mainīsies konkurences situācija.

Izvērtējot konkurences situāciju tirgū šobrīd, KP secināja, ka paredzētā apvienošanās ietekmēs maksas televīzijas pakalpojumu tirgu Rīgā, Jēkabpilī, Ludzā un Balvos, bet ietekme balss telefonijas tirgū Latvijā, interneta, datu pārraides tirgū un maksas televīzijas kanālu vairumtirdzniecības tirgū kopumā nebūs būtiska.

KP uzskata, ka pēc apvienošanās īstermiņa un vidējā termiņa perspektīvā Lattelecom un apvienotā tirgus dalībnieka pozīcijas pakāpeniski izlīdzināsies, bet tas būs atkarīgs no tirgus dalībnieku spējām pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem, piedāvāt inovācijas, labāku apkalpošanas kvalitāti, kā arī no konkursa par zemes apraidi rezultātiem.

DB jau rakstīja (19.09.2012.), ka apvienošanās rezultātā Baltcom un IZZI tandēma TV klientu bāze nebūtu lielāka par Lattelecom. Tā liecina DB apsekojums no nozaru ekspertu teiktais. Lai arī Baltcom un IZZI neatklāj klientu skaitu, pēc apvienošanās darījuma kopējā uzņēmumu klientu bāze varētu svārstīties ap, vai pārsniegt 300 tūkst.

Šobrīd gan IZZI, gan Baltcom apliecina, ka nekas nav mainījies un uzņēmumiem ir interese par apvienošanās darījumu. Vienīgi plašāki komentāri netiek sniegti, jo uzņēmumi nav saņēmuši KP lēmumu un par atļauju ir uzzinājuši no medijiem.

Jāatzīmē, ka Baltcom un IZZI jau iepriekš bija nolēmuši apvienoties, un 2010. gadā tika saņemta (KP atļauja, tomēr kopīga valoda netika atrasta. Tāpēc neilgi pēc atkārtota paziņojuma par apvienošanos Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls DB norādīja, ka atkārtotais paziņojums par apvienošanos mazliet uzjautrina.

Būtu labi, ja ne tikai Baltcom un IZZI apvienotos, bet vēl pāris desmitu mazo nozares uzņēmumu, DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padomes priekšsēdētāja padomnieks Edvīns Karnītis. Tādējādi zem Baltcom un IZZI «spārniņiem» varētu paslēpties vēl citi tirgus spēlētāji. Tas mazajiem uzņēmumiem sniegtu iespējas nodrošināt labāku klientu apkalpošanas servisu – norēķinu, bojājumu pieteikšanas un novēršanas, kā arī konsultāciju sniegšanas jomā.

Ja Baltcom un IZZI viens no otra pārņems labāko praksi, tad apvienošanās darījums nāktu tikai par labu. Turklāt tā uzņēmumi labāk varētu konkurēt ar citiem tirgus spēlētājiem, tostarp Lattelecom, atzīmēja E. Karnītis. Tiesa, uz zemākām TV pakalpojumu maksām klientiem, visticamāk, nevajadzētu cerēt, tomēr tas uzņēmumiem sniegtu lielākas iespējas tehnoloģiskajā attīstībā.

Jāatgādina, ka Baltcom ir ieguvis ceturtās paaudzes frekvences jeb 4G, tādējādi IZZI un Baltcom varētu konkurēt bezvadu datu pārraides lauciņā.

Uz ne tik pozitīvas nots par apvienošanos ir TV3 un LNT īpašnieks MTG vadītājs Baltijas valstīs Kaspars Ozoliņš. Plānotā IZZI un Baltcom apvienošanās, pēc viņa teiktā (DB 12.09.2012.), ir bīstama TV satura ražotājiem, īpaši vietējiem ražotājiem, jo šī apvienošanās apdraudēs iespēju TV kanāliem saņemt atlīdzību par to satura izmantošanu IZZI un Baltcom maksas televīzijas paketēs.

Eksperti sagaida, ka plānotais darījums IZZI un Baltcom palīdzētu labāk gatavoties un piedalīties virszemes TV ieviešanas konkursā, tādējādi konkurējot ar Lattelecom.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra