Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia apkopotie Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Ziema 2007 rezultāti liecina, ka Internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 44% jeb 803 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji 15 līdz 74 gadu vecumā.

Regulārāk - pēdējo 7 dienu laikā Internetu ir lietojuši 39% Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar iepriekšējo pētījuma periodu Rudens 2006, kopumā Interneta lietotāju skaits ir palicis līdzšinējais.

Analizējot Interneta lietošanas vietas, strauji ir pieaugusi Interneta lietošana mājās. Ja Rudens 2006 pētījuma periodā Internetu mājās lietoja 56%, tad periodā Ziema 2007 mājas kā Interneta lietošanas vietu bija nosaukuši 69% no aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem, kas pēdējo sešu mēnešu laikā ir izmantojuši Internetu. TNS Latvia preses un Interneta auditorijas pētījumu projektu vadītāja Elīna Krūze skaidro, ka šāda tendence izskaidrojama ar to, ka pēdējā ceturksnī strauji pieaudzis Interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās. Jaunākie dati liecina, ka 36% Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir pieejams Interneta pieslēgums mājās (Rudens 2006 – 27 % ).

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Zviedrijas kapitāla SIA Interspiro Production, kas strādā Liepājas biznesa centrā, šogad nolēmis paplašināt ražošanu.

Uzņēmums plāno uzstādīt divas jaunas ražošanas līnijas, kas palielinās saražotā produkta pievienoto vērtību, Db informēja SIA Interspiro Production ražošanas vadītājs Sandris Gusts. "Ja līdz šim mēs vairāk izejmateriālu ievedām un Liepājā montējām, tad tagad šeit veiksim gandrīz visu ražošanas ciklu," skaidroja S. Gusts. Jaunās iekārtas prasīs arī 3 - 4 jaunas darbavietas.

SIA Interspiro Production Liepājas biznesa centrā darbu sāka 2008. gadā, pusgada ražošanas apgrozījums ( saražotās produkcijas vērtība) bijusi aptuveni 1.5 miljoni latu.

Interspiro Production ir Zviedrijas kompānijas Interspiro AB meitasuzņēmums, tā produkcija ir elpošanas ekipējums ūdenslīdējiem, ugunsdzēsējiem un ķīmiski bīstamā sfērā strādājošajiem. Uzņēmumā Liepājā strādā ap 30 darbinieku. Mātes uzņēmuma filiāles atrodas arī citur Eiropā, Amerikā, Tālajos Austrumos. Interspiro AB ir daļa no uzņēmumu grupas OCENCO, kuras pamati likti ASV.

Saskaņā ar mediju aģentūras Media House un pētījumu kompānijas Gemius veikto pētījumu, 61% Latvijas interneta lietotāju interneta pakalpojumus izmanto katru dienu. Divas trešdaļas respondentu internetu izmanto jau divus un vairāk gadus, viena trešdaļa daļa internetu sākusi izmantot pēdējo divu gadu laikā, informē Media House valdes loceklis Juris Liepiņš un Gemius Baltic pārstāvis Lauris Lietavietis.

Media House valdes loceklis Juris Liepiņš apgalvo, ka pētījums pierāda, ka strauji pieaug to cilvēku skaits, kas internetu lieto mājās. Rezultāti rāda, ka gandrīz visiem interneta lietotājiem Latvijā šobrīd ir mājās datori (90%). No tiem 92% ir arī mājas interneta pieslēgums.

Salīdzinoši pirms diviem gadiem mājās dators bija 50% interneta lietotāju, savukārt internets tikai 60% mājas datoru īpašniekiem.

Gemius Baltic pārstāvis Lauris Lietavietis stāsta, ka, salīdzinot šos datus ar identiskiem pētījumiem, kas veikti citās valstīs, acīmredzams ir fakts, ka Latvijā un Lietuvā ir vairāk izteikti aktīvi interneta lietotāji. Piemēram, Čehijā un Ukrainā internetu katru dienu izmanto tikai attiecīgi 40% un 31% no visiem interneta lietotājiem, kamēr Latvijā tie ir 61%, bet Lietuvā 69%.

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

27.08.2007. Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia ir apkopojusi interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Vasara 2007 rezultātus.

Interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati liecina, ka pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47 % no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā. 41 % Latvijas iedzīvotāju šajā vecuma grupā ir izmantojuši internetu regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92 % ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96 %. Savukārt, no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojuši vairāk nekā puse jeb 54 %.

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.

Mobilais telefons un fotoaparāts ir ierīces, ko visbiežāk savā ceļasomā liek Latvijas iedzīvotāji. Dodoties ārpus valsts, mobilo telefonu līdzi ņem 96%, bet foto kameru – 82% Latvijas Mobilā Telefona (LMT) aptaujas dalībnieku. Katrs otrais ceļojuma laikā ir izmantojis internetu mobilajā telefonā. Pēdējā pusgada laikā LMT klientu izmantotais datu apjoms ārvalstīs ir trīskāršojies.

Vairāk nekā 300 tūkst. LMT klientu internetu tālrunī lieto ik dienu, arī atrodoties ārvalstīs, norāda LMT viceprezidents Ingmārs Pūķis.

Internetu mobilajā telefonā ceļojuma laikā ir lietojuši 45% respondentu. Teju katrs ceturtais jeb 23% respondents ārvalstīs internetu tālrunī izmantojis e-pasta lasīšanai un navigācijai. Retāk jeb 17% aptaujas dalībnieku ceļojumu laikā internetu mobilajā tālrunī lietojuši, lai sērfotu sociālajos tīklos, bet 15% to darījuši darba vajadzībām un 12% aktuālo ziņu lasīšanai.

15% aptaujāto norāda, ka noteikti izmantos mobilo internetu sava ceļojuma laikā, 26% to plāno darīt, ja būs pieejams bezmaksas WiFi, bet 25% – ja būs nepieciešamība.

Pagājušajā gadā Latvijā to cilvēku īpatsvars, kas nekad nav lietojuši internetu, veidoja gandrīz trešdaļu jeb 28,9%, liecina Eiropas Komisijas (EK) apkopotie dati saistībā ar Digitālās programmas Eiropai (Digital Agenda for Europe) izpildi.

Dati attiecas uz 16 līdz 74 gadus veciem iedzīvotājiem.

Tie liecina, ka vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs šādu cilvēku īpatsvars pērn sasniedza 26,3%. Lietuvā šādu cilvēku īpatsvars bija lielāks nekā Latvijā - 35,5%, savukārt Igaunijā tas bija mazāks - 22,2%.

Dati, kas ietver arī ES neiekļautās Eiropas valstis, liecina, ka sliktākā situācija pērn bijusi Turcijā, kur nekad internetu nelietojušo cilvēku īpatsvars sasniedza 58,4%, savukārt labākā situācija bija Īslandē, kur tādu bija tikai 4,9%.

Salīdzinot ar 2009.gadu, Latvijā pērn nedaudz samazinājies šādu cilvēku skaits - 2009.gada dati liecina, ka internetu nekad nav lietojuši 31,5% iedzīvotāju.

Arvien lielākam skaitam Latvijas iedzīvotāju mājās ir pieejami divu veidu datori, liecina TNS Latvia interneta auditorijas pētījuma 2007.gada vasaras perioda dati.

Pēdējo 6 mēnešu laikā internetu ir lietojuši 47% no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā.

Aplūkojot interneta lietošanu dažādās mērķa grupās, redzams, ka internetu joprojām aktīvāk izmanto 15 līdz 19 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, no kuriem 92% ir lietojuši internetu pēdējā pusgada laikā. Analizējot interneta auditoriju pēc nodarbošanās, studentu un skolēnu vidū interneta lietošana ir sasniegusi 96%. Savukārt no strādājošajiem Latvijas iedzīvotājiem internetu pēdējā pusgada laikā ir lietojusi vairāk nekā puse jeb 54%.

70% no pēdējo sešu mēnešu interneta lietotājiem internetu ir lietojuši arī mājās. Šā gada vasaras periodā, salīdzinot ar pagājušā gada vasaru, ir dubultojies to iedzīvotāju skaits (no 4% 2006. gada vasarā uz 8% 2007. gada vasarā), kam mājās ir pieejams portatīvais dators. Pieaugot portatīvo datoru izplatībai, popularitāti pārnēsājamo datoru īpašnieku vidū iegūst bezvadu interneta (WiFi) lietošana publiskās vietās. 35% no pārnēsājamo datoru īpašniekiem pēdējā pusgada laikā ir izmantojuši bezvadu internetu publiskās piekļuves vietās.

2007. gadā ikdienas dzīvē vai darba vajadzībām datoru izmantoja 61% Rīgas iedzīvotāju, savukārt internetu lietoja 58% rīdzinieku, kas ir augstāks radītājs nekā iepriekšējos gados, liecina Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra un SKDS veiktais pētījums. 2004. un 2005. gadā datoru izmantoja attiecīgi 56% un 57% Rīgā dzīvojošo, savukārt internetu lietoja 48% un 51% respondentu, Db.lv informēja Rīgas domes Informācijas tehnoloģiju centra sabiedrisko attiecību konsultants Gunārs Klēģers.

Pētījuma mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju paradumus datora un interneta lietošanā, kā arī izpētīt viņu iespējas un vēlmes attiecībā uz informācijas saņemšanu par Rīgas pašvaldību un elektronisko pakalpojumu izmantošanu. Pētījuma rezultāti tiks ņemti vērā, plānojot un izstrādājot e-pakalpojumus un citus e-risinājumus, kas paredzēti Rīgas iedzīvotājiem.

Datora un interneta izmantošanas paradumi

Analizējot datus par datora un interneta izmantošanas paradumiem, pētījumā konstatēts, ka galvenie interneta izmantošanas nolūki bijuši dažāda veida informācijas meklēšana darbam, mācībām (to atzinuši 55% respondentu), dažādu dienas notikumu, jaunumu uzzināšana (55%), elektroniskā pasta un īsziņu nosūtīšana (51%).

Vērojot pēdējā laika plašsaziņas līdzekļos izplatītās ziņas, nākas secināt, ka, no vienas puses, iedzīvotāji visādā veidā tiek mudināti izmantot e-pakalpojumus – gan solot papildu ērtības un ietaupītu laiku, gan samazinot iespējas nokārtot lietas citādāk (piemēram, paaugstinot samaksu par darījumiem skaidrā naudā). Un te nu jācitē nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kuri liecina, ka 23% aptaujāto vispār nelieto internetu. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem internetu nelietojot 22% aptaujāto, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – vairāk nekā puse aptaujāto jeb 55%.

Tas, ka tik liela un aktīva sabiedrības grupa nelieto internetu, nozīmē to, ka ir pāragri atteikties no tradicionālajiem informācijas kanāliem un arī pakalpojumiem. Turklāt, arī analizējot citus šī pētījuma rādītājus, jāsecina, ka gados vecākā iedzīvotāju grupa darbā ar internetu jūtas samērā nedroši. Piemēram, no tiem, kuri ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem un izmanto internetu, 48% aptaujāto atzina, ka jūtas vāji informēti par krāpšanas veidiem internetā. Tiesa, minētās vecuma grupas pārstāvji biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie norādīja, ka nav kļuvuši par krāpšanas upuri internetā. Te gan jāpiebilst, ka arī tie, kuri šajā grupā izmanto internetu, dara to mazāk intensīvi nekā gados jaunāki respondenti.

2008.gada laikā internetu sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm lietoja 62% uzņēmumu, kas ir par 8 procentpunktiem vairāk kā 2007.gadā.

58% no visiem uzņēmumiem internetu izmantoja informācijas iegūšanai, 56% - veidlapu lejuplādēšanai, bet katrs otrais uzņēmums to lietoja aizpildīto veidlapu iesniegšanai (50%). 40% uzņēmumu internetu izmantoja pilnai elektroniskai sadarbībai ar valsts un pašvaldību iestādēm. Savukārt katrs desmitais uzņēmums internetu lietoja piedāvājumu iesniegšanai elektroniskajā iepirkumu sistēmā (e-iepirkumi) (9.5%).

2009. gada janvārī 93% uzņēmumu savā darbībā lietoja datoru, bet internetu - 86%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes 2009.gada sākumā veiktā apsekojuma rezultāti.

2009. gada janvārī uzņēmumu īpatsvars, kuriem bija mājas lapa, sasniedza 42%.

Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk fiksēto interneta pieslēgumu aizstāj ar mobilo internetu, lai varētu arī ārpus darbavietas vai mājās elastīgi izmantot interneta pakalpojumus, liecina mobilā sakaru operatora Bite Latvija sniegtie dati.

Bites grupas sabiedrisko attiecību vadītāja Natalja Rodionova Db paskaidroja, ka šī tendence ir īpaši aktuāla attiecībā uz brīvā laika pavadīšanu un darba lietu kārtošanu pēc darbalaika, jo visintensīvāk mobilais internets tiek lietots vakara stundās no plkst. 21:00 līdz 23:00.

Bite Latvija arī informē, ka gada laikā Bites mobilā interneta lietotāju skaits pieaudzis četras reizes. Turklāt ir vērojama interesanta sakarība, ka Jūrmalas reģionā mobilā interneta lietotāju skaits strauji pieaug vasaras sezonā.

Bite Latvija informācija liecina, ka mobilo internetu Vodafone Mobile Connect izmanto plašs Latvijas iedzīvotāju spektrs. Jaunākais reģistrētais Bites mobilā interneta lietotājs ir 17 gadus vecs, savukārt, vecākajam ir 81 gads. Šeit gan jānorāda, ka gados jauno lietotāju skaits var variēt, jo mobilo internetu, tāpat kā fiksēto, izmantojot īpašu modemu, var lietot visi ģimenes locekļi.

Interneta lietotāju īpatsvars 15 – 19 gadu vecu jauniešu vidū tuvojas simts procentiem, liecina Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia dati. Vērojama arī tendence, ka arvien samazinās interneta lietotāju īpatsvara starpība starp Rīgu un pārējām Latvijas pilsētām

Pavasara perioda jaunākie pētījuma dati liecina, ka 48 % no Latvijas iedzīvotājiem 15 līdz 74 gadu vecumā ir lietojuši internetu pēdējo sešu mēnešu laikā. 43 % aptaujāto respondentu atzina, ka internetu ir lietojuši regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā.

Analizējot interneta lietošanu vecuma grupās, konstatēts, ka interneta lietotāju īpatsvars 15 – 19 gadu vecu jauniešu vidū tuvojas simts procentiem. 2007. gada pavasarī pēdējo sešu mēnešu laikā internetu ir lietojuši 97 % jauniešu šajā vecuma grupā. Salīdzinoši strauji pieaug interneta patērētāju īpatsvars vecumā no 20 līdz 39 gadiem. Pavasaris 2007 perodā 20 līdz 29 gadu vecuma grupā internetu pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 77 %, Ziema 2007 periodā – 70 %. 30 līdz 39 gadu vecuma grupā 64 % (55 % - Ziema 2007 ) no aptaujātajiem respondentiem ir izmantojuši internetu pēdējā pusgada laikā.

Telekomunikāciju uzņēmums "BITE Latvija" prezentē Latvijā vēl nepieredzētus mobilā interneta jaunumus - pakalpojumus "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot", kas būs pieejami no 6. novembra. Mobilā interneta pakalpojums "Vodafone Mobile Connect", ko visā pasaulē izmanto vairāk nekā miljons cilvēku, būs pieejams individuāliem lietotājiem un uzņēmumiem Latvijā, kā arī ārpus tās ar datu pārraides ātrumu līdz pat 3,6 Mbps.

Visas mobilā interneta iespējas tāpat nodrošinās pakalpojums "BITE HotSpot", kas, izmantojot Wi-Fi, sniegs iespēju lietot interneta pieslēgumu jebkurā laikā un vietā veselai lietotāju grupai vienlaicīgi."Nodrošinot plašāko HSDPA mobilā interneta ģeogrāfisko pārklājumu un tā lielāko ātrumu Latvijā, sasniedzot līdz pat 3,6 Mbps, šodien mēs ikvienam šajā valstī un pasaulē atveram durvis uz internetu. Ieviešot jauninājumus, kas pašreiz veido mobilā interneta tirgus tendences visā pasaulē - "Vodafone Mobile Connect" un "BITE HotSpot" - mēs sniedzam saviem klientiem iespēju izmantot ātrāko un pasaulē populāro mobilo internetu tajās vietās, kur vien viņiem tas būs nepieciešams. Mēs esam pirmie Baltijas valstīs, kas piedāvā šādu iespēju," saka BITE grupas izpilddirektors Mārtens van Engelands.

2011. gadā no visiem Latvijas iedzīvotājiem vecumā no 17 līdz 74 gadiem 27% nekad nav lietojuši internetu, kas procentuāli ir par četriem procentpunktiem vairāk nekā vidēji Eiropas Savienība (ES) valstīs, liecina jaunākie Eurostat dati.

Neskatoties uz to, ka Latvijā procentuāli ir vairāk tādu iedzīvotāju, kuri nekad nav lietojuši internetu, nekā vidēji ES, kopš 2006. gada to skaits ir ievērojami sarucis. Proti, 2006. gadā internetu nekad nebija izmantojuši 45% no visiem valsts iedzīvotājiem.

Savā starpā salīdzinot Baltijas valstis, to cilvēku, kuri nekad nav izmantojuši internetu, attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem vislielākā ir Lietuvā (33%), kam seko Latvija (27%) un Igaunija (20%).

Vismazākā cilvēku, kuri nekad nav izmantojuši internetu, attiecībā pret visiem valsts iedzīvotājiem ir Zviedrijā (5%) Nīderlandē (7%), Dānijā (7%), Luksemburgā (8%) un Somijā (9%), bet vislielākā – Rumānijā (54%), Bulgārijā (46%) un Grieķijā (45%).

Gandrīz katrs otrais vācietis, kas vecāks par 10 gadiem pagājušajā gadā vismaz vienu reizi ir lietojis internetu. Pavisam kopā 16 miljoni mājsaimniecību jeb 43% ir pieslēgtas globālajam tīmeklim. Eiropas vidējais radītājs ir 40%. Visaktīvāk internetu izmanto jauni cilvēki un ar labu izglītību. Cilvēki ar augstāko izglītību izmanto internetu divi no trim, bet ar vidusskolas izglītību tikai viens no trim. Pēc vecuma grupām interneta lietotāju skaits sadalās: vecuma grupā 16-24 gadiem internetu lieto 77%, bet 55-64 tikai 25%. Pēdējos gados sāk samazināties vīriešu dominante interneta lietotāju vidū. Apmēram 62% Vācijas uzņēmumu izmanto internetu savā biznesā. Vācijas uzņēmumi interneta izmantošanas ziņā ir līderu grupā aiz Somijas, Dānijas un Lielbritānijas. Vācijā visi uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk kā 250 cilvēku ir pieslēgti interneta sakariem, taču mazo uzņēmumu (līdz 20 cilvēkiem) vidū šādu privilēģiju bauda tikai 68%. Avots: Handelsblatt

Sociālā tīkla Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs iecerējis panākt interneta pieejamību visiem septiņiem miljardiem zemeslodes iedzīvotājiem. Šo ieceri plānots sasniegt ar lielāko mobilo tehnoloģiju kompāniju palīdzību

M. Cukerbergs izplatītā paziņojumā norāda, ka šobrīd tikai 2,7 miljardiem cilvēku – jeb vienai trešajai daļai no pasaules iedzīvotāju skaita – ir pieeja internetam. Savukārt interneta lietotāju skaits aug lēni – par 9% gadā.

Lai šo situāciju mainītu, Facebook kopā ar tādiem partneriem kā Ericsson, MediaTek, Nokia, Opera, Qualcomm un Samsung iecerējis izstrādāt kopējus projektus, dalīties zināšanās un «mobilizēt nozari un valdības», lai palielinātu pasaules iedzīvotāju skaitu, kuriem ir pieejams internets. M. Cukerbergs norāda, ka minētajām kompānijām ir ilga sadarbības vēsture ar mobilajiem operatoriem un tās varēs uzņemties vadošas lomas iniciatīvā, kurai pievienosies nevalstiskās organizācijas, akadēmiķi un eksperti. Facebook virzītais projekts nosaukts par Internet.org.

2007.gada pirmajā ceturksnī internets bija pieejams katrai otrajai mājsaimniecībai (51%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktā apsekojuma* par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās rezultāti. Savukārt vismaz reizi mūžā internetu ir lietojis 61% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Lai piekļūtu internetam, mājsaimniecībās visvairāk tika izmantots galda dators (38%), kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā 2006.gada pirmajos trijos mēnešos. Mobilo telefonu interneta piekļuvei izmantoja 30% no visām mājsaimniecībām, kas veidoja 2 procentpunktu pieaugumu, salīdzinot ar 2006.gada pirmajiem trim mēnešiem. 6% no visām mājsaimniecībām interneta piekļuvei izmantoja portatīvo datoru (pieaugums par 2 procentpunktiem).

Apsekojumā mājsaimniecībām tika uzdoti jautājumi arī par datora lietošanu. Tā rezultāti liecina, ka datoru un interneta lietošana ir apgriezti proporcionāla personu vecumam. Vecuma grupā 16–24 gadi pēdējo 3 mēnešu laikā datoru bija lietojuši 94%, 25–54 gadi – 65%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – tikai 18% no visiem iedzīvotājiem. Savukārt internetu pēdējos 3 mēnešos vecuma grupā 16–24 gadi lietojuši 94%, vecuma grupā 25–54 gadi – 62%, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem tikai 16% iedzīvotāju.

Pieeja internetam Eiropas Savienībā (ES) šogad bija 79% mājsaimniecību, savukārt Latvijā - 72%, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotie dati.

Interneta pieejamība Latvijā ir 11.zemākā no visām dalībvalstīm.

Saskaņā ar Eurostat datiem interneta pieejamība pēdējo trīs gadu laikā ir piedzīvojusi būtisku kāpumu - 2007.gadā pieeja internetam bija 55% mājsaimniecību.

Vislielākais interneta pieejamības īpatsvars šogad reģistrēts Nīderlandē - 95%, Luksemburgā - 94%, kā arī Zviedrijā un Dānijā - 93%.

Tikmēr vismazākais interneta piekļuves īpatsvars fiksēts Bulgārijā - 54%, Grieķijā - 56% un Rumānijā - 58%.

Lietuvā internets pieejams 65% mājsaimniecību, kas ir septītais zemākais līmenis ES.

Savukārt Igaunijā pieeja internetam šogad bijusi 80% mājsaimniecību, kas ir 11.augstākais līmenis ES.