Strādājot pie mūzikla Vadonis, komponists Zigmars Liepiņš sapratis — Latvijai steidzami vajag jaunu Kārli Ulmani.

Vai Latvija nav kļuvusi par placadarmu kārtējam starptautiska mēroga eksperimentam, kas — Austrumi vai Rietumi ietekmē šeit notiekošos procesus, vai arī Obama Amerikā un Medvedevs Krievijā nav uzskatāmi par diktatoriem? Šādas un dažādas citas pārdomas radušās komponistam kādreizējam Radio SWH īpašniekam Zigmaram Liepiņam, strādājot ar kārtējo lieldarbu — muzikālo izrādi Vadonis, kas veltīta slavenākajam mūsu Valsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Kopš atbrīvojāties no savām daļām Radio SWH, informācija par jūsu gaitām ir visai paskopa. Ko īsti šobrīd dara Zigmars Liepiņš?

Nodarbojos ar savām mūzikas lietām, un ar zināmu sava kapitāla menedžēšanu. Tās «olas», kas savulaik ir «izdētas», tagad ir jāmēģina saglābt, lai tās nesaplīstu. Pa šo laiku esmu uzrakstījis Kapteiņa stāstus, svītu Dziesmu svētkiem Dziedot dzimu, dziedot augu, bet pašlaik top jauns darbs, kas pilnībā ir paņēmis manu laiku — muzikālā izrāde Vadonis.

Valsts iestādēm, tai skaitā arī drošības iestādēm, nevar būt savu personīgo interešu, tām ir jādarbojas vienotas konstitucionālas sistēmas ietvaros. Bet ir tā sagadījies, ka «iestādes» atrodas Vienotības ietekmē, intervijā uzsver pie frakcijām nepiederošais 12. Saeimas deputāts, Latvijas Universitātes profesors Ringolds Balodis, kurš šopavasar kļuvis par Nacionālās apvienības biedru

Medijos ir nonākušas ziņas par to, ka ekspremjers Indulis Emsis it kā ir brīdinājis deputātu Askoldu Kļaviņu, izsakot versiju, ka pie notikušā vainīgi ir arī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, premjers Māris Kučinskis un KNAB vadītājs Jēkabs Straume. Kas notiek?

Notiek sabiedriskā viedokļa ietekmēšana ar apzināti veidotiem skandāliem. Cilvēkiem liek novērsties no būtiskā un pievērsties lietām, kuras beigsies ar čiku. Es esmu tiešām ārkārtīgi izbrīnīts, ka šādu jezgu var sacelt par, manuprāt, ārkārtīgi maznozīmīgām lietām, ja paskatāmies pēc būtības. Ja runājam par informācijas nopludināšanu, virknē gadījumu informācija no drošības iestādēm ir gājusi ārā kā pa «laidara vārtiem». Konkrētajā gadījumā par tiem diviem deputātiem, kas tika aizturēti, – Kaimiņu un Kļaviņu – abos gadījumos es nesaskatu pamatu tik lielai jezgai un rezonansei. Ja deputāts Askods Kļaviņš «muhļījās» ar benzīna atskaites papīriem, vai bija pamats prasīt kratīšanas? Ko tad tajās kratīšanās var atrast – degvielas mucas, vai? Trilleris riktīgais, Kučinskis neko nevienam nav teicis, bet Emsis nodarbojas ar analītiku. Kļaviņš kā Žanna d’Arka uz ešafotu dodas, nenododams analītiķi Emsi. Un kas?

Vēl pirms bija aprāvusies advokāta Andra Grūtupa dzīve, viņa biroju jau kādu laiku de facto vadīja Viktors Tihonovs. Pēc Grūtupa aiziešanas aizsaulē tika nomainīta arī plāksnīte pie biroja durvīm, un viņa birojs pilnīgi oficiāli kļuva par Tihonova biroju.

Jūsu vadītā advokātu biroja darbu šobrīd var iedalīt divās daļās – pirms un pēc Andra Grūtupa. Vai pašreiz biroja darbā ir jūtamas kādas izmaiņas?

Var piekrist, ka no formālās puses viens posms ir noslēdzies, bet otrs iesācies, jo Grūtupa kunga biroja vairs nav, bet vai ir notikušas kādas kardinālas izmaiņas? Ceru, ka nē! Vismaz saistībā ar darba apjomu un lietu sarežģītību ceru, ka izmaiņas uz slikto pusi nebūs. Reāli es vadīju biroju jau kādu laiku pirms šī nelāgā notikuma. Mūsu prioritāte bija un būs civiltiesības. Tagad gan cenšamies paņemt arī kādu interesantu krimināllietu, un pēdējo gadu laikā apgriezienus uzņēmis arī darbs ar administratīvajām lietām, bet pamatdarbs vienmēr ir bijis civillietas.

Koksnes resursu pieejamību Latvijā šodien un perspektīvā ietekmēs ne tikai lēmumi, kuri tiek gatavoti un pieņemti Eiropas Savienības institūcijās, bet arī Latvijā.

Pēc Valsts meža dienesta datiem meža platības Latvijā pēdējo nepilnu 100 gadu laikā ir dubultojušās, jo 1923. gadā mežainums bija vien 23%, bet pašlaik – 52% no Latvijas platības. Meži Latvijā aizņem 3,08 milj. ha. Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, Latvija pieskaitāma pie mežiem bagātām valstīm un meža nozare ir viena no Latvijas tautsaimniecības stūrakmeņiem. Pēdējos gados ir pieaudzis meža nozares eksporta ieņēmumu apjoms, bet ciršanas apjoms ir saglabājies tādos pašos apmēros.

Vienlaikus strauji pieaugošās inflācijas apstākļos un enerģētiskas krīzes apstākļos ir jautājumi ne tikai par pieejamajiem koksnes resursiem un to cenu korekcijām atbilstoši gala produktu realizācijas līmenim, bet arī par lēmumiem, kuri gan īstermiņā, gan nākotnē var ietekmēt koksnes resursu pieejamību Latvijā un līdz ar to arī ietekmēt kokrūpniecību, un ar šo sektoru saistīto nodarbinātību, samaksātos nodokļus. Vienlaikus ir zinātnieku pētījumu modelētas nākotnes situācijas, kas rāda iespējas Latvijā saglabāt esošo koksnes produktu ražošanas apjomus.

Savā darba kabinetā Rīgā uzņēmēja, nekustamo īpašumu un projektu attīstītāja miljonāre Irēna Pulkinena uzturas labi ja četrus mēnešus gadā. Viņas bizness ir stabils un sakārtots, tāpēc pārējo laiku Irēna var atļauties dzīvot, kā grib.

Todien, kad esam sarunājušas tikšanos, snieg. Viņa ierodoties notrauš no sejas slapjo sniegu, bet vēl pēc mirkļa, nejauši uzmetusi skatienu rokai, secina, ka pa ceļam gredzenam izkritis akmens. Briljants – 2,3 karāti. Ja kāds to uz ielas pamanīs, visticamāk, tāpat neuzskatīs par vajadzīgu pacelt, aplūkojot tukšo gredzena iedobi, Irēna Pulkinena bezkaislīgi spriež. Jo briljanti jau zem kājām nemētājas. Bet stāsts arī nav par briljantu, bet par viņas attieksmi pret lietām. Viņa varētu nopirkt jaunu gredzenu, taču šim akmentiņam viņas uztverē nav tādas vērtības, lai par tā pazušanu lietu gaužas asaras. Kas cits gan tas ir – tikai akmentiņš.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsludinātais mobilo sakaru pakalpojumu iepirkums ir formāls, jo tā noteikumi ir izteikti labvēlīgi vienam tirgus spēlētājam.

Šī iemesla dēļ “Tele2” atsakās piedalīties šādā negodīgā iepirkumā, kura mērķis nav izvēlēties saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu, bet gan nodrošināt uzvaru esošajam pakalpojuma sniedzējam.

Iepirkumā ietvertie kritēriji ir arī klajā pretrunā Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātajām un Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētajām rekomendācijām mobilo sakaru iepirkumu jomā, kā arī jaunākajai tiesu praksei.

“Mūs turpina pārsteigt atsevišķu valsts un pašvaldību institūciju ciniskā attieksme pret iepirkumiem, kuros tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda. Mēs jau gadiem cīnāmies, lai mobilo sakaru nozarē publiskajos iepirkumos valdītu godīga konkurence, bet vēl joprojām saskaramies ar iepirkumiem, kuros ir izteikts favorītisms vienam tirgus spēlētājam un kuros tiek pārmaksāts par pakalpojumiem,” atzīst “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Jūtamas izmaiņas tajā, kā Latvijā tiek rīkoti iepirkumi pēc tam, kad mobilo sakaru operatori "Bite" un "Tele2" vērsās Eiropas Komisijā (EK), patlaban nav redzamas, intervijā atzina "Bite Latvija" ģenerāldirektors Arūns Mickevičs.

Viņš norādīja, ka ir grūti pateikt, cik ilgu laiku prasīs EK izvērtējums un kāds būs galarezultāts, bet uzskata, ka tas ir papildu signāls Latvijas institūcijām, ka šis jautājums ir jārisina.

"Es arī domāju, ka daudzas institūcijas vairāk vai mazāk piekrīt, ka ar iepirkumiem ir problēmas un ne tikai telekomunikāciju jomā, bet kaut kādu iemeslu dēļ mēs joprojām neesam nonākuši pie galīgā risinājuma," atzina Mickevičs.

Viņš sacīja, ka "Bite" ir piedāvājusi risinājumu, kāds tiek izmantots kaimiņvalstīs. Proti, pamata pakalpojumiem var izveidot standartizētu katalogu. Vienlaikus var ieviest arī vienotu pakalpojumu sniedzēju kvalitātes pārbaudi, lai katrai institūcijai, kura izsludina iepirkumu, tam nebūtu jātērē savs laiks un nauda.

SIA Tigo.lv ļauj atbrīvoties no mantām, kas mājās «krāj» putekļus; pretī par to saņemt naudu.

Tehnoloģijām strauji mainoties, cilvēkiem mājās uzkrājas dažādas preces, kas ir labā darba kārtībā, bet vairs nav nepieciešamas. «Man pašai mājās stāvēja četri dažādi mobilie telefoni. Cilvēki ir slinki, aizņemti, lai šīs lietas pārdotu, – sludinājuma ievietošana un tikšanās ar pircējiem prasa laiku. Daudziem negribas publiskot savu tālruņa numuru vai e-pasta adresi. Ne visi ir gatavi iet uz lombardu. Tāpēc izveidojām portālu, kur var ērti pieteikt preces, ko grib pārdot, vienoties par laiku, kad kurjers bez maksas aizbrauc pakaļ precei. Un divu dienu laikā pārskaitām naudiņu,» stāsta Solvita Abarone, lietotu preču uzpirkšanas portāla tigo.lv vadītāja. Uzņēmumā strādā sertificēts vērtētājs, kurš nosaka preces cenu. Kad tigo.lv ir iegādājies konkrētās preces, tās tālāk tiek pārdotas uzņēmumam, kura specializācija ir lietotu preču uzpirkšana, un tas šīs mantas realizē Latvijā un ārzemēs.

Šobrīd ir ļoti lielas bažas, ka Baltijas valstis, it īpaši Latvija, uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam Covid-19 izraisītajā krīzē novirzīs daudz mazāk līdzekļu, nekā tika plānots, un tas radīs atpalicību nākotnē, sacīja Latvijas Bankas padomes loceklis, bijušais finanšu ministrs Andris Vilks.

"Pašlaik izskatās, ka Baltijas valstīs krīzes laikā no valsts puses pandēmijas pārvarēšanai būs tērēts divas reizes mazāk nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Ja gala rezultātā Latvijā tie būs daži procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP) - ne tuvu astoņiem, desmit vai 15%, kā tas izskatās daudzās citās ES dalībvalstīs -, tad mēs nebūsim izmantojuši iespējas, kuras varētu dot pozitīvu grūdienu ekonomikai," uzsvēra Vilks.

Viņš arī brīdināja, ja izrādīsies, ka šī nauda nav izmantota, tas radīs Latvijas tālāku atpalicību no kaimiņiem, kas netiks piedots.

Tāpat Vilks norādīja uz to, ka, atšķirībā no daudzām citām Eiropas valstīm, atbalsta nauda pie mums ir ļoti maz sasniegusi mājsaimniecības un konkrētus cilvēkus.

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.

Ziņojumā arī norādīts, ka lietu izpētes gaitā apstiprinājās aizdomas, ka atsevišķās lietās pieteicēji ir apzināti mainījuši juridiskās adreses, lai panāktu sev vēlamo tiesu piekritību. «Sistemātiskums, lielais gadījumu skaits salīdzinoši īsā laika periodā, kā arī vienas un tās pašas iesaistītās personas nedod iespēju rast nevienu citu kaut cik racionālu skaidrojumu,» skaidrots ziņojumā.

Multipakalpojumu uzņēmums “Tele2” atsakās piedalīties Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) iepirkumā par mobilo sakaru pakalpojumu nodrošināšanu, jo esošais nolikums veidots tā, lai tikai radītu ilūziju par godīgu konkurenci.

Šī iepirkuma uzvarētājs faktiski ir zināms jau pirms rezultātu paziņošanas.

Kā atzīmē “Tele2”, PSKUS iepirkumā iekļautas prasības, par kurām ne tikai “Tele2”, bet arī Konkurences padome ir norādījusi kā nevēlamas savās rekomendācijās. Proti, saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma iegūšanai tiek noteikts nesamērīgs punktu apjoms dažādiem pakalpojumu veidiem. Pakalpojumu, kurus visi pretendenti tirgū nodrošina bez maksas, vērtēšana ar punktiem tikai rada konkurences ilūziju, jo visi pretendenti saņem augstāko punktu skaitu.

“Šis iepirkums neparedz iegūt un noskaidrot kopējā finansiālā piedāvājuma vērtību. Tas nozīmē, ka šis būs kārtējais “necaurspīdīgais” iepirkums, kurā uzvarētājs tiks noteikts par pamatu ņemot mākslīgi veidotos un piešķirtos punktus, bet faktiski nevērtējot to, cik galu galā izmaksās pakalpojums. Šāda sistēma ļauj lieliski no sabiedrības slēpt pakalpojuma iegādes kopējās izmaksas un to, cik par pakalpojumu tiek pārmaksāts,” saka “Tele2” komercdirektors Raivo Rosts.

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Lai paātrinātu lietu par īpašuma piespiedu atsavināšanu izskatīšanu, tiesas sēdes, kurās tiks skatīti strīdi par šādām lietām, būs jānozīmē 15 dienas pēc paskaidrojuma saņemšanas vai tā iesniegšanas termiņa noskatīšanas vai sagatavošanas sēdes.

Turklāt 15 dienu termiņš tiks attiecināts ne tikai attiecībā uz lietām, kas saistītas ar atlīdzību par nekustamā īpašuma atsavināšanu, bet arī attiecībā uz lietām par ievešanu nekustamā īpašuma, kas atsavināts sabiedrības vajadzībām, valdījumā, par lietām, kurās nekustamā īpašuma īpašnieks nepiekrīt nekustamā īpašuma daļas atsavināšanai un citām lietām, kas izriet no nekustamā īpašuma atsavināšanas sabiedrības vajadzībām.

To paredz Civilprocesa likuma grozījumi, kuri šodien tika skatīti Ministru kabineta komitejā.

Vienlaikus ar Civilprocesa likuma grozījumiem izskatīšanai Saeimā plānots virzīt arī Satversmes tiesas likuma grozījumus, kas paredzēs, ka konstitucionālo sūdzību par likumu par konkrēta nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām Satversmes tiesai var iesniegt divu mēnešu laikā pēc attiecīgā likuma spēkā stāšanās.

Rīgas iedzīvotājiem visaktuālākā šķiet informācija par īres tiesību lietām, bet reģionu iedzīvotājiem – darba tiesības un banku lietas, liecina notāru veiktie aprēķini.

Aptuveni 3000 cilvēki izmantojuši zvērināto notāru piedāvāto iespēju bez maksas gūt konsultāciju par darba, īpašumu tiesībām un banku lietām. Notāru dienu ietvaros organizētajā pasākumā iesaistījās vairāk nekā 100 notāru biroju.

Latvijas Zvērinātu notāru padomei apkopojot informāciju, secināts, ka gados jaunāki cilvēki visbiežāk konsultējās par darba tiesībām, kā arī banku lietām un īpašumu tiesībām.

Savukārt vecāka gada gājuma Notāru dienu apmeklētājiem izrādīja īpašu interesi par mantojumu lietām. Jautājumi, par kuriem cilvēki vēlējās saņemt konsultācijas, dažādos Latvijas reģionos bija atšķirīgi. Piemēram, īres jautājumi visaktuālākie bija tieši Rīgas iedzīvotājiem, savukārt ārpus galvaspilsētas dzīvojošie cilvēki visbiežāk vēlējās uzzināt ko vairāk un detalizētāk par īpašumu tiesībām.

Valsts kontrole vērsīsies tiesībsargājošās institūcijās par diviem uzņēmumiem sniegtu nepamatotu elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalstu 500 000 eiro apmērā.

Valsts kontrole ceturtdien publiskojusi revīziju "Vai Latvijā tiek īstenota mērķtiecīga atjaunojamās enerģijas politika?", kurā analizēti atjaunojamās enerģijas sadārdzinājuma un neefektivitātes iemesli. Revīzijas laikā Valsts kontrole konstatējusi nepamatoti piešķirta atbalsta gadījumus, regulāri negūtus un miljonos skaitāmus potenciālos ieņēmumus no koģenerācijā saražotās siltumenerģijas "izkūpināšanas gaisā", kā arī nespēju novērst dārgu un neefektīvu tehnoloģiju iegādi.

Revīzijas ziņojumā norādīts, ka no 2011. līdz 2019.gadam obligātā iepirkuma sistēma, kuras ietvaros sniegts atbalsts arī atjaunojamās elektroenerģijas ražotājiem, Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai izmaksājusi miljardu eiro. Vienlaikus sabiedrībā izskan aizdomas par krāpšanos atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā un koģenerācijas stacijās, tāpat ir sākti kriminālprocesi par pārkāpumiem obligātā iepirkuma atbalsta saņemšanā.

Latvija nu ir ierindojusies starp valstīm, kam ir pašai savs karteļa skandāls. Turklāt jāatzīst, ka, ņemot vērā mūs valsts mazo tirgu, tā apmēri ir visnotaļ ievērojami – atbilstoši Konkurences padomes (KP) atzinumam energokompāniju kartelī iesaistītas 26 kompānijas faktiski visā Latvijā, konkurences kropļošana bijusi vairākos simtos darījumu, kopumā piemērotais soda naudas apmērs pārsniedz divus miljonus latu.

Zīmīgs ir KP atzinums, ka konkurence tikusi deformēta arī iepirkumos, kurus veikusi a/s Latvenergo un uzņēmums Sadales tīkls. Jāuzsver, ka runa ir nevis par diviem vai trim, bet gan 316 šādiem iepirkumiem, kuros iesaistītas abas minētās kompānijas. Attiecībā uz KP noteiktajām soda naudām tālākais scenārijs ir diezgan viegli nojaušams. Viena daļa sodīto uzņēmumu samaksās prasīto naudu (tie, kuriem noteiktie soda apmēri ir salīdzinoši mazākie), bet otra – dosies uz tiesu, lai mēģinātu tur atrast savu taisnību, un nevienam neko nemaksāt.

Būtiskākais šajā stāstā ir tas, kādu iespaidu šī karteļošanās var radīt nākotnē, turklāt nevis vienam vai otram uzņēmumam, bet gan tautsaimniecībai kopumā. Redz, jāatgādina, ka jau ilgāku laiku valdības līmenī tiek sagatavota augsne kādam visnotaļ sabiedrībā nepopulāram solim – elektroenerģijas cenu kāpumam nākamajā gadā. Un šāda nepieciešamība tiek pamatota, visu laiku pieminot trīs mantras – elektrības cenas brīvajā tirgū, maksu par OIK un nepieciešamību investēt sadales tīklos. Šajā kontekstā būtiska ir KP norāde, ka pārmetumi ir adresējami gan Latvenergo, gan Sadales tīklam, jo «uzņēmumi ignorēja acīmredzami neloģiskas sakritības pretendentu piedāvājumos». Šāds pārmetums ir pat vairāk nekā saprotams. Varētu vēl saprast, ja šādā veidā ilgstoši tiktu muļķota, piemēram, kāda neliela pašvaldība, kuras vadībā vēlēšanu ceļā nonākuši cilvēki, kam no dažādiem iepirkumiem ir stipri vien maza saprašana. Savukārt Latvenergo koncerna vadībā, kā zināms, ir augsta līmeņa menedžeri, kuriem vajadzētu saprast, ka potenciālie piegādātāji viņu vadīto kompāniju uzskata par naudas kāstuvi. Ir taču skaidrs, ka, vairākiem uzņēmumiem vienojoties kartelī, piedāvājuma cena sadārdzinās – tā ir aksioma. Tātad iznāk, ka 316 dažādos iepirkumos abas minētās energokompānijas ir pārmaksājušas. Tikai attiecībā uz Latvenergo koncernu jāņem vērā, ka par visu maksā nevis kompānija, bet gan gala patērētāji, jo jebkuras izmaksas tiek iekļautas tarifos. Starp citu, ja KP būtu konstatējis, ka, piemēram, aizliegtās vienošanās shēmā bijis iesaistīts arī Latvenergo, tā būtu reāli slikta ziņa elektroenerģijas patērētājiem Latvijā, jo visai droši ir tas, ka soda nauda tiktu iekļauta tarifos...

Elektroenerģijas cenu līmenis ir viens no katras valsts konkurētspējas rādītājiem. Latvijā industriālajiem patērētājiem atšķirībā no mājsaimniecībām elektroenerģijas cena ir viena no augstākajām Eiropā. Parasti tajā tiek vainota obligātā iepirkuma komponente (OIK), kuru daudzi uzskata par nevajadzīgu. Dienas aptaujātie eksperti gan uzsver, ka OIK ir diskreditēta, tāpēc ka tās piemērošanas sistēma daudziem šķiet grūti izprotama, turklāt nav detalizēti izskaidrota sabiedrībai. Pati OIK ideja tiek atzīta par pareizu, jo tas ir veids, kā sekmēt enerģētisko neatkarību. Jāpiebilst, ka šogad pirmo reizi OIK izmaksu kompensēšanai paredzēts saņemt valsts budžeta mērķdotāciju 29,3 miljonu eiro apmērā, kas kalpos par vispārēju OIK samazinājumu.

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs atzīst, ka līdzšinējā sistēma AER atbalstam ir bijusi necaurskatāma un OIK ideju diskreditējoša. «Mēs esam apturējuši atļauju izsniegšanu tiesībām pārdot saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros, līdz nebūs sakārtota sistēma. Mūsu piedāvājumā, kuru iesniegsim valdībā ap gadumiju, ir divi galvenie jauninājumi. Pirmais - atļaujas vairs nevarēs saņemt ikviens gribētājs. Mēs noteiksim jaudas apjomu, kuru mēs vēlamies iepirkt. Otrais - mēs to iepirksim konkursa kārtībā no tā ražotāja, kurš piedāvās viszemāko cenu.»

Providus enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš uzsver, ka atbalsts šiem ražotājiem nedrīkst būt mūžīgs, tam ir jābūt terminētam. Kad uzņēmējs savas investīcijas ir atpelnījis, viņam jāspēj konkurēt tirgū. Tam piekrīt J. Spiridonovs, norādot, ka tiks sekots līdzi, lai kādā brīdī netiek pārmaksāts, jo ar laiku investīcijas sāk atmaksāties un starpība starp pašizmaksu un tirgus cenu sarūk. Tiks arī sekots līdzi, lai uzņēmējs pieteikto projektu patiešām īsteno. Citādi atļauja tiks anulēta, piemēram, šogad ir anulētas jau 250 izsniegtās atļaujas.

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Ekonomikas ministra Daniela Pavļuta iecerētās reformas par paaugstināta elektroenerģijas tarifa «iesaldēšanu» līdz 2016. gadam jauniem atjaunojamās jeb zaļās enerģijas ražotājiem, kā arī ierobežojumu noteikšana agrāk izsniegtajās atļaujās jau izraisījušas protestus enerģijas ražotāju vidū.

«Izskatās, ka zaļo enerģiju izskauž par labu gāzei,» laikrakstam Diena sacīja Mazās hidroenerģētikas asociācijas valdes priekšsēdētājs Orvils Heniņš. Viņš skaidroja, ka lēmuma pieņemšana, pirms nav izveidots cits atbalsta mehānisms, radot situāciju, ka labākajā gadījumā piecu gadu garumā atjaunojamie energoresursi netiks apgūti un saimnieciskā aktivitāte tiks apturēta būtiskā tautas saimniecības nozarē, bet Latvijas valsts nespēs izpildīt tai uzliktās saistības atjaunojamo resursu apguves jomā.

Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs uzsvēra, ka atbalsta mehānisms nav ideāls un to nepieciešams pilnveidot. Viņš skaidroja, ka plaši figurē viedoklis, ka atjaunojamie energoresursi tiek pārāk atbalstīti un par tiem tiek pārmaksāts obligātās iepirkumu komponentes veidā, kas ir aptuveni 90 miljoni latu gadā. «Patiesībā teju 90% ir atbalsts enerģijai, kas saražota no importētas gāzes. Esmu neizpratnē par EM nostāju, vispirms nemazinot atbalstu gāzei, un esmu apbēdināts par atsevišķiem lobijiem mūsu valstī, kas savas neizpratnes vai kādu citu apsvērumu dēļ cīnās pret Latvijas interesēm,» sacīja D. Palejs.

Viena no šīs nedēļas apspriestākajām tēmām nenoliedzami ir starptautiskā autobūves giganta Daimler atzīšanās, ka tas savas automašīnas neskaitāmās pasaules valstīs, tostar Latvijā, ir realizējis ar kukuļošanas palīdzību.

Pašam Daimler šis stāsts jau drīz vien būs beidzies, samaksājot ASV valstij nedaudz vairāk par 100 milj. Ls. Protams, summa nav maza, taču, ņemot vērā, ka savulaik ar kukuļu palīdzību pārdotie auto ir devuši krietni vien lielākus ienākumus, faktiski var teikt, ka Daimler būs izļuvis no šī skandāla ar salīdzinoši mazām sāpēm. Šī summa būtu uzskatāma par nelielu kaut vai tāpēc, ka citā stipri vien līdzīgā kukuļošanas gadījumā Vācijas rūpniecības koncernam Siemens nācās šķirties no aptuveni četras reizes lielākas summas. Turklāt nebūsim naivi — ne jau šis skandāls kalpos par argumentu tam, lai kāds nākotnē sev neiegādātos, piemēram, jaunu Mercedes markas automobili.

Zivju produkcijas ražotājs Zilā lagūna kopš Latvijas iestāšanās ES investējis divus miljonus latu, izmantojot ES un privātos līdzekļus.

Investīcijas ļāvušas ne tikai modernizēt ražošanas līnijas un telpas, bet arī padarīt ērtāku darbinieku ikdienu. Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Igors Širšons stāsta, ka renovētas tieši darbiniekiem nepieciešamās telpas – ģērbtuves, ēdnīca, dušas telpas, un uzsver darbinieku lielo nozīmi uzņēmuma panākumu kaldināšanā. Uzņēmumā jaunākā investīcija ir lašu produkcijas ražošanas līnijas izveide, kas tiks pabeigta līdz šā gada beigām un ļaus ražot dažādu veidu lašu izstrādājumus ar lielāku jaudu un ātrumu. Tādējādi tiks optimizēts vēl viens ražošanas posms.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Turpmāk, iegādājoties transportlīdzekli, autovadītāji varēs pārbaudīt tā ceļu satiksmes negadījumu vēsturi, pārliecinoties, vai pārdevēja paustā informācija par transportlīdzekļa stāvokli ir patiesa, informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) pārstāvji.

Lai informētu par transportlīdzekļu negadījumu vēsturi, LTAB izveidojusi divus servisus - «Transportlīdzekļu zaudējumu dati» un «Autoīpašnieku portāls», kur varēs rast datus par ceļu satiksmes negadījumiem, to norises datumu un izmaksātajām apdrošināšanas atlīdzību summām.

«Nereti gadās situācijas, ka iegādājoties transportlīdzekli, tā pārdevējs slēpj informāciju par patieso transportlīdzekļa stāvokli, apgalvojot, ka transportlīdzeklis nav bojāts. Lai arī pārdošanas brīdī transportlīdzeklis izskatās ideālā tehniskā un vizuālā kārtībā, ekspluatācijas gaitā var atklāties, ka transportlīdzeklis ir daudzkārtēji iesaistīts ceļu satiksmes negadījumos,» pauž LTAB pārstāvji, norādot, ka ceļu satiksmes negadījumos transportlīdzeklis var gūt būtiskus bojājumus, kas nākotnē var pircējam radīt ievērojamus zaudējumus šo seku novēršanā. Vienlaikus, transportlīdzekļa pircējs cieš zaudējumus, jo pirkuma iegādes brīdī tiek pārmaksāts par transportlīdzekļa iegādi.