Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Trim miljoniem Eiropas Savienības (ES) pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, nav pamata bažām par nākotni, atklātā vēstulē ES pilsoņiem atkārtoti apliecinājusi Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja.

Kā aģentūru LETA informēja Lielbritānijas vēstniecībā Latvijā, Meja vēstulē pauž lepnumu par to, ka vairāk nekā trīs miljoni ES pilsoņu ir izvēlējušies apmesties uz dzīvi un pelnīt savu iztiku Lielbritānijā, piebilstot, ka augstu vērtē šo cilvēku lielo ieguldījumu gan valsts ekonomiskajā izaugsmē, gan sabiedriskajā dzīvē, gan kultūrā un valsts dzīvē kopumā. «Es apzinos, ka mūsu valsts daudz zaudētu, ja jūs to pamestu, un es vēlos, lai jūs paliekat,» norādījusi Meja.

«Tāpēc jau kopš paša sarunu sākuma par Lielbritānijas izstāšanos no ES esmu paudusi konsekventu nostāju attiecībā uz jūsu tiesībām – jūsu tiesību aizsardzība līdztekus ES dalībvalstīs dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu tiesībām vienmēr ir bijusi mana galvenā prioritāte,» teica premjere.

Visnotaļ atbalstot reformas pabeigšanu, Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) aicina valdību, pieņemot lēmumu saistībā ar administratīvi teritoriālās reformas (ATR) pabeigšanu, nepieļaut republikas pilsētas statusa piešķiršanu kā politisko kompromisu atšķirīgu viedokļu par novadu veidošanu samierināšanai.

LLPA uzskata, ka negaidīta Cēsu pilsētas parādīšanās kā desmitai republikas pilsētai vienā no Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas piedāvātajiem novadu kartes variantiem ir noraidāma. Tādam lēmumam nav sociāli ekonomiskā pamatojuma, jo šī pilsēta ar vēsturiski bagātu pagātni iedzīvotāju skaita ziņā ir mazāka nekā Tukums un Ogres novads.

LLPA vairākus gadus uzmanīgi seko ATR gaitai, jo Latvijas lielās pilsētas ir dziļi ieinteresētās ATR likumā nosprausto mērķu sasniegšanā: "izveidot ekonomiski attīsties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem".

11. aprīlī, lielo pilsētu domju priekšsēdētāji, kuri ir apvienojušies Latvijas Lielo pilsētu asociācijā (LLPA), tiksies ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti.

Sarunas gaitā LLPA pārstāvji plāno apspriest ar Ministru prezidentu mājokļu energoefektivitātes jautājumus. Briselē pērn lielo pilsētu domju priekšsēdētājiem tiekoties ar ES enerģijas komisāru Andri Piebalgu, tika uzsvērts, ka Latvijā jāpievērš pastiprināta uzmanība enerģijas taupīšanai un jāveido vienota energoefektivitātes politika.

Tikšanās laikā LLPA pārstāvji atgādinās Ministru prezidentam par izstrādātajiem grozījumiem normatīvajos aktos - likumā "Par pašvaldībām" un atbilstošajos Ministru kabineta noteikumos, kas paredz saskaņošanas procesu ar pašvaldībām jautājumos par ES finansējuma apgūšanu, līdzīgi kā veidojot valsts budžeta projektu.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Žurnāls Forbes apkopojis pēdējās dekādes visdārgāk pārdotās ASV slavenību fotogrāfijas. Kā izrādās, lai tiktu pie miljona nepieciešams uzņemt pāris kadrus īstajā laikā un īstajā vietā.

Visdārgāk pārdotās bijušas Andželijas Džolijas un Breda Pita bildes, kurās viņi redzami kopā ar savu jaundzimušo Šilohu Nouelu. Cena - 4,1 miljons USD.

Otrā dārgākā bilžu sērijā redzamas Eštona Kutčera kāzas ar Demiju Mūru. Cena - 3 miljoni USD.

Trešajā vietā ir Evas Longorijas un Tonija Pārkera kāzas. Cena 2 miljoni USD.

10 dārgās fotogrāfijas:

1. Andželijas Džolijas un Breda Pita bildes, kurās viņi redzami kopā ar savu jaundzimušo - 4,1 miljons USD

2. Eštona Kutčera kāzas ar Demiju Mūru - 3 miljoni USD

3. Evas Longorijas un Tonija Pārkera kāzas - 2 miljoni USD

Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA) šodien plkst.10 Jelgavā, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē, rīkos konferenci "Attīstības izaicinājumi 2023+", informē LLPA.

Konferencē plānots aktualizēt pilsētu attīstības izaicinājumus šā brīža sociālekonomiskajā un ģeopolitiskajā situācijā, vienlaikus sekmējot pilsētu ilgtspējīgu, integrētu attīstību, starptautisko konkurētspēju un stiprinātu pilsētu sadarbību jaunu attīstības izaicinājumu risināšanā.

"Pilsētu ikdienu ietekmē faktori, kas ir grūti kontrolējami un prognozējami, tādējādi būtiska ir pilsētu spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem un rast labākos risinājumus, kā tikt galā ar krīzēm un veicināt attīstību," norāda LLPA izpilddirektors Viktors Valainis (ZZS).

Viņa ieskatā, Covid-19 pandēmijas sekas, nestabilā ģeopolitiskā situācija un karš Ukrainā iezīmējis jaunus izaicinājumus gan pilsētu ikdienas darbā, gan nākotnes attīstības virzienu plānošanā.

Pārdomāt savas iespējas un pacīnīties par iekļūšanu attīstības pilsētu sarakstā nudien ir vērts, – Pasaules Bankas (PB) pētījuma par pilsētu konkurētspēju dati liecina, ka 10% veiksmīgāko pilsētu spēj sasniegt vidēji 9,2% lielu darba vietu pieaugumu ik gadu (pārējie 90% pilsētu uzrāda nepilnu 2% pieaugumu), kā arī nodrošina būtiski lielākus ienākumus saviem iedzīvotājiem un piesaista daudz vairāk investīciju (5% attīstītāko pilsētu piesaista tikpat investīciju, cik pārējie 95% kopā). Ilgtermiņā tas nozīmē, – te būs vairāk cilvēku.

Runājot par attīstības potenciāla atraisīšanas «atslēgām», kas ir pašvaldību un pilsētu vadītāju rīcībā, ir jārunā par četrām nozīmīgākajām. Pirmkārt, tās ir institūcijas un dažādi regulējošie mehānismi – licences, noteikumi, nodevas u.c. Otrkārt, tā ir zeme un infrastruktūra – enerģijas plūsma, ceļi, komunikācijas u.c. Treškārt, darbaspēks un inovācijas, kas skar arī izglītības iestādes. Ceturtkārt, tieši atbalsta pasākumi uzņēmējdarbības veicināšanai. Visi minētie faktori ir jāattīsta vienlaikus, papildu tam pilsētai proaktīvi jācenšas piesaistīt uzņēmumus no sektoriem, kuros tā saskata lielāko attīstības potenciālu. Protams, ieviešot minētos atbalsta pasākumus, nedrīkst «pārcensties», ierobežojot brīvā tirgus pamatu pamatos esošo konkurenci. Ar laiku tas kļūs par traucēkli attīstībai un raisīs jautājumus par, iespējams, nepamatotu atbalstu.

Valūtu svārstības un to vērtību samazināšanās viesušas pamatīgas pārmaiņas pasaules dārgāko pilsētu sarakstā, liecina pēdējais kompānijas Mercer pārskats.

Tokija dzīves dārdzības ziņā ir apsteigusi Maskavu, kas pirmo vietu ieņēma trīs gadus pēc kārtas. Otrajā vietā, pakāpjoties no devītās vietas pērn, tagad ir Osaka, savukārt Maskava ieņem trešo vietu dārgāko pilsētu sarakstā. Tai seko Ženēva un Honkonga. Vislētākā dzīve 2009. gadā ir Johannesburgā, kas nomainījusi Asunsjonu Paragvajā.

Piecdesmit dārgāko pilsētu sarakstā Rīga nav iekļuvusi, lai gan vēl pērn Rīga bija šī topa 46. vietā.

Pētījumā iekļautas 143 pilsētas visā pasaulē. Tiek vērtētas vairāk nekā 200 dažādas izmaksas, ieskaitot mājokļus, transportu, pārtiku, apģērbu, mājturības preces un izklaidi. Pētījumā teikts, ka daudzviet pasaulē novērots izteikts izmaksu samazinājums, pretstatē iepriekšējo gadu kāpumam.

Sociologs un Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas pētnieks Viesturs Celmiņš pirms dažiem gadiem atgriezās Rīgā no Ņujorkas, kur, izmantojot viņam piešķirto Fulbraita stipendiju, studēja socioloģijas maģistrantūrā The New School for Social Research.

Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorijas ietvaros Viesturs Celmiņš veicis pētījumu par Latvijas pilsētu sociālekonomisko attīstību. «Tagad visa socioloģija ir kļuvusi par pilsētu socioloģiju, jo pilsētā notiek viss,» viņš secina.

Kā šobrīd Latvijā jūtas pilsētnieks?

Viens no pieņēmumiem ir, ka cilvēki pilsētās meklē dzīves kvalitāti – iespējas atpūsties, izklaidēties un strādāt. Rīgā salīdzinoši šādas iespējas ir vislabākās, bet cilvēki nav apmierināti – lai gan viņiem ir iespējas iet uz Jauno Rīgas teātri, citiem ir iespējas braukt uz teātri Sidnejā. Secinājums? Objektīvi labos apstākļos tu vari būt subjektīvi nelaimīgs. Sociologiem tas ir interesanti, bet Rīgas domei šādi secinājumi nepatīk, viņi saka – ko jūs tur māžojaties? Jūs teicāt, ja mēs radīsim objektīvi labus dzīves apstākļus, cilvēki būs apmierināti, bet viņi tādi nav! Bet tur neko nepadarīsi – jo cilvēkam vairāk ir, jo viņš vairāk grib. Tas ir dzīves paradokss, ne socioloģijas vaina. Jo nav tā, ka, palielinoties teātru, veloceliņu un parku skaitam, cilvēki kļūs apmierinātāki. Tas neiet cauri. Tomēr analīze liecina, ka pat tie, kuri subjektīvi ir neapmierināti ar savu dzīvi, atzīst, ka pilsētā ir iespējas.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Otrdien, 4. martā, Valkas-Valgas pilsētu pašvaldību aicināti dvīņu pilsētā Valkā-Valgā viesojās Rīgas Tehniskās Universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes (RTU APF) studenti un mācībspēki, lai iepazītos ar Valkas-Valgas pilsētvides un arhitektūras problēmām un nākotnes plāniem un ar pilsētu pašvaldību pārstāvjiem pārrunātu sadarbības iespējas ieceru īstenošanā, liecina RTU sniegtā informācija medijiem.

Ideja Valkas-Valgas pilsētas vides un kopīgā arhitektoniskā risinājuma meklējumos iesaistīt RTU APF studentus un mācībspēkus savulaik radās Valkas pilsētas domes priekšsēdētājai Undai Ozoliņai. Viņasprāt, augstskolas un pašvaldību sadarbība būs abpusējs ieguvums: "Studenti, izstrādājot priekšlikumus konkrētu pilsētu teritoriju attīstībai un objektu būvniecībai, iegūs lielisku praksi savdabīgā vidē – pierobežas vienā pilsētā divās valstīs. Savukārt Valka-Valga studentu idejas un piedāvātos risinājumus varēs izmatot reālajā darbā. Tas būs labs pamats diskusijām ar sabiedrību par pilsētu nākotni un iedzīvotāju vēlmēm attiecībā uz kvalitatīvu dzīves telpu."

Tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās astoņu gadu laikā būs pieejami 49.6 miljoni latu. Lai konkretizētu šā atbalsta piešķiršanas kārtību, ir izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts, informēja Satiksmes ministrija.

Satiksmes ministrijas izstrādātais projekts „Noteikumi par darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2.1.2. aktivitāti „Tranzītielu sakārtošana pilsētu teritorijās”” ceturtdien, 3. aprīlī izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā piešķir Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) atbalstu tranzītielu sakārtošanai pilsētu teritorijās. Tas paredz projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, atbildīgo iestādi un projekta iesniedzēju.

Izstrādāto noteikumu mērķis ir komfortabla un droša satiksme pilsētu tranzītielās, rekonstruējot un attīstot pilsētu tranzītielas valsts galveno vai 1. šķiras autoceļu maršrutos vietās, kur esošā infrastruktūra ir nolietojusies vai nespēj nodrošināt pieaugošo transporta plūsmu.

Pēc Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīto ārvalstu tiešo investīciju apjoma Lielbritānija ierindojas starp TOP 10 valstīm – kopš 1991. gada, kad Latvijā reģistrēti pirmie ārvalstu investori, Lielbritānijas pārstāvji mūsu uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši jau vairāk nekā 170,478 milj. latu, informē Lursoft.

Ievērojamākais Lielbritānijas investēšanas gadījumu skaita pieaugums reģistrēts 2006.gadā (+160), pēc kura sekojis straujš kritiens – jau nākamajā gadā investēšanas gadījumu skaits pieauga vien par 17. Krīzes iespaidā 2007.gadā samazinājās arī investoru skaits (par 20 investoriem mazāk nekā 2006.gadā), tiesa gan, sākot jau ar 2008.gadu investoru interese par Latvijas uzņēmumiem atkal atgriezusies, par ko arī liecina pēdējo gadu dati – šogad reģistrēti kopskaitā 743 investori no Lielbritānijas.

Pēdējā 21 gada laikā Lielbritānijas tiešo investīciju pieaugums pa gadiem bijis ļoti mainīgs.

Ievērojamākais kritums reģistrēts 2003.gadā, kad no Latvijas uzņēmumu pamatkapitāliem izņemto investīciju apjoms pārsniedzis ieguldīto. Lai gan attiecīgajā gadā bijuši arī ieguldījumi, kuri pārsnieguši pat 4 milj. latu (Lielbritānijas uzņēmums Wellcome Limited SIA GlaxoSmithKline Latvia pamatkapitālā investējis 4,20 milj. latu), vēl ievērojamāki bijuši gadījumi, kad investīcijas izņemtas. Tā, piemēram, 2003.gadā no SIA Magni pamatkapitāla Lielbritānijas uzņēmums Shell Overseas Holdings Limited vienlaicīgi izņēmis 15,77 milj. latu.

Tikšanās laikā ar Lielbritānijas Tirdzniecības kameras Latvijā (LTKL) biedriem, Lielbritānijas uzņēmēji izrādījuši interesi par investīciju iespējām Latvijas tirgū, kā arī Latvijas preču importu.

„Laikā, kad visu pasauli pāršalkusi informācija par globālu finanšu krīzi, bijām patīkami pārsteigti, ka tik daudz Lielbritānijas uzņēmēju pagājušajā nedēļā izrādīja vēlmi tikties ar Latvijas uzņēmējiem, kas Londonā bija ieradušies Lielbritānijas Tirdzniecības kameras delegācijas sastāvā. Lielbritānijas pārstāvji īpaši uzsvēra, ka esošās krīzes kontekstā Latviju redz kā investīcijām labvēlīgu zemi,” komentē LTKL valdes priekšsēdētāja Anita Kalēja.

Latvijas uzņēmēju delegācija 18. un 19.septembrī viesojās Londonā un tikās ar vietējām amatpersonām un uzņēmējiem. Lielbritānijas Tirdzniecības kameru un Latvijas uzņēmējus pārstāvēja tādi uzņēmumi kā airBaltic, Balsts, Decorum/MC2, Parex Asset Management, Sirta un citi. Lielākā daļa no viņiem organizēja arī individuālas tikšanās ar iespējamiem vai esošiem sadarbības partneriem. Lielbritānijas uzņēmumi izrādīja interesi ne tikai par investīciju veikšanu un biznesa attīstīšanu Latvijā, bet arī par Latvijas preču importu.

Pašvaldību izdevumi 2023. gadā bija vairāk atbilstoši valdības prioritātēm, salīdzinot ar valdības tēriņiem.

Diskusijās par valsts pamatbudžeta sadalījumu ar retiem izņēmumiem tiek noklusēts, ka valsts pamatbudžets nav vienīgais valsts finanšu politikas instruments. Atgādināsim, ka kopējās valsts finanses veido valsts pamatbudžets, speciālais budžets un pašvaldību budžeti. Pašvaldību ienākumu svarīgākie posteņi ir ienākumi no nodokļiem (iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļa), transferti no valsts budžeta vai pašvaldību izlīdzināšanas fonda; mazāka nozīme ir ienākumiem no dabas resursu nodokļa vai saimnieciskās darbības u. c.

Savukārt pašvaldību izdevumu daļa ir sadalāma līdzīgi kā valsts pamatbudžetā. Tos var sadalīt pēc izlietojuma veida: atalgojumam, par preču un pakalpojumu pirkumiem, kā arī kapitāla izdevumi (izdevumi investīcijām u. c.). Savukārt pašvaldību izdevumi atbilstoši nozarēm (funkcionālajām grupām) ievērojami atšķiras no valsts izdevumu sadalījuma nozarēm pamatbudžetā.

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš ir veicis pētījumu par Latvijas reģionu, pilsētu un novadu eksportu — par to spēju gūt ienākumus, pārdodot preces un pakalpojumus citviet Latvijā un pasaulē.

Pētījums apstiprina, ka ne tikai ekonomikā kopumā, bet arī eksportā lielu nozīmīgu lomu ieņem Rīga un tās apkārtne, taču iegūtie dati ļauj gūt arī detalizētāku priekšstatu par eksportu un tā potenciālu citos Latvijas reģionos, pilsētās un novados.

«Piemēram, augsti attīstītajos reģionos ir novadi, kuros eksporta aktivitāte ir īpaši augsta. Pirmkārt, Mārupes novada eksporta ienākumi uz vienu iedzīvotāju krietni pārspēj visus pārējos novadus un pilsētas,» komentē Strautiņš. Tas saistīts ar lidostas un saistīto uzņēmumu atrašanos Mārupes tuvumā, kā arī spēcīgiem ražotājiem metālapstrādes, kosmētikas, plastmasas u.c nozarēs, kā arī IT pakalpojumu sniedzējiem.

Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis Autotransporta direkcijai (ATD) noskaidrot, kā pašvaldībās tiek noteikta maksa par sabiedrisko transportu, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.

«Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas, nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem,» atzina A.Matīss.

Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.

Rīga sadarbībā ar vēl trim Eiropas pilsētām - Glāzgovu Lielbritānijā, Ģenti Beļģijā un Gēteborgu Zviedrijā uzsākusi starptautisku projektu enerģētikas jomā no viedo pilsētu (Smart Cities) projektu sērijas.

Projekta laikā četras minētās Ziemeļeiropas ostas pilsētas apvienos to rūpniecisko un zinātnisko partneru spēkus enerģētikas plānošanā. Tiks nodrošināta integrēta pieeja gan enerģētikas attīstības plānošanai, gan integrētu projektu izstrādei un ieviešanai, ievērojot trīs svarīgus virzienus: inovatīvu tehnoloģiju un iekārtu piesaisti enerģētikas jomā, ekonomiskos aspektus, kā arī organizatoriskus pasākumus un sadarbības partneru iesaisti.

Vienlaikus STEP-Up projekta partnerpilsētas koriģēs savus stratēģiskos ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānus, kas tika izstrādi Pilsētu mēru pakta ietvaros. Rīcības plāni tiks koriģēti, ņemot vērā jauno tehnoloģiju attīstību, kas ļaus būtiski pārsniegt Pilsētu mēru paktā 2020. gadam noteiktos mērķus. Līdz ar to varēs palielināties pilsētu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu izmantošana un samazināsies CO₂ emisijas.

Aktivitātes „Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN T” īstenošanai līdz 2013. gadam tiks ieguldīti 83.7 miljonus latu Kohēzijas fonda līdzfinansējuma.

Šāds finansējuma izlietojums paredzēts 2007. – 2013. gada periodā, paredz pirmdien, 15. septembrī valdībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi. Minimālais nacionālā līdzfinansējuma apjoms ir 15 % no projekta attiecināmajām izmaksām jeb 14.77 miljoni latu, Db.lv informēja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietniece Elīna Balgalve.

Normatīvais akts nosaka aktivitātes mērķi, projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijus, prasības projekta iesniedzējam, atbildīgo iestādi, projekta iesnieguma veidlapu un lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Aktivitātes „Pilsētu infrastruktūras uzlabojumi sasaistei ar TEN T” mērķis ir nodrošināt ērtu un drošu satiksmi pilsētu ielās, pilnveidot pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaisti ar TEN T un Via Baltica, mazināt pieaugošā dzelzceļa kravu transporta negatīvo ietekmi uz pilsētu transporta sistēmu (vietās, kur dzelzceļš sadala pilsētu vairākās daļās).

Rīga kopā ar Gdaņsku un Viļņu ir jāpieskaita iedzenošajām zināšanu ekonomikām, — atklāj Hamburgas Starptautiskā ekonomikas institūta un uzņēmuma PricewaterhouseCoopers veiktais pētījums Radītspējas nākotnes izredzes – pilsētu attīstības potenciāli Baltijas jūras reģionā.

Pētījuma autori norāda, ka izšķirošs sekmīgai ekonomiskajai attīstībai nav pilsētas lielums vai centrāls ģeogrāfiskais novietojums, bet gan inovāciju spēja, zināšanas un atvērtība. Pētījumam tik izvēlētas 9 pilsētas Baltijas jūras reģionā, tostarp Rīga. Pētījuma rezultāti atklāj atšķirības Baltijas jūras pilsētu vidū — atrašanās vietas nosacījumu, inovācijas spēju, zināšanu un atvērtības aspektos. Līdz ar to atšķiras arī to izaugsmes potenciāls, kas balstīts uz zināšanām. Pilsētu specializācija uz dažādām zināšanu ekonomikas jomām ir attīstījusies dažādi. Vērtējot pilsētas pēc minētā attīstības potenciāla, tās sadalītas trīs grupās.

Eiropas Savienība (ES) gatavojas no Londonas uz citu pilsētu blokā pārcelt Eiropas Banku iestādi pēc tam, kad Lielbritānijas vēlētāji referendumā atbalstīja valsts izstāšanos no bloka, atsaucoties uz anonīmiem avotiem vēstīja ziņu aģentūra Reuters, norādot, ka sacensībā par jauno regulatora mājvietu līderes ir Parīze un Frankfurte.

Eiropas Banku iestādē Londonā ir 159 darbinieki, kas nodarbojas ar banku sektora noteikumu izstrādi un koordināciju visā blokā. Viņu pārcelšana uz citu ES pilsētu gaidāma tuvākajā laikā, Reuters atklājušas divas ES amatpersonas, kas vēlējās palikt anonīmas.

Lielbritānijas pārstāvis Eiropas Komisijā (EK) Džonatans Hils sestdien paziņoja, ka atkāpsies no amata, un viņa pienākumi tiks uzticēti EK viceprezidentam Valdim Dombrovskim, kas, ka norāda Reuters, apliecina, ka Londonas finanšu centrs, visticamāk, tiks izslēgts no ES finanšu regulējuma un iespējams arī no Eiropas kapitāla tirgiem, kas gan būs atkarīgs no Lielbritānijas izstāšanās no ES noteikumiem.

Lielbritānijas ministru prezidents Gordons Brauns (Gordon Brown) un finanšu ministrs Alisters Darlings (Alistair Darling) trešdien 8. oktobrī paziņoja par radikālu 500 miljardu mārciņu vērtu Lielbritānijas banku sektora atbalsta plānu, raksta Times Online.

200 miljardus mārciņu Lielbritānijas centrālā banka (Bank of England) un 250 miljardus mārciņu Lielbritānijas valdība paredzējusi aizdot bankām, lai veicinātu aizdevumu sektora atlabšanu, kā arī lai bankas atgūtu savstarpējo uzticību un atsāktu viena otrai aizdot naudu.

G. Brauns norādījis, ka visi valdības ieguldītie līdzekļi ir investīcijas, kas nodokļu maksātājiem ar laiku tiks atpelnītas ar uzviju.

Viņš arī uzsver, ka Lielbritānijas atbalsta plāns lielā mērā atšķiras no ASV 700 miljardu ASV dolāru atbalsta plāna, jo ASV plāns paredz uzpirkt banku aktīvus, taču Lielbritānijas plāns paredz iegādāties banku akcijas.

Eiropas parādu krīze ir būtisks risks Lielbritānijas banku sektoram, un bankām, to ņemot vērā, vajadzētu uzlabot skaidrās naudas rezerves, brīdinājusi Anglijas Banka, ziņo BBC.

Jaunākajā finanšu stabilitātes ziņojumā centrālā banka atbalstījusi nesenos pasākumus, ko veikusi Eiropas Savienība, lai apturētu krīzi.

Taču tā norādījusi, ka Lielbritānijas banku saistība ar citiem Eiropas aizdevējiem ir padarījusi tās neaizsargātas.

Saskaņā ar Anglijas Bankas norādēm Lielbritānijas bankas negatīvi varētu ietekmēt Grieķijas vai kādas citas Eiropas valsts defolts, jo tas varētu novest pie dažu Eiropas banku, ar kurām ir saistītas Lielbritānijas bankas, sabrukuma. Centrālā banka arī brīdinājusi, ka Eiropas parādu krīze varētu nobiedēt tirgus, samazinot to vēlmi aizdot ikvienam, kuru tie uzskata par riskantu, ieskaitot Lielbritānijas bankas. Lielākas tirgus bailes varētu arī novest pie krītošām riskanto aktīvu, piemēram, uzņēmumu obligāciju, cenām, piespiežot Lielbritānijas bankas norakstīt to aizdevumu un citu aktīvu vērtību, radot tām lielus zaudējumus.

Pastiprinoties migrantu vēlmei kļūt «neredzamiem», latviešu valoda Lielbritānijā izskan aizvien retāk, veicot pētījumu, secinājis Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārtiņš Kaprāns.

M. Kaprāns 2018.gada sākumā uzsāka pētījumu «Gaidot Brexit: Baltijas migranti Lielbritānijā: adaptācijas stratēģijas un nākotnes scenāriji», kura ietvaros pētnieks tikās ar vairāk nekā 3000 respondentiem - migrantiem Lielbritānijā no Latvijas un Lietuvas, lai noskaidrotu, kā Lielbritānijas iespējamā izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) varētu ietekmēt latviešu dzīvi.

Latvieši vidū valdot sajūta, ka Lielbritānija ir ekonomiski atkarīga no migrantu darbaspēka. Cilvēki jūtas nepieciešami un apzinās, ka tikpat, cik viņi paļaujas uz Lielbritānijas ekonomisko situāciju, tās pilsoņi paļaujas uz migrantiem.

Pētījuma dati liecina, ka 48% latviešu un 57% lietuviešu neatbalsta Lielbritānijas izstāšanos no ES, 44% Latvijas un 48% Lietuvas valstspiederīgo sagaida, ka Brexit varētu veicināt negatīvas sekas viņu ikdienā.