Libānas galvaspilsētā Beirūtā otrdien notika divi spēcīgi sprādzieni, kuros dzīvību zaudējuši vairāk nekā 100 cilvēki un aptuveni 4000 ievainoti, bet vēl 100 pazuduši bez vēsts, trešdien paziņojis Libānas Sarkanais Krusts.

"Līdz šim vairāk nekā 4000 cilvēku ir ievainoti un vairāk nekā 100 zaudējuši dzīvību. Mūsu komandas turpina meklēšanas un glābšanas operācijas," paziņoja Libānas Sarkanais Krusts.

Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku 

Beirūtā pēc spēcīgā sprādziena ostā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku,...

Vairums cietušo guvuši vidēji smagus vai smagus ievainojumus. Daudz cilvēku joprojām ir iesprostoti zem gruvešiem.

Sprādzieni notika ostas rajonā. Otrais sprādziens raidīja debesīs milzīgu oranžu ugunsbumbu, kurai sekoja triecienvilnis, kas izpostīja ostu un ēkas tās apkārtnē, izsitot ēku logus vairāku kilometru attālumā.

Sprādzieni bija ļoti spēcīgi pat pilsētai, kas pieredzējusi pilsoņkaru, pašnāvnieku sprādzienus un Izraēlas bruņoto spēku triecienus. To troksnis bija dzirdams pat Kiprā, kas atrodas Vidusjūrā vairāk nekā 200 kilometru attālumā.

Seismologi sprādzienu radīto satricinājumu pielīdzināja 3,3 magnitūdu stiprai zemestrīcei.

Šorīt no ostas turpina pacelties gaisā dūmi un pilsētas centra ielas ir pilnas drupām, bojātām automašīnām un stikliem.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs paziņoja, ka ir eksplodējušas 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā, izraisot "katastrofu jebkurā šī vārda nozīmē".

"Šodien notikušais nepaliks bez atbildības. Tie, kas ir atbildīgi par šo katastrofu, samaksās," televīzijā izsakoties par sprādzieniem, otrdien sacīja Diabs.

Arī Libānas prezidents Mišels Auns pavēstījis, ka sprāgušas 2750 tonnas amonija nitrāta, kas nedroši glabātas noliktavā.

Auns sasaucis trešdien valdības ārkārtas sēdi un paziņojis, ka jāizsludina divu nedēļu ārkārtas stāvoklis.

Libānas Vispārējās drošības dienesta vadītājs Abass Ibrahims iepriekš norādīja, ka sprādzienus varēja izraisīt "ārkārtīgi eksplozīvie materiāli", kas pirms kāda laika konfiscēti uz kāda kuģa un glabāti noliktavā ostā dažu minūšu gājiena attālumā no Beirūtas iepirkšanās un naktsdzīves rajoniem.

Kāds karavīrs no ostas ziņu aģentūrai AFP situāciju tur raksturoja kā katastrofu.

"Uz zemes guļ līķi. Ātrās palīdzības mašīnas turpina savākt mirušos," sacīja karavīrs.

Pie ostas sapulcējušies cilvēki, kuri izmisīgi vēlas iegūt ziņas par saviem tuviniekiem, kas sprādzienu brīdī atradās ostā un tās tuvumā. Arī slimnīcās sapulcējušies cilvēki, cerībā iegūt ziņas par pazudušajiem tuviniekiem.

Valsts Nacionālā ziņu aģentūra sākotnēji vēstīja, ka sprādzienus izraisījis ugunsgrēks pirotehnikas noliktavā pie Beirūtas ostas.

Izraēlas valdības amatpersona apliecināja, ka Izraēlai "nav nekāda sakara" ar šiem sprādzieniem, vēsta AP.

Internetā ievietotās fotogrāfijās bija redzams, ka postījumi nodarīti pat Beirūtas lidostas terminālī deviņus kilometrus no sprādzienu vietas.

Sprādzieni nodarīja postījumus arī ANO miera spēku UNIFIL kuģim, un vairāki to darbinieki tika ievainoti.

Slimnīcas, kas jau bija noslogotas Covid-19 pandēmijas dēļ, tagad tika pārpildītas ar ievainotajiem un Libānas Sarkanais Krusts aicināja nekavējoties ziedot asinis.

Nacionālās aizsardzības padome pasludināja Beirūtu par katastrofas zonu, un premjers Diabs aicināja Libānas sabiedrotos "atbalstīt" valsti un "palīdzēt mums izārstēt šīs dziļās brūces".

Libāna saņēma līdzjūtības apliecinājumus no visas pasaules. Palīdzību piedāvājušas ASV, Francija, Beļģija, Irāna, Persijas līča valstis un pat Libānas galvenā ienaidniece Izraēla.

Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņojis, ka valsts uz Libānu nosūta glābēju komandu un tonnām medicīniskās palīdzības. Makrona birojs pavēstīja, ka 55 glābēji un mobilā medicīniskā vienība, kas spēj sniegt palīdzību 500 cietušajiem, Beirūtā ielidos trešdienas pēcpusdienā. Glābšanas darbos jau iesaistījušies franču karavīri, kas dien ANO spēkos Libānas dienvidos.

Čehija paziņoja, ka nosūta uz Libānu glābēju vienību ar suņiem, kas specializējusies cilvēku meklēšanā zem gruvešiem.

Libānas prezidents ir izsludinājis valstī trīs dienu sēras.

Ziņojot par sprādzieniem, Libānas laikrakstus šodien rotā tādi virsraksti kā "Apokalipse" un "Lielais sabrukums".

Libānā jau tā valda smaga ekonomiskā krīze, kas pēdējos mēnešos izraisījusi masu protestus. Tikmēr slimnīcās pieaudzis Covid-19 pacientu skaits, un pastāv bažas, ka pēc šīs katastrofas tiks piedzīvots vīrusa uzliesmojums.

Sprādzienos sagruvušas daudzas dzīvojamās mājas, potenciāli atstājot bez pajumtes lielu skaitu cilvēku laikā, kad daudzi libānieši zaudējuši darbu un savus ietaupījumus valūtas krīzes dēļ.

Radušās arī bažas par to, kā Libāna turpinās importu, ja sagrauta tās galvenā osta, un pārtikas nodrošinājumu valstī, kura uzņēmusi vairāk nekā miljonu sīriešu bēgļu.

ASV Lauksaimniecības departamenta rīcībā esošā informācija liecina, ka Libāna importē 80% no tai nepieciešamajiem kviešiem.

Ostas lielāko graudu noliktavu pārvalda Libānas Ekonomikas un tirdzniecības ministrija. Ziņu aģentūras AP video, kas uzņemts ar bezpilota lidaparātu, redzams, ka graudu noliktavas sprādzienos ir bojātas un to saturs sajaucies ar drupām un zemi.

Aplēsts, ka sagrautajās ostas noliktavās glabājās aptuveni 85% no Libānas graudu krājumiem.

ASV prezidents Donalds Tramps, atsaucoties uz ASV ģenerāļu teikto, paziņoja, ka otrdien Beirūtā notikušos sprādzienus izraisījusi "sava veida bumba".

"Tas izskatās pēc šausmīga uzbrukuma," Tramps sacīja reportieriem Baltajā namā. "Es tikos ar dažiem no mūsu dižajiem ģenerāļiem, un viņiem tā šķita."

"Tas nebija rūpnieciskas eksplozijas tipa notikums. Saskaņā ar viņu teikto - un viņiem vajadzētu zināt labāk nekā man - viņi, šķiet, domā, ka tas bija uzbrukums. Jā, tā bija sava veida bumba."'

Tramps arī piedāvāja ASV palīdzību Libānai.

23. martā Bekaas ielejā Libānā nolaupītie Igaunijas velotūristi ir nodoti kādam citam grupējumam un Libānas bruņotie spēki to jau ir izsekojuši, atsaucoties uz Libānas policijas paziņojumu vēsta Igaunijas nacionālā raidsabiedrība ERR.

Libānas policijai pagaidām vēl nav zināms par grupējuma tālākiem plāniem, kā arī nav zināms, kur tieši atrodas nolaupītie Igaunijas iedzīvotāji. «Aizturētie grupējumu locekļi ir atzinušies, ka velotūristus nolaupījuši izpirkuma dēļ,» skaidro Libānas policijas pārstāvji.

Par nolaupīšanas organizēšānu atbildību ir uzņēmusies Libānas Atdzimšanas un reformu kustība, kura norādīja, ka Igaunijas velotūristi ir sveiki un veseli un par savām prasībām tā paziņos vēlāk.

Libānas drošības dienestiem ir izdevies aizturēt vairākus ar nolaupīšanu saistītus cilvēkus. Tomēr nedēļas laikā, kopš Igaunijas velotūristi tika nolaupīti, par to atrašanās vietu joprojām ir daudz neskaidrību.

Savulaik viņš bija ietekmīga persona automašīnu ražošanas nozarē, kuram Japānā bija teju varoņa statusus. Pēc tam viņš kļuva par vienu no visatpazīstamākajiem aizdomās turētajiem. Tagad viņš ir starptautisks bēglis, vēsta BBC.

Bijušais "Nissan" boss, miljonārs Karloss Gosns mēnešiem gatavojās stāties tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām finanšu noziegumos. Vismaz tam japāņu varas iestādes ļāva ticēt.

Viņš aprīlī samaksāja drošības naudu 1 miljarda jenu (8,9 miljoni ASV dolāru) apmērā. Viņu diennakts režīmā uzraudzīja kamera, kas uzstādīta ārpus mājas. Viņa iespējas izmantot tehnoloģijas bija stipri ierobežotas un viņam tika aizliegts izceļot uz ārzemēm.

Taču daudziem par lielu pārsteigumu Jaungada vakarā K. Gosns parādījies Libānā. "Es esmu aizbēdzis no netaisnības un politiskās vajāšanas," liecina viņa paziņojums.

"Tas mums bija milzīgs pārsteigums. Es esmu apmulsis," viņa advokāts Juničiro Hironaka sacījis žurnālistiem Tokijā neilgi pēc tam, kad nākusi klajā informācija par K. Gosna atrašanās vietu. "Es gribu viņam pajautāt: "Kā jūs to varējāt mums nodarīt?""

Lai arī pamiers starp Izraēlu un grupējumu Hizbollah stājies spēkā, eksperti uzsver, ka ANO rezolūcija ir diplomātiski riskanta daudzo neskaidro definīciju dēļ, tāpēc par tās lietderību patiesībā var vienīgi zīlēt. Abas puses atturēt var milzīgie finanšu zaudējumi — kopumā 15 mljrd. ASV dolāru. Izraēlas finanšu ministrija novērtējusi zaudējumus valsts ekonomikai, kuri radušies cīņā ar Libānas kaujinieku grupējumu Hizbollah — tie ir aptuveni 5 miljardi ASV dolāru. Izraēlas finanšu ministrija prognozē — iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu palēnināšanos vismaz par 1.5 %, kas atbilst 9 mljrd. ASV dolāru zaudējumam. Savukārt Libānas ekonomika atrodas tuvu sabrukumam, to atzinušas valsts amatpersonas. Tiešie Libānas ekonomikas zaudējumi veido 10 mljrd. ASV dolāru, liecina starptautisko ekspertu pirmās aplēses. Vislielākie zaudējumi skar valsts infrastruktūru. Šādos apstākļos par galveno Libānas uzdevumu kļūst stabilas nacionālās valūtas noturēšana. Kuveita un Saūda Arābija pēdējās dienās Libānas centrālajai bankai aizdevušas ap 2 mljrd. ASV dolāru. Tas ļāvis bankai aizpildīt valsts rezerves un daļēji kompensēt finanšu līdzekļu aizplūdi no valsts.

The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Libāna neilgi pēc izsludināšanas atcēlusi ierosinājumu ieviest nodevu par saziņas lietotņu, piemēram, «WhatsApp», izmantošanu.

Sākotnējam paziņojumam par nodevas ieviešanu sekoja protesti visā valstī, kuros tika pieprasīta premjera un citu «korumpēto politiķu» atkāpšanās un aicināts sākt «revolūciju».

Libānas telekomunikāciju ministrs Mohameds Čukairs vēlāk paziņoja, ka 0,2 ASV dolāru (0,18 eiro) nodeva dienā par populārās lietotnes izmantošanu tomēr netiks piemērota, vēsta vietējie plašsaziņas līdzekļi.

Ministrs norādīja, ka lēmuma atcelšanu pieprasījis Libānas premjers Saads Hariri.

Iepriekš ceturtdien Libānas informācijas ministrs Džamals al Džarrahs pēc valdības sēdes sacīja, ka no nākamā gada 1.janvāra par «WhatsApp» lietošanu tiks noteikta nodeva 0,2 ASV dolāri dienā vai seši dolāri mēnesī.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena ceturtdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ārkārtas palīdzībai Libānai piešķirs 33 miljonus eiro.

Nauda cita starpā tiks izmantota medicīniskā aprīkojuma iepirkšanai, telefonsarunā ar Libānas premjeru Hasanu Diabu pavēstīja Leiena.

EK apsvērs tālāku palīdzību, vadoties pēc pašreizējo humāno vajadzību novērtēšanas.

Leiena arī piedāvāja ES atbalstu Beirūtas atjaunošanas un Libānas atlabšanas vajadzību novērtēšanai.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, otrdienas sprādzienā gājuši bojā 137 cilvēki, aptuveni 5000 ievainoti, bet vēl desmitiem pazuduši.

Pilsētas gubernators Marvans Abuds pavēstījis, ka Beirūtā bez pajumtes palikuši līdz 300 000 cilvēku, eksplozijai nopostot daudzas ēkas.

Abuds atklāja, ka 2014.gadā drošības dienestu ziņojumā brīdināts par sprādziena iespējamību Libānas galvaspilsētā, jo ļoti eksplozīvi materiāli netiek glabāti tādā veidā, lai garantētu sabiedrības drošību.

Libānas ziņu portāls Lebabnon News saņēmis ziņojumu no grupējuma, kas sevi dēvē par Renesanses un reformu kustību un pie kura atrodas nolaupītie Igaunijas velotūristi. Ziņojumā pieprasīta izpirkuma maksa, atsaucoties uz Igaunijas ārlietu ministrijas sniegto informāciju, vēsta BBN.

Grupējums norāda, ka visi tūristi esot sveiki un veseli, taču viņu atbrīvošanai nepieciešama izpirkuma nauda. Tiesa gan, nav norādīta nekāda sīkāka informācija – ne kontaktinformācija, ne izpirkuma summa.

Igaunijas Ārlietu ministrija un Libānas tiesībsargājošās iestādes šo ziņojumu uztver ļoti nopietni, taču neesot zināms, kas īsti ziņojumu sūtījis un kādi bijuši šī ziņojuma motīvi. Neesot arī zināms, vai grupējuma nosūtītajā e-pastā informācija ir patiesa.

Igaunijas velotūristi tika nolaupīti Libānas dienvidos esošajā Bekaas ielejā 23. martā, kad tie devās uz Zahles pilsētu. Šis Libānas reģions ir šīitu islāmistu paramilitārās organizācijas Hezbollah citadele.

Kad jaunākais DnB NORD Latvijas barometra pētījums cita starpā parādīja, ka pēdējo pāris gadu laikā konsekventi drūmi noskaņotie Latvijas iedzīvotāji uz pašreizējo situāciju valstī un arī nākotni sākuši raudzīties nedaudz optimistiskāk, izplatītākais ekspertu viedoklis bija: cilvēki vienkārši esot tā noguruši no sliktajām ziņām, ka tās vienkārši vairs neuztverot.

Manā skatījumā šis varbūt nedaudz vienkāršotais skaidrojums reizē ar paša respektablā pētījuma datiem cita starpā dod skaidru signālu Latvijas medijiem. Turklāt – tieši par tēmu, kas ilgus gadus bijusi ik pa laikam uzplaukstoša strīda pamatā starp daudziem sabiedriskajiem darbiniekiem vienā ierakumu pusē un pašiem medijiem – otrā.

Kā mēs visi labi atceramies, jau kopš deviņdesmito gadu vidus ik pa laikam medijiem tiek pārmests, ka tie, lūk, orientējoties tikai uz negatīvajām ziņām, tā sabiedrībā radot pesimismu, neticību saviem spēkiem un visas valsts attīstībai. Savukārt paši mediji parasti lielā vienprātībā ir atbildējuši – tie vienkārši dodot lasītājam to, kas tiek pieprasīts.

Darbu ir uzsācis Latvijas Libānas kopuzņēmums Latvian Lebanese Enterprise. Tā mērķi esot nodrošināt biznesa iespējas un konsultācijas abu valstu uzņēmējiem.

Kompānijas izveidotāji uzsver, ka Latvijas biznesa interese par Libānu un Tuvajiem Austrumiem šogad esot īpaši liela un arī Libānas uzņēmēji meklējot sadarbības partnerus Latvijā, kā arī plānojot īstenot vairāku investīciju un nekustamā īpašuma projektus.

Kā īpašs stimuls Libānas uzņēmējiem esot nesen pieņemtie grozījumi Latvijas Imigrācijas likumā, kas atvieglo investoriem no citām valstīm iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Latvian Lebanese Enterprise ir divi vadošie partneri, kas pārstāv gan Libānu un Tuvos Austrumus, gan arī Latviju.

Libāna esot vienīgā arābu pasaules valsts, kurā ir izteikti eiropeisks dzīvesveids un demokrātijas izpratne, teikts paziņojumā.

Libānas premjerministrs Hasans Diabs pirmdien paziņojis par valdības atkāpšanos.

Valdība atkāpusies, reaģējot uz protestiem, ko izraisīja pagājušajā nedēļā Beirūtā notikušais sprādziens, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 160 cilvēki un 6000 tika ievainoti.

Beirūtā otrdien eksplodēja 2750 tonnas lauksaimniecības mēslojuma amonija nitrāta, kas sešus gadus glabājās kādā ostas noliktavā.

Daudzi libānieši uzskata, ka sprādziens noticis amatpersonu nolaidības un korupcijas dēļ, un pēdējās dienās Libānā notiek plaši protesti pret politisko eliti.

"Korupcija radīja šo traģēdiju," sacīja Diabs, kurš premjerministra amatā stājās janvārī.

Diabs sacīja, ka valdība ļoti centusies izstrādāt plānu valsts glābšanai, bet korupcija Libānā bijusi "lielāka par valsti" un "ļoti bieza un ērkšķaina siena", kas šķir libāniešus no pārmaiņām.

Valsts ieņēmumu dienests informē par pieejamajām Eiropas Savienības ievedmuitas tarifa kvotām, kas dod iespēju ievest noteikto preču daudzumu Kopienas muitas teritorijā, piemērojot samazinātu vai nulles ievedmuitas tarifa likmi.

Uzņēmēji aicināti pieteikties uz gada beigās atvērtajām tarifa kvotām, kas piemērojamas šādu pārtikas un lauksaimniecības produktu importam:

Izraēlas, Ēģiptes, Marokas, Libānas, Meksikas izcelsmes apelsīni un citi augļi, augļu sulas, apstrādāti augļi un rieksti, džemi un biezeņi;

Marokas un Izraēlas izcelsmes vīni;

Izraēlas, Ēģiptes, Marokas, Libānas, Meksikas izcelsmes svaigi, konservēti, kaltēti dārzeņi, Marokas izcelsmes sēnes;

Libānas izcelsmes olīvas un olīveļļa, Marokas izcelsmes olīveļļa un tās frakcijas, Ēģiptes izcelsmes augu eļļas un to frakcijas, sezama eļļa tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām;

Meksikas izcelsmes olas perēšanai, olu dzeltenumi, olas bez čaumalas, olu albumīns;

Libānas infrastruktūras objektu atjaunošanai, kas cietuši Izraēlas militāro operāciju laikā, nepieciešami vismaz 3.5 mljrd. ASV dolāru, paziņojis Libānas Attīstības un rekonstrukcijas padomes priekšsēdis Fadels als Šalaks. Viņš izteicis bažas par Libānas valdības lēno rīcību, jo pašlaik joprojām neesot izstrādāts detalizēts atjaunošanas pasākumu plāns. Kairā nesen notika Arābu līgas valstu sanāksme par finanšu palīdzības sniegšanu Libānai — kopumā arābu valstis ir gatavas Libānai atvēlēt 800 mij. ASV dolāru. Pirms tam Saūda Arābija jau fondā ieguldījusi 500 milj. ASV dolāru. Savukārt 31. augustā plānota starptautiska konference valstīm — donorēm, kuras gatavas piesķirt Libānai humāno un finanšu palīdzību.

Libānas dienvidu reģioniem un infrastruktūru bāzēm tiek rīkoti vairāki Izraēlas uzbrukumi. Uzbrukumi tuvākajā laikā netiks pārtraukti. Kritušo un ievainoto skaits joprojām strauji pieaug. Izraēlas armija bombardē gan tiltus, gan ceļus, gan apdzīvotos ciematus, kā arī tanki pārvietojas pa labības laukiem. Izraēlas karaspēks nobloķējis Damaskas – Beirutas lielceļus. Libānas Tūrisma ministrs Džozefs Sarkiss (Joseph Sarkis) vēsta, ka šis ir nopietns trieciens valsts tūrisma industrijai. Izraēlas armijas uzlidojumi un uzbrukumi ir izpostījuši visas cerības par labu tūrisma nākotni. Simtiem atvaļinājumos esošu arābu, kas atradās Libānā, nekavējoties pameta savas viesnīcas, lai dotos uz Sīrijas lidostu, no kurienes tie dosies uz savām mājām. Libānas Viesnīcu Asociācijas prezidents Pjērs Askārs (Pierre Askar) presei atklāja, ka visi tūristi pamet savas viesnīcas, un dodas atpakaļ uz Sīriju, no kurienes tie dosies mājās.

Advokātu atbalsta biedrības dibināšanas kopsapulce notiks nākamo ceturtdien Melngalvju namā.

Advokātu atbalsta biedrības dibināšanas mērķi ir advokātu datu bāzes izveidošana un uzturēšana, ar advokātu profesionālo darbību saistītas informācijas vākšana, apkopošana, analīze un izplatīšana, advokātu viedokļu apmaiņa profesionālo problēmu jomā, advokatūras aktuālo jautājumu apspriešanaun citi jautājumi.

Viens no biedrības dibinātājiem advokāts Dmitrijs Skačkovs norāda, ka visiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas locekļiem tika izsūtīts uzaicinājums piedalīties jaunās biedrības dibināšanā un kļūt par dibināmās biedrības biedriem. Advokātiem ir izsūtīts arī biedrības programmas projekts.

Jaundibināmās biedrības prioritātes ir panākt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas budžeta izdevumu samazināšanu, optimizēt grāmatvedības uzskaiti Latvijas zvērinātu advokātu padomē, neieviest jaunus amatus, nepieļaut privātu projektu finansēšanu par Kolēģijas līdzekļiem.Biedrības dibināšanas sapulcē plānots pieņemt lēmumu par biedrības dibināšanu, apstiprināt biedrības statūtus un programmu, ievēlēt biedrības institūcijas.

Ja biedrības valdes loceklim noteikts atalgojums par pienākumu pildīšanu ar biedrības kopsapulces lēmumu, par šo atalgojumu ir jāaprēķina un jānomaksā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tas izriet no Valsts ieņēmumu dienesta sniegtās atbildes kādai dzīvokļu īpašnieku biedrībai.

Dzīvokļu īpašnieku biedrība «Z» iesniegumā Valsts ieņēmumu dienestam norādījusi, ka saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu un konkrētās biedrības statūtiem biedrības izpildinstitūcija ir valdes priekšsēdētājs un valdes locekļi, kuri ievēlēti biedrības biedru sapulcē uz diviem gadiem un reģistrēti LR Uzņēmumu reģistrā (Biedrību un nodibinājumu reģistrā).

Biedrības valde pilda savus pienākumus saskaņā ar biedrības statūtiem un atlīdzības izmaksu saņem reizi gadā. Lēmumu par valdes locekļu atlīdzību pieņem biedru sapulce, kurai saskaņā ar statūtiem ir tiesības akceptēt vai neakceptēt atalgojuma izmaksu valdes locekļiem.

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) Ppadomes locekļi par LTRK valdes locekli ievēlēja līdzšinējo biedrības Valmieras nodaļas vadītāju Juri Sleņģi.

J.Sleņģis dzimis 1952.gada 6.jūlijā. Augstāko izglītību ieguvis, 1982.gadā absolvējot Rīgas Politehnisko institūtu inženiera - celtnieka specialitātē.

No 1993. līdz 2002.gadam J.Sleņģis pildījis Valmieras reģiona patērētāju biedrības izpilddirektora pienākumus, t.sk. ieņēmis Valmieras patērētāju biedrības valdes priekšsēdētāja amatu. Kopš 2003.gada J.Sleņģis ir LTRK Valmieras nodaļas vadītājs; 2010.gada 14.oktobrī apstiprināts Valmieras uzņēmēju konsultatīvās padomes locekļa amatā.

«Pirmais izaicinājums jaunajā amatā būs biedrības reģionālo nodaļu darbības aktivizēšana, veidojot ciešāku dialogu starp reģiona uzņēmējiem – valdības un Saeimas pārstāvjiem, ne tikai pašvaldību amatpersonām kā līdz šim; strādāsim arī pie LTRK pakalpojumu groza pilnveides, lai, kā Rīgas, tā ikviena reģiona uzņēmējam būt organizācijas biedram būtu saimnieciski izdevīgi,» tā Sleņģis.

Piedāvājot klaji neizdevīgus pirkuma līgumu noteikumus, Remarks turpinot mēģinājumus atbrīvoties no nevēlamajiem klientiem, teikts biedrības Podnieki izplatītajā informācijā medijiem. Jāatzīmē, ka Db.lv, publicējot iepriekšējo biedrības Podnieki paziņojumu medijiem, sazinājās ar attīstītāju Remarks, taču, lai arī tika solīts, ka vadība atzvanīs, lai sniegtu komentāru, tas joprojām nav noticis.

Biedrības Podnieki paziņojums medijiem:

"SIA Remarks Nekustamie Īpašumi (RNĪ) attīstītajā daudzdzīvokļu māju ciematā Podnieki, Ādažos nodota ekspluatācijā vēl viena no septiņām dzīvojamām mājām un uzsākusies pirkuma līgumu apspriešana un parakstīšana. Biedrību Podnieki pārstāvošais advokāts Jānis Krūmiņš pēc RNĪ piedāvātā pirkuma līguma pārskatīšanas secinājis, ka līgums nesniedz pircējiem nekādas garantijas, ka RNĪ izpildīs savas saistības un ka pircējs vispār varēs iegūt dzīvokli īpašumā bez trešo personu apgrūtinājumiem. Visiem Krastupes ielas 8 dzīvokļu pircējiem, kuri ir biedrības Podnieki biedri, nosūtīts viena veida līgums un tā nosacījumus attīstītājs atsakās mainīt. Pirkuma līguma noteikumu apspriešana ir nonākusi strupceļā un vairāki desmiti projekta dzīvokļu pircēju nopietni apsver iespēju vērsties tiesā pret attīstītāju ar individuālām prasībām.

29. jūlijā notikusi autoru biedrības AKKA/LAA biedru kopsapulce, kurā ievēlēta jauna biedrības padome: Ēriks Hānbergs, Juris Kulakovs, Valdis Muktupāvels, Inese Paklone, Juris Petraškevičs, Valts Pūce, Valdis Rūmnieks, Ungars Savickis un Māra Zālīte, informēja biedrības pārstāve Agnese Kārše.

Par padomes prezidentu ievēlēta Māra Zālīte.

Kā norāda A. Kārše, par AKKA/LAA padomes locekli var kļūt ikviens autors, kas ir biedrības biedrs. Šobrīd 299 autori ir biedrības biedri.

AKKA/LAA ir autoru dibināta biedrība, un to pārvalda autori. Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce un padome. Kopsapulce ir biedrības augstākā lēmējinstitūcija, kas sanāk ne retāk kā reizi trīs gados, un ievēl biedrības

padomi un padomes priekšsēdētāju jeb biedrības prezidentu. Biedrības padome pārstāv biedru intereses starp kopsapulcēm, sanāk uz sapulcēm ne retāk kā sešas reizes gadā un biedru vārdā lemj par svarīgākajiem jautājumiem.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

Valdis Zatlers 1988. gadā ierosināja rosināja dibināt jaunu Latvijas Ārstu biedrību, kura 22. jūnijā svinēs savu 20. dzimšanas dienu.

1988. gada 22. jūnijā P. Stradiņa klīniskās slimnīcas Reanimācijas nodaļas ārstu istabā uz savu iknedēļas sēdi sanāca grupa ārstu, kas bija izvirzījuši mērķi atjaunot Latvijā padomju okupācijas laikā likvidētās Ārstu biedrības darbību, Db.lv informē Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.

Sagadīšanās dēļ sēdi vadīja jaunais enerģiskais Rīgas 2. slimnīcas traumatologs Valdis Zatlers, kurš kā sapulces vadītājs ierosināja dibināt jaunu Latvijas Ārstu biedrību.

Ārstu grupā bija ārstu biedrības idejas autors Aigars Migals un līdzautors Guntis Brežinskis, anesteziologs, vēlāk – pirmais Latvijas Ārstu biedrības prezidents Ivars Krastiņš, profesors Ilmārs Lazovskis, medicīnas vēsturnieks Arnis Vīksna, ortopēds Jānis Vētra, bērnu ķirurgs Aivars Vētra, ginekoloģe Anita Plūme, neiroķirurgi Kārlis Bicāns un Arnis Ozols, pediatri Vladimirs Strazdiņš un Jānis Meikšāns, fizikālā terapeite Ilze Hāznere un vēl daži citi.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas projekta - Nākotnes nama - apturēšanas gadījumā muzejs piecu gadu laikā varētu «izčākstēt», nespējot veikt savu darbu, preses konferencē uzsvēra Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs.

Reaģējot uz 20 Latvijas arhitektu iesniegto vēstuli, kurā izklāstīti iebildumi pret Nākotnes nama būvniecību, muzeja biedrības pārstāvji uzsver, ka, apturot projektu, tiktu pazaudēts ne tikai jau ieguldītais darbs un līdzekļi, bet arī padarīta neefektīva muzeja darbība, kas jaunajos ģeopolitiskajos apstākļos ir nozīmīga Latvijas un ārvalstu sabiedrības informēšanai par vēstures notikumiem.

Okupācijas muzejs ir privāta institūcija. Tikai viena ceturtā daļa no tā finansējuma ir valsts līdzekļi. Pārējo nodrošina ziedojumi, kuru apmērs ir atkarīgs gan no apmeklētāju skaita, gan ārzemju latviešu ziedotāju uzticības, stāstīja Nollendorfs. Viņš uzsvēra, ka pagaidu atrašanās vietā, Raiņa bulvārī, muzeju apmeklē tikai viena trešā daļa no tā skaita, ko muzejs piedzīvoja, atrodoties Strēlnieku laukumā.

22. novembrī notiek ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstājas 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki. Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli.

Visas dienas garumā foruma tiešraidi bez maksas iespējams vērot TEDxRiga mājaslapā 2019.tedxriga.com, kā arī sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku tiešraide būs skatāma Latvijas reģionālajās un augstskolu bibliotēkās: Alūksnes pilsētas bibliotēkā, Bauskas Centrālajā bibliotēkā, Dobeles novada Centrālajā bibliotēkā, Jēkabpils Galvenajā bibliotēkā, Jelgavas pilsētas bibliotēkā, Kuldīgas Galvenajā bibliotēkā, Latgales Centrālās bibliotēkas Ģimenes digitālo aktivitāšu centrā, Limbažu Galvenajā bibliotēkā, Madonas novada bibliotēkā, Ogres Centrālajā bibliotēkā, Rēzeknes Centrālajā bibliotēkā, Saldus pilsētas bibliotēkā, Staiceles pilsētas bibliotēkā, Tukuma bibliotēkā, Valmieras bibliotēkā un Ventspils Galvenajā bibliotēkā, kā arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, Rīgas Pārdaugavas pamatskolas, Latvijas Kultūras koledžas, RTU Arhitektūras fakultātes, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes, Banku augstskolas, RISEBA un Biznesa augstskolas “Turība” bibliotēkās. Tāpat tiešraidi varēs vērot 15 Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoros visā Latvijā, kā arī vairākās kopstrādes telpās: Skola6 radošo industriju centrs, Teikums, TechHub Riga, People Work un OraculeTang Space.